Vienošanās par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu

Strasbūra, 1995.gada 31.janvārī

Eiropas Padomes Dalībvalstis, kas piekritušas atzīt par sev saistošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu, kas pieņemta Vīnē, 1988.gada 20.decembrī, turpmāk tekstā sauktu par “Vīnes Konvenciju”,

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm;

Pārliecībā par nepieciešamību īstenot kopīgu kriminālpolitiku nolūkā aizsargāt sabiedrību;

Uzskatot, ka cīņai pret smagiem noziegumiem, kas arvien vairāk kļūst par starptautisku problēmu, ir nepieciešama ciešāka sadarbība starptautiskā mērogā;

Vēloties pastiprināt savstarpējo sadarbību pēc iespējas lielākā mērā, lai cīnītos pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām un pilnībā ievērojot navigācijas brīvības principu;

Tāpēc uzskatot, ka Vīnes Konvencijas 17. pantu vajadzētu papildināt ar reģionālu vienošanos par minētā panta īstenošanu un tā noteikumu efektivitātes palielināšanu,

Ir vienojušās par sekojošo:

 

I nodaļa — Termini

1. pants — Termini

Šīs Vienošanās nozīmē:

a. “Valsts, kas iejaucas”, ir Dalībvalsts, kas ir pieprasījusi vai gatavojas pieprasīt citai Pusei atļauju veikt pasākumus saskaņā ar šo Vienošanos attiecībā uz kādu kuģi, kas kuģo ar otras Dalībvalsts karogu vai kuram ir šīs otras Dalībvalsts reģistrācijas zīmes;

b. “Prioritārā jurisdikcija”, ir karoga valsts tiesības prioritārā kārtībā piemērot savu jurisdikciju, ja tai vienlaicīgi ar kādu citu valsti ir jurisdikcija pār attiecīgo nodarījumu, izslēdzot otras valsts jurisdikcijas piemērošanu attiecībā uz nodarījumu;

c. “Attiecīgs nodarījums” ir jebkurš tāda veida nodarījums, kādi aprakstīti Vīnes Konvencijas 3. panta 1. daļā;

d. “Kuģis” ir kuģis vai jebkāds cits peldošs līdzeklis, ieskaitot kuģus uz gaisa spilvena un kuģus, kas var ienirt ūdenī.

 

II nodaļa — Starptautiskā sadarbība

1. sadaļa — Vispārējie noteikumi

2. pants — Vispārējie principi

1 Puses sadarbojas vislielākā iespējamā mērā, lai apkarotu narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru, saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

2. Īstenojot šo Vienošanos, Puses cenšas nodrošināt, lai palielinātu tiesībsargāšanas pasākumu efektivitāti cīņā pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru.

3. Veicot jebkādas darbības saskaņā ar šo Vienošanos, ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamību neiejaukties vai neaizskart piekrastes valstu tiesības un pienākumus un savu jurisdikcijas piemērošanu atbilstoši starptautiskajām jūras tiesībām.

4. Nekādus šīs Vienošanās noteikumus nedrīkst interpretēt kā tādus, kas ierobežo non bis in idem principu, kā tas tiek piemērots nacionālajās tiesībās.

5. Puses atzīst, ka ir vērtīgi iegūt un apmainīties ar informāciju par kuģiem, kravām un faktiem, kad vien tās uzskata, ka tāda apmaiņa ar informāciju var palīdzēt Pusei apkarot narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu pa jūru.

6. Nekādi šīs Vienošanās noteikumi neietekmē karakuģu un citu valdības kuģu, kas tiek izmantoti nekomerciālos nolūkos, imunitāti.

3. pants — Jurisdikcija

1. Katra Puse veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgiem nodarījumiem, kad šie nodarījumi ir izdarīti uz kuģa, kas kuģo ar attiecīgās Puses karogu.

2. Lai piemērotu šo Vienošanos, katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti uz kāda kuģa, kas kuģo ar kādas citas šīs Vienošanās Puses karogu vai arī kuram ir reģistrācijas zīmes vai jebkādas citas zīmes, kas liecina, ka tas pieder citai šīs Vienošanās Pusei. Šī jurisdikcija tiek piemērota tikai saskaņā ar šo Vienošanos.

3. Lai piemērotu šo Vienošanos, katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār attiecīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti uz kāda kuģa bez nacionālās piederības vai kas tiek pielīdzināts kuģim bez nacionālās piederības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. Karoga valstij ir prioritāra jurisdikcija pār jebkuru attiecīgo nodarījumu, kas izdarīts uz tās kuģa.

5. Katra valsts var šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, vai arī jebkurā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, informēt citas šīs Vienošanās Puses par kritērijiem, ko tā plāno izmantot, piemērojot jurisdikciju, kas nodibināta saskaņā ar šī panta 2.daļu.

