ATVĒRTO DEBESU LĪGUMS

Valstis, kas noslēdz šo Līgumu, turpmāk tekstā Dalībvalstis vai, atsevišķi, Dalībvalsts,

atsaucot atmiņā saistības, ko tās uzņēmušās Eiropas Drošības un sadarbības konferencē, lai veicinātu lielāku atklātumu un caurskatāmību attiecībā uz saviem militārajiem pasākumiem, kā arī lai nostiprinātu mieru ar uzticēšanās un drošības izveides pasākumiem,

atzinīgi novērtējot vēsturiskos notikumus Eiropā, kas radījuši pārmaiņas drošības situācijā no Vankūveras līdz pat Vladivostokai,

vēloties ieviest aeronovērošanai atvērtu debesu režīmu un tādējādi sniegt tālāku ieguldījumu miera, stabilitātes un kopējas drošības izveidē un nostiprināšanā šai reģionā,

atzīstot, ka šāda veida aeronovērošanas režīms varētu sniegt ieguldījumu arī citu reģionu drošībā un stabilitātē,

ņemot vērā, ka šāda režīma izmantošana varētu uzlabot atklātumu un caurskatāmību, atvieglot jau esošo vai vēl noslēdzamo ieroču kontroles nolīgumu izpildes pārraudzību, kā arī nostiprināt spēju novērst konfliktus un risināt krīzes situācijas ar Eiropas Drošības un sadarbības konferences, kā arī citu attiecīgu institūciju darbību,

paredzot iespēju paplašināt atvērto debesu režīmu arī citās nozarēs, piemēram, vides aizsardzībā,

cenšoties ieviest saskaņotas procedūras, lai aeronovērošana varētu notikt visu Dalībvalstu teritorijās un tās mērķis būtu vienlīdzīga un efektīva vienas Dalībvalsts vai Dalībvalstu grupas novērošana, līdztekus nodrošinot lidojumu drošību,

ievērojot, ka šāda atvērto debesu režīma neskars to valstu intereses, kas nav noslēgušas šo Līgumu,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Ar šo Līgumu tiek izveidots režīms, ko sauc par atvērto debesu režīmu, lai Dalībvalstis varētu citu Dalībvalstu teritorijā veikt novērošanas lidojumus, Līgumā izklāstītas arī attiecīgo Dalībvalstu tiesības un pienākumi.

2. Visi pielikumi un to apakšpielikumi ir šā Līguma neatņemama sastāvdaļa.

II pants. DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins “novērotā valsts” nozīmē Dalībvalsti vai Dalībvalstu grupu, virs kuru teritorijas notiek novērošanas lidojums vai ir paredzēts šādu lidojumu veikt, no brīža, kad valsts saņēmusi par to paziņojumu no novērotājas valsts, līdz brīdim, kad pabeigtas visas procedūras, kuras attiecas uz šo lidojumu. Ar terminu var apzīmēt arī personālu, ko pilnvarojusi attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstu grupa.

2. Termins “novērotāja valsts” nozīmē Dalībvalsti vai Dalībvalstu grupu, kas paredz veikt novērošanas lidojumu virs kādas citas Dalībvalsts vai Dalībvalstu grupas teritorijas, no brīža, kad tā sniegusi paziņojumu par to, līdz brīdim, kad pabeigtas visas procedūras, kuras attiecas uz šo lidojumu. Ar terminu var apzīmēt arī personālu, ko pilnvarojusi attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstu grupa.

3. Termins “Dalībvalstu grupa” nozīmē divas vai vairākas Dalībvalstis, kas saistībā ar šo Līgumu vienojušās izveidot grupu.

4. Termins “novērošanas gaisa kuģis” nozīmē gaisa kuģi bez bruņojuma, kas nozīmēta novērošanas lidojumu veikšanai, kuru reģistrējušas kompetentas Dalībvalsts iestādes un kura ir aprīkota ar akceptētiem sensoriem. Termins “bez bruņojuma” nozīmē, ka novērošanas gausa kuģi izmanto saistībā ar šo Līgumu un tas nav aprīkots, lai pārvadātu un izmantotu ieročus.

5. Termins “novērošanas lidojums” nozīmē lidojumu, ko, ievērojot lidojuma plānu, ar novērošanas gaisa kuģi virs novērotās valsts teritorijas veic novērotāja valsts novērošanas lidojuma sākuma punkta novērotās valsts teritorijā vai atvērto debesu lidlauka līdz novērošanas lidojuma beigu punktam novērotās valsts teritorijā vai atvērto debesu lidlaukam.

6. Termins “tranzīta lidojums” nozīmē novērotājas valsts vai citas Dalībvalsts, kas darbojas novērotājas valsts uzdevumā, novērošanas gaisa kuģa vai transporta gaisa kuģa lidojumu pāri kādas trešās Dalībvalsts teritorijai pa ceļam uz novērotās valsts teritoriju vai atgriežoties no tās.

7. Termins “transporta gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas nav novērošanas gaisa kuģis un ar novērotājas valsts pilnvarām un vienīgi saskaņā ar šo Līgumu veic lidojumus uz novērotās valsts teritoriju vai atgriežoties no tās.

8. Termins “teritorija” nozīmē zemi, t.sk. salas, kā arī iekšējos un teritoriālos ūdeņus, kuri ietilpst Dalībvalsts suverēnajā teritorijā.

9. Termins “pasīvā kvota” nozīmē novērošanas lidojumu skaitu, kas katrai Dalībvalstij kā novērotajai valstij jāpieņem.

10. Termins “aktīvā kvota” nozīmē novērošanas lidojumu skaitu, uz kuru katrai Dalībvalstij kā novērotājai valstij ir tiesības.

11. Termins “maksimālais lidojuma attālums” nozīmē maksimālo attālumu pār novērotās valsts teritoriju no punkta, kur novērojuma lidojums var sākties, līdz punktam, pie kura tas var noslēgties, kā precizēts Līguma A pielikumā.

12. Termins “sensors” nozīmē aprīkojumu, kas norādīts IV panta 1. punktā un novietots uz novērošanas gaisa kuģa, lai izmantotu novērošanas lidojuma laikā.

13. Termins “izšķirtspēja uz zemes” nozīmē minimālo attālumu starp diviem uz zemes tuvu novietotiem objektiem, kurus var izšķirt kā atšķirīgus objektus.

14. Termins “infrasarkanā līnijskanēšanas ierīce” nozīmē sensoru, kas spēj uztvert un atveidot redzamā veidā termisku elektromagnētisku starojumu, ko objekti savas temperatūras dēļ raida optiskā spektra neredzamajā infrasarkanajā daļā, kad nepastāv mākslīgs apgaismojums.

15. Termins “novērošanas periods” nozīmē noteiktu periodu novērošanas lidojuma laikā, kad darbojas sensors, kas novietots uz novērošanas gaisa kuģa.

16. Termins “gaisa kuģa apkalpe” nozīmē Dalībvalsts personas, kas saskaņā ar Dalībvalsts lēmumu var iekļaut interpretētājus un kuri veic pienākumus, kas saistīti ar novērošanas gaisa kuģa vai transporta gaisa kuģa darbību un apkalpi.

17. Termins “atbildīgais pilots” nozīmē novērošanas gaisa kuģa pilotu, kas ir atbildīgs par novērošanas gaisa kuģa darbību, lidojuma plāna izpildi un novērošanas gaisa kuģa drošību.

18. Termins “lidojuma kontrolieris” nozīmē novērotājas valsts pilnvarotu personu novērošanas gaisa kuģī, nodrošina novērotāja valsts. Šī persona veic savus pienākumus saskaņā ar šī Līguma G pielikumu.

19. Termins “lidojuma pārstāvis” nozīmē novērotājas valsts pilnvarotu personu novērošanas gaisa kuģī, ko nodrošina novērotāja valsts. Šī persona veic savus pienākumus saskaņā ar šī Līguma G pielikumu.

20. Termins “pārstāvis” nozīmē personu, ko iecēlusi novērotāja valsts un kurš saskaņā ar novērotājas valsts pilnvarām un G pielikumu novērošanas lidojuma laikā darbojas novērošanas gaisa kuģī, ko norīkojusi Dalībvalsts, kas nav nedz novērotāja valsts, nedz novērotā valsts.

21. Termins “sensora operators” nozīmē personu no jebkuras Dalībvalsts, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar novērošanas gaisa kuģa sensoru ekspluatāciju, darbību un apkopi.

22. Termins “inspektors” nozīmē personu no jebkuras Dalībvalsts, kas veic sensoru inspekciju vai novēro kādas citas Dalībvalsts novērošanas gaisa kuģi.

23. Termins “pavadpersonāls” nozīmē personu no jebkuras Dalībvalsts, kas pavada citas Dalībvalsts inspektorus.

24. Termins “uzdevuma plāns” nozīmē dokumentu, kas izveidots tādā formātā, kā to noteikusi Atvērto debesu konsultatīvā komisija, un iesniegts novērotājai valstij. Tajā ir novērošanas lidojuma maršruts, raksturojums un lidojuma veikšanas un atbalsta pavēle, kas jāsaskaņo ar novēroto valsti un uz kuras pamata izstrādā lidojuma plānu.

25. Termins “lidojuma plāns” nozīmē dokumentu, kas izstrādāts uz saskaņota uzdevuma plāna pamata un kura saturs un formāts atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk tekstā ICAO) norādījumiem. Šo dokumentu uzrāda gaisa kustības kontroles iestādēm, un uz tā pamata var veikt novērošanas lidojumu.

26. Termins “ziņojums par uzdevuma izpildi” nozīmē dokumentu, kurā aprakstīts novērotājas valsts pabeigts novērošanas lidojums un kuru parakstījusi gan novērotāja valsts, gan novērotā valsts. Šis dokuments ir izveidots tādā formātā, kā to noteikusi Atvērto debesu konsultatīvā komisija.

27. Termins “atvērto debesu lidlauks” nozīmē novērotās valsts noteiktu lidlauku, no kura var sākties vai kurā var beigties novērošanas lidojums.

28. Termins “sākuma punkts” nozīmē punktu, ko novērotā valsts nozīmējusi novērotājai valstij un kurā novērotājas valsts personāls ierodas novērotās valsts teritorijā.

29. Termins “beigu punkts” nozīmē punktu, ko novērotā valsts nozīmējusi novērotājai valstij un no kura novērotājas valsts personāls atstāj novērotās valsts teritoriju.

30. Termins “uzpildes lidlauks” nozīmē lidlauku, ko novērotā valsts nozīmējusi novērotājai valstij un kurā novērotāja valsts var uzpildīt un apkalpot novērošanas gaisa kuģi un transporta gaisa kuģus.

31. Termins “rezerves lidlauks” nozīmē lidojuma plānā norādītu lidlauku, uz kuru var doties novērošanas gaisa kuģis vai transporta gaisa kuģis, kad nav ieteicams nolaisties lidlaukā, kurā sākotnēji bijusi paredzēta nosēšanās.

32. Termins “bīstama gaisa telpa” nozīmē aizliegtās zonas, ierobežotās zona un bīstamās zonas, kas definētas uz Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikuma pamata un lidojuma drošības, sabiedrības un vides aizsardzības interesēs izveidotas saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 15. pielikumu. Par šīm zonām informāciju sniedz saskaņā ar ICAO noteikumiem.

33. Termins “aizliegtā zona” nozīmē noteiktu izmēru gaisa telpu virs Dalībvalsts teritorijas, kurā gaisa kuģim ir aizliegts veikt lidojumu.

34. Termins “ierobežotā zona” nozīmē noteiktu izmēru gaisa telpu virs Dalībvalsts teritorijas, kurā gaisa kuģa lidojums saskaņā ar īpašiem nosacījumiem ir ierobežots.

35. Termins “bīstamā zona” nozīmē noteiktu izmēru gaisa telpu, kurā noteiktos periodos noris darbības, kas rada briesmas gaisa kuģa lidojumam.

III pants. KVOTAS

I DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Katrai Dalībvalstij saskaņā ar šī Līguma noteikumiem ir tiesības veikt novērošanas lidojumus.

2. Katrai Dalībvalstij saskaņā ar šī Līguma noteikumiem jāatļauj virs savas teritorijas veikt novērošanas lidojumus.

3. Katrai Dalībvalstij ir tiesības veikt tādu pašu novērošanas lidojumu skaitu jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā, cik šai Dalībvalstij ir tiesības veikt viņas teritorijā.

4. Kopējais novērošanas lidojumu skaits, kas katrai Dalībvalstij savā teritorijā jāpieņem, ir šīs Dalībvalsts kopējā pasīvā kvota. Šī Līguma A pielikuma I daļā parādīts kopējo pasīvo kvotu sadalījums starp Dalībvalstīm.

5. Novērošanas lidojumu skaits, ko Dalībvalstij katru gadu ir tiesības veikt citas Dalībvalsts teritorijā, ir šīs dalībvalsts individuālā aktīvā kvota attiecībā uz otru dalībvalsti. Individuālo aktīvo kvotu summa ir dalībvalsts kopējā aktīvā kvota. Dalībvalsts kopējā aktīvā kvota nedrīkst pārsniegt tās kopējo pasīvo kvotu.

6. Šī Līguma A pielikuma II daļā parādīts pirmais aktīvo kvotu sadalījums.

7. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā aktīvo kvotu sadalījums nākamajam kalendārajam gadam ik gadus jāpārskata Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā. Ja ikgadējās pārskatīšanas gaitā trīs nedēļu laikā nav izdevies panākt vienošanos par kādas Dalībvalsts aktīvo kvotu sadalījumu, attiecībā uz šo Dalībvalsti paliek spēkā iepriekšējā gada aktīvo kvotu sadalījums.

8. Izņemot gadījumus, kas atrunāti VIII pantā, katru novērošanas lidojumu, ko veic Dalībvalsts, atskaita no šīs Dalībvalsts individuālās un kopējās aktīvās kvotas.

9. Neraugoties uz šīs daļas 3. un 5. punkta noteikumiem, Dalībvalsts, kurai piešķirta aktīvā kvota, var vienoties ar citu Dalībvalsti un nodot tai savas aktīvās kvotas daļu vai visu savu aktīvo kvotu, ja tam piekrīt Dalībvalsts, kuras teritorijā notiks lidojums. Par to nekavējoties jāziņo citām Dalībvalstīm un Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai. Piemēro šīs daļas 10. punktu.

10. Neviena Dalībvalsts nedrīkst kādas citas Dalībvalsts teritorijā veikt vairāk lidojumu nekā 50% no savas kopējās aktīvās kvotas, noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim, vai vairāk nekā 50% no šīs Dalībvalsts kopējās pasīvās kvotas, ņemot par pamatu mazāko skaitli.

11. Maksimālie novērošanas lidojumu attālumi pār Dalībvalstu teritorijām izklāstīti šī Līguma A pielikuma III daļā.

II DAĻA. NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DALĪBVALSTU GRUPU

1. A) Neskarot savas tiesības un pienākumus, ko uzliek šis Līgums, divas vai vairākas Dalībvalstis, kurām ir kvotas, var izveidot Dalībvalstu grupu šī Līguma parakstīšanas laikā un arī pēc tam. Šīs daļas noteikumi attiecībā uz Dalībvalstu grupu, kas izveidota pēc šī Līguma parakstīšanas, stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad par to paziņots visām pārējām Dalībvalstīm, turklāt ievērojot arī šīs daļas 6. punkta noteikumus.

B) Dalībvalstu grupā ietilpstošās valstis attiecībā uz aktīvajām un pasīvajām kvotām sadarbojas saskaņā ar šīs daļas 2. vai 3. punktu.

2. A) Grupā ietilpstošajām Dalībvalstīm ir tiesības savā starpā pārdalīt aktīvās kvotas tekošajam gadam, atstājot nemainīgas savas individuālās pasīvās kvotas. Par šādu pārdali nekavējoties jāziņo visām attiecīgajām trešajām Dalībvalstīm.

B) Novērotājai valstij no individuālās un kopējās kvotas atskaitītais novērošanas lidojumu skaits atbilst pārlidojamās Līgumu dalībvalstu grupas valstu skaitam. No katras novērotās valsts kopējās pasīvās kvotas atskaita vienu novērošanas lidojumu.

C) Katrai Dalībvalstij, attiecībā uz kuru vienai vai vairākām Dalībvalstīm grupā ir aktīvās kvotas, ir tiesības veikt jebkuras grupā ietilpstošās Dalībvalsts teritorijā par 50% lielāku novērošanas lidojumu skaitu, noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim, nekā to paredz tās individuālā aktīvā kvota attiecībā uz šo grupā ietilpstošo valsti. Ja tai attiecībā uz šo grupā ietilpstošo valsti nav aktīvās kvotas, tai ir tiesības veikt divus šādus pārlidojumus.

D) Ja Dalībvalsts izmanto šīs tiesības, attiecīgā Dalībvalsts samazina savu aktīvo kvotu attiecībā uz pārējām grupā ietilpstošajām Dalībvalstīm tā, lai kopējais novērošanas lidojumu skaits, ko tā veic šo Dalībvalstu teritorijā, nepārsniegtu aktīvo individuālo kvotu summu, kas šai Dalībvalstij tekošajā gadā ir attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām Dalībvalstīm.

E) Piemēro katras grupā ietilpstošās Dalībvalsts maksimālos novērošanas lidojumu attālumus. Ja novērošanas lidojumu veic pār vairākām dalībvalstīm, pēc tam, kad sasniegts maksimālais lidojuma attālums vienai dalībvalstij, izslēdz visus sensorus, līdz gaisa kuģis sasniedz nākamās dalībvalsts teritorijas punktu, no kura plānots sākt novērošanas lidojumu. Šādai pārtrauktai novērošanai piemēro maksimālo lidojuma attālumu, kas saistīts ar šim punktam tuvāko Atvērto debesu lidlauku.

3. A) Dalībvalstu grupai pēc pieprasījuma piešķir tiesības uz kopīgu kopējo pasīvo kvotu, kuru tai piešķir, attiecīgi sadalot kopīgo individuālo un kopējo aktīvo kvotu.

B) Šai gadījumā kopējā pasīvā kvota ir novērošanas lidojumu kopskaits, kas Dalībvalstu grupai katru gadu jāpieņem. Kopējā aktīvā kvota ir novērošanas lidojumu skaits, ko Dalībvalstu grupa katru gadu ir tiesīga veikt. Kopējā aktīvā kvota nedrīkst pārsniegt kopējo pasīvo kvotu.

C) Novērošanas lidojumu no Dalībvalstu grupas kopējās aktīvās kvotas veic visas grupas vārdā.

D) Novērošanas lidojumu, kas grupai jāpieņem, var veikt vienas vai vairāku grupā ietilpstošu Dalībvalstu teritorijā.

E) Maksimālos lidojumu attālumus katrai Dalībvalstu grupai nosaka saskaņā ar A pielikuma III daļu, bet atvērto debesu lidlaukus nozīmē saskaņā ar šī Līguma E pielikumu.

4. Saskaņā ar X panta 3. punkta vispārīgajiem notikumiem, jebkura trešā Dalībvalsts, kas uzskata, ka tās tiesības nepamatoti ierobežo kādas Dalībvalstu grupas darbība, ar šo problēmu var vērsties Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

5. Dalībvalstu grupa rūpējas par to, lai tiktu izveidotas procedūras, kas Dalībvalstu grupas teritorijā ļauj veikt novērošanas lidojumus viena uzdevuma izpildes laikā, vajadzības gadījumā ietverot arī uzpildi. Ja Dalībvalstu grupa izveidota saskaņā ar šīs daļas 3. punktu, šādi novērošanas lidojumi nedrīkst pārsniegt maksimālo attālumu, ko attiecina uz atvērto debesu lidlaukiem, no kuriem sākas novērošanas lidojumi.

6. Ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pārējām Dalībvalstīm sniegts paziņojums par lēmumu:

A) Dalībvalstu grupu, kas izveidota saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, var pārveidot par Dalībvalstu grupu, kas atbilst šīs daļas 3. punkta prasībām;

B) Dalībvalstu grupu, kas izveidota saskaņā ar šīs daļas 3. punktu, var pārveidot par Dalībvalstu grupu, kas atbilst šīs daļas 2. punkta prasībām;

C) Dalībvalsts var izstāties no Dalībvalstu grupas; vai

D) Dalībvalstu grupa var pieņemt jaunas Dalībvalstis, kam ir kvotas.

7. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā pārmaiņas kvotu piešķiršanā vai sadalījumā, kas izriet no Dalībvalstu grupas izveides, jaunu Līguma dalībvalstu iestāšanās vai valsts izstāšanās no tās saskaņā ar šīs daļas 3. punktu, stājas spēkā 1. janvārī pēc pirmās ikgadējās Atvērto debesu konsultatīvās komisijas veiktās kvotu pārskatīšanas, kas notiek pēc sešu mēnešu paziņojuma perioda. Vajadzības gadījumā attiecīgi nozīmē jaunus atvērto debesu lidlaukus un nosaka maksimālos lidojuma attālumus.

IV pants. SENSORI

1. Izņemot gadījumus, kad šī panta 3. punktā noteikts citādi, novērošanas gaisa kuģi var aprīkot vienīgi ar šādu kategoriju sensoriem:

A) optiskās panorāmiskās un kadrējošās kameras;

B) videokameras ar reāla laika displeju;

C) infrasarkanās līnijskanēšanas ierīces;

D) sānskata sintezētas atveres radars.

