1988.GADA 10.MARTA KONVENCIJA PAR PRETTIESISKU DARBĪBU PRET KUĢOŠANAS DROŠĪBU APKAROŠANU

Šīs Konvencijas dalībvalstis,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Hartas par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un draudzīgu attiecību un sadarbības attīstību starp valstīm mērķus un principus,

ATZĪSTOT it īpaši, ka katrai personai ir tiesības un dzīvi, brīvību un drošību, kā tas ir norādīts Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā un Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām,

DZIĻI NORŪPĒJUŠĀS par terora aktu visu to formā eskalāciju pasaules mērogā, kas apraud vai prasa nevainīgo cilvēku upurus, apdraud fundamentālās brīvības un nopietni aizkar cilvēka cieņu un godu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka pret kuģošanas drošību vērstās prettiesiskās darbības apdraud personu un mantu drošību, nopietni ietekmē jūras satiksmi un grauj pasaules tautu ticību kuģošanas drošībai,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šādas darbības izsauc nopietnas bažas visā starptautiskajā kopienā,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS starptautiskās sadarbības tūlītējā nepieciešamībā, lai izstrādātu un pieņemtu efektīvus un praktiskus mērus visu pret kuģošanas drošību vērstu prettiesisku darbību un panāktu to veicēju apsūdzēšanu un sodīšanu,

ATSAUCOTIES uz Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas 1985.gada 9.decembra rezolūciju 40/61, kas, inter alia, “aicina visas valstis vienpusēji un sadarbībā ar citām valstīm, kā arī ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju institūcijām, veicināt starptautiskā terorisma cēloņu izskaušanu un pievērst īpašu uzmanību visām situācijām, ieskaitot koloniālismu, rasismu un situācijām ar cilvēktiesību un fundamentālo brīvību masu un smagiem pārkāpumiem, kā arī ienaidnieka okupāciju, kas var izraisīt starptautisko terorismu un var apdraudēt starptautisko mieru un drošību”,

ATSAUCOTIES TĀLĀK, ka rezolūcija 40/61 “nepārprotami nosoda kā kriminālus visus terorisma aktus, metodes un līdzekļus, neatkarīgi no tā, kur un kurš tos būtu pastrādājis vai pielietojis, ieskaitot tādus, kas apdraud draudzīgas attiecības starp valstīm un to drošību”,

ATSAUCOTIES ARĪ uz to, ka saskaņā ar rezolūciju 40/61, Starptautiskā Jūras organizācija tika aicināta “izpētīt terora aktu uz kuģiem vai pret kuģu vērstu darbību problēmu ar mērķi izstrādāt rekomendācijas atbilstošiem pasākumiem”,

ŅEMOT VĒRĀ Starptautiskās Jūras organizācijas Asamblejas 1985.gada 20.novembra rezolūciju Nr. A.584(14), kas aicināja izstrādāt pasākumus, lai novērstu prettiesiskas darbības, kas apdraud kuģu drošību un to pasažieru un komandu drošību,

ATZĪMĒJOT, ka komandas darbības, kas ir pakļautas uz kuģa pastāvošajai parastajai disciplīnai, ir ārpus šīs Konvencijas darbības sfēras,

APSTIPRINOT pret kuģiem un uz kuģiem esošām personām vērstu prettiesisku darbību monitoringa noteikumu un standartu un to precizēšanas nepieciešamības vajadzību un šajā sakarā ar gandarījumu pieminot Starptautiskās Jūras organizācijas Jūras drošības komitejas rekomendētos pret kuģu pasažieriem un komandām vērstu prettiesisko darbību novēršanas un kontroles pasākumus,

APSTIPRINOT TĀLĀK, ka jautājumi, ko neregulē šī Konvencija, tiek regulēti saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem,

ATZĪSTOT, visu valstu nepieciešamību, cīnoties ar pret kuģošanas drošību vērstām prettiesiskām darbībām, stingri ievērot vispārējo starptautisko tiesību normas un principus,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Šīs konvencijas izpratnē “kuģis” nozīmē jebkura veida kuģošanas līdzekli, kas nav pastāvīgi nostiprināts jūras dzīlēs, tajā skaitā līdzekļi, kuru virzošais spēks atrodas ārpus tā, zemūdens peldošie līdzekļi vai jebkuri citi peldoši līdzekļi.

2. pants

1. Šī Konvencija netiek piemērota:

(a) kara kuģim; vai

(b) valsts kuģim, kas pieder vai ko izmanto kā militāru palīgkuģi vai muitas vai policijas vajadzībām; vai

(c) kuģim, kas netiek izmantots vai ir arestēts.