6. Jebkura valsts, kuras dienestā nav karakuģu, militāru lidaparātu vai citu valdības kuģu vai lidaparātu, kas tiek izmantoti nekomerciālām vajadzībām un kas dotu tai iespēju kļūt par valsti, kas iejaucas, var saskaņā ar šo Vienošanos, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, vai arī jebkurā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka tā nepiemēros šī panta 2. un 3. daļas. Katras valsts, kura ir iesniegusi šādu paziņojumu, pienākums ir to atsaukt, kolīdz vairs nepastāv tie apstākļi, kas pamatojuši šo atrunu.

4. pants — Palīdzība karoga valstīm

1. Puse, kurai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir iesaistīts vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, var lūgt citu Pušu palīdzību, lai novērstu tā izmantošanu minētajam mērķim. Pieprasījumu saņēmušās Puses sniedz šo palīdzību ar savā rīcībā esošiem līdzekļiem.

2. Iesniedzot minēto pieprasījumu, karoga valsts var, inter alia, pilnvarot pieprasījumu saņēmušo Pusi, ievērojot jebkādus noteiktus nosacījumus vai ierobežojumus, veikt dažus vai visus pasākumus, kas paredzēti šajā Vienošanās.

3. Kad pieprasījumu saņēmusī Puse piekrīt rīkoties saskaņā ar karoga valsts pilnvarojumu, kas tai dots saskaņā ar 2. daļu, uz pieprasījumu iesniegušās un saņēmušās Puses tiesībām un pienākumiem attiecas šīs Vienošanās noteikumi, kas paredzēti, attiecīgi, karoga valstij un tai valstij, kas iejaucas, ja vien nav citādas vienošanās.

5. pants — Kuģi bez nacionālās piederības

1. Puse, kurai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis bez nacionālās piederības vai kuģis, kas tiek pielīdzināts kuģim bez nacionālās piederības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir iesaistīts vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, informē tās citas Puses, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tāda darbība tās vistiešāk ietekmē, un šī Puse var lūgt jebkuras citas Puses palīdzību, lai novērstu tā izmantošanu minētajam mērķim. Pieprasījumu saņēmusī Puse sniedz šo palīdzību ar savā rīcībā esošajiem līdzekļiem.

2. Ja Puse, kas saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. daļu, veic attiecīgus pasākumus, tad šai Pusei arī jānosaka, kādi pasākumi ir piemēroti, un jāpiemēro sava jurisdikcija pār jebkuriem attiecīgiem nodarījumiem, kurus iespējami ir izdarījušas jebkuras personas, kas atrodas uz kuģa.

3. Jebkura Puse, kas ir veikusi pasākumus saskaņā ar šo pantu, cik ātri vien iespējams paziņo tai Pusei, kas ir sniegusi informāciju vai lūgusi sniegt palīdzību, par jebkādu darbību rezultātiem, kas ir izdarītas attiecībā uz kuģi un jebkādām personām uz tā.

 

2. sadaļa — Atļaujas došanas procedūras

6. pants — Atļaujas došanas pamatnoteikumi

Ja valstij, kas iejaucas, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo ar citas Puses karogu vai arī kuram ir citas Puses reģistrācijas zīmes vai kādas citas tādas Puses nacionālās piederības identifikācijas pazīmes, nodarbojas ar vai tiek izmantots, lai izdarītu kādu attiecīgu nodarījumu, tad tā valsts, kas iejaucas, var prasīt karoga valsts atļauju apturēt un uzkāpt uz šī kuģa ūdeņos, kas ir aiz jebkuras Puses teritoriālajiem ūdeņiem, un veikt dažus vai visus tos pasākumus, kas norādīti šajā Vienošanās. Neviena šāda darbība nevar tikt veikta, pamatojoties uz šo Vienošanos, bez karoga valsts atļaujas.

7. pants — Lēmums par atļaujas pieprasīšanu

Karoga valsts nekavējoties apstiprina saskaņā ar 6. pantu iesniegtā atļaujas pieprasījuma saņemšanu un paziņo par savu lēmumu par to, cik ātri vien iespējams, un, kad vien tas praktiski iespējams, četru stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

8. pants — Nosacījumi

1. Ja karoga valsts piekrīt pieprasījumam, šī atļauja var tikt dota ar noteiktiem nosacījumiem vai ierobežojumiem. Šajos nosacījumos vai ierobežojumos sevišķi var tikt norādīts, ka karoga valsts nepārprotamu piekrišanu ir jāsaņem pirms jebkādu konkrētu pasākumu veikšanas no tās valsts puses, kas iejaucas.

2. Katra valsts var, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka gadījumā, ja tā rīkojas kā valsts, kas iejaucas, tā var pakļaut šo iejaukšanos nosacījumam, ka tām personām, kurām ir šīs Puses pilsonība un kuras tiks nodotas karoga valstij saskaņā ar 15. pantu un sodītas tur par attiecīgu nodarījumu, tiek dota iespēja tikt pārvietotam uz valsti, kas iejaucas, lai tur izciestu uzlikto sodu.

