1988.GADA 10.MARTA PROTOKOLS PAR PRETTIESISKU DARBĪBU PRET NOSTIPRINĀTU PLATFORMU DROŠĪBU KONTINENTĀLAJĀ ŠELFĀ APKAROŠANU

Šī Protokola Dalībvalstis,

BŪDAMAS Konvencijas par prettiesisku darbību, kas apdraud kuģošanas drošību, apkarošanu dalībvalstis,

ATZĪSTOT, ka Konvencijas izstrādāšanas cēloņi ir attiecināmi arī uz nostiprinātām platformām, kas atrodas kontinentālajā šelfā,

ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas nosacījumus,

APSTIPRINOT, jautājumus, ko neregulē šis Protokols, paliek vispārējo starptautisko tiesību normu un principu ietvaros,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

1. Konvencijas par prettiesisku darbību, kas apdraud kuģošanas drošību, apkarošanu 5., 7. un 10. līdz 16.panta nosacījumi (turpmāk “Konvencija”) attiecas mutatis mutandis uz šī Protokola 2.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, respektīvi, likumpārkāpumiem, kas izdarīti uz vai pret nostiprinātām platformām, kas atrodas kontinentālajā šelfā.

2. Gadījumos, kad šis Protokols nav piemērojams saskaņā ar šā panta 1.daļu, tas tomēr ir attiecināms, ja likumpārkāpējs vai aizdomās turamais tiek atrasts citā, bet ne tajā valstī, kuras iekšējos vai teritoriālajos ūdeņos atrodas nostiprināta platforma.

3. Šajā Protokolā “nostiprināta platforma” nozīmē mākslīgu salu, iekārtu vai būvi, kas ir pastāvīgi nostiprināta jūras dibenā vai jūras dzīlēs resursu izpētes vai izmantošanas nolūkā vai citos ekonomiskajos nolūkos.

2.pants

1. Jebkura persona prettiesiski un ar nolūku izdara likumpārkāpumu, ja tā:

(a) ar spēku vai tā pielietošanas draudiem vai citādi iebiedējot sagrābj nostiprinātu platformu vai veic tās kontroli; vai

(b) veic vardarbības aktu pret personu, kura atrodas uz nostiprinātas platformas, ja tādējādi tiek apdraudēta platformas drošība; vai

(c) iznīcina vai sabojā nostiprinātu platformu, tādējādi apraudot tās drošību; vai

(d) novieto vai kādā veidā liek novietot uz platformas ierīci vai vielu, kas var sagraut šo nostiprinātu platformu vai apdraudēt tās drošību; vai

(e) ievaino vai nogalina personu sakarā ar (a) līdz (d) punktā minēto likumpārkāpumu izdarīšanu vai izdarīšanas mēģinājumu.

2. Jebkura persona izdara likumpārkāpumu, jā šī persona:

(a) mēģina izdarīt jebkuru no 1.daļā minētajiem likumpārkāpumiem; vai

(b) ir personas, kas izdarījusi tāda veida likumpārkāpumu, līdzdalībnieks;

(c) draud, izvirzot nosacījumus vai bez tiem, kā to paredz valsts tiesību normas, ar nolūku piespiest fizisku vai juridisku personu veikt vai atturēties no jebkādas rīcības, izdarīt kādu no 1.daļas (b) un (c) punktā minētajiem likumpārkāpumiem, ja tie apdraud nostiprinātas platformas drošību.

3.pants

1. Katra dalībvalsts veiks nepieciešamus pasākumus, lai attiecinātu savu jurisdikciju uz 2.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, ja tādi ir veikti:

(a) pret vai uz nostiprinātas platformas laikā, kad tā likumpārkāpuma veikšanas brīdī atrodas šīs valsts kontinentālajā šelfā; vai

(b) likumpārkāpējs ir šīs valsts pilsonis.

2. Dalībvalsts var attiecināt savu jurisdikciju uz jebkādu no tādiem likumpārkāpumiem, ja:

(a) to izdara bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīves vieta ir šajā valstī; vai

(b) tā izdarīšanas laikā šīs valsts pilsonis tiek sagūstīts, tam tiek draudēts, tas tiek ievainots vai nogalināts; vai

(c) to izdara ar nolūku piespiest valsti veikt vai atturēties no kādas rīcības.