2. Dalībvalsts novērošanas lidojuma veikšanai var izmantot jebkuru no 1. punktā norādītajiem sensoriem, ja šādus sensorus ir iespējams iegādāties visās Dalībvalstīs, ievērojot šādus snieguma ierobežojumus:

A) optiskajām panorāmiskām un kadrējošām kamerām izšķirtspēja uz zemes nepārsniedz 30 centimetrus minimālajā augstumā virs zemes, kas noteikts saskaņā ar D pielikuma 1. apakšpielikumu, turklāt to sniedz ne vairāk kā viena panorāmiskā kamera, viena vertikāli piestiprināta kadrējošā kamera un divas slīpi piestiprinātas kadrējošās kameras abās gaisa kuģa pusēs, nodrošinot pārklājumu, kas var nebūt nepārtraukts, 50 kilometru attālumā no gaisa kuģa lidojuma trajektorijas;

B) videokamerām izšķirtspēja uz zemes nepārsniedz 30 centimetrus, kas noteikts saskaņā ar D pielikuma 1. apakšpielikumu;

C) infrasarkanajām līnijskanēšanas ierīcēm izšķirtspēja uz zemes, ko sniedz viena ierīce, nepārsniedz 50 centimetrus minimālajā augstumā virs zemes, kas noteikts saskaņā ar D pielikuma 1. apakšpielikumu; un

D) sānskata sintezētas atveres radaram izšķirtspēja uz zemes nepārsniedz trīs metrus, ja aprēķiniem izmanto impulsu atbildes metodi, kura, izmantojot objektu izšķiršanas metodi, atbilst spējai radara attēlā izšķirt divus leņķa reflektorus, kad attālums starp to centriem ir ne mazāks par pieciem metriem, novērotās joslas platums nepārsniedz 25 kilometrus, izmantojot vienu radaru komplektu, ar kuru var veikt novērojumus no vienas vai otras gaisa kuģa puses, bet ne no abām pusēm vienlaicīgi.

3. Par jaunu kategoriju un uzlabojumu ieviešanu attiecībā uz pastāvošo sensoru spējām, kas izklāstītas šai pantā, saskaņā ar šī Līguma X pantu jāvēršas Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

4. Visiem sensoriem jānodrošina atvēruma pārsegs vai cita iekārta, kas neļauj sensoriem darboties un tādējādi vākt datus tranzīta lidojuma laikā vai lidojot pār novērotās valsts teritoriju uz novērošanas lidojuma sākuma punktiem novērojamās valsts teritorijā vai atgriežoties no novērošanas lidojuma beigu punktiem novērotās valsts teritorijā. Šādus pārsegus vai ierīces var noņemt vai darbināt vienīgi no novērošanas gaisa kuģa iekšienes.

5. Saskaņā ar B pielikuma II daļu novērošanas gaisa kuģos atļauts izmantot aprīkojumu, kas reģistrē sensoru savāktos datus. Dalībvalsts, kas nodrošina novērošanas gaisa kuģi novērošanas lidojuma veikšanai, papildina sensoru savāktos datus ar informāciju, kas noteikta šī Līguma B pielikuma II daļā.

6. Uz novērošanas gaisa kuģa atļauts izmantot aprīkojumu, ar kuru var parādīt sensoru savāktos datus reālā laika režīmā, lai novērošanas lidojuma veikšanas laikā varētu kontrolēt sensoru darbību un funkcijas.

7. Izņemot gadījumus, kas saistīti ar akceptētu sensoru darbību vai novērošanas gaisa kuģa darbību, vai gadījumus, kas izklāstīti šī panta 5. un 6. punktā, aizliegts vākt, novērošanas gaisa kuģī apstrādāt vai pārraidīt elektromagnētisko viļņu signālus. Šāds aprīkojums uz novērošanas gaisa kuģa atrasties nedrīkst.

8. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, tai ir tiesības izmantot novērošanas gaisa kuģi, kas aprīkots ar visu kategoriju sensoriem, ja tie nav pretrunā ar šī panta 2. pantā izklāstītajiem ierobežojumiem.

9. Ja novērošanas lidojumam izmantojamo gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, tai jānodrošina tāds novērošanas gaisa kuģis, kas aprīkots ar visu kategoriju sensoriem, kuri raksturoti šī panta 1. pantā, ievērojot šī panta 2. pantā izklāstītos skaita un tehnisko rādītāju ierobežojumus un XVIII panta II daļas noteikumus, izņemot gadījumus, kad starp novēroto un novērotāju valsti pastāv cita vienošanās. Šo sensoru novietojums un konfigurācija ir iestatīta tā, lai nodrošinātu šī panta 2. punktā noteikto zemes pārklājumu. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, tā nodrošina sānskata sintezētas atveres radaru, kura izšķirtspēja uz zemes, izmantojot objektu izšķiršanas metodi, ir ne mazāka par 10 metriem.

10. Saskaņā ar šī Līguma V pantu nozīmējot kādu gaisa kuģi par novērošanas gaisa kuģi, katra Dalībvalsts sniedz visām pārējām Dalībvalstīm tehnisko informāciju par katru uzstādīto sensoru, kā to paredz šī Līguma B pielikums.

11. Katrai Dalībvalstij saskaņā ar D pielikuma noteikumiem ir tiesības piedalīties uz novērošanas gaisa kuģa uzstādīto sensoru sertifikācijā. Nevienu konkrēta tipa gaisa kuģi nedrīkst izmantot novērošanas lidojumiem, pirms šāds novērošanas gaisa kuģa tips nav sertificēts saskaņā ar šī Līguma D pielikuma noteikumiem.

12. Dalībvalstij, nozīmējot kādu gaisa kuģi par novērošanas gaisa kuģi, pirms tam par to paziņojot visām pārējām Dalībvalstīm un ievērojot šī Līguma D pielikuma noteikumus, ir tiesības noņemt, aizvietot vai pievienot sensorus, vai grozīt tehnisko informāciju, ko tā sniegusi saskaņā ar šī panta 10. punktu un šī Līguma B pielikumu. Lai aizstātu sensorus vai pievienotu jaunus, saskaņā ar šī Līguma D pielikuma noteikumiem jāveic sertifikācija, un tikai tad atļauts tos izmantot novērošanas lidojuma laikā.

13. Ja kāda Dalībvalsts vai Dalībvalstu grupa, balstoties uz pieredzi, kas gūta, izmantojot konkrētu novērošanas gaisa kuģi, uzskata, ka uz gaisa kuģa novietotais sensors vai tā palīgaprīkojums neatbilst sensoriem vai aprīkojumam, kas sertificēts saskaņā ar D pielikuma noteikumiem, attiecīgās Dalībvalstis par to ziņo visām pārējām Dalībvalstīm. Dalībvalsts, kas nozīmējusi gaisa kuģi:

A) veic pasākumus kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uz novērošanas gaisa kuģa novietotā sensora un tā palīgaprīkojuma atbilstību sensoriem vai aprīkojumam, kas sertificēts saskaņā ar D pielikuma noteikumiem, to skaitā konkrētā sensora vai tā palīgaprīkojuma remontu, pielāgošanu vai aizstāšanu; un

B) pēc attiecīgās Dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar F pielikuma noteikumiem ar demonstrācijas lidojumu, ko organizē nākamajā novērošanas gaisa kuģa izmantošanas reizē, pierāda, ka sensors un tā palīgaprīkojums atbilst sensoriem vai aprīkojumam, kas sertificēts saskaņā ar D pielikuma noteikumiem. Citām Dalībvalstīm, kas pauž šaubas par sensoru un to palīgaprīkojumu, kas novietots uz novērošanas gaisa kuģa, ir tiesības nosūtīt savu personālu, lai tas piedalītos šādā demonstrācijas lidojumā.

14. Gadījumā, ja veikti šī panta 13. punktā minētie pasākumi, bet Dalībvalstis vēl aizvien šaubās, vai uz gaisa kuģa novietotais sensors un tā palīgaprīkojums atbilst sensoriem vai aprīkojumam, kas sertificēts saskaņā ar D pielikuma noteikumiem, jautājumu iesniedz Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

V pants. GAISA KUĢA NOZĪMĒŠANA

1. Katrai Dalībvalstij ir tiesības nozīmēt viena vai vairāku tipu vai modeļu gaisa kuģus par novērošanas gaisa kuģiem, ko reģistrē Dalībvalsts kompetentās iestādes.

2. Katrai Dalībvalstij ir tiesības nozīmēt viena vai vairāku tipu vai modeļu gaisa kuģus par novērošanas gaisa kuģiem vai pievienot agrāk nozīmētajiem gaisa kuģu tipiem vai modeļiem jaunus, ja Dalībvalsts par to 30 dienas iepriekš paziņo pārējām Dalībvalstīm. Paziņojumā par gaisa kuģa modeļa vai tipa nozīmēšanu jāietver informācija, kas izklāstīta šī Līguma C pielikumā.

3. Katrai Dalībvalstij ir tiesības izsvītrot gaisa kuģu tipus vai modeļus no agrāk nozīmēto gaisa kuģu sarakstiem, ja Dalībvalsts par to 90 dienas iepriekš paziņo pārējām Dalībvalstīm.

4. Saskaņā ar šī Līguma D pielikumu jāsertificē tikai viens konkrēts gaisa kuģa tips vai modelis ar identisku saistītu sensoru komplektu.

5. Katram novērošanas gaisa kuģim jāspēj uzņemt gaisa kuģa apkalpi un personālu, kas noteikts VI panta III daļā.

VI pants. novērošanas gaisa kuģa izvēle, vispārīgi noteikumi novērošanas lidojuma veikšanai, uzdevuma plānošanas prasības

I DAĻA. NOVĒROŠANAS GAISA KUĢA IZVĒLE UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI NOVĒROŠANAS LIDOJUMA VEIKŠANAI

1. Novērošanas lidojumus veic ar novērošanas gaisa kuģiem, ko Dalībvalsts nozīmējusi novērošanas lidojumu veikšanai saskaņā ar V pantu. Izņemot gadījumus, kad novērotā valsts izmanto savas tiesības nodrošināt pašas nozīmētu novērošanas gaisa kuģi, šādas tiesības ir novērotājai valstij. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, tai ir tiesības izmantot pašas nozīmētu gaisa kuģi vai gaisa kuģi, ko nozīmējusi kāda cita Dalībvalsts. Ja gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotājai valstij ir tiesības uz tādu gaisa kuģi, ar kuru bez papildu uzpildes, ieskaitot vajadzīgās degvielas rezerves, var veikt vismaz tādu attālumu, kas vienāds ar pusi no paziņotā lidojuma attāluma, kas izklāstīts šīs daļas 5. punkta G) apakšpunktā.

2. Katrai Dalībvalstij saskaņā ar šīs daļas 1. punktu ir tiesības novērošanas lidojumam izmantot novērošanas gaisa kuģi, kuru nozīmējusi cita Dalībvalsts. Kārtību, kādā izmanto šādu gaisa kuģi, izstrādā attiecīgās Dalībvalstis, lai būtu iespējama aktīva dalība atvērto debesu režīmā.

3. Dalībvalstis, kurām ir tiesības veikt novērošanas lidojumus, saskaņā ar šī Līguma G pielikumu var saskaņot novērošanas lidojumu veikšanas plānus. Nevienai Dalībvalstij nav jāpieņem vairāk par vienu novērošanas lidojumu šīs daļas 9. punktā noteiktajā 96 stundu periodā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī Līguma F pielikumu šī Dalībvalsts ir pieprasījusi demonstrācijas lidojuma veikšanu. Šai gadījumā Dalībvalstij jāatļauj vienlaicīgi novērošanas lidojumi laika periodā, kas nepārsniedz 24 stundas. Pēc tam, kad saņemts paziņojums par novērošanas lidojumu plānu koordināciju, katra Dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts veikt novērošanas lidojumus, saskaņā ar H pielikuma noteikumiem informē pārējās Dalībvalstis, vai tā attiecībā uz konkrētu novērošanas lidojumu izmantos savas tiesības nodrošināt savu novērošanas gaisa kuģi.

4. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc šī Līguma parakstīšanas, katra Dalībvalsts dara zināmu pārējām Dalībvalstīm:

A) pastāvīgās diplomātiskās atļaujas numuru atvērto debesu novērošanas lidojumu veikšanai, transporta gaisa kuģu lidojumiem un tranzīta lidojumiem; un

B) kuru no Atvērto debesu konsultatīvās komisijas valodām, kas noteiktas šī Līguma L pielikuma I daļas 7. punktā, personāls izmantos attiecībā uz visiem pasākumiem, kas saistīti ar novērošanas lidojumu veikšanu tās teritorijā, uzdevuma plāna aizpildi un uzdevuma ziņojumu, izņemot gadījumus, kad jāizmanto kāda no valodām, kas ieteikta Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas II sējuma 10 pielikuma 5.2.1.1.2. punktā.

5. Novērotāja valsts paziņo novērotajai valstij par saviem nodomiem veikt novērošanas lidojumu ne vēlāk kā 72 stundas pirms novērotājas valsts paredzētā ierašanās laika novērošanas lidojuma sākuma punktā novērotās valsts teritorijā. Dalībvalstis, kas sniedz šādus paziņojumus, dara visu iespējamo, lai minimālais iepriekšējās paziņošanas laiks nesakristu ar nedēļas nogali. Šādā paziņojumā norāda:

A) vēlamo novērošanas lidojuma sākuma punktu un, vajadzības gadījumā, atvērto debesu lidlauku, no kura sākas novērošanas lidojums;

B) datumu un novērotājas valsts paredzēto ierašanās laiku novērošanas lidojuma sākuma punktā, kā arī datumu un, vajadzības gadījumā, paredzēto laiku, kad no sākuma punkta sāksies lidojums uz atvērto debesu lidlauku, iekļaujot ziņas par īpašām vajadzībām attiecībā uz apkalpes izmitināšanu;

C) E pielikuma 1. apakšpielikumā norādīto vietu, kur vēlams veikt pirmslidojuma inspekciju, kā arī šādas pirmslidojuma inspekcijas datumu un sākuma laiku saskaņā ar F pielikuma noteikumiem;

D) vajadzības gadījumā, transporta veidu, transporta gaisa kuģa tipu un modeli, ko lieto, lai nokļūtu novērošanas lidojuma sākuma punktā, ja novērošanas gaisa kuģi novērošanas lidojuma veikšanai nodrošina novērotā valsts;

E) diplomātiskās atļaujas numuru novērošanas lidojumam vai transporta gaisa kuģa lidojumam, ko veic, lai nogādātu novērošanas lidojuma apkalpi uz novērotās valsts teritoriju un atpakaļ no tās;

F) C pielikumā noteikto novērošanas gaisa kuģa identifikāciju;

G) aptuveno novērošanas lidojuma attālumu; un

H) apkalpē ietilpstošo personu vārdus, dzimumu, dzimšanas datumu un vietu, pases numuru un Dalībvalsti, kas to izdevusi, kā arī apkalpes veicamās funkcijas.

6. Novērotā valsts, kurai saskaņā ar šīs daļas 5. punktu sniegts paziņojums, 24 stundu laikā apstiprina tā saņemšanu. Ja novērotā valsts izmanto savas tiesības nodrošināt novērošanas gaisa kuģi, apstiprināšanas paziņojumā iekļauj 5. punkta F) apakšpunktā noteikto informāciju par novērošanas gaisa kuģi. Novērotājai valstij atļauj ierasties novērošanas lidojuma sākuma punktā tai laikā, kuru tā norādījusi paziņojumā, kas sniegts saskaņā ar šīs daļas 5. punktu. Paredzētais lidojuma sākšanas laiks no novērošanas lidojuma sākuma punkta uz atvērto debesu lidlauku, kur sākas novērošanas lidojums, kā arī pirmslidojuma inspekcijas norises vieta, datums un sākuma laiks jāapstiprina novērotajai valstij.

7. Novērotājas valsts apkalpē var ietilpt arī personāls, ko saskaņā ar XIII pantu norīkojušas citas Dalībvalstis.

8. Novērotāja valsts, sniedzot paziņojumu par saviem nodomiem veikt novērošanas lidojumu saskaņā ar šīs daļas 5. punktu novērotajai valstij, vienlaikus sniedz paziņojumu arī visām citām Dalībvalstīm.

9. Laika periods no ierašanās laika novērošanas lidojuma sākuma punktā līdz novērošanas lidojuma beigām nedrīkst pārsniegt 96 stundas, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās. Ja novērotā valsts saskaņā ar šī Līguma F pielikumu pieprasa demonstrācijas lidojumu, tā pagarina 96 stundu periodu saskaņā ar F pielikuma III daļas 4. punktu, ja novērotājai valstij netraucētai uzdevuma plāna izpildei vajadzīgs papildu laiks.

10. Kad novērošanas lidojuma sākuma punktā ierodas novērošanas gaisa kuģis, novērotā valsts inspicē sensoru atvērumu pārsegus vai citas ierīces, kas neļauj tiem darboties, lai pārliecinātos, ka tie atbilst E pielikuma prasībām, ja vien visu attiecīgo Dalībvalstu starpā nepastāv cita vienošanās.

11. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošinājusi novērotāja valsts, tad, novērošanas gaisa kuģim ierodoties novērošanas lidojuma sākuma punktā vai atvērto debesu lidlaukā, no kura sākas novērošanas lidojums, novērotā valsts ir tiesīga veikt pirmslidojuma inspekciju saskaņā ar F pielikuma I daļu. Ja saskaņā ar šīs daļas 1. punktu novērošanas gaisa kuģi nodrošinājusi novērotā valsts, novērotājai valstij saskaņā ar F pielikuma II daļu ir tiesības veikt pirmslidojuma sensoru inspekciju. Ja nepastāv cita vienošanās, šādas inspekcijas jāpabeidz vismaz četras stundas pirms lidojuma plānā paredzētā novērošanas lidojuma sākuma.

12. Novērotāja valsts nodrošina, ka tās gaisa kuģa apkalpē ietilpst vismaz viena persona, kurai ir vajadzīgās valodas prasmes brīvai saziņai ar novērotās valsts personālu un tās gaisa satiksmes kontroles dienestiem valodā vai valodās, kuras saskaņā ar šīs daļas 4. punktu paziņojumā norādījusi novērotā valsts.

13. Kad gaisa kuģa apkalpe ierodas sākuma punktā vai atvērto debesu lidlaukā, no kura sākas novērošanas lidojums, novērotā valsts nodrošina to ar visjaunāko laika prognozi, aeronavigācijas informāciju un informāciju par lidojuma drošību, tai skaitā paziņojumus lidotājiem. Vajadzības gadījumā sniedz jaunu informāciju. Pēc uzdevuma plāna apstiprināšanas saskaņā ar šī panta II daļas prasībām nodrošina instrumentu procedūras un informāciju par rezerves lidlaukiem visa lidojuma maršruta garumā.

14. Veicot novērošanas lidojumus saskaņā ar šo Līgumu, visus novērošanas gaisa kuģus izmanto saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un apstiprināto lidojuma plānu. Neskarot šī panta II daļas 2. punkta noteikumus, novērošanas lidojumus veic arī saskaņā ar:

A) publicētajiem ICAO standartiem un ieteiktajām procedūrām; un

B) publicētajiem nacionālās gaisa satiksmes kontroles noteikumiem, procedūrām un vadlīnijām attiecībā uz lidojuma drošību Dalībvalsts teritorijā, kurā notiek lidojums.

15. Novērošanas lidojumi ir prioritāri attiecībā uz pārējo regulāro gaisa satiksmi. Novērotā valsts nodrošina, ka gaisa satiksmes kontroles dienesti atvieglina saskaņā ar šo Līgumu veicamos novērošanas lidojumus.

16. Gaisa kuģī gaisa kuģa kapteinis ir vienīgā amatpersona, kas ir atbildīga par drošu lidojuma norisi un lidojuma plāna izpildi.

17. Novērotā valsts nodrošina:

A) kalibrācijas mērķi, kas piemērots katra novērošanas lidojuma laikā izmantojamā sensora pārbaudei saskaņā ar šī Līguma D pielikuma III daļā izklāstītajām procedūrām un kuram pārlido demonstrācijas lidojumā vai novērošanas lidojumā pēc vienas vai otras Dalībvalsts pieprasījuma. Kalbrācijas mērķi novieto lidlauka tuvumā, kurā saskaņā ar šī Līguma F pielikumu veic pirmslidojuma inspekciju;

B) novērošanas gaisa kuģim vai transporta gaisa kuģim parastu gaisa kuģu uzpildi un apkopi, kādu veic komerclidojumos, novērošanas lidojuma sākuma punktā, atvērto debesu lidlaukā, jebkurā citā uzpildes lidlaukā un novērošanas lidojuma beigu punktā, kas norādīts lidojuma plānā, saskaņā ar specifikācijām, kas norādītas attiecībā uz nozīmēto lidlauku;

C) novērotājas valsts personāla ēdināšanu un izmitināšanu; un

D) pēc novērotājas valsts pieprasījuma, citus pakalpojumus, par kuriem novērotāja valsts un novērotā valsts var savstarpēji vienoties, lai atvieglotu novērošanas lidojuma norisi.

18. Visas izmaksas, kas saistītas ar novērošanas lidojuma norisi, to skaitā ierakstīšanas līdzekļu un ar sensoriem savākto datu apstrādes izmaksas sedz saskaņā ar šī Līguma L pielikuma I daļas 9. punktu.

19. Pirms novērošanas gaisa kuģis aizbraukšanas atstāj novērošanas lidojuma beigu punktu, novērotā valsts apstiprina, ka saskaņā ar šī Līguma E pielikumu gaisa kuģa sensoru atvērumu un citu ierīču pārsegi ir novietoti tā, lai sensori nevarētu darboties.