 

3. sadaļa — Darbības kārtība

9. pants — Ar pilnvarojumu atļautās darbības

1. Pēc tam, kad ir saņemts karoga valsts pilnvarojums un ievērojot jebkādus saskaņā ar 8. panta pirmo daļu noteiktos nosacījumus vai ierobežojumus, valsts, kas iejaucas, var veikt sekojošās darbības:

i a. apturēt kuģi un uzkāpt uz tā;

b. nodibināt efektīvu kontroli pār kuģi un jebkādām personām, kas atrodas uz tā;

c. veikt jebkādas darbības, kas paredzētas šī panta ii punktā un kas tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts kāds attiecīgs nodarījums, kā arī nosargāt jebkādus pierādījumus par to;

d. pieprasīt, lai kuģis un jebkuras personas, kas atrodas uz tā, tiktu nogādātas tās valsts teritorijā, kas iejaucas, un aizturēt tur šo kuģi, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu;

ii un, pēc tam, kad ir nodibināta efektīva kontrole pār kuģi:

a. pārmeklēt kuģi, jebkuru personu, kas atrodas uz tā, un jebko, kas tajā atrodas, ieskaitot tā kravu;

b. atvērt vai pieprasīt atvērt jebkādus konteinerus un pārbaudīt vai ņemt paraugus no jebkā, kas atrodas uz kuģa;

c. pieprasīt jebkuru personu uz kuģa sniegt informāciju par sevi vai par jebko, kas atrodas uz kuģa;

d. pieprasīt uzrādīt dokumentus, žurnālus vai ierakstus, kas attiecas uz kuģi vai jebkādām personām vai objektiem uz tā, un fotografēt vai izgatavot kopijas no visa, ko kompetentās institūcijas ir tiesīgas pieprasīt;

e. izņemt, sagādāt vai aizsargāt jebkādus pierādījumus vai materiālus, kas atklāti uz kuģa.

2. Jebkādas darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar šī panta 1. daļu, neierobežo nekādas tiesības aizdomās turamajām personām nesniegt liecības pret sevi, kas noteiktas tās valsts normatīvajos aktos, kas iejaucas.

10. pants — Piespiedu pasākumi

1. Ja kādas darbības, kas veikta saskaņā ar 9.pantu, rezultātā, valstij, kas iejaucas, ir pierādījumi par to, ka ir izdarīts kāds attiecīgs nodarījums, kas būtu pietiekams saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, lai arestētu attiecīgās personas vai aizturētu kuģi, vai lai veiktu abas šīs darbības, tad šī valsts var tā rīkoties.

2. Valsts, kas iejaucas, bez kavēšanās paziņo karoga valstij par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar augstāk izklāstīto 1.daļu.

3. Kuģi nedrīkst aizturēt ilgāk par tādu periodu, kāds ir noteikti nepieciešams, lai pabeigtu attiecīgo nodarījumu izmeklēšanu. Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka kuģa īpašnieki ir tieši iesaistīti kādā attiecīgā nodarījumā, tad kuģi un tā kravu var aizturēt ilgāk līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Tās personas, kas netiek turētas aizdomās par kādu attiecīgu nodarījumu, tiek atbrīvotas, un lietas, kas nav vajadzīgas kā pierādījumi, tiek atdotas.

4. Neraugoties uz iepriekš izklāstītās daļas noteikumiem, valsts, kas iejaucas, un karoga valsts var vienoties ar kādu trešo valsti, kas ir šīs Vienošanās dalībvalsts, ka kuģis var tikt nogādāts uz šīs trešās valsts teritoriju un, kolīdz kuģis ir tās teritorijā, šīs Vienošanās nozīmē šī trešā valsts tiek uzskatīta par valsti, kas iejaucas.

11. pants — Darbības izpilde

1. Darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar 9. un 10.pantiem, regulē tās valsts normatīvie akti, kas iejaucas.

2. Tās darbības, kas paredzētas 9. panta 1. daļas a, b un d apakšpunktos, veic tikai karakuģi vai militārie lidaparāti, vai arī citi kuģi vai lidaparāti, kas skaidri apzīmēti un identificējami kā valdības dienestā esoši un pilnvaroti attiecīgi rīkoties.

3. a Neviena tās valsts, kas iejaucas, amatpersona nevar tikt pakļauta kriminālvajāšanai karoga valstī par jebkādām darbībām, kas veiktas, pildot tās funkcijas. Tādā gadījumā attiecīgā amatpersona tiek pakļauta kriminālvajāšanai tajā valstī, kas iejaucas, tā, it kā tie elementi, kas veido attiecīgo nodarījumu, būtu izdarīti šīs valsts jurisdikcijas ietvaros.

b Jebkādos procesos, kas tiek uzsākti pēc karoga valsts iniciatīvas, nodarījumi, kas izdarīti pret tās valsts, kas iejaucas, amatpersonu, saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar 9. un 10. pantiem, tiek uzskatīti par tādiem, kas izdarīti pret kādu karoga valsts amatpersonu.