2. Nekas šajā Konvencijā neietekmē kara kuģu vai citu nekomerciālām vajadzībām izmantojamo valdības kuģu imunitāti.

3.pants

1. Jebkura persona izdara likumpārkāpumu, ja tā nelikumīgi un ar nolūku:

(a) sagrābj vai realizē kuģa kontroli ar spēku vai tā pielietošanas draudiem, vai izmantojot kādu citu iebiedēšanas formu; vai

(b) veic vardarbības aktu pret kādu personu uz kuģa, ja tas var apdraudēt drošu kuģošanu; vai

(c) iznīcina kuģi vai rada kuģim vai kravai bojājumus, kas var apdraudēt drošu kuģošanu; vai

(d) ievieto vai kaut kādā veicina jebkādas ierīces vai vielas ievietošanu uz kuģa, kas var iznīcināt šo kuģi vai radīt bojājumus šim kuģim vai tā kravai, kā rezultātā tiek apdraudēta vai var tikt apdraudēta kuģošanas drošība; vai

(e) iznīcina vai rada nopietnus bojājumus jūras kuģošanas iekārtām; vai

(f) nopietni traucē to darbību, ja šāda rīcība var apdraudēt kuģošanas drošību; vai

(g) sniedz apzināti nepatiesas ziņas, tādējādi apdraudot kuģošanas drošību; vai

(h) ievaino vai nogalina jebkuru personu, izdarot vai mēģinot izdarīt punktos no (a) līdz (f) minētos likumpārkāpumus.

2. Jebkura persona izdara likumpārkāpumu, ja tā:

(a) mēģina izdarīt kādu no šā panta 1.daļā minētajiem likumpārkāpumiem; vai

(b) ir līdzdalībniece vai kādā veidā palīdz personai, kura veic kādu no 1.daļā minētajiem likumpārkāpumiem; vai

(c) draud, izvirzot nosacījumus vai bez tiem, kā to paredz valsts likumdošana, ar nolūku piespiest fizisku vai juridisku personu veikt vai atturēties no jebkādas rīcības, izdarīt kādu no 1.daļas (b), (c) un (e) punktā minētajiem likumpārkāpumiem, ja šādi draudi var apdraudēt konkrēta kuģa kuģošanas drošību.

4.pants

1. Šo konvenciju piemēro, ja kuģis atrodas, plāno iebraukt, šķērsot vai atstāt ūdeņus, kas atrodas aiz valsts teritoriālās jūras ārējās robežas, vai arī šīs valsts teritoriālās jūras pierobežas zonu ar blakus esošo valsti.

2. Gadījumā, ja Konvencija nav piemērojama saskaņā ar 1.daļu, tā tomēr ir piemērojama, ja likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs tiek atrasts kādā citā Konvencijas dalībvalstī, izņemot 1.daļā minēto valsti.

5.pants

Katra Konvencijas dalībvalsts par 3.pantā minēto likumpārkāpumu izdarīšanu apņemas piemērot attiecīgus sodus, ņemot vērā to nopietnību.

6.pants

1. Katra dalībvalsts veiks nepieciešamus pasākumus, lai attiecinātu savu jurisdikciju uz 3.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, ja tādi ir veikti:

(a) pret vai uz kuģa, kas kuģo zem šīs valsts karoga likumpārkāpuma veikšanas brīdī; vai

(b) valsts teritorijā, ieskaitot teritoriālos ūdeņus; vai

(c) likumpārkāpējs ir šīs valsts pilsonis.

2. Dalībvalsts var attiecināt savu jurisdikciju uz jebkuru no šādiem likumpārkāpumiem, ja:

(a) to izdara bezvalstnieks, kura pastāvīga dzīves vieta ir šajā valstī; vai

(b) tā izdarīšanas laikā šīs valsts pilsonis tiek sagūstīts, tam tiek draudēts, tas tiek ievainots vai nogalināts; vai

(c) to izdara ar nolūku piespiest valsti veikt vai atturēties no kādas rīcības.

3. Katra dalībvalsts, kas ir attiecinājusi savu jurisdikciju uz 2.daļā minētajiem gadījumiem, par to paziņo Starptautiskās Jūras organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk Ģenerālsekretārs). Ja kāda dalībvalsts pēc tam atceļ tādu jurisdikcijas attiecināšanu, tā par to paziņo Ģenerālsekretāram.

4. Katra dalībvalsts veiks nepieciešamus pasākumus, lai attiecinātu savu jurisdikciju uz 3.daļā minētajiem likumpārkāpumiem, ja iespējamais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā un neizdod to nevienai no dalībvalstīm, kas nav attiecinājusi savu jurisdikciju uz šā panta 1. un 2. daļā minētajiem gadījumiem.