20. Ja nepastāv cita vienošanās, novērotāja valsts atstāj novērošanas lidojuma beigu punktu ne vēlāk kā 24 stundas pēc novērošanas lidojuma beigām, izņemot gadījumus, kad laika apstākļi vai novērošanas gaisa kuģa tehniskais stāvoklis neļauj to darīt. Šādos gadījumos lidojumu atsāk tik drīz, cik vien tas ir iespējams.

21. Novērotāja valsts sastāda uzdevuma izpildes ziņojumu par novērošanas lidojumu, izmantojot attiecīgu Atvērto debesu konsultatīvās komisijas izstrādātu formātu. Uzdevuma izpildes ziņojumā ietver attiecīgos datus par novērošanas lidojuma datumu un laiku, maršrutu, raksturu, laika apstākļiem, katra sensora novērošanas perioda laiku un atrašanās vietu, aptuveno ar sensoriem savākto datu daudzumu, kā arī inspekcijas slēdzienu attiecībā uz sensoru pārsegiem vai citām ierīcēm, kas saskaņā ar VII pantu un E pielikumu neļauj tiem darboties. Uzdevuma izpildes ziņojumu novērošanas lidojuma beigu punktā paraksta novērotāja valsts un novērotā valsts, un septiņu dienu laikā pēc novērošanas lidojuma beigu punkta atstāšanas novērotāja valsts dara to pieejamu pārējām Dalībvalstīm.

II DAĻA. UZDEVUMA PLĀNOŠANAS PRASĪBAS

1. Ja nepastāv cita vienošanās, novērotāja valsts pēc ierašanās atvērto debesu lidlaukā iesniedz novērotajai valstij uzdevuma plānu paredzētajam novērošanas lidojumam, kas atbilst šīs daļas 2. un 4. punkta prasībām.

2. Uzdevuma plāna var paredzēt novērošanas lidojumu, lai novērotu jebkuru novērotās valsts teritorijas punktā, ieskaitot zonas, ko novērotā valsts norādījusi kā bīstamu gaisa telpu, par kuru ziņas sniegtas I pielikumā. Novērošanas gaisa kuģa lidojuma trajektorija nedrīkst būt tuvāk nekā 10 kilometrus no kādas citas valsts robežas, kas nav Dalībvalsts.

3. Uzdevuma plānā var noteikt, ka atvērto debesu lidlauks, kur noslēdzas novērošanas lidojums, kā arī novērošanas lidojuma beigu punkts var atšķirties no atvērto debesu lidlauka, kur sākas novērošanas lidojums, vai novērošanas lidojuma sākuma punkta. Uzdevuma plānā vajadzības gadījumā precizē novērošanas lidojuma sākuma laiku, vēlamo laiku un vietu uzpildei vai atpūtai 96 stundu periodā, kas noteikts šī panta 9. punkta I daļā.

4. Uzdevuma plānā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga lidojuma plāna sastādīšanai, nodrošinot, ka:

A) novērošanas lidojums nepārsniedz maksimālo lidojuma attālumu, kas izklāstīts A pielikuma I daļā;

B) novērošanas lidojuma maršruts un raksturs atbilst novērošanas lidojuma drošības noteikumiem saskaņā ar ICAO standartiem un ieteiktajām procedūrām, ņemot vērā pastāvošās atšķirības valstu lidojumu noteikumos un neskarot šīs daļas 2. punkta noteikumus;

C) uzdevuma plānā ņemta vērā informācija par bīstamu gaisa telpu, kā to paredz I pielikums;

D) novērošanas gaisa kuģa augstums virs zemes neļauj novērotājai valstij pārsniegt ierobežojumus attiecībā uz katra sensora izšķirtspēju uz zemes, kā to paredz IV panta 2. punkts;

E) paredzētais novērošanas lidojums sākas ne ātrāk kā 24 stundas pēc uzdevuma plāna iesniegšanas, ja nepastāv cita vienošanās;

F) novērošanas gaisa kuģis lido tiešā maršrutā starp uzdevuma plānā izklāstītajā secībā norādītajām koordinātām vai navigācijas punktiem; un

G) Ja nepastāv cita vienošanās, lidojuma trajektorija nešķērso vienu punktu vairāk kā vienu reizi un novērošanas gaisa kuģis neriņķo ap vienu punktu. Šī apakšpunkta noteikumi neattiecas uz novērošanas gaisa kuģa pacelšanos, lidošanu ap kalibrācijas mērķiem vai nosēšanos.

5. Ja uzdevuma plāns, ko sastādījusi novērotāja valsts, paredz lidojumus cauri bīstamai gaisa telpai, novērotā valsts:

A) precizē, kādas briesmas novērošanas gaisa kuģim draud;

B) atvieglo novērošanas lidojuma veikšanu, koordinējot vai pārtraucot pasākumus, kas noteikti saskaņā ar šī punkta A) apakšpunktu; vai

C) ierosina alternatīvu lidojuma augstumu, maršrutu vai laiku.

6. Ne vēlāk kā četras stundas pēc lidojuma plāna iesniegšanas, novērotā valsts apstiprina to vai ierosina grozījumus saskaņā ar VIII panta I daļas 4. punktu vai šīs daļas 5. punktu. Grozījumos nedrīkst iekļaut aizliegumu veikt novērošanu kādā novērotās valsts teritorijas punktā, ieskaitot zonas, ko novērotā valsts nozīmējusi kā bīstamu gaisa telpu saskaņā ar šī Līguma I pielikuma noteikumiem. Saskaņojot uzdevuma plānu, to paraksta gan novērotāja valsts, gan novērotā valsts. Ja valstis nevar panākt vienošanos par uzdevuma plānu 8 stundu laikā pēc sākotnējā uzdevuma plāna iesniegšanas, novērotājai valstij ir tiesības atteikties veikt novērošanas lidojumu saskaņā ar šī Līguma VIII pantu.

7. Ja plānotais novērošanas lidojuma maršruts tuvojas citu Dalībvalstu vai citu valstu robežai, novērotā valsts var paziņot šai valstij vai valstīm paredzēto novērošanas lidojuma maršrutu, datumu un laiku.

8. Uz saskaņota uzdevuma plāna pamata Dalībvalsts, kas nodrošina novērošanas gaisa kuģi, sadarbībā ar otru Dalībvalsti nekavējoties sastāda lidojuma plānu, kurā jāietver Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikumā ietvertās ziņas, ievērojot ICAO dokumentā Nr. 4444-RAC/501/12 “Noteikumi par gaisu un gaisa satiksmes pakalpojumiem” noteikto formātu, ņemot vērā tā pārskatīto vai grozīto redakciju.

III DAĻA. ĪPAŠI NOTEIKUMI

1. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, novērotā valsts ir tiesīga nosūtīt uz novērošanas gaisa kuģi divus lidojuma kontrolierus un vienu interpretētāju, kā arī papildus vienu lidojuma kontrolieri uz katru sensoru kontroles staciju, kas atrodas novērošanas gaisa kuģī, ja nepastāv cita vienošanās. Lidojuma kontrolieriem un interpretētājiem ir šī Līguma G pielikumā noteiktās tiesības un pienākumi.

2. Neraugoties uz šīs daļas 1. punktu, ja novērotāja valsts izmanto novērošanas gaisa kuģi, kura maksimālais pacelšanās bruto svars nepārsniedz 35 000 kilogramus novērošanas lidojuma attālumam, kas nepārsniedz 1 500 kilometrus, kā to paredz šī panta I daļas 5. punkta G) apakšpunkts, tai novērošanas gaisa kuģī jāpieņem tikai 2 lidojuma kontrolieri un viens interpretētājs, ja vien nepastāv cita vienošanās.

3. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, tā atļauj novērotājas valsts personālam pēc iespējas ātrāk ierasties novērošanas lidojuma sākuma punktā. Novērotājas valsts personāls nokļūšanai uz novērošanas lidojuma sākuma punktu var izmantot kā sauszemes, tā jūras vai gaisa transportu, tai skaitā gaisa kuģi, kas pieder jebkurai no Dalībvalstīm. Attiecīga ierašanās kārtība izklāstīta šī Līguma E pielikumā.

4. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotāja valsts ir tiesīga novērošanas gaisa kuģī papildus vienam lidojuma pārstāvim uz katru gaisa kuģa sensoru kontroles staciju iekļaut vēl divus lidojuma pārstāvjus un vienu interpretētāju, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās. Lidojuma pārstāvjiem un interpretētājiem ir šī Līguma G pielikumā noteiktās tiesības un pienākumi.

5. Ja novērotāja valsts nodrošina gaisa kuģi, kuru nozīmējusi Dalībvalsts, kas nav nedz novērotāja valsts, nedz novērotā valsts, novērotāja valsts ir tiesīga novērošanas gaisa kuģī papildus vienam lidojuma pārstāvim uz katru gaisa kuģa sensoru kontroles staciju iekļaut vēl divus lidojuma pārstāvjus un vienu interpretētāju, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās. Šai gadījumā piemēro noteikumus par lidojuma kontrolieriem, kas izklāstīti šīs daļas 1. punktā. Pārstāvjiem un interpretētājiem ir šī Līguma G pielikumā noteiktās tiesības un pienākumi.

VII pants. Tranzīta lidojumi

1. Tranzīta lidojumi, ko novērotāja valsts saskaņā ar šo Līgumu veic caur novērotās valsts teritoriju, sākas no novērotājas valsts vai citas Dalībvalsts teritorijas.

2. Katrai Dalībvalstij ir jāpiekrīt tranzīta lidojumiem. Šādus tranzīta lidojumus veic pa starptautiski atzītiem gaisa satiksmes maršrutiem, izņemot gadījumus, kad attiecīgo Dalībvalstu starpā pastāv cita vienošanās, un saskaņā ar to Dalībvalstu gaisa satiksmes kontroles dienestu instrukcijām, kuru gaisa telpa tiek šķērsota. Novērotāja valsts saskaņā ar VI pantu sniedzot paziņojumus novērotajai valstij, vienlaikus sniedz paziņojumus arī visām Dalībvalstīm, kuru gaisa telpa tai jāšķērso.

3. Tranzīta lidojuma laikā ir aizliegts darbināt novērošanas gaisa kuģa sensorus. Ja tranzīta lidojuma laikā novērošanas gaisa kuģis nosēžas kādas Dalībvalsts teritorijā, šī dalībvalstis pēc nosēšanās un pirms pacelšanās pārbauda, vai sensoru atvērumu pārsegi vai citas ierīces ir novietotas tā, lai sensori nevarētu darboties.

VIII pants. AIZLIEGUMI, NOVIRZĪŠANĀS NO LIDOJUMA PLĀNIEM UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS

I DAĻA. AIZLIEGUMS VEIKT NOVĒROŠANAS LIDOJUMU UN IZMAIŅAS LIDOJUMA PLĀNOS

1. Novērotā valsts ir tiesīga aizliegt novērošanas lidojumu, ja tas neatbilst šī Līguma noteikumiem.

2. Novērotā valsts ir tiesīga aizliegt novērošanas lidojumu pirms tā sākuma tad, ja novērotāja valsts nespēj ierasties novērošanas lidojuma sākuma punktā 24 stundu laikā pēc paredzētā ierašanās laika, kas norādīts paziņojumā, ko sniedz saskaņā ar VI panta I daļas 5. punktu, ja vien starp attiecīgajām Dalībvalstīm nepastāv cita vienošanās.

3. Ja novērotā valsts aizliedz novērošanas lidojumu saskaņā ar šo pantu vai F pielikumu, tā nekavējoties uzdevuma plānā paziņo par faktiem, kas liek tai aizliegt novērošanas lidojumu. Septiņu dienu laikā novērotā valsts caur diplomātiskiem kanāliem par šo aizliegumu sniedz visām Dalībvalstīm rakstisku paskaidrojumu uzdevuma izpildes ziņojumā, kas paredzēts saskaņā ar VI panta I daļas 21. punktu. Aizliegtu novērošanas lidojumu neatskaita nedz no vienas, nedz no otras Dalībvalsts kvotas.

4. Novērotā valsts ir tiesīga ierosināt izmaiņas uzdevuma plānā, ja tās izriet no jebkuriem no tālāk minētajiem apstākļiem:

A) laika apstākļi ietekmē lidojuma drošību;

B) atvērto debesu lidlauka, rezerves lidlauka vai uzpildes lidlauka, ko paredzēts izmantot, statusa dēļ to nevar izmantot; vai

C) uzdevuma plāns ir pretrunā ar VI panta II daļas 2. un 4. punktu.

5. Ja novērotāja valsts nepiekrīt ierosinātajām uzdevuma plāna izmaiņām, tai ir tiesības iesniegt alternatīvas izmaiņas. Ja astoņu stundu laikā pēc sākotnējā uzdevuma plāna iesniegšanas nav izdevies panākt vienošanos par uzdevuma plānu, un ja novērotāja valsts uzskata, ka uzdevuma plāna izmaiņas attiecībā uz novērošanas lidojuma veikšanu skar tās tiesības saskaņā ar Līgumu, novērotājai valstij ir tiesības atteikties veikt novērošanas lidojumu, ko neatskaita nedz no vienas, nedz no otras Dalībvalsts kvotas.

6. Ja novērotāja valsts atsakās veikt novērošanas lidojumu saskaņā ar šo pantu vai F pielikumu, tā nekavējoties pirms aizbraukšanas uzdevuma plānā sniedz paskaidrojumus par savu lēmumu. Septiņu dienu laikā pēc aizbraukšanas, novērotāja valsts caur diplomātiskiem kanāliem par šo lēmumu visām Dalībvalstīm sniedz rakstisku paskaidrojumu uzdevuma izpildes ziņojumā, kas paredzēts saskaņā ar VI panta I daļas 21. punktu.

II DAĻA. NOVIRZĪŠANĀS NO LIDOJUMA PLĀNA

1. Novirzīšanās no lidojuma plāna novērošanas lidojuma laikā ir atļauta, ja to liek veikt:

A) laika apstākļi, kas ietekmē lidojuma drošību;

B) tehniski iemesli, kas saistīti ar novērošanas gaisa kuģi;

C) medicīniska ārkārtas situācija attiecībā uz jebkuru gaisa kuģī esošo personu; vai

D) gaisa satiksmes kontroles instrukcijas, kas saistītas ar force majeure apstākļiem.

2. Novirzīšanās atļauta arī tad, ja laika apstākļi neļauj efektīvi lietot optiskos sensorus un infrasarkanās līnijskanēšanas ierīces, ievērojot šādus nosacījumus:

A) lidojuma drošības prasības;

B) ja to prasa valsts noteikumi, ir saņemta atļauja no gaisa satiksmes kontroles dienestiem; un

C) sensoru sniegums nepārsniedz IV panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās.

3. Novērotā valsts ir tiesīga aizliegt noteikta sensora izmantošanu novirzīšanās laikā, kad novērošanas gaisa kuģis atrodas zemāk par noteikta augstuma līmeni, kurā atļauts izmantot šo sensoru, saskaņā ar izšķirtspējas uz zemes ierobežojumiem, kas noteikti IV panta 2. punktā. Ja novirzīšanās saistīta ar lidojuma trajektorijas maiņu, kas par 50 kilometriem atšķiras no lidojuma plānā norādītās lidojuma trajektorijas, novērotā valsts ir tiesīga aizliegt lietot visus uz gaisa kuģa novietotos sensorus aiz šīs 50 kilometru robežas.

4. Novērotāja valsts ir tiesīga saīsināt novērošanas lidojumu, ja tā veikšanas laikā rodas sensora darbības traucējumi. Atbildīgais pilots ir tiesīgs saīsināt novērošanas lidojumu, ja rodas tehniskas problēmas, kas ietekmē novērošanas gaisa kuģa drošību.

5. Ja saskaņā ar šīs daļas 1. punktu atļautās novirzīšanās no lidojuma plāna dēļ lidojums tiek saīsināts vai tas tiek saīsināts saskaņā ar šīs daļas 4. punktu, novērošanas lidojumu atskaita gan no vienas, gan no otras Dalībvalsts kvotas, izņemot gadījumus, kad to nācies saīsināt šādu apstākļu dēļ:

A) novērošanas gaisa kuģī, ko nodrošinājusi novērotā valsts, rodas sensora darbības traucējumi;

B) novērošanas gaisa kuģī, ko nodrošinājusi novērotā valsts, rodas tehniskas problēmas;

C) rodas medicīniska ārkārtas situācija attiecībā uz novērotās valsts apkalpes locekli vai lidojuma kontrolieri; vai

D) saņemtas gaisa satiksmes kontroles dienesta instrukcijas, kas saistītas ar force majeure apstākļiem.

Šādos gadījumos novērotāja valsts ir tiesīga izlemt, vai lidojums ir jāatskaita no abu Dalībvalstu kvotām.

6. Sensoru savāktos datus novērotāja valsts patur vienīgi tad, ja novērošanas lidojums tiek atskaitīts no abu Dalībvalstu kvotām.

7. Ja rodas novirzīšanās no lidojuma plāna, gaisa kuģa gaisa kuģa rīkojas saskaņā ar publicētiem novērotās valsts lidojumu noteikumiem. Ja faktori, kas likuši novirzīties, vairs nepastāv, ar valsts gaisa satiksmes kontroles iestāžu atļauju novērošanas gaisa kuģis var turpināt novērošanas lidojumu saskaņā ar lidojuma plānu. Papildu attālumu, ko novērošanas gaisa kuģis veicis novirzoties, neieskaita maksimālajā lidojuma attālumā.

8. Abu Dalībvalstu personālu, kas atrodas novērošanas gaisa kuģī, nekavējoties informē par jebkuru novirzīšanos no lidojuma plāna.

9. Papildu izdevumus, kas rodas saskaņā ar šī panta noteikumiem, sedz saskaņā ar šī Līguma L pielikuma I daļas 9. punktu.

III DAĻA. ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS

1. Ja rodas ārkārtas situācija, komandējošais pilots vadās pēc ICAO dokumenta Nr. 4444-RAC/501/12 “Gaisa navigācijas dienestu procedūras – noteikumi par gaisu un gaisa satiksmes dienestiem”, ņemot vērā tā pārskatīto vai grozīto redakciju, pēc novērotās valsts nacionālajiem lidojumu noteikumiem, kā arī novērošanas gaisa kuģa lidojuma operatīvās rokasgrāmatas.

2. Katram novērošanas gaisa kuģim, kas ziņo par ārkārtas situāciju, piešķir visas novērotās valsts glābšanas un navigācijas iekārtas, lai nodrošinātu gaisa kuģim pēc iespējas ātrāku palīdzību tuvākajā, šim nolūkam piemērotajā lidlaukā.

3. Ja novērotās valsts teritorijā notiek avārija, kurā iesaistīts novērošanas gaisa kuģis, novērotā valsts saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām veic meklēšanas un glābšanas pasākumus.

4. Izmeklēšanu par avāriju, kurā iesaistīts novērošanas gaisa kuģis, veic novērotā valsts, piedaloties arī novērotājai valstij, saskaņā ar ICAO ieteikumiem, kas izklāstīti Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 13. pielikumā (“Aviācijas avāriju izmeklēšana”), ņemot vērā tā pārskatīto vai grozīto redakciju un saskaņā ar novērotās valsts noteikumiem.

5. Ja novērošanas gaisa kuģis nav reģistrēts novērotajā valstī, pēc izmeklēšanas novērošanas gaisa kuģa avarējušais korpuss un atliekas, kā arī sensori, ja tie atrasti un savākti, jānodod novērotājai valstij vai valstij, kurai gaisa kuģis pieder, ja tā to pieprasījusi.

IX pants. novērošanas lidojumu sensoru dati

I DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Lai ierakstītu datus, kas savākti novērošanas lidojumu laikā, lieto šādus ierakstīšanas līdzekļus:

A) optiskajām panorāmiskajām un kadrējošajām kamerām – melnbaltu fotofilmu;

B) videokamerām — mangnētisko lentu;

C) infrasarkanajām līnijskanēšanas ierīcēm — melnbaltu fotofilmu vai magnētisko lentu; vai

D) sānskata sintezētas atveres radaram — mangnētisko lentu.

Šī Līguma pagaidu piemērošanas laikā Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai jāpieņem lēmums par formātu, kādā šos datus jāieraksta cita veida informācijas nesējā un ar tiem jāapmainās.

2. Novērošanas lidojumu laikā sensoru savāktie dati paliek novērošanas gaisa kuģ līdz novērošanas lidojuma beigām. Novērošanas lidojuma laikā savāktos datus no novērošanas gaisa kuģa pārraidīt ir aizliegts.

3. Katrs fotofilmas rullis un kasete vai magnētiskās lentas spole, ko lieto, lai novērošanas lidojuma laikā ar sensoru savāktu datus, jāievieto konteinerā un Dalībvalstu klātbūtnē jāaizzīmogo cik drīz vien iespējams pēc tam, kad minētie līdzekļi noņemti no sensora.

4. Novērošanas lidojuma laikā ar sensoriem savāktos datus dara zināmus pārējām Dalībvalstīm saskaņā ar šī panta noteikumiem, un tos lieto vienīgi saskaņā ar šo Līgumu.

5. Ja dati, kas sniegti saskaņā ar šī Līguma B pielikuma I daļu, iegūti, kādai Dalībvalstij novērošanas lidojuma izmantojot tādus ierakstīšanas līdzekļus, kas nav savietojami ar citas Dalībvalsts aprīkojumu datu apstrādei, tad attiecīgās Dalībvalstis nosaka procedūras, lai nodrošinātu visu novērošanas lidojumos savākto datu apstrādes iespēju, konkrēti, attīstīšanu, kopēšanu un saglabāšanu.

II DAĻA. DATI, KAS IEGŪTI AR SENSORIEM, KUROS IZMANTO FOTOFILMAS

1. Ja jāapmainās ar datiem no divām optiskām kamerām, šīm kamerām, izmantotajai filmai un filmas apstrādei jābūt identiskai.