4. Tā kuģa kapteinim, uz kura saskaņā ar šo Vienošanos ir uzkāpušas amatpersonas, ir tiesības sazināties ar kuģa karoga valsts institūcijām, kā arī ar kuģa īpašniekiem vai operatoriem, lai paziņotu viņiem, ka uz kuģa ir uzkāpušas amatpersonas. Tomēr tās valsts institūcijām, kas iejaucas, ir tiesības neļaut vai aizkavēt sazināšanos ar kuģa īpašniekiem vai operatoriem, ja viņiem ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šāda sazināšanās var radīt šķēršļus attiecīgā nodarījuma izmeklēšanai.

12. pants — Operatīvie drošības pasākumi

1. Piemērojot šo Vienošanos, ieinteresētajām Pusēm ir pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt, lai netiktu apdraudēta dzīvība uz jūras, kuģa un kravas drošība, kā arī lai netiktu aizskartas jebkādas komerciālās vai tiesiskās intereses. Jo sevišķi tām ir jāņem vērā:

a. riski, kas saistīti ar uzkāpšanu uz kuģa uz jūras, tāpēc ir jāapsver, vai to drošāk nebūtu izdarīt nākamajā paredzētajā kuģa iebraukšanas ostā;

b. nepieciešamību pēc iespējas samazināt iejaukšanos kuģa likumīgajā komerciālajā darbībā;

c. nepieciešamību bez vajadzības neaizturēt un nekavēt kuģi;

d. nepieciešamību ierobežot spēka lietošanu līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu tās valsts norādījumu ievērošanu, kas iejaucas.

2. Par šaujamieroču lietošanu pret vai uz kuģa ir jāziņo karoga valstij, cik ātri vien iespējams.

3. Par jebkuras uz kuģa esošas personas nāvi vai miesas bojājumiem ir jāziņo karoga valstij, cik ātri vien iespējams. Tās valsts institūcijām, kas iejaucas, pilnībā sadarbojas ar karoga valsts institūcijām, ja karoga valsts veic jebkādu izmeklēšanu par jebkādiem tādiem nāves vai miesas bojājumu gadījumiem.

 

4. sadaļa — Noteikumi, kas attiecas uz jurisdikcijas piemērošanu

13. pants — Nodarījumu pierādījumi

1. Lai dotu iespēju karoga valstij izlemt, vai piemērot tās prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. panta noteikumiem, valsts, kas iejaucas, nekavējoties nodod Karoga valstij pierādījumu apkopojumu par jebkādiem atklātajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas iegūti darbību, kas veiktas saskaņā ar 9.pantu, rezultātā. Karoga valsts pienākums ir nekavējoties apstiprināt šī apkopojuma saņemšanu.

2. Ja valsts, kas iejaucas, atklāj pierādījumus, kas norāda uz iespējamiem izdarītiem nodarījumiem ārpus šīs Vienošanās sfēras, vai ka uz kuģa atrodas aizdomās turētas personas, kas nav iesaistītas attiecīgos nodarījumos, tad tā par to ziņo karoga valstij. Ja nepieciešams, iesaistītās Puses savstarpēji konsultējas.

3. Šīs Vienošanās noteikumi ir interpretējami tādā veidā, ka valsts, kas iejaucas, var veikt pasākumus, ieskaitot personu aizturēšanu, ārpus pasākumiem, kuru mērķis ir izmeklēt un ierosināt krimināllietu par attiecīgiem nodarījumiem, tikai ja:

a. karoga valsts dod savu nepārprotamu piekrišanu; vai

b. šie pasākumi tiek veikti, lai izmeklētu un pakļautu kriminālvajāšanai kādu nodarījumu, kas izdarīts pēc tam, kad attiecīgā persona ir ievesta tās Valsts teritorijā, kas iejaucas.

14. pants — Prioritārās jurisdikcijas piemērošana

1. Karoga valsts, kas vēlas piemērot savu prioritāro jurisdikciju, to dara saskaņā ar šī panta noteikumiem.

2. Tā, cik ātri vien iespējams, par to informē valsti, kas iejaucas, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrpadsmit dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi pierādījumu apkopojumu saskaņā ar 13. pantu. Ja karoga valsts to nedara, tiek uzskatīts, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām piemērot prioritāro jurisdikciju.

3. Ja karoga valsts ir paziņojusi valstij, kas iejaucas, par to, ka tā piemēro savu prioritāro jurisdikciju, tad valsts, kas iejaucas, jurisdikcijas piemērošana ir jāaptur, izņemot attiecībā uz personu, kuģu, kravu un pierādījumu nodošanu saskaņā ar šo Vienošanos.

4. Karoga valsts nekavējoties nodod lietu savām kompetentajām institūcijām, lai uzsāktu lietas ierosināšanu.

5. Pasākumus, kurus veikusi valsts, kas iejaucas, pret kuģi un personām uz tā, var uzskatīt par pasākumiem, kas veikti kā daļa no karoga valsts procesuālajām darbībām.