5. Šī Konvencija neizslēdz kriminālas jurisdikcijas īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību normām.

7.pants

1. Ikviena šīs Konvencijas dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs, pārliecinoties par attaisnojošu apstākļu esamību, šo personu aiztur vai veic citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai uzsāktu kriminālo vai izdošanas procedūru.

2. Šī valsts nekavējoties veic faktu iepriekšējo izmeklēšanu saskaņā ar tās tiesību normām.

3. Katrai personai, pret kuru tika veikti 1.daļā minētie pasākumi, ir tiesības:

(a) nekavējoties sazināties ar tuvāko tās valsts kompetento pārstāvi, kuras pilsonis ir šī persona vai ar kuru jāsazinās citu iemeslu dēļ. Ja persona ir bezvalstnieks, tā sazinās ar viņa pastāvīgās dzīves vietas valsts pārstāvi;

(b) uz tās valsts pārstāvja apmeklējumu.

4. 3.daļā minēto tiesību ievērošana tiek nodrošināta saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kuras teritorijā likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs atrodas, pie nosacījuma, ka šīs tiesību normas ļauj pilnīgi nodrošināt 3.daļa paredzēto tiesību ievērošanu.

5. Ja valsts ir aizturējusi personu saskaņā ar šo pantu, tai nekavējoties jāpaziņo valstīm, kuru jurisdikcija atbilst 6.panta 1.daļā minētajai, un, ja tā uzskata par vēlamu, citām ieinteresētajām valstīm par šādas personas aizturēšanu, kā arī par aizturēšanas iemesliem. Valsts, kas veic šā panta 2.daļā noteikto iepriekšējo izmeklēšanu, nekavējoties paziņo minētajām valstīm par izmeklēšanas rezultātiem un norāda, vai paredz attiecināt jurisdikciju.

8.pants

1. Dalībvalsts (“karoga valsts”) kuģa kapteinis drīkst nodot jebkuras dalībvalsts (“uzņēmējas valsts”) varas iestādēm jebkuru personu, ko viņš pamatoti tur aizdomās par kādu no 3.pantā minētajiem likumpārkāpumiem.

2. Karoga valstij ir jānodrošina, ka tās kuģa kapteinis, ja vien tas ir izdarāms, un ja iespējams, pirms kuģis ieiet uzņēmējas valsts teritoriālajos ūdeņos, paziņo par to tās valsts varas iestādēm, ka uz kuģa atrodas persona, kuru viņš saskaņā ar 1.daļu ir nolēmis nodot, un par tāda lēmuma iemesliem.

3. Uzņēmēja valsts pieņem tādu personu, izņemot gadījumus, kad ir pamats uzskatīt, ka Konvencija nav piemērojama tāda veida rīcībai un tad tā rīkojas saskaņā ar 7.pantu. Jebkuram atteikumam pieņemt aizdomīgu personu, seko atteikuma pamatojums.

4. Karoga valstij ir jānodrošina, ka tās kuģa kapteinis nodrošina uzņēmējas valsts varas iestādes ar saviem pierādījumiem attiecībā uz iespējamo likumpārkāpumu.

5. Uzņēmēja valsts, kas ir apstiprinājusi iespējamo likumpārkāpēja pieņemšanu, var saskaņā ar 3.daļu, savukārt, lūgt karoga valsti apstiprināt šīs personas ierašanos. Karoga valsts apsver šo lūgumu un, piekrišanas gadījumā tā rīkojas saskaņā ar 7.pantu. Ja karoga valsts noraida lūgumu, tā nosūta uzņēmēja valstij atteikuma pamatojumu.

9.pants

Nekas šajā Konvencijā nekādā ziņā neietekmē starptautiskajās tiesībās paredzētas tiesības valstij veikt izmeklēšanas vai spēka pielietošanas pasākumus uz kuģa, kas kuģo zem citas valsts karoga.

10.pants

1. Ja dalībvalsts, kuras teritorijā likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs ir atrasts, to neizdod, tai saskaņā ar 6.pantā minēto, bez izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpums ir izdarīts tās teritorijā, lieta jānodod kompetentām valsts iestādēm, lai veiktu tiesvedību saskaņā ar valsts normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām. Šīs iestādes pieņem lēmumu saskaņā ar valstī spēkā esošajām tiesību normām attiecībā uz smagiem noziegumiem.