2. Ja jāapmainās ar datiem, kas savākti ar vienu optisko kameru, Dalībvalstis šī Līguma pagaidu piemērošanas laikā Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā apsver, vai par oriģinālās negatīva filmas attīstīšanu būs atbildīga novērotāja valsts vai Dalībvalsts, kas nodrošinājusi novērošanas gaisa kuģi. Dalībvalsts, kas attīsta oriģinālās filmas negatīvu, ir atbildīga par oriģinālās filmas negatīva attīstīšanas kvalitāti, kā arī filmas negatīvu vai pozitīvu kopijām. Ja Dalībvalstis vienojas, ka ar novērošanas gaisa kuģi, ko nodrošinājusi novērotā valsts, novērošanas lidojumā lietotās filmas attīstīšanu veic novērotāja valsts, novērotā valsts nav atbildīga par oriģinālās filmas negatīva attīstīšanas kvalitāti.

3. Visu novērošanas lidojuma laikā lietoto filmu attīsta:

A) ja oriģinālās filmas negatīvu attīsta filmu apstrādes iestādē, ko nodrošina novērotā valsts, ne vēlāk kā trīs dienu laikā, ja vien nepastāv cita vienošanās, pēc novērošanas gaisa kuģa ierašanās novērošanas lidojuma beigu punktā; vai

B) ja oriģinālās filmas negatīvu attīsta filmu apstrādes iestādē, ko nodrošina novērotāja valsts, ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tam, kad novērošanas gaisa kuģa atstājis novērotās valsts teritoriju.

4. Dalībvalstij, kas attīsta oriģinālās filmas negatīvu, filmu apstrādes iestādē jāatļauj uzturēties divām citas Dalībvalsts amatpersonām, kas uzrauga aizzīmogotās filmas kasetes vai konteinera atvēršanu, katru oriģinālās filmas negatīva saglabāšanas, attīstīšanas, kopēšanas un apstrādes posmu saskaņā ar šī Līguma K pielikuma II daļu. Dalībvalsts, kas uzrauga filmas apstrādi un kopēšanu, ir tiesīga izraudzīties šādas amatpersonas no savu pilsoņu vidus, kuri atrodas teritorijā, kurā atrodas filmu apstrādes iestāde, ko nodrošinājusi otra dalībvalsts, ja šīs personas ir nozīmētā personāla sarakstā, ko sastāda saskaņā ar šī Līguma XIII panta I daļu. Dalībvalsts, kas attīsta filmu, ciktāl tas vien iespējams, palīdz otras Dalībvalsts amatpersonām pildīt funkcijas, kas noteikta šajā punktā.

5. Pēc novērošanas lidojuma beigām, Dalībvalsts, kurai jāattīsta oriģinālās filmas negatīvs, pievieno 21 soļa sensitometrisku testa lentu, kas izgatavota no tādas pašas filmas, kāda tika lietota novērošanas lidojuma laikā, vai eksponē 21 soļu optisko ķīli katras novērošanas lidojuma laikā lietotās oriģinālās filmas negatīva sākumā. Pēc oriģinālās filmas negatīva attīstīšanas un filmas negatīvu vai pozitīvu kopiju izgatavošanas, dalībvalstis novērtē 21 soļu sensitometriskās testa lentas vai 21 soļu optiskā ķīļa attēlu kvalitāti, salīdzinot to ar oriģinālās filmas negatīva vai oriģinālās filmas negatīvu vai pozitīvu kopiju kvalitāti saskaņā ar šī Līguma K pielikuma I daļu.

6. Ja attīstīts tikai viens oriģinālās filmas negatīvs:

A) novērotāja valsts ir tiesīga to paturēt vai saņemt šo negatīvu atpakaļ; un

B) novērotā valsts ir tiesīga izvēlēties un saņemt pirmo šī oriģinālā negatīva vai tā daļas kopiju, vai nu pozitīva, vai negatīva veidā. Ja nepastāv cita vienošanās, šāda kopija:

1) ir tādā pašā formātā un tāda paša izmēra filma kā oriģinālās filmas negatīvs;

2) tiek taisīta uzreiz pēc oriģinālās filmas negatīva attīstīšanas; un

3) to iesniedz novērotās valsts amatpersonām uzreiz pēc tās izgatavošanas.

7. Ja attīstīti divi oriģinālās filmas negatīvi:

A) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošinājusi novērotāja valsts, novērotā valsts ir tiesīga pēc novērošanas lidojuma beigām izvēlēties vienu no diviem oriģinālās filmas negatīviem, atstājot otru negatīvu novērotājai valstij; vai

B) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošinājusi novērotā valsts, novērotāja valsts ir tiesīga izvēlēties vienu no diviem oriģinālās filmas negatīviem, atstājot otru negatīvu novērotajai valstij.

III DAĻA. DATI, KAS IEGŪTI AR SENSORIEM, KUROS IZMANTO CITUS IERAKSTĪŠANAS LĪDZEKĻUS

1. Dalībvalsts, kas nodrošina novērošanas gaisa kuģi, no ar sensoriem savāktajiem datiem, kuros izmanto citus ierakstīšanas līdzekļus, ieraksta vismaz vienu oriģinālkomplektu.

2. Ja ierakstīts tikai viens oriģinālkomplekts:

A) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, novērotāja valsts ir tiesīga paturēt oriģinālkomplektu, un novērotā valsts ir tiesīga saņemt pirmo šī oriģinālkomplekta kopiju; vai

B) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotā valsts ir tiesīga paturēt oriģinālkomplektu, un novērotāja valsts ir tiesīga saņemt pirmo šī oriģinālkomplekta kopiju.

3. Ja ierakstīti divi oriģinālkomplekti:

A) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, novērotā valsts ir tiesīga pēc novērošanas lidojuma beigām izvēlēties vienu no diviem ierakstīšanas komplektiem, atstājot otru komplektu novērotājai valstij; vai

B) ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotāja valsts ir tiesīga pēc novērošanas lidojuma beigām izvēlēties vienu no diviem ierakstīšanas komplektiem, atstājot otru komplektu novērotajai valstij.

4. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, novērotā valsts ir tiesīga saņemt datus, kas savākti ar sānskata sintezētas atveres radaru, izvēloties vai nu sākotnējo informāciju, vai radara attēlu.

5. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotāja valsts ir tiesīga saņemt datus, kas savākti ar sānskata sintezētas atveres radaru, izvēloties vai nu sākotnējo informāciju, vai radara attēlu.

IV DAĻA. PIEEJA SENSORU DATIEM

Katra Dalībvalsts ir tiesīga pieprasīt un saņemt no citām Dalībvalstīm novērošanas lidojumu laikā ar sensoriem savākto datu kopijas. Šādas kopijas ir pirmās kopijas, ko taisa no oriģinālajiem datiem, kas ar sensoriem savākti novērošanas lidojuma laikā. Dalībvalsts, kas pieprasa kopijas, paziņo par to arī novērotajai valstij. Kopiju pieprasījumā jāiekļauj šāda informācija:

A) novērotāja valsts;

B) novērotā valsts;

C) novērošanas lidojuma datums;

D) sensors, ar kuru savākti dati;

E) novērošanas perioda daļa vai daļas, kurās dati savākti; un

F) attiecībā uz ierakstošā līdzekļa kopijas formātu un tipu — filmas negatīvs vai pozitīvs, vai magnētiskā lenta.

X pants. ATVĒRTO DEBESU konsultatīvā komisija

1. Lai veicinātu šī Līguma mērķu sasniegšanu un atvieglotu tā noteikumu izpildi, ar šo Dalībvalstis izveido Atvērto debesu konsultatīvo komisiju.

2. Atvērto debesu konsultatīvā komisija pieņem lēmumus vai sniedz ieteikumus uz vienprātības pamata. Par vienprātību uzskatama situācija, kad nevienai Dalībvalstij nav iebildumu par pieņemto lēmumu vai sniegto ieteikumu.

3. Katra Dalībvalsts ir tiesīga vērsties Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā, lai tā savā darba kārtībā iekļautu jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šo Līgumu, to skaitā jebkuru jautājumu, kas saistīts ar gadījumiem, kad novērotā valsts nodrošina novērošanas gaisa kuģi.

4. Ar Atvērto debesu konsultatīvās komisijas starpniecību šī Dalībvalstis:

A) izskata jautājumus, kas saistīti ar šī Līguma noteikumu izpildi;

B) cenšas novērst neskaidrības un atšķirības šī Līguma skaidrojumos, kas var rasties Līguma ieviešanas gaitā;

C) izskata iesniegumus par iestāšanos šai Līgumā un pieņem lēmumus par to; un

D) vienojas par tehniskiem un administratīviem pasākumiem, ko tās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem uzskata par vajadzīgiem pēc citu valstu iestāšanās šai Līgumā.

5. Atvērto debesu konsultatīvā komisija var ierosināt izskatīt un apstiprināt šī Līguma grozījumus saskaņā ar XVI pantu. Atvērto debesu konsultatīvā komisija vienojas par šī Līguma efektivitātes un dzīvotspējas uzlabojumiem, kas atbilst tā noteikumiem. Uzlabojumi, kas attiecas vienīgi izmaiņām ikgadējā aktīvo kvotu sadalē saskaņā ar III pantu un A pielikumu, uz sensoru kategoriju vai rādītāju atjaunināšanu vai papildināšanu saskaņā ar IV pantu, uz dalīto izmaksu pārskatīšanu saskaņā ar IX panta I daļas 21. punktu, kā arī mazāk svarīgākiem administratīva vai tehniska rakstura jautājumiem, tiek saskaņoti Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā un netiek uzskatīti par šī Līguma grozījumiem.

6. Atvērto debesu konsultatīvā komisija telpu izmantošanai un administratīvam atbalstam lūdz palīdzību no Eiropas Drošības un sadarbības konferences Konfliktu novēršanas centra vai citām iestādēm Vīnē, izņemot gadījumus, kad tā lemj citādi.

7. Šī Līguma L pielikumā sniegti Atvērto debesu konsultatīvās komisijas darbības noteikumi.

XI pants. PAZIŅOJUMI UN PĀRSKATI

Dalībvalstis nosūta paziņojumus un pārskatus, ko prasa šis Līgums, rakstiski. Dalībvalstis nosūta šādus paziņojumus un pārskatus pa diplomātiskiem kanāliem vai, pēc savas izvēles, pa citiem oficiāliem kanāliem, piemēram, EDSO sakaru tīklu.

XII pants. ATBILDĪBA

Dalībvalsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un praksi ir atbildīga par kompensāciju izmaksu par zaudējumiem citām Dalībvalstīm vai to fiziskajām vai juridiskajām personām, vai attiecībā uz īpašumu, ja tā radījusi zaudējumus Līguma ieviešanas gaitā.

XIII pants. PERSONĀLA NOZĪMĒŠANA UN PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

I DAĻA. PERSONĀLA NOZĪMĒŠANA

1. Iesniedzot ratifikācijas instrumentu vienā no diviem depozitārijiem, katra Dalībvalsts iesniedz citām Dalībvalstīm sarakstu ar nozīmēto personālu, kam jāveic visi pienākumi, kas saistīti ar šīs Dalībvalsts novērošanas lidojumu veikšanu, to skaitā sensoru datu apstrādes kontroli. Šāds saraksts vienlaikus nevar ietver vairāk par 400 personām. Tajā norāda katras nozīmētās personas uzvārdu, dzimumu, dzimšanas datumu un vietu, pases numuru un veicamos pienākumus. Katra Dalībvalsts ir tiesīga grozīt nozīmētā personāla sarakstu 30 dienu laikā pēc šī Līguma stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos mēnešos.

2. Ja kāda persona, kas iekļauta sākotnējā vai grozītajā sarakstā kādai Dalībvalstij, kas izskata šo sarakstu, ir nepieņemama, šī Dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc katra saraksta saņemšanas paziņo Dalībvalstij, kas iesniegusi sarakstu, ka šī persona iebilstošajai Dalībvalstij nav pieņemama. Personas, kuras 30 dienu laikā nav pasludinātas par nepieņemamām, uzskata par pieņemamām. Ja kāda Dalībvalsts pēc tam nolemj, ka persona nav pieņemama, šī valsts attiecīgi paziņo par to Dalībvalstij, kas nozīmējusi šo personu. Personas, kas pasludinātas par nepieņemamām, jāsvītro no saraksta, kas iepriekš ticis iesniegts iebilstošajai Dalībvalstij.

3. Novērotā valsts nodrošina vīzas un citus vajadzīgos dokumentus, lai nodrošinātu, ka ikviena pieņemtā persona var iekļūt un uzturēties šīs Dalībvalsts teritorijā, lai varētu veikt pienākumus, kas saistīti ar novērošanas lidojumu veikšanu, to skaitā sensoru datu apstrādes kontroli. Vīzas un citus vajadzīgos dokumentus nodrošina:

A) ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad personu uzskata par pieņemtu, šai gadījumā vīzas derīguma termiņš ir vismaz 24 mēneši; vai

B) ne vēlāk kā vienu stundu pēc personas ierašanās sākuma punktā, šai gadījumā vīza ir derīga uz personas pienākumu izpildes laiku; vai

C) jebkurā citā laikā, attiecīgajām Dalībvalstīm savstarpēji vienojoties.

II DAĻA. PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

1. Lai saskaņā ar šī panta I daļas 1. punktu nozīmētais personāls varētu efektīvi veikt savus pienākumus šī Līguma ieviešanas nolūkos, un nevis savās personīgajās interesēs, tam piešķir privilēģijas un imunitāti, kādu bauda diplomātiskie darbinieki saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām, turpmāk tekstā, Vīnes konvencijas 29. pantu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 1., 2. un 3. punktu, kā arī 34. un 35. pantu. Turklāt nozīmētajam personālam piešķir arī privilēģijas, ko diplomātiskie darbinieki bauda saskaņā ar Vīnes konvencijas 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot attiecībā uz precēm, kuru importu vai eksportu aizliedz likums vai reglamentē karantīnas noteikumi.

2. Šādas privilēģijas un imunitāti nozīmētajam personālam piešķir uz visu periodu starp ierašanos un aizbraukšanu no novērotās valsts teritorijas, kā arī pēc tam attiecībā uz pasākumiem, ko tas iepriekš veicis, pildot savus oficiālos pienākumus. Šādam personālam, kad tas šķērso citu Dalībvalstu teritoriju, piešķir privilēģijas un imunitāti, ko diplomātiskie darbinieki bauda saskaņā ar Vīnes konvencijas 40. panta 1. punktu.

3. Jurisdikcijas imunitāti novērotāja valsts var atcelt gadījumos, kad tā varētu traucēt tiesas darbu, to var arī atcelt, neskarot šo Līgumu. Personāla, kas nav novērotājas valsts personāls, imunitāti var atcelt tikai tās Dalībvalstis, kuru pilsonība minētajam personālam ir. Imunitātes atcelšanai vienmēr jābūt skaidri pamatotai.

4. Neskarot novērotājas valsts privilēģijas un imunitāti, kas izklāstīta šai Līgumā, nozīmētā personāla pienākums ir ievērot novērotās valsts likumus un noteikumus.

5. Personāla transportlīdzekļiem jāpiešķir tāda pati imunitāte pret kratīšanu, atsavināšanu, aizturēšanu vai tiesu izpildītāju veiktiem pasākumiem, kāda ir diplomātiskajiem darbiniekiem saskaņā ar Vīnes konvencijas 22. panta 3. punktu, izņemot gadījumus, kad Līgumā paredzēts citādi.

XIV pants. BENILUKSA VALSTIS

1. Vienīgi attiecībā uz šī Līguma II līdz IX pantu, XI pantu un A līdz I pielikumu, un K pielikumu, Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti uzskata par vienu Dalībvalsti, turpmāk tekstā Benilukss.

2. Neskarot XV panta noteikumus, augstāk minētās Dalībvalstis var atcelt šo kārtību, paziņojot par to pārējām Dalībvalstīm. Šo kārtību uzskata par atceltu nākamajā 31. decembrī, kas seko 60 dienu periodā pēc šāda paziņojuma.

XV pants. DARBĪBA UN IZSTĀŠANĀS

1. Šī Līguma darbības laiks nav ierobežots.

2. Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Dalībvalsts, kas ir paredzējusi no tā izstāties, paziņo par savu lēmumu vienam no abiem depozitārijiem un pārējām Dalībvalstīm vismaz 6 mēnešus pirms paredzētā izstāšanās datuma. Depozitāriji nekavējoties par šādu paziņojumu informē visas pārējās Dalībvalstis.

3. Ja kāda Dalībvalsts sniedz paziņojumu par savu lēmumu izstāties no šī Līguma saskaņā ar šī panta 2. punktu, depozitāriji sasauc Dalībvalstu apspriedi ne ātrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 60 dienas pēc šāda paziņojuma saņemšanas, lai apsvērtu, kā izstāšanās iespaidos Līgumu.

XVI pants. GROZĪJUMI UN PERIODISKA PĀRSKATĪŠANA

1. Katrai Dalībvalstij ir tiesības ierosināt Līguma grozījumus. Šādu grozījumu tekstu iesniedz vienam no abiem depozitārijiem, kurš pārsūta to izskatīšanai visām Dalībvalstīm. Depozitāriji sasauc Dalībvalstu apspriedi, lai izskatītu iesniegtos labojumus tad, ja to 90 dienu laikā pēc ierosināto labojumu pārsūtīšanas pieprasa vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu. Šādu apspriedi uzsāk ne ātrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 60 dienas pēc tam, kad saņemta trešā daļa no šādiem paziņojumiem.

2. Līguma grozījumi jāapstiprina visām Dalībvalstīm, vai nu 90 dienu laikā pēc ierosināto labojumu pārsūtīšanas sniedzot rakstisku paziņojumu par savu piekrišanu depozitārijam, vai paužot piekrišanu apspriedē kas sasaukta saskaņā ar šī panta 1. punktu. Šādi apstiprināti grozījumi jāratificē saskaņā ar XVII panta 1. punktu, un tie stājas spēkā 60 dienas pēc tam, kad Dalībvalstis iesniegušas ratifikācijas instrumentus.

3. Depozitāriji sasauc Dalībvalstu apspriedi, lai aplūkotu šī Līguma ieviešanu, trīs gadus pēc šī Līguma stāšanās spēkā un vēlāk reizi piecos gados, ja vien vismaz trešdaļa Dalībvalstu nepieprasa sasaukt šādu apspriedi ātrāk.

XVII pants. depozitāriji, stāšanās spēkā un pievienošanās

1. Šis Līgums katrai Dalībvalstij jāratificē saskaņā ar savām konstitucionālajām procedūrām. Ratifikācijas instrumentus un pievienošanās dokumentus deponē Kanādas valdībai vai Ungārijas Republikas valdībai, vai abām, turpmāk tekstā depozitārijiem. Šo Līgumu depozitāriji reģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

2. Šis Līgums stājas spēkā 60 dienas pēc tam, kad deponēti 20 ratifikācijas instrumenti, to skaitā depozitāriju instrumenti un Dalībvalstu instrumenti, kuru individuālo piešķirto pasīvo kvotu skaits saskaņā ar A pielikumu ir astoņas vai vairāk.

3. Šim Līgumam, to parakstot, var pievienoties Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna, šīm valstīm Līgums jāratificē. Jebkura no minētajām valstīm, kas neparaksta Līgumu pirms tā stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 2. punkta noteikumiem, var pievienoties tam jebkurā laikā, iesniedzot pievienošanās instrumentu vienam no depozitārijiem.

4. Sešus mēnešus pēc šī Līguma stāšanās spēkā jebkura valsts, kas piedalās Eiropas Drošības un sadarbības konferencē var rakstiski iesniegt vienam no depozitārijiem pievienošanās pieteikumu. Depozitārijs, kas saņem šādu pieteikumu, nekavējoties pārsūta to visām Dalībvalstīm. Valstis, kas iesniedz pieteikumu, lai pievienotos šim Līgumam, var pēc savas vēlēšanās pieprasīt pasīvās kvotas piešķiršanu, norādot šīs kvotas līmeni.

Jautājumu izskata Atvērto debesu konsultatīvās komisijas nākamās kārtējās apspriedes laikā, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

5. Sešus mēnešus pēc šī Līguma stāšanās spēkā Atvērto debesu konsultatīvā komisija var izskatīt jautājumu par jebkuras valsts pievienošanos, kura saskaņā ar komisijas lēmumu spēj un vēlas dot savu ieguldījumu šī Līguma mērķu izpildē.

6. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas nav deponējusi ratifikācijas instrumentu līdz laikam, kad šis Līgums stājas spēkā, bet kura pēc tam ratificē šo Līgumu vai pievienojas tam, šis Līgums stājas spēkā 60 dienas pēc ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas datuma.

7. Depozitāriji nekavējoties informē Dalībvalstis:

A) par katra ratifikācijas instrumenta deponēšanas datumu un datumu, kad attiecīgi stājas spēkā šis Līgums;

B) par pievienošanās pieteikuma datumu, pieprasītājas valsts nosaukumu un procedūras rezultātu;

C) par katra pievienošanās instrumenta deponēšanas datumu un datumu, kad šis Līgums stājas spēkā attiecībā uz katru valsti, kas tam vēlāk pievienojas;

D) par apspriedes sasaukšanu saskaņā ar XV un XVI pantu;

E) par jebkuru izstāšanos saskaņā ar XV pantu un tās faktisko stāšanos spēkā;

F) par datumu, kad stājas spēkā jebkādi šī Līguma grozījumi; un

G) par jebkādiem citiem jautājumiem, par kuriem depozitārijiem jāinformē Dalībvalstis saskaņā ar šo Līgumu.