3. Katra valsts, kas ir attiecinājusi savu jurisdikciju saskaņā ar 2.daļu, par to paziņo Starptautiskās Jūras organizācijas Ģenerālsekretāram (turpmāk Ģenerālsekretārs). Ja kāda dalībvalsts pēc tam atceļ tādu jurisdikcijas attiecināšanu, tā par to paziņo Ģenerālsekretāram.

4. Katra dalībvalsts veiks nepieciešamus pasākumus, lai attiecinātu savu jurisdikciju uz 2.pantā minētajiem likumpārkāpumiem, ja pārkāpējs atrodas tās teritorijā un tā neizdod to nevienai no dalībvalstīm, kas nav attiecinājusi savu jurisdikciju saskaņa ar šī panta 1. un 2.daļu.

5. Šis Protokols neizslēdz kriminālās jurisdikcijas piemērošanu saskaņā ar valsts nacionālo tiesību normām.

4.pants

Nekas šajā Protokolā nekādā ziņā neietekmē starptautisko tiesību normas, kas attiecas uz nostiprinātām platformām, kas atrodas kontinentālajā šelfā.

5.pants

1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai Romā 1988.gada 10.martā un Starptautiskās Jūras Organizācijas galvenajā mītnē (turpmāk - Organizācija) no 1988.gada 14.marta līdz 1989.gada 9.martam ikvienai valstij, kas ir parakstījusi Konvenciju. Turpmāk Konvencija paliek atklāta pievienošanās nolūkam.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu kļūt par Konvencijas dalībvalstīm:

(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšu; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās veicama, iesniedzot Ģenerālsekretāram attiecīgu dokumentu.

4. Tikai tā valsts, kas ir parakstījusi Konvenciju bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšu vai ir Konvenciju ratificējusi, akceptējusi, apstiprinājusi vai tai pievienojusies, var kļūt par šī Protokola dalībvalsti.

6.pants

1. Šis Protokols stājas spēkā pēc deviņdesmit dienām no datuma, kad piecpadsmit valstis ir to parakstījušas bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir deponējušas attiecīgus ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus. Tomēr šis Protokols nestājas spēkā pirms spēkā nav stājusies Konvencija.

2. Valstīm, kas ir deponējušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus attiecībā uz šo Protokolu pēc tam, kad izpildītas prasības par tās spēkā stāšanos, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc deponēšanas datuma.

7.pants

1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā pēc viena gada no datuma, kad Protokols stājās spēkā attiecībā uz šo valsti.

2. Denonsēšana veicama, paziņojot par to rakstiskā veidā Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc gada, sākot ar brīdi, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas dokumentu, vai noslēdzoties tādam ilgākam laika periodam, kāds ir norādīts denonsēšanas instrumentā.

4. Konvencijas denonsēšana no dalībvalsts puses nozīmē arī Protokola denonsēšanu no šīs valsts puses.

8.pants

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar nolūku pārskatīt vai izdarīt grozījumus Protokolā.

2. Ģenerālsekretārs sasauc šā Protokola dalībvalstu konferenci Protokola pārskatīšanai vai grozījumu izdarīšanai pēc vismaz vienas trešdaļas vai piecu vai desmit vai jebkura lielāka skaita dalībvalstu pieprasījuma.

3. Jebkurš ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas tiek deponēts pēc kāda šā Protokola labojuma stāšanās spēkā, tiks attiecināts uz Protokolu kā labojums.

9.pants

1. Šo Protokolu deponē Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kas ir parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam un visus Organizācijas locekļus par:

(i) katru jaunas parakstīšanas vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanas dokumenta deponēšanas datumu;

(ii) šā Protokola spēkā stāšanās datumu;

(iii) katru šā Protokola denonsēšanas dokumenta deponēšanu un tā saņemšanas datumu un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā;

(iv) katras deklarācijas vai paziņojuma saņemšanu attiecībā uz šo Protokolu;

b) nosūta šā Protokola apstiprinātās kopijas visām valstīm, kas ir to parakstījušas vai pievienojušās tam.

3. Tiklīdz šis Protokols stājas spēkā, ģenerālsekretāra depozitārijs nosūta tā apstiprinātās kopijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

10.pants.

Šis Protokols sastādīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, katrs teksts ir vienlīdz autentisks.

TO APLIECINOT, savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Romā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada desmitajā martā.