15. pants — Kuģu, kravu, personu un pierādījumu nodošana

1. Ja karoga valsts ir informējusi valsti, kas iejaucas, par savu nolūku piemērot savu prioritāro jurisdikciju, un ja karoga valsts to pieprasa, tad arestētās personas, kuģis, krava un izņemtie pierādījumi tiek nodoti šai valstij saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.

2. Pieprasījumam nodot arestētās personas ir jāpievieno, attiecībā uz katru personu, aresta ordera vai cita ordera ar tādu pašu nozīmi, ko izsniegušas tiesu institūcijas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta karoga valsts normatīvajos aktos, oriģināls vai apliecināta kopija.

3. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai paātrinātu personu, kuģu, kravu un pierādījumu nodošanu.

4. Nekādi šīs Vienošanās noteikumi netiek interpretēti kā noteikumi, kas atņem aizturētai personai tiesības, saskaņā ar valsts, kas iejaucas, normatīvajiem aktiem, pieprasīt tiesai pārskatīt savas aizturēšanas likumību, atbilstoši procedūrām, kas noteiktas tās nacionālajos normatīvajos aktos.

5. Tā vietā, lai pieprasītu nodot aizturētās personas vai kuģi, karoga valsts var pieprasīt tos nekavējoties atbrīvot. Ja šis pieprasījums ir iesniegts, tad valsts, kas iejaucas, nekavējoties atbrīvo tos.

16. pants — Nāvessods

Ja par nodarījumu, attiecībā uz kuru karoga valsts nolemj piemērot prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, paredzēts nāvessods saskaņā ar šīs Valsts normatīvajiem aktiem un ja attiecībā uz tādu pašu nodarījumu valsts, kas iejaucas, normatīvie akti nāves sodu neparedz vai arī tas parasti netiek piemērots, tad personu nodošana var tikt atteikta, ja vien karoga valsts nedod tādus apliecinājumus par nāvessoda nepiemērošanu, kādus valsts, kas iejaucas, uzskata par pietiekamiem.

 

5. sadaļa — Procesuālie un citi vispārējie noteikumi

17. pants — Kompetentās institūcijas

1. Katra Puse nozīmē institūciju, kas ir atbildīga par pieprasījumu nosūtīšanu un atbilžu sniegšanu uz tiem saskaņā ar šīs Vienošanās 6. un 7. pantiem. Ciktāl tas ir praktiski iespējams, katra Puse veic pasākumus, lai šī institūcija varētu saņemt un atbildēt uz pieprasījumiem jebkurā dienas vai nakts laikā.

2. Puses arī nozīmē centrālo institūciju, kas ir atbildīga par to, lai ziņotu, vai attiecīgā valsts vēlas piemērot prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, un lai veiktu visu pārējo saziņu un sniegtu nepieciešamos paziņojumus saskaņā ar šo Vienošanos.

3. Katra Puse, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tās ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanas laikā, paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram to institūciju nosaukumus un adreses, kas ir nozīmētas saskaņā ar šo pantu, vienlaicīgi iesniedzot visu pārējo informāciju, kas veicina saziņu saskaņā ar šo Vienošanos. Ģenerālsekretāram tiek ziņots arī par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz šo institūciju nosaukumiem, adresēm vai jebkādu citu noderīgu informāciju.

18. pants — Saziņa starp nozīmētajām institūcijām

1. Institūcijas, kas nozīmētas saskaņā ar 17. pantu, tieši sazinās savā starpā.

2. Ja jebkādu iemeslu dēļ tieša saziņa nav praktiska, Puses var vienoties izmantot ICPO-Interpol vai Muitas Sadarbības Padomes sakaru kanālus.

19. pants — Pieprasījuma forma un valodas

1. Visa saziņa saskaņā ar 4.–16.pantiem tiek veikta rakstiski. Var tikt izmantoti modernie sakaru līdzekļi, tādi kā telefakss.

2. Ievērojot šī panta 3. daļas noteikumus, netiek prasīti pieprasījumu, citas saziņas un pavaddokumentu tulkojumi.

3. Parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, jebkura Puse var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, norādot, ka tā sev rezervē tiesības pieprasīt, lai tai nosūtītie pieteikumi, cita saziņa un pavaddokumenti būtu sagatavoti tās valodā vai arī kādā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām, vai arī kādā no valodām pēc tās norādījumiem. Šajā gadījumā tā var norādīt, ka tā ir gatava pieņemt tulkojumus jebkurā citā tās norādītā valodā. Citas Puses tādā gadījumā var prasīt ievērot analoģiskus noteikumus.

20. pants — Apliecinājumi un legalizācija

Uz dokumentiem, kas tiek nosūtīti saskaņā ar šo Vienošanos, netiek attiecinātas nekādas apliecinājumu un legalizācijas formalitātes.