XVIII pants. PAGAIDU PIEMĒROŠANA UN PAKĀPENISKA LĪGUMA IEVIEŠANA

Lai atvieglotu šī Līguma ieviešanu, daži tā noteikumi tiek piemēroti pagaidu kārtībā, un citi tiek ieviesti pakāpeniski.

I DAĻA. PAGAIDU PIEMĒROŠANA

1. Neskarot XVII pantu, visas valstis, kas paraksta šo Līgumu, piemēro pagaidu kārtībā šādus Līguma noteikumus:

A) VI panta I daļas 4. punktu;

B) X panta 1., 2., 3., 6. un 7. punktu;

C) XI pantu;

D) XIII panta I daļas 1. un 2. punktu;

E) XIV pantu; un

F) L pielikuma I daļu.

2. Šī pagaidu piemērošana ir spēkā 12 mēnešus no datuma, kad šo Līgumu var parakstīt. Ja Līgums nestājas spēkā, pirms beidzies pagaidu piemērošanas periods, šo periodu var pagarināt, ja tā nolemj visas valstis, kas paraksta Līgumu. Jebkurā gadījumā, pagaidu piemērošanas periods beidzas tad, kad šis Līgums stājas spēkā. Tomēr Dalībvalstis var nolemt pagarināt pagaidu piemērošanas periodu attiecībā uz valstīm, kas parakstījušas Līgumu, bet nav to ratificējušas.

II DAĻA. PAKĀPENISKA IEVIEŠANA

1. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā to saskaņā ar šajā daļā izklāstītajiem noteikumiem ievieš pakāpeniski. Šīs daļas 2. līdz 6. punkta noteikumi ir spēkā no šī Līguma spēkā stāšanās dienas līdz 31. decembrim trešajā gadā, kas seko gadam, kurā stājas spēkā Līgums.

2. Neskarot IV panta 1. punkta noteikumus, neviena Dalībvalsts 1. punktā noteiktā perioda laikā nedrīkst lietot infrasarkanās līnijskanēšanas ierīci, ja tāda novietota uz novērošanas gaisa kuģa, izņemot gadījumu, kad starp novērotāju valsti un novēroto valsti pastāv cita vienošanās. Šos sensorus nav jāsertificē saskaņā ar D pielikumu. Ja šādu sensoru no novērošanas gaisa kuģa noņemt ir sarežģīti, tad tam jābūt pārsegtam vai aprīkotam ar citām ierīcēm, kas novērošanas lidojuma veikšanas laikā saskaņā ar IV panta 4. punkta noteikumiem neļauj tam darboties.

3. Neskarot IV panta 9. punkta noteikumus, neviena Dalībvalsts šīs daļas 1. punktā noteiktajā periodā nav spiesta nodrošināt novērošanas gaisa kuģi, kas būtu aprīkots ar visu kategoriju sensoriem ar maksimālo spēju un tādā skaitā, kas noteikts IV panta 2. punktā, ja šis novērošanas gaisa kuģis ir ekipēts:

A) ar vienu optisko panorāmisko kameru; vai

B) tam ir vismaz divas optiskās kadrējošās kameras.

4. Neskarot šī Līguma B pielikuma II daļas 2. punkta A) apakšpunkta noteikumus, datu ierakstīšanas līdzekļi šīs daļas 1. punktā noteiktajā periodā reģistrē datus saskaņā ar Dalībvalstīs pastāvošo kārtību.

5. Neskarot VI panta I daļas I punkta noteikumus, nevienai Dalībvalstij šīs daļas 1. punktā noteiktajā periodā nav tiesības tikt nodrošinātai ar gaisa kuģi, kas spēj veikt jebkuru no konkretizētajiem attālumiem bez uzpildes.

6. Šīs daļas 1. punktā noteiktā perioda laikā aktīvo kvotu sadali nosaka saskaņā ar šī Līguma A pielikuma II daļas 2. punktu.

7. Tālāka sensoru papildu kategoriju pakāpeniska ieviešana vai to esošo sensoru snieguma uzlabošana jāizskata Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā saskaņā ar IV panta 3. punkta noteikumiem.

 

XIX pants. Tekstu autentiskums

Šī Līguma oriģināla teksti angļu, franču, vācu, itāļu, krievu un spāņu valodā ir ar vienādu spēku un glabājas depozitāriju arhīvos. Depozitāriji nosūta visām Dalībvalstīm attiecīgi apstiprinātas šī Līguma kopijas.

 

A pielikums

KVOTAS UN MAKSIMĀLIE LIDOJUMU ATTĀLUMI

I DAĻA. PASĪVO KVOTU PIEŠĶIRŠANA

1. Individuālās pasīvās kvotas ir paredzētas un ir spēkā tikai tām Dalībvalstīm, kas ir ratificējušas šo Līgumu:

Vācijas Federatīvā Republika	12
Amerikas Savienotās Valstis	42
Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupa	42
Benilukss	6
Bulgārijas Republika	4
Kanāda	12
Dānijas Karaliste	6
Spānijas Karaliste	4
Francijas Republika	12
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	12
Grieķijas Republika	4
Ungārijas Republika	4
Islandes Republika	4
Itālijas Republika	12
Norvēģijas Karaliste	7
Polijas Republika	6
Portugāles Republika	2
Rumānija	6
Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika	4
Turcijas Republika	12
Ukraina	12

2. Ja kāda cita valsts ratificē Līgumu un pievienojas tam saskaņā ar XVII pantu un X panta 4. punkta C) apakšpunktu un, ņemot vērā X panta 4. punkta D) apakšpunktu, par kvotu piešķiršanu šai valstij lemj Atvērto debesu konsultatīvās komisijas kārtējās sesijas laikā pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas datuma.

II DAĻA. PIRMĀ AKTĪVO KVOTU PIEŠĶIRŠANA NOVĒROŠANAS LIDOJUMIEM

1. Pirmā aktīvo kvotu piešķiršana saskaņā ar šī Līguma III panta I daļas 6. punktu notiek tā, ka Dalībvalstij nav jāpieņem savā teritorijā novērošanas lidojumu skaits, kas pārsniedz 75 procentus no saskaņā ar šī pielikuma I daļas 1. punktu tai piešķirtās individuālās pasīvās kvotas, noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Uz šī pamata tām Dalībvalstīm, kas risinājušas pārrunas Atvērto debesu konferencē Vīnē, pirmais sadalījums attiecībā citai pret citu ir spēkā no šī Līguma spēkā stāšanās datuma līdz 31. decembrim nākamajā gadā pēc Līguma stāšanās spēkā. Šis sadalījums ir spēkā tikai tām Dalībvalstīm, kas ratificējušas šo Līgumu. Pirmo sadalījumu nosaka šādi:

— Vācijas Federatīvā Republika ir tiesīga veikt trīs novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Amerikas Savienotās Valstis ir tiesīgas veikt astoņus novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un kopā ar Kanādu — vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupa ir tiesīga veikt divus novērošanas lidojumus Beniluksa teritorijā, kas definēta Līguma XIV pantā, divus novērošanas lidojumus Kanādas teritorijā, divus novērošanas lidojumus Dānijas Karalistes teritorijā, trīs novērošanas lidojumus Francijas Republikas teritorijā, trīs novērošanas lidojumus Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Grieķijas Republikas teritorijā, divus novērošanas lidojumus Itālijas Republikas teritorijā, divus novērošanas lidojumus Norvēģijas Karalistes teritorijā, divus novērošanas lidojumus Turcijas Republikas teritorijā, trīs novērošanas lidojumus Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorijā un četrus novērošanas lidojumus Amerikas Savienoto Valstu teritorijā;

— Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste, kas definētas kā Benilukss, ir tiesīgas veikt vienu novērošanas lidojumu Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Polijas Republikas teritorijā;

— Bulgārijas Republika ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Grieķijas Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Itālijas Republikas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Turcijas Republikas teritorijā;

— Kanāda ir tiesīga veikt divus novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Polijas Republikas teritorijā un kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm — vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Dānijas Karaliste ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Polijas Republikas teritorijā;

— Spānijas Karaliste ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas teritorijā;

— Francijas Republika ir tiesīga veikt trīs novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Rumānijas teritorijā;

— Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir tiesīga veikt trīs novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Grieķijas Republika ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Bulgārijas Republikas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Rumānijas teritorijā;

— Ungārijas Republika ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Rumānijas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Itālijas Republika ir tiesīga veikt divus novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Ungārijas Republikas teritorijā un kopā ar Turcijas Republiku — vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Norvēģijas Karaliste ir tiesīga veikt divus novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Polijas Republikas teritorijā;

— Polijas Republika ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Rumānija ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Bulgārijas Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Grieķijas Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Ungārijas Republikas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā un vienu novērošanas lidojumu Ukrainas teritorijā;

— Turcijas Republika ir tiesīga veikt divus novērošanas lidojumus Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas Dalībvalstu grupas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Bulgārijas Republikas teritorijā un divus novērošanas lidojumus, no kuriem viens ir kopīgs ar Itālijas Republiku, Ukrainas teritorijā;

— Ukraina ir tiesīga veikt vienu novērošanas lidojumu Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Ungārijas Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Polijas Republikas teritorijā, vienu novērošanas lidojumu Rumānijas teritorijā un divus novērošanas lidojumus Turcijas Republikas teritorijā.

2. Pēc pirmā sadalījuma un līdz Līguma pilnīgas ieviešanas datumam, kas noteikts XVIII pantā, aktīvo kvotu lietojuma nolūkos ikgadējā sadalījuma pamatā būs 75 procentu noteikums, kas attiecībā uz individuālo pasīvo kvotu piešķiršanu iedibināts ar šīs daļas 1. pantu.

3. Pēc šī Līguma pilnīgas ieviešanas datuma katra Dalībvalsts vēlāku aktīvo kvotu sadalījuma laikā vajadzības gadījumā pieņem tādu novērošanas lidojumu skaitu, kas pilnībā sasniedz tās individuālās pasīvās kvotas lielumu. Ja iespējams un pastāv šāda prasība, izņemot gadījumus, kad noslēgta cita vienošanās, šie sadalījumi balstīti uz pirmā sadalījuma laikā piešķirto aktīvo kvotu proporcionālu palielinājumu.

4. Ja kāda cita Dalībvalsts ratificē šo Līgumu vai tam pievienojas saskaņā ar XVII panta noteikumiem, aktīvo kvotu sadalījumu šādai valstij izskata kārtējās Atvērto debesu konsultatīvās komisijas sesijas laikā, kas notiek pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas, ņemt vērā šādus noteikumus:

A) valsts, kas ratificē vai pievienojas, ir tiesīga pieprasīt novērošanas lidojumus Dalībvalstu teritorijā šai valstij piešķirtās pasīvās kvotas robežās saskaņā ar šī pielikuma I daļas 3. punkta noteikumiem, un to Dalībvalstu pasīvo kvotu robežās, kuru teritorijā tā vēlas veikt novērošanas lidojumus, ja vien attiecīgās Dalībvalstis nav vienojušās citādi; un

B) visas Dalībvalstis ir arī tiesīgas pieprasīt novērošanas lidojumus šīs valsts, kas paraksta Līgumu vai pievienojas tam, teritorijā, savu aktīvo kvotu un šai valstij piešķirto pasīvo kvotu robežās.

III DAĻA. MAKSIMĀLIE NOVĒROŠANAS LIDOJUMU ATTĀLUMI

Maksimālie novērošanas lidojumu attālumi novēroto valstu teritorijās no katra attiecīgā atvērto debesu lidlauka ir šādi:

Vācijas Federatīvā Republika
WUNSTORF	1 200 kilometru
LANDSBERG-LECH	1 200 kilometru
Amerikas Savienotās Valstis
WASHINGTON-DULLES	4 900 kilometru
TRAVIS AFB	4 000 kilometru
ELMENDORF AFB	3 000 kilometru
LINCOLN-MUNICIPAL	4 800 kilometru
Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācijas
Dalībvalstu grupa
KUBINKA	5 000 kilometru
ULAN UDE	5 000 kilometru
VORKUTA	6 500 kilometru
MAGADAN	6 500 kilometru
Benilukss
ZAVENTEM/MELSBROEK	945 kilometru
Bulgārijas Republika
SOFIA	660 kilometru
BURGAS	660 kilometru
Kanāda
OTTAWA	5 000 kilometru
IQALUIT	6 000 kilometru
YELLOWKNIFE	5 000 kilometru
Dānijas Karaliste
Metropolitan	800 kilometru
FAROE ISLANDS	250 kilometru
GREENLAND	5 600 kilometru
Spānijas Karaliste
GETAFE	1 300 kilometru
GANDO	750 kilometru
VALENCIA	1 300 kilometru
VALLADOLID	1 300 kilometru
MORON	1 300 kilometru
Francijas Republika
ORLEANS-BRICY	1 400 kilometru
NICE-COTE D’AZUR	800 kilometru
TOULOUSE-BLAGNAC	700 kilometru
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
BRIZE NORTON	1 150 kilometru
SCAMPTON	1 150 kilometru
LEUCHARS	1 150 kilometru
ar SCILLY ISLANDS	1 500 kilometru
ar SHETLAND ISLANDS	1 500 kilometru
Grieķijas Republika
THESSALONIKI	900 kilometru
ELEFSIS	900 kilometru
ar CRETE, KARPATHOS,RHODES, KOS ISLANDS	1 100 kilometru
Ungārijas Republika
BUDAPEST-FERIHEGY	860 kilometru
Islandes Republika	1 500 kilometru
Itālijas Republika
MILANO-MALPENSA	1 130 kilometru
PALERMO-PUNTA RAISI	1 400 kilometru
Norvēģijas Karaliste
OSLO-GARDERMOEN	1 700 kilometru
TROMSOE-LANGNES	1 700 kilometru
Polijas Republika
WARSZAWA-OKECIE	1 400 kilometru
Portugāles Republika
LISBOA	1 200 kilometru
Sta. MARIA	1 700 kilometru
PORTO SANTO	1 030 kilometru
Rumānija
BUCHAREST-OTOPENI	900 kilometru
TIMISOARA	900 kilometru
BACAU	900 kilometru
Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
PRAHA	600 kilometru
BRATISLAVA	700 kilometru
KOSICE	400 kilometru
Turcijas Republika
ESKISEHIR	1 500 kilometru
DIYARBAKIR	1 500 kilometru
Ukraina
BORISPOL	2 100 kilometru

 

B pielikums

INFORMĀCIJA PAR SENSORIEM

I DAĻA. TEHNISKĀ INFORMĀCIJA

1. Saskaņā ar IV panta 10. punktu, katra Dalībvalsts informē visas pārējās Dalībvalstis par šajā daļā uzskaitīto tehnisko informāciju un tās piemērojamību katram sensoram, kas novietots uz novērošanas gaisa kuģa, ko Dalībvalsts nozīmējusi saskaņā ar šā Līguma V pantu.

2. Optiskām panorāmiskām un kadrējošām kamerām norāda šādu tehnisko informāciju:

A) tips un modelis;

B) skata lauks gar lidojuma trajektoriju un pāri tai, vai skanēšanas leņķis, grādos;

C) kadra izmēri, milimetros reiz milimetros;

D) ekspozīcijas laiks, sekundēs;

E) optisko filtru tipi un krāsas, kā arī to filtrēšanas koeficients;

F) katram objektīvam:

1) nosaukums;

2) fokusa attālums, milimetros;

3) maksimālais relatīvais objektīva atvērums;

4) izšķirtspēja kontrasta attiecībā 1000 pret 1 vai ekvivalentā 1,0 modulācijā, pie maksimālā relatīvā atvēruma, līniju skaits milimetrā;

G) minimālie un maksimālie fotogrāfiskie laika intervāli, sekundēs, vai, vajadzības gadījumā, cikla frekvence, kadri sekundē;

H) vajadzības gadījumā, maksimālais ātrums pret augstuma attiecību;

I) optiskām kadrējošām kamerām, maksimālais leņķis, ko mēra no horizontālās ass, vai minimālais leņķis, ko mēra no vertikālās ass, grādos; un

J) vajadzības gadījumā, maksimālais darba augstums, metros.

3. Videokamerām norāda šādu tehnisko informāciju:

A) tips un modelis;

B) skata lauks gar lidojuma trajektoriju un pāri tai, vai skanēšanas leņķis, grādos

C) objektīvam:

1) fokusa attālums, milimetros;

2) maksimālais relatīvais objektīva atvērums;

3) izšķirtspēja kontrasta attiecībā 1000 pret 1 vai ekvivalentā 1,0 modulācijā, pie maksimālā relatīvā atvēruma, līniju skaits milimetrā;

D) detektora elementa lielums, mikrometros, vai līdzvērtīga informācija par cauruli;

E) detektora elementu skaits;

F) sistēmas gaismjutība, luksos vai vatos uz kvadrātcentimentru, un

G) spektrālais joslas platums, nanometros.

4. Infrasarkanās līnijskanēšanas ierīcēm norāda šādu tehnisko informāciju:

A) tips un modelis;

B) skata lauks vai skanēšanas leņķis, grādos;

C) minimālais tiešais skata lauks, gar lidojuma trajektoriju un pāri tai, miliradiānos;

D) spektrālais joslas platums, mikrometros;

E) minimālā izšķiramā temperatūras atšķirība, grādos pēc Celsija;

F) detektora temperatūra darbības laikā, grādos pēc Celsija;

G) laiks, kas vajadzīgs, lai sistēma ieslēgtos un uzsiltu un atdzistu līdz normālai darba temperatūrai, minūtēs;

H) vajadzības gadījumā, maksimālais darbības laiks;

I) maksimālā ātruma attiecība pret augstumu; un

J) vajadzības gadījumā, maksimālais darbības augstums, metros.

5. Sānskata sintezētās atveres radaram norāda šādu tehnisko informāciju:

A) tips un modelis;

B) radara frekvences joslas un īpašā darba frekvence, megahercos;

C) polarizācijas;

D) radara pulsāciju skaits, metros sekundē;

E) tuvdarbības leņķiskā robeža, grādos no vertikālās ass;

F) novērotās joslas platums, kilometros;

G) izšķirtspējas uz zemes diapazons un azimuts, slīpā plaknē, metros;

H) vajadzības gadījumā, maksimālais darbības augstums, metros; un

I) raidītāja izejošā jauda, vatos.

6. Sensoriem, kas reģistrē datus uz fotofilmas, norāda šādu tehnisko informāciju:

A) filmu veidus, ko var lietot katrā sensorā;

B) filmas platumu, milimetros;

C) filmas izšķirtspēja kontrasta attiecībā 1000 pret 1 vai ekvivalentā 1,0 modulācijā, līniju skaits milimetrā; un

D) katra veida filmas spoles ietilpība, metros.

7. Sensoriem, kas reģistrē datus uz citiem ierakstīšanas līdzekļiem, norāda šādu tehnisko informāciju:

A) datu ierakstīšanas aprīkojumu tipu un modeli;

B) datu ierakstīšanas līdzekļu tipu un formātu;

C) vajadzības gadījumā, novērotās joslas platumu, hercos;

D) vajadzības gadījumā, datu ierakstīšanas ātrumu, megabitos sekundē;

E) ierakstošo līdzekļu kapacitāti, minūtēs vai megabitos; un

F) ar sensoriem savākto datu uzglabāšanas un reģistrēšanas formātu.

II DAĻA. DATU REĢISTRĒŠANA

1. Uz datiem, kas novērošanas periodā savākti ar sensoriem, saskaņā ar šī pielikuma 1. apakšpielikuma noteikumiem reģistrē šādu informāciju, norādot to uz katra filmas negatīva oriģināla ruļļa sākuma vai katra cita ierakstīšanas līdzekļa sākumā:

A) novērošanas lidojuma numurs;

B) novērošanas lidojuma datums;

C) sensora apraksts;

D) sensora konfigurācijs; un

E) vajadzības gadījumā, fokusa attālums.

2. Uz datiem, kas novērošanas periodā savākti ar sensoriem, saskaņā ar šī pielikuma 1. apakšpielikuma noteikumiem manuāli vai elektroniski, turklāt tā, lai tā netraucētu datu detalizācijai, reģistrē šādu novērošanas gaisa kuģa navigācijas vai radioelektronisko sistēmu informāciju:

A) optiskajām kamerām:

1) katra novērošanas perioda sākumā un jebkurā novērošanas perioda starpposmā, ja tiek novērota būtiska augstuma izmaiņa virs zemes vai mainās kurss vai ātrums attiecībā pret zemes virsmu, kā arī intervālos, kas Līguma pagaidu ieviešanas laikā jānosaka Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai.

a) augstums virs zemes;

b) atrašanās vieta;

c) faktiskais kurss; un

d) skanēšanas leņķis;

2) uz katra fotofilmas kadra:

a) kadra numurs;

b) laiks; un

c) sānsveres leņķis;

B) videokamerām un infrasarkanās līnijskanēšanas iekārtām katra novērošanas perioda sākumā un jebkurā novērošanas perioda starpposmā, ja tiek novērota būtiska augstuma izmaiņa virs zemes vai mainās kurss vai ātrums attiecībā pret zemes virsmu, kā arī intervālos, kas Līguma pagaidu ieviešanas laikā jānosaka Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai:

1) datums un laiks;

2) augstums virs zemes;

3) atrašanās vieta;

4) faktiskais kurss; un

5) skanēšanas leņķis;

C) Sānskata sintezētas atveres radaram:

1) katra novērošanas perioda sākumā un jebkurā novērošanas perioda starpposmā, ja tiek novērota būtiska augstuma izmaiņa virs zemes vai mainās kurss vai ātrums attiecībā pret zemes virsmu, kā arī intervālos, kas Līguma pagaidu ieviešanas laikā jānosaka Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai:

a) datums un laiks;

b) augstums virs zemes;

c) atrašanās vieta;

d) faktiskais kurss

e) lejupskates leņķis līdz tuvākajam novērotās joslas viduspunktam;

f) novērotās joslas platums; un

g) polarizācijas;

2) katru reizi, kad tiek veikti šie mērījumi, lai nodrošinātu pareizu attēla apstrādi:

a) ātrums attiecībā pret zemi;

b) novirzīšanās;

c) transversālais leņķis; un

d) sānsveres leņķis.