2. Jebkurai personai, pret kuru uzsākta tiesvedība par 3.pantā paredzēto likumpārkāpumu izdarīšanu, tiek garantēta taisnīga attieksme visās procesa stadijās, ieskaitot visu tiesību un garantiju, ko paredz valsts, kur viņš atrodas, ievērošanu.

11.pants

1. 3.pantā minētie likumpārkāpumi tiek uzskatīti par iekļaujamiem jebkurā starp dalībvalstīm noslēgtā līgumā par izdošanu kā izdošanai pakļauti likumpārkāpumi. Dalībvalstis apņemas iekļaut šādus likumpārkāpumus kā izdošanai pakļautus likumpārkāpumus jebkurā līgumā par izdošanu.

2. Ja dalībvalsts, kas uzliek nosacījumu, ka izdošana ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts līgums, saņem lūgumu par izdošanu no dalībvalsts, ar kuru tāds līgums nav slēgts, šī dalībvalsts, pēc saviem ieskatiem attiecībā uz 3.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, var uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai. Izdošana tiek veikta saskaņā ar tās valsts tiesību normām, pie kuras griežas ar lūgumu par izdošanu.

3. Dalībvalstis, kas neuzliek nosacījumu par to, ka izdošana ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts līgums, atzīst 3.pantā minētos likumpārkāpumus kā izdošanai pakļautus saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurai iesniegts lūgums par izdošanu.

4. Ja nepieciešams, 3.pantā minētos likumpārkāpumus kā izdošanai pakļautus uzskata par izdarītiem ne vien vietā, kur tas notika, bet arī tās valsts jurisdikcijā esošajā teritorijā, kas vērsusies ar lūgumu par izdošanu.

5. Ja dalībvalsts saņem vairāk kā vienu lūgumu par izdošanu no valstīm, kuru jurisdikcija atbilst 6.pantam, un ja tā nolemj neveikt tiesvedību, tad, izvēloties valsti, kurai nodot likumpārkāpēju vai iespējamo likumpārkāpēju, tā ņem vērā tās valsts intereses un atbildību, zem kuras karoga kuģis kuģoja likumpārkāpuma izdarīšanas laikā.

6. Izskatot jautājumu par iespējamā likumpārkāpēja nodošanu saskaņā ar šo Konvenciju, valsts, kas ir saņēmusi lūgumu, pārliecinās, vai izdošanu pieprasījusī valsts spēj nodrošināt 7.panta 3.daļā minēto tiesību ievērošanu.

7. Attiecībā uz šajā Konvencijā noteiktajiem likumpārkāpumiem, dalībvalstis var veikt izmaiņas savstarpējo līgumu un vienošanos par izdošanu noteikumos, kas ir piemērojami dalībvalstīs tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šo Konvenciju.

12.pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai pēc iespējas lielāku palīdzību kriminālajā tiesvedībā, kas uzsākta sakarā ar 3.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, ieskaitot to rīcībā esošo liecību sniegšanu.

2. Dalībvalstis izpilda 1.daļā paredzētās saistības saskaņā ar jebkuriem līgumiem par savstarpējās palīdzības sniegšanu, kas var pastāvēt starp tām. Ja šādi līgumi nav noslēgti, dalībvalstis sniedz viena otrai palīdzību savas valsts tiesību normu ietvaros.

13.pants

1. Dalībvalstis sadarbojas 3.pantā minēto likumpārkāpumu novēršanā, it īpaši:

(a) veicot pasākumus, lai novērstu savā teritorijā šādu likumpārkāpumu sagatavošanu ar mērķi to izdarīt šīs vai citu valstu teritorijā;

(b) apmainoties ar informāciju saskaņā ar savas valsts tiesību normām un koordinējot administratīvu un citu pasākumu īstenošanu, lai novērstu 3.pantā minēto likumpārkāpumu izdarīšanu.

2. Ja 3.pantā minētā likumpārkāpuma izdarīšanas rezultātā tiek kavēta vai pārtraukta kuģa caurbraukšana, jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā kuģis vai pasažieri, vai komanda atrodas, pieliks visas iespējamās pūles, lai izvairītos no kuģa, tā pasažieru, komandas vai kravas pārmērīgas aizkavēšanas vai aizturēšanas.

14.pants

Dalībvalsts, kurai ir pamats uzskatīt, ka var tikt izdarīts 3.pantā minētais likumpārkāpums, saskaņā ar savas valsts tiesību normām sniedz, cik ātri vien iespējams, visu tās rīcībā esošo informāciju tām valstīm, kuru jurisdikcija, pēc šīs valsts ziņām, atbilst 6.pantā noteiktajai.