21. pants — Pieteikuma saturs

Pieteikumā saskaņā ar 6.pantu ir jānorāda:

a. tā institūcija, kas nosūta pieteikumu, un tā institūcija, kas veic izmeklēšanu vai procesuālās darbības;

b. konkrētas ziņas par attiecīgo kuģi, ieskaitot, cik tas iespējams, tā nosaukumu, kuģa aprakstu, jebkādas reģistrācijas zīmes vai citas atzīmes, kas norāda tā nacionālo piederību, kā arī atrašanās vietu, kopā ar pieprasījumu apstiprināt, ka šim kuģim ir tās Puses nacionālā piederība, kurai pieprasījums tiek iesniegts;

c. konkrētas ziņas par tiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu pastāv aizdomas, kopā ar aizdomu pamatojumu;

d. darbības, kuras ir paredzēts veikt un apliecinājums, ka tādas pašas darbības tiktu veiktas, ja attiecīgajam kuģim būtu valsts, kas iejaucas, nacionālā piederība.

22. pants — Informācija kuģu īpašniekiem un kapteiņiem

Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai informētu to kuģu īpašniekus un kapteiņus, kas kuģo ar tās karogu, ka šīs Vienošanās dalībvalstīm var tikt dota atļauja uzkāpt uz kuģiem ārpus jebkuras Puses teritoriālās jūras saistībā ar šajā Vienošanās noteiktajiem mērķiem, kā arī informēt viņus par pienākumu ievērot tos norādījumus, ko dod Puse, kuras pārstāvji uz kuģa uzkāpuši, izmantojot šīs viņiem dotās tiesības.

23. pants — Lietošanas ierobežojumi

Karoga valsts var dot 6. pantā minēto pilnvarojumu, nosakot, ka valsts, kas iejaucas, institūcijas neizmantos iegūto informācija vai pierādījumus, iepriekš nesaņemot karoga valsts piekrišanu, citādi kā vienīgi sakarā ar attiecīgo nodarījumu izmeklēšanu vai procesuālām darbībām.

24. pants — Konfidencialitāte

Ieinteresētās Puses, ja tas nav pretrunā ar to nacionālo tiesību pamatprincipiem, tur slepenībā jebkādus pierādījumus un informāciju, ko sniedz otra Puse saskaņā ar šo Vienošanos, izņemot tādā mērā, kādā tās izpaušana ir nepieciešama šīs Vienošanās piemērošanai vai arī lai veiktu izmeklēšanu vai procesuālās darbības.

 

6. sadaļa — Izmaksas un zaudējumi

25. pants — Izmaksas

1. Ja vien ieinteresētās Puses nevienojas citādi, jebkādu darbību, kas veiktas saskaņā ar 9. un 10.pantiem, izmaksas sedz valsts, kas iejaucas, un izmaksas to darbību veikšanai, kas paredzētas 4. un 5.pantos, parasti sedz tā Puse, kas sniedz palīdzību.

2. Ja karoga valsts ir piemērojusi savu prioritāro jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu, tā sedz kuģa atpakaļ nodošanas un aizdomās turamo personu, kā arī pierādījumu transportēšanas izmaksas.

26. pants — Zaudējumi

1. Ja darbību, kas paredzētas 9. un 10.pantos, veikšanas procesā jebkura fiziskā vai juridiskā persona cieš zaudējumus, tiek nodarīts kaitējums vai miesas bojājumi tās valsts, kas iejaucas, nolaidības vai citādas vainas dēļ, tās pienākums ir maksāt par to kompensāciju.

2. Ja darbība ir veikta tādā veidā, ko nepamato šīs Vienošanās noteikumi, tad tās valsts, kas iejaucas, pienākums ir maksāt kompensāciju par tā rezultātā radušamies zaudējumiem, nodarīto kaitējumu vai miesas bojājumiem. Tā valsts, kas iejaucas, maksā kompensāciju arī par jebkādiem zaudējumiem, nodarītajiem kaitējumiem vai miesas bojājumiem, ja aizdomas izrādās nepamatotas un ja kuģis, uz kura uzkāpušas amatpersonas, tā operators vai apkalpe nav izdarījuši nekādas darbības, kas attiecīgās aizdomas pamatotu.

3. Atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kas rodas 4. pantā paredzēto darbību rezultātā, uzņemas pieprasījumu iesniegusī valsts, kas var prasīt kompensāciju no pieprasījumu saņēmušās valsts, ja zaudējumi ir radušies šīs valsts nolaidības rezultātā vai arī citādas vainas dēļ.

 

III nodaļa — Nobeiguma noteikumi

27. pants — Parakstīšana un spēkā stāšanās

1. Šī Vienošanās ir atklāta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras jau ir izteikušas piekrišanu atzīt par sev saistošu Vīnes Konvenciju. Tās var paust savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos:

a. parakstot to bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b. ar parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas akti tiek iesniegti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

3. Šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā trīs Eiropas Padomes Dalībvalstis ir paudušas savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos saskaņā ar 1. daļas noteikumiem.

4. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas parakstījusies un kas vēlāk pauž savu piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos, šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā attiecīgās valsts piekrišana atzīt par sev saistošu šo Vienošanos ir apstiprināta saskaņā ar 1. daļas noteikumiem.