3. Viena kadra attēla vai attēlu virknes kopijām, kas izgatavotas no filmas negatīva oriģināla vai citiem ierakstīšanas līdzekļiem, uz katras pozitīva izdrukas norāda informācijas vienības, kas uzskaitītas šīs daļas 1. un 2. punktā.

4. Dalībvalstis ir tiesīgas reģistrēt novērošanas lidojuma laikā savāktos datus vai nu ar cipariem un burtiem, vai kodiem, kas Līguma pagaidu piemērošanas laikā jāsaskaņo Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

 

B pielikuma I apakšpielikums

NOVĒROŠANAS LIDOJUMA LAIKĀ SAVĀKTO DATU REĢISTRĒŠANA

1. Novērošanas lidojuma numurs sastāv no vienas sešzīmju grupas, kurā ietilpst gan cipari, gan burti, un to sastāda pēc šādas sistēmas:

A) burti “OS”;

B) kalendārā gada, uz kuru attiecas individuālā aktīvā kvota, pēdējais cipars; un

C) trīsciparu numurs, kas apzīmē katru individuālu novērošanas lidojumu, kas ietverts aktīvajā kvotā, kuru Dalībvalstij attiecībā uz citas Dalībvalsts teritoriju vienam kalendārajam gadam piešķir ikgadējās pārskatīšanas laikā Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

2. Sensora aprakstu apzīmē ar vienotu, maksimums sešu zīmju grupu, kurā ietilpst gan cipari, gan burti, kas ietver divas grupas, un ko sastāda pēc šādas sistēmas:

A) grupa, kurā ietilpst maksimums četri simboli un kas raksturo sensora kategoriju:

1) “OP” — optiskā panorāmiskā kamera;

2) “OF” — optiskā kadrējošā kamera;

3) “TV” — videokamera;

4) “IRLS” - infrasarkanās līnijskanēšanas ierīce; vai

5) “SAR” — sānskata sintezētās atveres radars;

B) grupa, kurā ietilpst maksimums divi simboli, kas raksturo ierakstošo līdzekli:

1) “BI” — melnbalts, iso-panhromatisks;

2) “BM” — melnbalts, monohromatisks;

3) “BP” — melnbalts, panhromatisks;

4) “BR” — melnbalts, reverss;

5) “TA” — lenta, analogs; vai

6) “TD” — lenta, digitāls.

3. Sensora konfigurāciju apzīmē ar vienotu, maksimums deviņu zīmju grupu, kurā ietilpt gan cipari, gan burti, kas ietver trīs grupas, un ko sastāda pēc šādas sistēmas:

A) grupa ar četriem cipariem vai burtiem, kas raksturo veidu, kādā sensors novietots uz gaisa kuģa, vai nu:

1) tas novietots iekšpusē, ko attiecīgi atzīmē ar kodu “INT”, kuram seko numurs, lai norādītu relatīvo sensora iekārtas atrašanās vietu novērošanas gaisa kuģī, virzoties no novērošanas gaisa kuģa priekšgala uz aizmuguri; vai

2) sensors piekārts gaisa kuģim, ko attiecīgi apzīmē ar kodu “POD”, kam seko viens no tālāk norādītajiem trim burtiem:

A) “L” — novietots zem kreisā spārna;

B) “R” — novietots zem labā spārna; vai

C) “C” — novietots zem gaisa kuģa gareniskās ass;

B) grupa ar maksimums trim cipariem vai burtiem, kas raksturo novietojuma veidu:

1) vertikālu novietojumu, kurā sensors ir sasvērts ne vairāk kā par pieciem grādiem no gaisa kuģa vertikālās ass, apzīmē ar burtu “V”;

2) slīpu novietojumu, kurā sensors ir sasvērts vairāk nekā par pieciem grādiem no gaisa kuģa vertikālās ass, apzīmē ar vienu no tālāk norādītajiem diviem burtiem, aiz kuriem norāda sānsveres leņķi grādos:

A) “L” — sānsvere pa kreisi;

B) “R” — sānsvere pa labi;

3) divu vai vairāku sensoru vēdekļveida novietojumu apzīmē ar burtu “F”;

C) vēdekļveida novietojumam ar maksimums divu skaitļu grupu norāda sensoru skaitu un novietojumu šādi:

1) ar pirmo skaitli norāda sensoru kopskaitu konkrētajā iekārtā; un

2) ar otro skaitli norāda atsevišķā sensora novietojumu virzienā no kreisās puses uz labo, attiecībā uz novērošanas gaisa kuģa lidojuma virzienu.

4. Objektīva fokusa attālumu norāda milimetros.

5. Datumu un laiku norāda līdz minūtes precizitātei pēc saskaņotā pasaules laika.

6. Vidējo novērošanas gaisa kuģa augstumu virs zemes norāda ar piecu ciparu skaitli, kam seko kods, ar ko attēlo mērījuma vienības vai nu pēdās (burts “F”), vai metros (burts “M”).

7. Novērošanas gaisa kuģa atrašanās vietas garumu un platumu norāda grādos, ar precizitāti līdz grāda simtdaļai, formātā “dd.dd(N or S) ddd.dd(E or W)”, vai grādos un minūtēs, ar precizitāti līdz minūtei, formātā “dd mm(N or S) ddd mm(E or W)”.

8. Novērošanas gaisa kuģa faktisko kursu norāda ar precizitāti līdz grādam.

9. Novērošanas gaisa kuģa sānsveres leņķi norāda grādos, kam seko kods, lai norādītu, vai tas sasvēries pa labi (burts “L”), vai pa kreisi (burts “R”).

10. Novērošanas gaisa kuģa transversālo leņķi norāda grādos, kam seko kods, lai norādītu, vai tas sasvēries uz augšu (burts “U”), vai uz leju (burts “D”).

11. Novērošanas gaisa kuģa novirzīšanās leņķi norāda grādos, kam seko kods, lai norādītu, vai tas novirzījies pa labi (burts “L”), vai pa kreisi (burts “R”) no lidojuma trajektorijas.

12. Novērošanas lidaparāta ātrumu attiecībā pret zemi atzīmē ar divu burtu kodu, norādot mērījuma vienības, vai nu gaisa jūdzes (burti “NM”), vai kilometrus (burti “KM”) stundā.

13. Tuvāko punktu līdz novērotajai joslai norāda kilometros.

14. Lejupskates leņķi norāda leņķos, ko mēra no vertikālās ass.

15. Novērotās joslas platumu norāda kilometros.

16. Fotofilmai, sākot ar pirmo, numurē katru kaseti, kas vienā sensorā lietota viena novērošanas lidojuma laikā. Katrs sensorā eksponētais filmas negatīva oriģināla kadrs tiek numurēts atsevišķi, no pirmā šī sensora kasetes kadra līdz pēdējam. Ja filma ir numurēta ar vienu vai diviem numuriem uz kadru, kadru viennozīmīgi definē pēc numura, kas ir tuvāk kadra centram, vai, ja tie atrodas vienā attālumā no centra, pēc mazākā veselā cipara.

 

C pielikums

INFORMĀCIJA PAR NOVĒROŠANAS GAISA KUĢI

Saskaņā ar Līguma V panta 2. punkta noteikumiem Dalībvalstis, nozīmējot gaisa kuģi kā novērošanas gaisa kuģi, paziņo pārējām valstīm tālāk norādīto informāciju:

1. Identifikācija:

A) tips un modelis; un

B) uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru skaits, kategorija, tips un konfigurācija, kā to paredz Līguma B pielikuma noteikumi;

2. Uzdevuma plānošana:

A) katra uz novērošanas gaisa kuģa novietotā sensora tipam un konfigurācijai:

1) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, augstumu no zemes metros, kurā sensors attīsta šīs kategorijas sensora izšķirtspēju uz zemes, kas noteikta Līguma IV panta 2. punktā;

2) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, maksimālās sniedzamības augstumu;

B) optimālais kreisēšanas ātrums kilometros stundā, katram augstumam, kas noteikts saskaņā ar šī punkta A) apakšpunktu;

C) degvielas patēriņš kilogramos stundā, pie optimālā kreisēšanas ātruma kilometros stundā, katram augstumam, kas noteikts saskaņā ar šī punkta A) apakšpunktu.

3. Navigācijas, sakaru un nosēšanās palīglīdzekļi:

A) katrs uz novērošanas gaisa kuģa novietotais navigācijas aprīkojuma tips, norādot arī tā pozicionālo precizitāti metros; un

B) radio sakari, tuvošanās un nosēšanās palīgaprīkojums, kas atrodas novērošanas gaisa kuģī, saskaņā ar ICAO standarta praksi.

4. Ekspluatācijas apkope uz zemes:

A) garums, spārnu kopējais platums, maksimālais svars, šasijas bāze un apgriešanās rādiuss;

B) maksimālais pacelšanās svars un maksimālais nosēšanās svars;

C) lidlauka skrejceļa garums un klājuma izturīgums, kas vajadzīgs ar maksimālo pacelšanās un nosēšanās masu, norādot jebkādas iespējas nosēsties uz joslām bez klājuma;

D) degvielu, eļļu, hidraulisko šķīdumu un skābekļa veidi un iepildes tilpumi;

E) elektroaprīkojuma veidi dzinēja apkalpei un iedarbināšanai; un

F) jebkādas īpašas prasības.

5. Izvietošanas iespējas:

A) lidojuma apkalpes locekļu skaits;

B) sensoru operatoru skaits;

C) lidojuma pārstāvju, lidojuma kontrolieru vai pārstāvju skaits, kas varētu atrasties gaisa kuģī;

D) guļamvietu skaits.

 

D pielikums

Novērošanas gaisa kuģa un sensoru sertifikācija

I DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Katrai Dalībvalstij ir tiesības piedalīties visu tipu un modeļu novērošanas gaisa kuģu un to sensoru sertifikācijā, kurus nozīmējusi cita Dalībvalsts saskaņā ar Līguma V pantu. Sertifikācija noris gan uz sauszemes, gan lidojuma apstākļos.

2. Sertifikāciju veic, lai apstiprinātu:

A) ka konkrēta tipa un modeļa gaisa kuģis ir nozīmēts saskaņā ar Līguma V pantu;

B) ka uz novērošanas gaisa kuģa novietotie sensori atbilst Līguma IV panta 1. punktā noteiktajai kategorijai un atbilst Līguma IV panta 2. punkta prasībām;

C) ka tehniskā informācija sniegta saskaņā ar šī Līguma B pielikuma I daļu;

D) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, minimālo augstumu no zemes metros, kurā šī tipa un modeļa sensoru var darbināt novērošanas lidojuma laikā, ievērojot ierobežojumus attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā;

E) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, katra šī tipa un modeļa sensora, kas novietots uz lidaparāta, izšķirtspēju uz zemes saskaņā ar ierobežojumiem attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā; un

F) ka sensoru atvērumu un citu ierīču pārsegi ir novietoti tā, ka tie neļauj sensoriem darboties saskaņā ar Līguma IV panta 4. punkta noteikumiem.

3. Katra sertifikāciju vadošā Dalībvalsts vismaz 60 dienas pirms tas paziņo pārējām Dalībvalstīm par septiņu dienu periodu, kurā notiks novērošanas gaisa kuģa un sensoru sertifikācija. Šādā paziņojumā konkretizē:

A) Dalībvalsti, kas veic novērošanas gaisa kuģa un sensoru sertifikāciju;

B) sākuma punktu, kurā jāierodas Dalībvalstu personālam, kas piedalās sertifikācijā;

C) sertifikācijas norises vietu;

D) sertifikācijas sākuma un beigu datumu;

E) katra sertificējamā gaisa kuģa numuru, tipu un modeli; un

F) katra uz sertificējamā novērošanas gaisa kuģa novietotā sensora tipu un modeli, aprakstu un konfigurāciju saskaņā ar B pielikuma 1. apakšpielikumā noteikto formātu.

4. Ne vēlāk kā desmit dienas pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šīs daļas 3. punkta noteikumiem katra Dalībvalsts paziņo pārējām Dalībvalstīm par savu nodomu piedalīties šāda gaisa kuģa un tā sensoru sertifikācijā saskaņā ar IV panta 11. punkta noteikumiem. Personu skaitu, kas piedalīsies sertifikācijā no tām Dalībvalstīm, kas paziņojušas par savu nodomu piedalīties, nosaka ar Atvērto debesu konsultatīvās komisijas lēmumu. Ja nepastāv cita vienošanās, personu kopskaits nepārsniedz 40 un no vienas Dalībvalsts nav vairāk kā četri pārstāvji. Ja divas vai vairākas Dalībvalstis paziņo par savu nodomu veikt sertifikāciju vienlaikus, Atvērto debesu konsultatīvā komisija nolemj, kura Dalībvalsts šajā laika periodā varēs veikt sertifikāciju.

5. Katra Dalībvalsts, kas piedalās sertifikācijā, vismaz 30 dienas pirms datuma, kad jāsākas novērošanas gaisa kuģa sertifikācijai, par kuru paziņots saskaņā ar šīs daļas 3. punktu, Dalībvalstij, kas to vada, dara zināmu šādu informāciju:

A) personu vārdus, kas piedalās sertifikācijā un, ja transportam uz sākuma punktu tiek lietots gaisa kuģis, kas nav civilās aviācijas lidaparāts, sarakstu ar apkalpes locekļu vārdiem, abos gadījumos norādot dzimumu, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu un pases numuru. Šādas personas jānorāda personu sarakstā, kas sastādīts saskaņā ar Līguma XIII panta I daļu;

B) datumu un laiku, kurā paredzēta šo personu ierašanās sākuma punktā; un

C) transporta veidu, ar kuru personāls ieradīsies sākuma punktā.

6. Vēlākais 14 dienas pirms datuma, kad jāsākas novērošanas gaisa kuģa sertifikācijai, par kuru ir paziņots saskaņā ar šīs daļas 3. punktu, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts paziņo Dalībvalstīm, kas piedalās sertifikācijā, šādu informāciju par katru uz novērošanas gaisa kuģa novēroto sensoru un palīgaprīkojumu, ko izmanto ar sensoriem savākto datu reģistrēšanai:

A) katras sensora sastāvdaļas aprakstu, norādot tās funkciju, kā arī jebkādu saistību ar palīgaprīkojumu, ko lieto datu reģistrēšanai;

B) sensoru fotogrāfijas atsevišķi no novērošanas gaisa kuģa saskaņā ar šādām specifikācijām:

1) katrs sensors aizņem vismaz 80 procentus no fotogrāfijas, vai nu horizontāli, vai vertikāli;

2) šādas fotogrāfijas var būt vai nu krāsainas, vai melnbaltas, to izmērs ir 18 reiz 24 centimetri, neskaitot malu; un

3) katrā fotogrāfijā atzīmē sensora kategoriju, tipu un modeli, kā arī Dalībvalsts nosaukumu, kura iesniedz sensoru sertifikācijai;

C) instrukcijas par katra sensora darbināšanu lidojuma laikā.

7. Ja neviena Dalībvalsts nepaziņo par saviem nodomiem piedalīties sertifikācijā saskaņā ar šīs daļas 5. punkta noteikumiem, Dalībvalsts pati saskaņā ar šī pielikuma III daļas noteikumiem veic pārbaudi lidojuma laikā un saskaņā ar šī pielikuma IV daļu aizpilda sertifikācijas ziņojumu.

8. Līguma XIII panta II daļas noteikumi attiecas uz katras Dalībvalsts personālu, kas piedalās sertifikācijā, visa perioda laikā, kamēr tas atrodas sertifikāciju vadošās Dalībvalsts teritorijā.

9. Katras Dalībvalsts personāls, kas piedalās sertifikācijā, atstāj sertifikāciju vadošās Dalībvalsts teritoriju uzreiz pēc sertifikācijas ziņojuma parakstīšanas.

II DAĻA. PĀRBAUDE UZ ZEMES

1. Ar sertifikāciju vadošās Dalībvalsts piekrišanu pārbaudes uz zemes var veikt vairāk nekā viena Dalībvalsts vienlaikus. Dalībvalstīm ir tiesības kopīgi vadīt novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pārbaudi uz zemes. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts ir tiesīga noteikt personāla skaitu, kas vienlaikus var iesaistīties novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pārbaudē uz zemes.

2. Ja nepastāv cita vienošanās, pārbaude uz zemes nepārsniedz trīs astoņu stundu periodus katram gaisa kuģim un tā sensoriem.

3. Pirms sākas pārbaude uz zemes, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts sniedz Dalībvalstīm, kas piedalās sertifikācijā, šādu informāciju:

A) optiskām panorāmiskām un kadrējošām kamerām:

1) objektīva modulācijas pārraides līkni reakcijai uz telpisko frekvenci (frekvences/kontrasta raksturlielumu) pie objektīva maksimālā relatīvā atvēruma, līnijās uz milimetru;

2) melnbaltās aerofilmas specifikācijas, kura novērošanas lidojuma laikā tiks lietota datu savākšanai vai kopēšanai saskaņā ar šī Līguma K pielikuma I daļas 2. punktu;

3) filmu attīstīšanas iekārtu specifikācijas, kuras tiks lietotas, lai attīstītu filmas negatīvus un kopijas, kuras tiks lietotas filmas pozitīvu vai negatīvu izgatavošanai saskaņā ar šī Līguma K pielikuma I daļas 1. punktu; un

4) izmēģinājuma lidojuma datus, kas parāda izšķirtspēju uz zemes kā funkciju augstumam virs zemes katram aerofilmas tipam, kas tiks lietots ar optisko kameru;

B) videokamerām, izmēģinājuma lidojuma datus no visām izejošajām iekārtām, kas parāda izšķirtspēju uz zemes kā funkciju augstumam virs zemes;

C) infrasarkanās līnijskanēšanas ierīcēm, izmēģinājuma lidojuma datus, kas parāda izšķirtspēju uz zemes kā funkciju augstumam virs zemes; un

D) sānskata sintezētas atveres radaram, izmēģinājuma lidojuma datus, kas parāda izšķirtspēju uz zemes kā funkciju gaisa kuģa slīpuma leņķim.

4. Pirms sākas pārbaude uz zemes, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts sniedz instruktāžu Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kas piedalās sertifikācijā:

A) par plānu, kā tiks veikta novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pārbaude uz zemes;

B) par novērošanas gaisa kuģi, tā sensoriem, palīgaprīkojumu un sensoru atvērumu pārsegiem vai citām ierīcēm, kas neļauj sensoriem darboties, norādot to atrašanās vietu novērošanas gaisa kuģī ar diagrammām, fotogrāfijām, diapozitīviem un citiem vizuāliem materiāliem;

C) visus vajadzīgos drošības pasākumus, kas tiks ievēroti novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pārbaudē uz zemes; un

D) inventarizācijas procedūras, ko sertifikāciju vadošās Dalībvalsts pavadpersonāls gatavojas izmantot saskaņā ar šīs daļas 6. punktu.

5. Pirms sākas pārbaude uz zemes, katra Dalībvalsts, kas piedalās sertifikācijā, iesniedz sertifikāciju vadošajai Dalībvalstij sarakstu, norādot katru aprīkojuma vienību, kas tiks lietota pārbaudē uz zemes vai lidojumā. Dalībvalstis, kas vada pārbaudi, drīkst novērošanas gaisa kuģī ņemt līdzi un lietot videokameras, portatīvos magnetofonus un datorus. Dalībvalstis, kas piedalās pārbaudē, ar sertifikāciju vadošās Dalībvalsts atļauju drīkst lietot arī cita veida aprīkojumu.

6. Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, ar sertifikāciju vadošo Dalībvalsti veic katras aprīkojuma vienības, kas paredzēta 5. punktā, inventarizāciju, kā arī pārskata inventarizācijas procedūras, kas jāievēro, lai pārliecinātos, ka visas aprīkojuma vienības, ko Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, nogādājušas novērošanas gaisa kuģī, pēc pārbaudes beigām tiek no tā aizvāktas.

7. Katras Dalībvalsts personāls, kas piedalās sertifikācijā, ir tiesīgs novērošanas gaisa kuģa un katra uz tā novietotā sensora pārbaudes uz zemes laikā veikt šādas darbības:

A) apstiprināt, ka visu uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru numuri un konfigurācija atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar šī pielikuma I daļas 6. punktu, C pielikumu un B pielikuma I daļu;

B) iepazīties ar katra sensora un tā sastāvdaļu novietošanu uz novērošanas gaisa kuģa, veidu, kā tie savienoti savā starpā un savienoti ar jebkādu palīgaprīkojumu, ko lieto datu reģistrēšanai;

C) piedalīties katra sensora kontroles un darbības paraugdemonstrējumā; un

D) iepazīties ar izmēģinājuma lidojuma datiem, kas sniegti saskaņā ar šīs daļas 3. punkta noteikumiem.