15.pants

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar savas valsts tiesību normām pēc iespējas ātrāk paziņo Ģenerālsekretāram jebkuru tās rīcībā esošo informāciju par:

(a) likumpārkāpuma apstākļiem;

(b) darbībām, kas veiktas saskaņā ar 13.panta 2.daļu;

(c) pasākumiem, kas veikti attiecībā uz likumpārkāpēju vai iespējamo likumpārkāpēju, un it sevišķi jebkuru izdošanas vai citu tiesisku aktivitāšu rezultātiem.

2. Dalībvalsts, kur tiek veikta tiesvedība pret iespējamo likumpārkāpēju, paziņo Ģenerālsekretāram tiesvedības rezultātus saskaņā ar tās tiesību normu prasībām.

3. Ģenerālsekretārs paziņo informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. un 2.daļu, visām dalībvalstīm, Starptautiskās Jūras organizācijas (turpmāk “Organizācija”) locekļiem, citām ieinteresētām valstīm, kā arī attiecīgām starptautiskām starpvaldību organizācijām.

16.pants

1. Jebkuru divu vai vairāku dalībvalstu strīdu par šis Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, ko nevar izšķirt sarunu ceļā saprātīgā laika sprīdī, pēc vienas valsts pieprasījuma jāiesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma par strīda izšķiršanu valstis nespēj vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, jebkura no minētajām valstīm, saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtiem, var griezties šajā tiesā ar lūgumu izšķirt strīdu.

2. Katra valsts, parakstot vai ratificējot, akceptējot vai apstiprinot šo Konvenciju vai pievienojoties tai, ir tiesīga paziņot, ka tā neuzskata par saistošiem kādu vai visus šā panta 1.punkta nosacījumus par saistošiem. Citām dalībvalstīm šie nosacījumi nav saistoši attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas šādu atrunu ir izdarījusi.

3. Jebkura valsts, kas saskaņā ar 2.daļu izdarījusi šādu atrunu, jebkurā laikā var šo atrunu atsaukt, paziņojot par to Ģenerālsekretāram.

17.pants

1. Šī Konvencija tiek atklāta parakstīšanai Romā 1988.gada 10.martā valstīm, kas piedalās Starptautiskajā konferencē par cīņu pret prettiesiskām darbībām, kas apdraud kuģošanas drošību un Organizācijas galvenajā mītnē visām valstīm no 1988.gada 14.marta līdz 1989.gada 9.martam. Turpmāk Konvencija paliek atklāta pievienošanās nolūkam.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu kļūt par Konvencijas dalībvalstīm:

(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās veicama, deponējot Ģenerālsekretāram attiecīgu dokumentu.

18.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc deviņdesmit dienām no datuma, kad piecpadsmit valstis ir to parakstījušas bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir deponējušas attiecīgus ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Valstīm, kas ir deponējušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus attiecībā uz šo Konvenciju pēc tam, kad izpildītas prasības par tās spēkā stāšanos, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc dokumenta deponēšanas datuma.

19.pants

1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc viena gada no datuma, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana veicama, paziņojot par to rakstiskā veidā Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc gada, sākot ar brīdi, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas dokumentu, vai noslēdzoties tādam ilgākam laika periodam, kāds ir norādīts denonsēšanas dokumentā.

20.pants

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar nolūku pārskatīt vai izdarīt grozījumus Konvencijā.

2. Ģenerālsekretārs sasauc šīs Konvencijas dalībvalstu konferenci Konvencijas pārskatīšanai vai grozījumu izdarīšanai pēc vismaz vienas trešdaļas vai desmit, vai jebkura lielāka skaita dalībvalstu pieprasījuma.

3. Jebkurš ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kas tiek deponēts pēc kāda šīs Konvencijas labojuma stāšanās spēkā, tiks attiecināts uz Konvenciju kā labojums.

21.pants

1. Šo Konvenciju deponē Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kas ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušas tai un visus Organizācijas locekļus par:

(i) katru jaunas parakstīšanas vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanas dokumenta deponēšanas datumu;

(ii) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu;

(iii) katru šīs Konvencijas denonsēšanas dokumenta deponēšanu un tā saņemšanas datumu un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā;

(iv) katras deklarācijas vai paziņojuma saņemšanu attiecībā uz šo Konvenciju;

b) nosūta šis Konvencijas apstiprinātās kopijas visām valstīm, kas ir to parakstījušas vai pievienojušās tai.

3. Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, ģenerālsekretāra depozitārijs nosūta tās apstiprinātās kopijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

22.pants.

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, katrs teksts ir vienlīdz autentisks.

TO APLIECINOT, savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta Romā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada desmitajā martā.