28. pants — Pievienošanās

1. Pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās Eiropas Padomes Ministru Komiteja, pēc konsultēšanās ar šīs Vienošanās dalībvalstīm, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Padomes locekle, bet kas ir paudusi vēlēšanos atzīt par sev saistošu Vīnes Konvenciju, pievienoties šai Vienošanās, pieņemot lēmumu, ko apstiprinājis vairākums saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantu, un ar vienbalsīgu to dalībvalstu pārstāvju balsojumu, kurām ir tiesības būt pārstāvētām Komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā pievienošanās akts ir ticis iesniegts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

29. pants — Teritoriālā piemērošana

1. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, norādīt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām ir spēkā tās apņemšanās atzīt par sev saistošu šo Vienošanos.

2. Jebkurai valstij ir tiesības, jebkurā vēlākā laikā iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paplašināt tās piekrišanu atzīt par sev saistošu šo Vienošanos uz jebkurām citām teritorijām, kas tiek norādītas tās paziņojumā. Attiecībā uz šādu teritoriju šī Vienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis attiecīgo paziņojumu.

3. Attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta paziņojumā saskaņā ar 1. un 2. daļām, var tikt nozīmētas institūcijas saskaņā ar 17. panta 1. un 2. daļām.

4. Jebkurš paziņojums, kas iesniegts saskaņā ar minētajām daļām, var tikt atsaukts attiecībā uz jebkurām paziņojumā norādītajām teritorijām, iesniedzot par to attiecīgu paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šis atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

30. pants — Saistība ar citām konvencijām un līgumiem

1. Šī Vienošanās neietekmē tiesības un saistības, kas izriet no Vīnes Konvencijas vai no jebkādām citām starptautiskām daudzpusējām konvencijām, kas skar īpašus jautājumus.

2. Šīs Vienošanās Puses var noslēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās cita ar citu par tiem jautājumiem, kas aplūkoti šajā Vienošanās, lai papildinātu vai nostiprinātu tās noteikumus vai arī lai veicinātu to principu īstenošanu, kas iemiesoti šajā Vienošanās, kā arī Vīnes Konvencijas 17.pantā.

3. Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas kādu vienošanos vai līgumu attiecībā uz šajā Vienošanās aplūkotajiem jautājumiem vai arī ja tās ir citādi izveidojušas savas attiecības attiecībā uz šiem jautājumiem, tās var vienoties piemērot attiecīgo vienošanos vai līgumu un regulēt savas attiecības saskaņā ar šīs Vienošanās vietā, ja tas veicina starptautisko sadarbību.

31. pants — Atrunas

1. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, paziņot, ka tā izmanto kādu no tām atrunām, kas paredzētas 3. panta 6. daļā, 19. panta 3. daļā un 34. panta 5. daļā. Citas atrunas izdarīt nedrīkst.

2. Jebkura valsts, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar iepriekšējo daļu, var pilnībā vai daļēji to atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram attiecīgu paziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā datumā, kurā Ģenerālsekretārs to saņēmis.

3. Puse, kas izdarījusi atrunu attiecībā uz kādu šīs Vienošanās noteikumu, nevar prasīt, lai cita Puse pilda attiecīgo noteikumu. Tomēr, ja tās atruna ir daļēja vai ar nosacījumiem, tā var prasīt attiecīgā noteikuma izpildi tādā mērā, kādā tā pati ir to pieņēmusi.

32. pants — Uzraudzības komiteja

1. Pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās, pēc kādas šīs Vienošanās Puses pieprasījuma, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sasauc uzraudzības komiteju, kurā ir pārstāvēti eksperti no Pusēm.

2. Uzraudzības komiteja pārbauda, ka darbojas šīs Vienošanās un iesaka veidus, kā nodrošināt tās efektīvu darbošanos.

3. Uzraudzības komiteja var noteikt savus procedūras noteikumus.

4. Uzraudzības komiteja uz savām apspriedēm var uzaicināt valstis, kas nav šīs Vienošanās Puses, kā arī starptautiskās organizācijas vai institūcijas.

5. Katra Puse katru otro gadu nosūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ziņojumu par šīs Vienošanās īstenošanu tādā veidā un formā, kā to nosaka uzraudzības komiteja vai arī Eiropas Noziedzības problēmu komiteja. Uzraudzības komiteja var nolemt izplatīt iesniegto informāciju vai ziņojumu par to Pusēm un tādām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, kā tā atzīst par lietderīgu.

33. pants — Grozījumi

1. Jebkura Puse var ierosināt izdarīt šajā Vienošanās grozījumus, un par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un jebkuru valsti, kas nav Padomes locekle, bet kas ir pievienojušies vai arī ir uzaicināta pievienoties šai Vienošanās saskaņā ar 28. panta noteikumiem.

2. Jebkuras Puses piedāvātie grozījumi tiek paziņoti Eiropas Noziedzības problēmu komitejai, kas iesniedz savu viedokli par ierosinātajiem grozījumiem Ministru Komitejai.

3. Ministru Komiteja izskata ierosinātos grozījumus un Eiropas Noziedzības problēmu komitejas iesniegto viedokli un pēc tam var pieņemt attiecīgos grozījumus.