8. Pēc jebkuras Dalībvalsts, kura piedalās sertifikācijā, pieprasījuma, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts nofotografē jebkuru uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru, novērošanas gaisa kuģa palīgaprīkojumu, vai sensoru atvērumus ar pārsegiem vai citām ierīcēm, kas neļauj sensoriem darboties. Šādām fotogrāfijām jāatbilst prasībām, kas noteiktas šī pielikuma I daļas 6. punkta B) apakšpunkta 1), 2) un 3) daļā.

9. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts ir tiesīga nozīmēt personālu, lai tas pārbaudē uz zemes visu laiku pavadītu to Dalībvalstu pārstāvjus, kas piedalās sertifikācijā, tādējādi nodrošinot šīs daļas noteikumu ievērošanu. Sertifikāciju vadošās Dalībvalsts personāls nedrīkst iejaukties to Dalībvalstu darbībās, kas piedalās sertifikācijā, izņemot gadījumus, kad šīs darbības ir pretrunā ar drošības pasākumiem, kas paredzēti šīs daļas C) apakšpunkta 4. punktā.

10. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts nodrošina Dalībvalstīm, kas piedalās sertifikācijā, pieeju visam novērošanas gaisa kuģim, tā sensoriem un palīgaprīkojumam, un pietiekamu jaudu, lai varētu darbināt tā sensorus un palīgaprīkojumu. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts atver nodalījumus un novāc paneļus vai barjeras, ciktāl tas vajadzīgs sertificējamo sensoru un to palīgaprīkojuma pārbaudei.

11. Neskarot šīs daļas noteikumus, pārbaudi uz zemes veic tā, lai:

A) nesamazinātu, neradītu kaitējumus vai darbības traucējumus turpmākā novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru darbībā;

B) nemainītu novērošanas gaisa kuģa vai tā sensoru elektrisko vai mehānisko struktūru; vai

C) nepasliktinātu novērošanas gaisa kuģa tehnisko stāvokli.

12. Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, attiecībā uz novērošanas gaisa kuģi, tā sensoriem un palīgaprīkojumu ir tiesīgas izdarīt mērījumus, veikt pierakstus, uzmetumus utt., izmantojot aprīkojuma vienības, kas uzskaitītas šīs daļas 5. punktā. Šādus darba materiālus patur Dalībvalsts, kas piedalās sertifikācijā, un tie nav jāpārskata vai jāpārbauda sertifikāciju vadošajai Dalībvalstij.

13. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts pēc iespējas cenšas sniegt atbildes uz jautājumiem attiecībā uz pārbaudi uz zemes, ko uzdod Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā.

14. Kad beidzas pārbaude uz zemes, Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, pamet novērošanas gaisa kuģi, un sertifikāciju vadošā Dalībvalsts ir tiesīga lietot savas inventarizācijas procedūras, kas izklāstītas saskaņā ar šīs daļas 6. punktu, lai pārliecinātos, ka visas aprīkojuma vienības, kas saskaņā ar šīs daļas 5. punktu lietotas pārbaudē uz zemes, ir aizvāktas no novērošanas gaisa kuģa.

III DAĻA. PĀRBAUDE LIDOJUMĀ

1. Papildus novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pārbaudei uz zemes, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts veic vienu gaisa kuģa sensoru pārbaudi lidojumā, tādējādi ļaujot:

A) novērot visu uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru darbību;

B) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, noteikt minimālo augstumu virs zemes, kurā katrs uz attiecīgā tipa un modeļa novērošanas gaisa kuģa novietotais sensors novērošanas lidojuma laikā tiks darbināts saskaņā ar ierobežojumiem attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā; un

C) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, noteikt izšķirtspēju uz zemes katram uz attiecīgā tipa un modeļa novērošanas gaisa kuģa novietotajam sensoram saskaņā ar ierobežojumiem attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā.

2. Pirms sākas sensoru pārbaude lidojumā, sertifikāciju vadošā Dalībvalsts sniedz instruktāžu Dalībvalstīm, kas piedalās sertifikācijā, par plānu, kā notiks pārbaude lidojumā. Instruktāža ietver šādu informāciju:

A) kalibrācijas mērķu diagrammu, kurus tā paredz lietot pārbaudei lidojumā saskaņā ar šī pielikuma 1. apakšpielikuma I daļas 5. punkta noteikumiem;

B) paredzēto laiku, meteoroloģiskos apstākļus, skaitu, virzienu un augstumu virs zemes attiecībā uz pārlidojumiem pāri kalibrācijas mērķim, kas piemērots katram sertificējamam sensoram; un

C) visus vajadzīgos drošības pasākumus, kas tiks ievēroti novērošanas l gaisa kuģa un tā sensoru pārbaudē lidojumā.

3. Pirms sākas pārbaude lidojumā, kā arī tās laikā, Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, ir tiesīgas kalibrācijas mērķu atrašanās vietu. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts nodrošina tādas aprīkojuma vienības, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par kalibrācijas mērķu atbilstību specifikācijām, kas izklāstītas šī pielikuma 1. apakšpielikuma I daļā.

4. Pārbaudi lidojumā veic dienas laikā, skaidras atmosfēras apstākļos, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, lidojot pāri kalibrācijas mērķiem, kas piemēroti katrai uz novērošanas gaisa kuģa saskaņā ar šī pielikuma 1. apakšpielikuma II.daļas noteikumiem novietoto sensoru kategorijai, lai noteiktu katra sensora izšķirtspēju uz zemes.

5. Sertifikāciju vadošā Dalībvalsts sensoru pārbaudes lidojumā laikā sniedz tādus datus par meteoroloģiskajiem apstākļiem kalibrācijas mērķu atrašanās vietā, kas vajadzīgi, lai varētu veikt aprēķinus saskaņā ar metodoloģiju, kas noteikta šī pielikuma 1. apakšpielikuma III daļā.

6. Katra Dalībvalsts nozīmēt personālu dalībai pārbaudē lidojumā. Ja nozīmēto personu skaits pārsniedz novērošanas gaisa kuģa ietilpību, Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā, vienojas, kuras personas piedalīsies pārbaudē lidojumā.

7. Dalībvalstu personāls, kas nozīmēts saskaņā ar šīs daļas 6. punktu, ir tiesīgs novērot, kā sertifikāciju vadošās Dalībvalsts personāls darbina sensorus.

8. Dalībvalstu personāls, kas piedalās sertifikācijā, saskaņā ar Līguma K pielikuma II daļas noteikumiem ir tiesīgs pārraudzīt aizzīmogotās filmas kasetes atvēršanu, kā arī pārbaudē lidojumā eksponētā oriģinālā filmas negatīva uzglabāšanu, attīstīšanu un apstrādi.

IV DAĻA. SERTIFIKĀCIJAS ZIŅOJUMS

1. Pēc tam, kad beigušās pārbaudes uz zemes un lidojumos, ar sensoriem no kalibrācijas mērķiem savāktos datus kopīgi pārbauda sertifikāciju vadošā Dalībvalsts un Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā. Šīs Dalībvalstis sagatavo sertifikācijas ziņojumu, kurā nosaka:

A) vai novērošanas gaisa kuģa tips un modelis nozīmēts saskaņā ar Līguma V pantu;

B) vai uz novērošanas gaisa kuģa novietotie sensori atbilst kategorijai, ko paredz Līguma IV panta 1. punkts, un vai tie atbilst Līguma IV panta 2. punkta prasībām;

C) vai tehniskā informācija par sensoriem sniegta saskaņā ar Līguma B pielikuma I daļu;

D) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, minimālo augstumu virs zemes, kurā katru uz attiecīgā tipa un modeļa novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru novērošanas lidojuma laikā var darbināt saskaņā ar ierobežojumiem attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā;

E) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, izšķirtspēju uz zemes katram uz attiecīgā tipa un modeļa novērošanas gaisa kuģa novietotajam sensoram saskaņā ar ierobežojumiem attiecībā uz izšķirtspēju uz zemes, kas noteikti Līguma IV panta 2. punktā; un

F) vai sensoru atvērumu pārsegi vai citas ierīces ir novietotas tā, ka tās neļauj sensoriem darboties atbilst Līguma IV panta 4. punkta noteikumiem.

2. Sertifikācijas ziņojumam pievieno kopiju ar informāciju par katru sensoru, kas sniegta saskaņā ar šī pielikuma I daļas 6. punktu un II daļas 3. un 8. punktu.

3. Sertifikācija ziņojuma kopijas visām pārējām Dalībvalstīm nodrošina sertifikāciju vadošā Dalībvalsts. Dalībvalstis, kas nepiedalās sertifikācijā, nav tiesīgas noraidīt secinājumus, kas ietverti sertifikācijas ziņojumā.

4. Novērošanas gaisa kuģis un ar to saistīto sensoru komplekti tiek uzskatīti par sertificētiem, izņemot gadījumus, kad Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā nespēj panākt vienošanos par sertifikācijas ziņojuma saturu.

5. Ja sertifikāciju vadošā Dalībvalsts un Dalībvalstis , kas piedalās sertifikācijā, nespēj panākt vienošanos par sertifikācijas ziņojuma saturu, novērošanas gaisa kuģi nelieto novērošanas lidojumiem tik ilgi, kamēr jautājums nav atrisināts.

 

D pielikuma I apakšpielikums

UZ NOVĒROŠANAS GAISA KUĢA NOVIETOTO SENSORU DARBĪBAS PĀRBAUDES METODES

Katra uz novērošanas gaisa kuģa novietotā sensora izšķirtspēju uz zemes, kā arī minimālo augstumu virs zemes, kurā sensoru var darbināt novērošanas lidojuma laikā, ja tā darbība ir atkarīga no augstuma virs zemes, nosaka un apstiprina uz datu bāzes, kas savākti virs katrai sensoru kategorijai piemērotiem kalibrācijas mērķiem saskaņā ar I daļā norādītajām specifikācijām, un aprēķina saskaņā ar metodēm, kas jānosaka Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai.

I DAĻA. KALIBRĀCIJAS MĒRĶU SPECIFIKĀCIJAS

1. Kalibrācijas mērķus nodrošina sertifikāciju vadošā Dalībvalsts saskaņā ar Līguma D pielikuma noteikumiem. Šādus kalibrācijas mērķus lieto, lai noteiktu sensoru izšķirtspēju uz zemes katram attiecīgās sensoru kategorijas tipam, un veido saskaņā ar tālāk norādīto raksturojumu.

2. Kalibrācijas mērķi, lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes optiskajām kamerām, sastāv no virknes grupu ar pārmaiņus novietotām melnām un baltām svītrām. Katrā svītru grupā ir vismaz divas melnas svītras, kurām pa vidu ir viena balta svītra. Balto un melno svītru platums grupā ir nemainīgs. Svītru platums svītru grupās kalibrācijas mērķī mainās pietiekami pakāpeniski, lai varētu nodrošināt precīzus izšķirtspējas uz zemes mērījumus. Svītru garums katrā grupā ir nemainīgs. Kontrasta attiecība starp baltajām un melnajām svītrām visā mērķī nemainās un ir vismaz 5 pret 1 (ekvivalenta modulācijai 0,66).

3. Kalibrācijas mērķus, lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes infrasarkanās līnijskanēšanas ierīcēm, Līguma pagaidu piemērošanas laikā nosaka Atvērto debesu konsultatīvā komisija.

4. Kalibrācijas mērķi, lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes sānskata sintētiskās atveres radaram, sastāv no virknes trīsšķautņainu atstarotāju, kuru konfigurācija atbilst metodēm, kuras Līguma pagaidu piemērošanas laikā noteikusi Atvērto debesu konsultatīvā komisija.

5. Katra Dalībvalsts nodrošina visas pārējās Dalībvalstis ar kalibrācijas mērķu diagrammu, norādot mērķus, ko tā paredzējusi lietot pārbaudes lidojumā. Šādās diagrammās norāda kalibrācijas mērķu izmērus, to atrašanās vietu un apvidus tipu, kurā tie izvietoti, kā arī katra kalibrācijas mērķa tipam piemēroto informāciju, kuru Līguma pagaidu piemērošanas laikā noteikusi Atvērto debesu konsultatīvā komisija.

II DAĻA. PĀRBAUDE LIDOJUMĀ

1. Lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes panorāmiskām vai vertikāli novietotām kadrējošām kamerām, novērošanas gaisa kuģa lidojuma virziens ir vērsts tieši pāri kalibrācijas mērķim un paralēli tam. Lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes slīpi novietotām kadrējošām kamerām, novērošanas gaisa kuģa lidojuma virziens ir vērsts paralēli kalibrācijas mērķim tādā attālumā, ka kalibrācijas mērķa attēls parādās optiskās kameras skata lauka priekšplānā, ja kamera novietota maksimālā leņķī, mērot no horizontālās ass, vai minimālā leņķī, mērot no vertikālās ass.

2. Lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes infrasarkanās līnijskanēšanas ierīcei, novērošanas gaisa kuģa lidojuma virziens ir vērsts tieši pāri kalibrācijas mērķim un paralēli tam saskaņotā augstumā virs zemes.

3. Lai noteiktu izšķirtspēju uz zemes sānskata sintētiskās atveres radaram, novērošanas gaisa kuģa lidojuma virziens iet gar šķautņu atstarotāju virknes malu.

III DAĻA. PĀRBAUDES LIDOJUMĀ savākto datu analīze

1. Pēc pārbaudes lidojumā sertifikāciju vadošā Dalībvalsts un Dalībvalstis, kas piedalās sertifikācijā kopīgi analizē pārbaudes lidojumā savāktos datus saskaņā ar Līguma D pielikuma IV daļas 1. punktu.

2. Metodes, lai aprēķinātu minimālo augstumu virs zemes, kurā novērošanas lidojuma laikā var darbināt katru uz novērošanas gaisa kuģa novietoto optisko kameru, ieskaitot kontrasta attiecības vai ekvivalentās modulācijas vērtību, kas jālieto šajos aprēķinos un kura nedrīkst būt mazāka par 1.6:1 (attiecīgi 0,23), un nedrīkst būt lielāka par 4:1 (attiecīgi 0,6), nosaka Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā Līguma pagaidu piemērošanas laikā, pirms 1992. gada 30. jūnija. Optiskās kameras izšķirtspēju uz zemes nosaka ar vizuālu kalibrācijas mērķa attēla analīzi uz filmas negatīva oriģināla. Izšķirtspējas uz zemes skaitliskā vērtība ir vienāda ar kalibrācijas mērķa mazākās līnijas platumu, kuru var izšķirt kā atsevišķu līniju.

3. Metodes, lai aprēķinātu minimālo augstumu virs zemes, kurā novērošanas lidojuma laikā var darbināt katru uz novērošanas gaisa kuģa novietoto videokameru, nosaka Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā Līguma pagaidu piemērošanas laikā.

4. Metodes, lai aprēķinātu minimālo augstumu virs zemes, kurā novērošanas lidojuma laikā var darbināt uz novērošanas gaisa kuģa novietotu infrasarkanās līnijskanēšanas ierīci, ieskaitot minimālo izšķiramo temperatūras atšķirību, kas jālieto šajos aprēķinos, nosaka Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā Līguma pagaidu piemērošanas laikā.

5. Metodes, lai aprēķinātu izšķirtspēju uz zemes sānskata sintētiskās atveres radaram, to skaitā attiecības noteikšanu starp impulsu atbildes metodi un objektu atšķiršanas metodi, nosaka Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā Līguma pagaidu piemērošanas laikā.

 

E pielikums

IERAŠANĀS UN AIZBRAUKŠANAS KĀRTĪBA

1. Katra Dalībvalsts savā teritorijā nozīmē vienu vai vairākus sākuma punktus, vienu vai vairākus beigu punktus un vienu vai vairākus Atvērto debesu lidlaukus. Sākuma punkti un beigu punkti var sakrist vai nesakrist ar Atvērto debesu lidlaukiem. Izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, ja Atvērto debesu lidlauks nesakrīt ar sākuma punktu, Atvērto debesu lidlauku nozīmē tā, lai novērotāja valsts spētu sasniegt Atvērto debesu lidlauku četru stundu laikā no sākuma punkta vai nu ar savu novērošanas gaisa kuģi, vai ar novērotās valsts sagādātu transportu. Novērotājai valstij pēc ierašanās sākuma punktā vai Atvērto debesu lidlaukā saskaņā ar Līguma VI pantu ir tiesības uz atpūtas periodu.

2. Katra Dalībvalsts ir tiesīga nozīmēt ierašanās punktus un aizbraukšanas punktus. Ja Dalībvalsts nolemj nozīmēt ierašanās punktus un aizbraukšanas punktus, šādiem punktiem jāatvieglo lidojums no novērotājas valsts teritorijas uz novērotās valsts sākuma punktu. Plānotus lidojumus starp ierašanās punktiem un sākuma punktiem, kā arī starp beigu punktiem un aizbraukšanas punktiem veic saskaņā ar publicētajiem ICAO standartiem un ieteiktajām procedūrām, kā arī nacionālajiem noteikumiem. Ja daļa lidojumu starp ierašanās punktiem un sākuma punktiem vai starp beigu punktiem un aizbraukšanas punktiem atrodas starptautiskā gaisa telpā, lidojumu starptautiskā gaisa telpā veic saskaņā ar publicētajiem starptautiskajiem noteikumiem.

3. Informāciju par sākuma punktiem un beigu punktiem, Atvērto debesu lidlaukiem, ierašanās punktiem un aizbraukšanas punktiem, uzpildes lidlaukiem un kalibrācijas mērķiem sākotnēji norāda šī pielikuma I apakšpielikumā.

4. Dalībvalsts ir tiesīga ieviest šī pielikuma I apakšpielikumā izmaiņas, rakstiski par tām paziņojot visām pārējām Dalībvalstīm vismaz 90 dienas pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

5. Katra Dalībvalsts nodrošina efektīvu savas teritorijas novērošanu šādi:

A) attiecībā uz kontinentālo teritoriju, Atvērto debesu lidlaukus nozīmē tā, lai neviens tās teritorijas punkts neatrastos tālāk no viena vai vairākiem šādiem lidlaukiem kā 35 procentus no maksimālā lidojuma attāluma vai attālumiem, kas šai Dalībvalstij noteikti saskaņā ar Līguma A pielikumu;

B) attiecībā uz teritorijas daļām, kas ir atdalītas no tās kontinentālās teritorijas:

1) Dalībvalsts piemēro šī punkta A) apakšpunkta noteikumus; vai

2) ja tās teritorijas daļa vai daļas ir atdalītas no kontinentālās teritorijas vairāk nekā par 600 kilometriem, ja starp Dalībvalsts un novērotāju valsts pastāv vienošanās, vai ja A pielikumā noteikts citādi, Dalībvalsts nodrošina īpašu kārtību, iekļaujot iespēju lietot uzpildes lidlaukus; vai

(3) ja tās teritorijas daļa vai daļas ir atdalītas no kontinentālās teritorijas mazāk nekā par 600 kilometriem, un uz šādu teritorijas daļu vai daļām neattiecas šī punkta A) apakšpunkta noteikumi, Dalībvalsts A pielikumā var noteikt atsevišķu maksimālo lidojumu attālumu, lai nosegtu šādu savas teritorijas daļu vai daļas.

6. Uzreiz pēc novērošanas gaisa kuģa ierašanās sākuma punktā un tieši pirms novērošanas gaisa kuģa aizbraukšanas no beigu punkta, gan novērotā valsts, gan novērotāja valsts pārbauda sensoru atvērumu pārsegus vai citas ierīces, kas neļauj sensoriem darboties un ir pierīkotas saskaņā ar IV panta 4. punktu. Ja sākuma punkts nesakrīt ar Atvērto debesu lidlauku, no kura sākas novērošanas lidojums, gan novērotā valsts, gan novērotāja valsts pārbauda sensoru atvērumu pārsegus vai citas ierīces, kas neļauj sensoriem darboties, tieši pirms novērošanas gaisa kuģa aizbraukšanas no sākuma punkta uz Atvērto debesu lidlauku, no kura sākas novērošanas lidojums. Ja beigu punkts nesakrīt ar Atvērto debesu lidlauku, kurā novērošanas lidojums beidzas, gan novērotā valsts, gan novērotāja valsts pārbauda sensoru atvērumu pārsegus vai citas ierīces, kas neļauj sensoriem darboties, tieši pirms novērošanas gaisa kuģa aizbraukšanas no šāda lidlauka uz beigu punktu.

7. Dalībvalsts ir tiesīga veikt aprīkojuma vienību pārbaudi vai inventarizāciju, kuras otra Dalībvalsts paredz izmantot pirmslidojuma sensoru inspekcijai un, vajadzības gadījumā, pārbaudīt un inventarizēt novērošanas gaisa kuģi, kā arī priekšmetus, kurus lidojuma pārstāvji vēlas ņemt līdzi uz novērošanas gaisa kuģi. Šī pārbaude un inventarizācija:

A) sākas vismaz stundu pirms šādu priekšmetu nogādes sākuma punktā vai Atvērto debesu lidlaukā, pēc Dalībvalsts, kas veic inventarizāciju, izvēles, un noslēdzas stundas laikā; un

B) tiek veikta vienas vai vairāku otras Dalībvalsts nozīmēto personu klātbūtnē.

8. Ja, pārbaudot vai inventarizējot aprīkojuma vienības, kas jālieto sensoru inspekcijā un, vajadzības gadījumā, novērošanas gaisa kuģa inspekcijā, kā arī pārbaudot vai inventarizējot priekšmetus, kurus lidojuma pārstāvji vēlas ņemt līdzi uz novērošanas gaisa kuģi, Dalībvalsts, kas veic pārbaudi vai inventarizāciju, nolemj, ka šīs vienības neatbilst atļautā aprīkojuma sarakstam, kas ietverts D pielikuma II daļas 5. punktā, vai vienībām, kas aprakstītas G pielikuma I daļas 4. punktā, tā ir tiesīga neatļaut lietot šīs vienības. Šādi identificētās vienības, ko novērotāja valsts atvedusi uz novērotās valsts teritoriju, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, tiek:

A) ievietotas aizzīmogotā konteinerā glabāšanai; un

B) pēc tam aizvāktas no novērotās valsts teritorijas pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā pēc novērotājas valsts aizbraukšanas no novērotās valsts teritorijas.