4. Jebkura grozījuma teksts, ko Ministru Komiteja pieņēmusi saskaņā ar šī panta 3. daļu, tiek tālāk nodots Pusēm apstiprināšanai.

5. Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3. daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par to apstiprināšanu.

34. pants — Strīdu risināšana

1. Eiropas Padomes Eiropas Noziedzības problēmu komiteja pastāvīgi tiek informēta par šīs Vienošanās interpretāciju un piemērošanu.

2. Ja starp Pusēm rodas strīds par šīs Vienošanās interpretāciju vai piemērošanu, Puses cenšas atrisināt šo strīdu pārrunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem līdzekļiem pēc saviem ieskatiem, ieskaitot strīda iesniegšanu Eiropas Noziedzības problēmu komitejā, šķīrējtiesai, kuras lēmums ir saistošs Pusēm, starpniekiem, samierināšanas vai tiesas procesā pēc attiecīgo Pušu vienošanās.

3. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, vai arī jebkādā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka attiecībā uz jebkādiem strīdiem, kas attiecas uz šīs Vienošanās interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīs par sev obligātu, bez iepriekšējas vienošanās un uz abpusējas ievērošanas pamata, strīda iesniegšanu šķīrējtiesā saskaņā ar to procedūru, kas izklāstīta šīs Vienošanās pielikumā.

4. Jebkādi strīdi, kas netiek atrisināti saskaņā ar šī panta 2. vai 3. daļām, pēc jebkuras attiecīgā strīda puses pieprasījuma tiek nodoti Starptautiskajai Justīcijas Tiesai lēmuma pieņemšanai.

5. Jebkurai valstij ir tiesības, šīs Vienošanās parakstīšanas laikā vai arī tad, kad tiek iesniegts ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, vai arī jebkādā vēlākā datumā, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, paziņot, ka tā neuzskata sev par saistošu šī panta 4. daļu.

6. Jebkura Puse, kas ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3. vai 5. daļām, jebkurā laikā var atsaukt šo paziņojumu, informējot par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru.

35. pants — Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Vienošanos, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Tāda denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā beidzies trīs mēnešu ilgs periods pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

3. Tomēr šī Vienošanās paliek spēkā attiecībā uz visām darbībām vai procesiem, kas balstīti uz pieteikumiem vai pieprasījumiem, kas iesniegti šīs Vienošanās darbības periodā attiecībā uz denonsējušo Pusi.

36. pants — Paziņojumi

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes Dalībvalstīm, jebkurai valstij, kas ir pievienojusies šai Vienošanās un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par:

a. jebkuru tās parakstīšanu;

b. ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta iesniegšanu;

c. jebkuras institūcijas nosaukumu un jebkādu citu informāciju, kas tiek nodota saskaņā ar 17.pantu;

d. jebkādu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 31.panta 1.daļu;

e. šīs Vienošanās spēkā stāšanos saskaņā ar 27. un 28.pantiem;

f. jebkādiem pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar 32.panta 1.daļu, un par jebkādas tikšanā datumu, kas sasaukta saskaņā ar minēto daļu;

g. jebkādu paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 3. panta 5. un 6.daļām, 8. panta 2. daļu, 19. panta 3. daļu un 34. panta 3. un 5.daļām;

h. jebkādu citu darbību, paziņojumu vai saziņu saistībā ar šo Vienošanos.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti to darīt, ir parakstījuši šo Vienošanos.

Parakstīta Strasbūrā, 1995. gada 31. janvārī, angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas tiek iesniegts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nodod apliecinātas kopijas katrai Eiropas Padomes Dalībvalstij un jebkurai Valstij, kas tiek uzaicināta pievienoties šai Vienošanās.

 

Pielikums

1. Puse, kas pieprasa šķīrējtiesu saskaņā ar 34. panta 3. daļu, rakstiski informē otru Pusi par savu prasību un par tās pamatojumu.

2. Ieinteresētās Puses izveido šķīrējtiesu.

3. Šķīrējtiesa sastāv no trim locekļiem. Katra Puse nozīmē šķīrējtiesnesi. Abas Puses, savstarpēji saskaņojot nozīmē prezidējošo šķīrējtiesnesi.

4. Ja Puses tādā veidā nenozīmē un nesaskaņo šķīrējtiesnešus četru mēnešu laikā pēc datuma, kurā šķīrējtiesa ir tikusi pieprasīta, nepieciešamā nozīmēšana vai iecelšana tiek uzticēta Pastāvīgās Šķīrējtiesas Ģenerālsekretāram.

5. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa pati nosaka savu darba kārtību.

6. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesa pieņem lēmumus saskaņā ar piemērojamiem starptautisko tiesību noteikumiem, bet ja attiecīgo noteikumu nav, tad saskaņā ar principu ex aequo et bono.

7. Šķīrējtiesa pieņem savu lēmumu ar balsu vairākumu. Tās lēmums ir galīgs un saistošs.