9. Ja novērotāja valsts ierodas sākuma punktā, kas noteikts ar paziņojumu, ko sniedz saskaņā ar Līguma VI panta I.daļas 5. punktu, izmantojot novērotājā valstī vai citā Dalībvalstī reģistrētu transporta gaisa kuģi, transporta gaisa kuģim atļauj:

A) aizbraukt no novērotās valsts teritorijas;

B) ja sākuma punkts sakrīt ar beigu punktu, palikt sākuma punktā līdz novērotājas valsts aizbraukšanai no novērotās valsts teritorijas; vai

C) ja sākuma punkts nesakrīt ar beigu punktu, lidot uz beigu punktu pietiekamā laikā, lai apkalpe varētu atpūsties pirms visa novērotājas valsts personāla aizbraukšanas no novērotās valsts teritorijas.

10. Ja novērošanas gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts un novērotāja valsts nelieto savu transporta gaisa kuģi sava personāla nogādei no sākuma punkta uz Atvērto debesu lidlauku, novērotā valsts nodrošina novērotājas valsts personāla nogādi no sākuma punkta uz Atvērto debesu lidlauku, kā arī no Atvērto debesu lidlauka uz beigu punktu.

 

E pielikuma I apakšpielikums

I DAĻA. OBJEKTU NORĀDES

Objektus, kas jālieto kā sākuma punkti, beigu punkti, Atvērto debesu lidlauki, uzpildes lidlauki, kalibrācijas mērķi un, vajadzības gadījumā, ierašanās punkti un aizbraukšanas punkti, sākotnēji norāda šī apakšpielikuma II daļā. Norādēs ietilpst:

A) Objekts: sākuma punkta, beigu punkta, Atvērto debesu lidlauka, ierašanās punkta, aizbraukšanas punkta, uzpildes lidlauka un kalibrācijas mērķa nosaukums;

B) Atrašanās vieta: attiecīgās vietas garuma un platuma grādi ar precizitāti līdz sekundei; un

C) Inspekcija: vai šai vietā iespējams veikt lidaparāta vai sensoru pirmslidojuma inspekciju.

II DAĻA. NOVĒROŠANAS LIDOJUMU SĀKUMA PUNKTI, BEIGU PUNKTI, ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI, IERAŠANĀS PUNKTI, AIZBRAUKŠANAS PUNKTI, UZPILDES LIDLAUKI UN KALIBRĀCIJAS MĒRĶI

OBJEKTS	ATRAŠANĀS VIETA	lidaparāta/ sensoru inspekcija
Dalībvalsts:	Vācijas Federatīvā Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Köln/Bonn	N 50-52-02	Jā
(EDDK)	E 007-08-37
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Wunstorf	N 52-27-48	Nē
(EDNW)	E 009-25-70
Landsberg/Lech	N 48-04-28	Nē
(EDSA)	E 010-54-42
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Köln/Bonn	Jānosaka
Dalībvalsts:	Amerikas Savienotās Valstis
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Washington Dulles	N 38-56-36	Jā
International, DC	W 077-27-24
Travis AFB	N 38-15-48	Jā
California	W 121-55-48
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Washington Dulles	N 38-56-36	Jā
International, DC	W 077-27-24
Travis AFB	N 38-15-48	Jā
California	W 121-55-48
Elmendorf AFB	N 61-15-12	Jā
Alaska	W 149-47-30
Lincoln Municipal	N 40-51-00	Nē
Nebraska	W 096-45-30
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Honolulu International	N 21-19-06
Hawaii	W 157-55-24
Malmstrom AFB	N 47-30-18
Montana	W 111-11-00
Phoenix-Sky Harbor	N 33-26-12
International Arizona	W 112-00-24
General Mitchell	N 42-56-48
International Wisconsin	W 087-53-36
McGhee Tyson	N 35-48-48
Tennessee	W 083-59-36
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Washington Dulles	Jānosaka
Travis AFB	Jānosaka
Elmendorf AFB	Jānosaka
Dalībvalsts	Baltkrievijas Republika
	un Krievijas Federācijas
	Dalībvalstu grupa
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Kubinka	N 55-36-30	Jā
	E 036-39-10
Ulan-Ude	N 51-48-00	Jā
	E 107-27-00
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Kubinka	N 55-36-30	Jā
	E 036-39-10
Ulan-Ude	N 51-48-00	Jā
	E 107-27-00
Magadan	N 59-54-06	Nē
	E 150-03-01
Vorkuta	N 67-29-00	Nē
	E 063-59-00
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Benilukss
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Zaventem/	N 50-54-01	Jā
Melsbroek	W 004-59-09
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKS
Zaventem/	N 50-54-01	Jā
Melsbroek	W 004-59-09
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Volkel	N 54-39-03
	W 005-42-02
Dalībvalsts:	Bulgārijas Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Sofia	N 42-41-07	Jā
	E 023-24-05
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Sofia	N 42-41-07	Jā
	E 023-24-05
Burgas	N 42-34-00	Nē
	E 027-30-00
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Sofia	N 42-41-07
	E 023-24-05
Burgas	N 42-34-00
	E 027-30-00
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Kanāda
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Ottawa	N 45-19-21	Jā
(CYOW)	W 075-40-10
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Ottawa	N 45-19-21	Jā
	W 075-40-10
Iqaluit	N 63-45-22	Nē
	W 068-33-25
Yellowknife	N 62-27-45	Nē
	W 114-26-20
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Edmonton	N 53-18-35
	W 113-34-43
Halifax	N 44-52-51
	W 063-30-33
Winnipeg	N 49-54-39
	W 097-14-35
Churchill	N 58-44-13
	W 094-03-26
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Ottawa area	Jānosaka
Dalībvalsts:	Dānijas Karaliste
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Copenhagen	N 55-37-07	Nē
International	E 012-39-26
Airport
(EKCH)
Military	N 55-46-09	Jā
Airfield	E 012-19-34
Vaerloese
(EKVL)
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKS
Military	N 55-46-09	Jā
Airfield	E 012-19-34
Vaerloese
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Vagar	N 62-03-51
Airport	W 007-16-26
(EKVG)
Soendre	N 67-01-05
Stroemfjord	W 050-41-39
International
Airport
(BGSF)
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Military	N 55-46-09
Airfield	E 012-19-34
Vaerloese
Dalībvalsts:	Spānijas Karaliste
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Getafe	N 40-17-43	Jā
	W 003-43-21
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
KANĀRIJU SALĀM
Gando	N 27-55-49	Jā
	W 015-23-05
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Getafe	N 40-17-43	Jā
	W 003-43-21
Valencia	N 39-29-26	Nē
	W 000-28-50
Valladolid	N 41-42-26	Nē
	W 004-51-02
Moron	N 37-10-34	Nē
	W 005-36-53
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
	Nav
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts	Francijas Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Orleans-Bricy	N 47-59-12	Jā
	E 001-45-43
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Orleans-Bricy	N 47-59-12	Jā
	E 001-45-43
Toulouse-Blagnac	N 43-37-26	Nē
	E 001-22-53
Nice-Cōte d’Azur	N 43-39-47	Nē
	E 007-12-09
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
	Nav
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
	Apvienotā Karaliste
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Brize Norton	N 51-44-97	Jā
	W 001-34-93
Heathrow	N 51-28-72	Nē
	W 000-27-47
Piezīme: Heathrow ir paredzēta vienīgi personālam, kas ierodas ar regulāriem avioreisiem, nevis ar novērošanas gaisa kuģi vai transporta gaisa kuģi.
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Brize Norton	N 51-44-97	Jā
	W 001-34-93
Scampton	N 53-18-45	Jā
	W 000-32-95
Leuchars	N 55-22-38	Jā
	W 000-52-03
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka FAA
UZPILDES LIDLAUKI
	Nav
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Boscombe Down	N 51-09-10
	W 001-44-76
Dalībvalsts	Grieķijas Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Thessaloniki	N 40-27-22	Jā
International	E 022-59-21
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Thessaloniki	N 40-27-22	Jā
International	E 022-59-21
Elefsis	N 38-04-00	Jā
	E 023-33-38
IERAŠANĀS punkts/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTS
Chouchouligovo	N 41-24-40
	E 023-22-02
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Ungārijas Republika
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Budapest/Ferihegy	N 47-26-18	Jā
(LHBP)	E 019-15-48
Tokol	N 47-21-14	Jā
(LHTL)	E 018-58-08
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Budapest/Ferihegy	N 47-26-18	Jā
(LHBP)	E 019-15-48
Tokol	N 47-21-14	Jā
(LHTL)	E 018-58-08
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
None
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI	Jānosaka
Dalībvalsts:	Islandes Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Keflavik	N 63-59-48	Jā
	W 022-36-30
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
	N 63-59-07
	W 022-36-20
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Itālijas Republika
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Milano-Malpensa	N 45-38-00	Jā
	E 008-44-00
Palermo-Punta	N 38-10-40	Jā
Raisi	E 013-05-20
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Milano-Malpensa	N 45-38-00	Jā
	E 008-44-00
Palermo-Punta	N 38-10-40	Jā
Raisi	E 013-05-20
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Augstākminētie Atvērto debesu lidlauki
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Norvēģijas Karaliste
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Oslo-Gardermoen	N 60-12-10	Jā
(ENGM)	E 011-05-08
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Oslo-Gardermoen	N 60-12-10	Jā
(ENGM)	E 011-05-08
Tromsoe-Langnes	N 69-40-53	Nē
(ENTC)	E 018-55-10
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Trondheim-Vaernes	N 63-27-29
(ENVA)	E 010-55-33
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Polijas Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Warszawa-Okecie	N 52-13-10	Jā
	E 021-01-10
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKS
Warszawa-Okecie	N 52-13-10	Jā
	E 021-01-10
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Dalībvalsts:	Portugāles Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Lisboa	N 38-46-22	Jā
International	W 009-07-58
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Sta. Maria	N 36-58-22	Nē
	W 025-10-17
Porto Santo	N 33-04-01	Nē
	W 016-20-44
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Lisboa	N 38-46-22
International	W 009-07-58
Sta. Maria	N 36-58-22
	W 025-10-17
Porto Santo	N 33-04-01
	W 016-20-44
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Lisboa	Jānosaka
International
Dalībvalsts:	Rumānija
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Bucharest-Otopeni	N 44-34-30	Jā
International	E 026-05-10
Airport
Timisoara	N 45-48-37	Jā
Airport	E 021-20-22
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Bucharest-Otopeni	N 44-34-30	Jā
International	E 026-05-10
Airport
Timisoara	N 45-48-37	Jā
Airport	E 021-20-22
Bacau Airport	N 46-31-19	Nē
	E 026-54-41
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Bucharest-Otopeni	N 44-34-30	Jā
International	E 026-05-10
Airport
Timisoara	N 45-48-37	Jā
Airport	E 021-20-22
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Urlati	N 45-55-45
	E 026-05-11
Dunavat	N 45-02-10
Nord Murighiol	E 029-13-20
Dalībvalsts:	Čehijas un Slovākijas
	Federatīvā Republika
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Praha	N 50-06-10	Jā
International	E 014-15-40
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Praha	N 50-06-10	Jā
International	E 014-15-40
Bratislava	N 49-10-10	Nē
International	E 017-12-50
Kosice	N 48-40-10	Nē
International	E 021-14-40
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Bratislava	N 49-10-10	Nē
International	E 017-12-50
Kosice	N 48-40-10	Nē
International	E 021-14-40
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI
Praha	Jānosaka
International
Dalībvalsts:	Turcijas Republika
SĀKUMA PUNKTI/BEIGU PUNKTI
Eskisehir	N 39-47-00	Jā
	E 030-35-00
Diyarbakir	N 30-50-00	Jā
	E 040-05-00
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKI
Eskisehir	N 39-47-00	Jā
	E 030-35-00
Diyarbakir	N 30-50-00	Jā
	E 040-05-00
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI	Jānosaka
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI	Jānosaka
Eskisehir
Diyarbakir	Jānosaka
Dalībvalsts:	Ukraina
SĀKUMA PUNKTS/BEIGU PUNKTS
Borispol/Kiev	N 50-20-07	Jā
	E 030-53-07
ATVĒRTO DEBESU LIDLAUKS
Borispol/Kiev	N 50-20-07	Jā
	E 030-53-07
IERAŠANĀS PUNKTI/AIZBRAUKŠANAS
PUNKTI	Jānosaka
UZPILDES LIDLAUKI
Lvov	N 49-48-07
	E 023-57-03
Odessa	N 46-25-06
	E 030-40-07
KALIBRĀCIJAS MĒRĶI

 

F pielikums

PIRMSLIDOJUMA INSPEKCIJAS UN DEMONSTRĀCIJAS LIDOJUMI

I DAĻA. NOVĒROTĀJAS VALSTS NOVĒROŠANAS GAISA KUĢA UN SENSORU PIRMSLIDOJUMA INSPEKCIJA

1. Novērotājas valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa un sensoru pirmslidojuma inspekcijas mērķis ir pārbaudīt, vai novērošanas gaisa kuģis, tā sensori un palīgaprīkojums atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām. Novērotā valsts ir tiesīga veikt novērotājas valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa un sensoru pirmslidojuma inspekciju, lai pārbaudītu, vai:

A) novērošanas gaisa kuģis, tā sensori un palīgaprīkojums, tai skaitā, vajadzības gadījumā, objektīvi un fotofilma, atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām; un

B) novērošanas gaisa kuģī ir vienīgi Līguma IV pantā atļautās aprīkojuma vienības.

2. Pēc novērošanas gaisa kuģa ierašanās sākuma punktā, novērotā valsts:

A) iesniedz inspektoru sarakstu, kuru skaits nepārsniedz desmit personas, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, norādot arī katra inspektora vispārējās funkcijas;

B) iesniedz aprīkojuma vienību sarakstu, kuras tie paredz izmantot pirmslidojuma inspekcijā, ko paredz Līguma D pielikuma II daļas 5. punkts; un

C) informē novērotāju valsti par saviem plāniem attiecībā uz novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pirmslidojuma inspekciju.

3. Pirms sākas pirmslidojuma inspekcija, novērotājas valsts nozīmēta persona:

A) instruē novēroto valsti par inventarizācijas procedūrām, kas jāievēro, lai pārliecinātos, ka viss inspekcijas aprīkojums, kā arī jebkurš cits nedestruktīvs testēšanas aprīkojums, kas paredzēts šīs daļas 7. punktā un kuru inspektori nogādājuši novērošanas gaisa kuģī, pirmslidojuma inspekcijai beidzoties, tiek aizvākts no novērošanas gaisa kuģa;

B) kopā ar inspektoriem pārbauda un inventarizē katru aprīkojuma vienību, kas jālieto pirmslidojuma inspekcijas laikā; un

C) instruē inspektorus par visiem drošības pasākumiem, kas tiem jāievēro novērošanas gaisa kuģa un sensoru pirmslidojuma inspekcijas laikā.

4. Pirmslidojuma inspekcija sākas pēc oficiālajām ierašanās procedūrām un notiek ne ilgāk kā astoņas stundas.

5. Novērotāja valsts ir tiesīga nodrošināt savu pavadpersonālu, lai tas pavadītu inspektorus visu novērošanas gaisa kuģa un sensoru pirmslidojuma inspekcijas laiku un apstiprinātu, ka inspekcija noris saskaņā ar šīs daļas noteikumiem. Novērotāja valsts atvieglo inspekcijas darbu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Līguma D pielikuma II daļas 7. un 8. punktā.

6. Pirmslidojuma inspekcijas veikšanas laikā inspektori ir tiesīgi piekļūt novērošanas gaisa kuģim, tā sensoriem un palīgaprīkojumam tādā pašā veidā, kā tas noteikts D pielikuma II daļas 10. punktā, ievērojot Līguma D pielikuma II daļas 11. un 12. punkta noteikumus.

7. Inspekcijas nolūkos novērotā valsts ir tiesīga ņemt līdzi uz borta šādu nedestruktīvu testēšanas aprīkojumu:

A) videozondi (videokameru ar baroskopu);

B) rentgenaprīkojumu tieša attēla iegūšanai un attēla iegūšanai ar reverso skanēšanu;

C) ultraskaņas aprīkojumu attēla iegūšanai;

D) diagnostisko un datu analizatoru;

E) pasīvos infrasarkanos sensorus; un

F) 35 milimetru fotoaparātu.

Novērotā valsts turklāt ir tiesīga ņemt līdzi uz borta tik daudzas nedestruktīvā testēšanas aprīkojuma vienības, cik vajadzīgs, lai noteiktu, ka novērošanas gaisa kuģī ir vienīgi Līguma IV pantā atļautās aprīkojuma vienības, kā var vienoties Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā līdz 1992. gada 30. jūnijam.

8. Beidzoties pirmslidojuma inspekcijai, inspektori pamet novērošanas gaisa kuģi, un novērotāja valsts ir tiesīga lietot savas inventarizācijas procedūras, lai apstiprinātu, ka viss inspekcijas aprīkojums, kas lietots pirmslidojuma inspekcijas laikā, ticis aizvākts no novērošanas gaisa kuģa. Ja novērotā valsts nespēj pārliecinoši pierādīt to novērotājai valstij, novērotāja valsts ir tiesīga turpināt novērošanas lidojumu vai to atcelt, un, ja novērotāja valsts ir pārliecināta par aizbraukšanas drošību, aizbraukt no novērotās valsts teritorijas. Šai gadījumā no abu Dalībvalstu kvotām novērošanas lidojumu neatskaita.

9. Inspektori nekavējoties informē novērotāju valsti, ja tie konstatē, ka novērošanas gaisa kuģis, tā sensori vai palīgaprīkojums neatbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām, vai novērošanas gaisa kuģī atrodas aprīkojuma vienības, kas nav atļautas saskaņā ar Līguma IV pantu. Ja novērotāja valsts nespēj pierādīt, ka novērošanas gaisa kuģis, tā sensori un palīgaprīkojums atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām un novērošanas gaisa kuģī atrodas vienīgi tādas aprīkojuma vienības, kas atļautas saskaņā ar Līguma IV pantu, un ja novērotāja valsts un novērotā valsts nevienojas citādi, novērotā valsts ir tiesīga aizliegt novērošanas lidojumu saskaņā ar Līguma VIII pantu. Ja novērošanas lidojums tiek aizliegts, novērošanas gaisa kuģis nekavējoties aizbrauc no novērotās valsts un teritorijas, un no abu Dalībvalstu kvotām novērošanas lidojumu neatskaita.

10. Beidzoties novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pirmslidojuma inspekcijai, novērotā valsts un novērotāja valsts sagatavo pirmslidojuma inspekcijas ziņojumu, konstatējot:

A) ka novērošanas gaisa kuģis, tā sensori un palīgaprīkojums atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām; un

B) novērošanas gaisa kuģī atrodas vienīgi tādas aprīkojuma vienības, kas atļautas saskaņā ar Līguma IV pantu.

11. Ja novērotā valsts paraksta pirmslidojuma inspekcijas ziņojumu, tas nozīmē, ka tā atļauj novērotājai valstij lietot šo novērošanas gaisa kuģi, lai veiktu novērošanas lidojumu novērotās valsts teritorijā.

II DAĻA. NOVĒROTĀS VALSTS SENSORU PIRMSLIDOJUMA INSPEKCIJA

1. Novērotās valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa un sensoru pirmslidojuma inspekcijas mērķis ir pārbaudīt, vai sensori un palīgaprīkojums atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām. Novērotāja valsts ir tiesīga veikt uz novērotās valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru un palīgaprīkojuma pirmslidojuma inspekciju, lai pārbaudītu to atbilstību Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām.

2. Pēc novērotājas valsts inspektoru ierašanās pirmslidojuma inspekcijas vietā, novērotāja valsts:

A) iesniedz inspektoru sarakstu, kuru skaits nepārsniedz piecas personas, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, norādot arī katra inspektora vispārējās funkcijas;

B) iesniedz aprīkojuma vienību sarakstu, kuras inspektori paredz izmantot pirmslidojuma inspekcijā; un

C) informē novēroto valsti par saviem plāniem attiecībā uz novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru pirmslidojuma inspekciju.

3. Pirms sākas pirmslidojuma inspekcija, novērotās valsts nozīmēta persona:

A) instruē novērotāju valsti par inventarizācijas procedūrām, kas jāievēro, lai pārliecinātos, ka visas inspekcijas aprīkojuma vienības, pirmslidojuma inspekcijai beidzoties, tiek aizvāktas no novērošanas gaisa kuģa;

B) kopā ar inspektoriem pārbauda un inventarizē katru aprīkojuma vienību, kas jālieto pirmslidojuma inspekcijas laikā; un

C) instruē inspektorus par visiem drošības pasākumiem, kas tiem jāievēro uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru un palīgaprīkojuma pirmslidojuma inspekcijas laikā.

4. Pirmslidojuma inspekcija sākas pēc oficiālajām ierašanās procedūrām un notiek ne ilgāk kā astoņas stundas.

5. Novērotā valsts ir tiesīga nodrošināt savu pavadpersonālu, lai tas pavadītu inspektorus visu novērošanas gaisa kuģī esošo sensoru un palīgaprīkojuma pirmslidojuma inspekcijas laiku un apstiprinātu, ka inspekcija noris saskaņā ar šīs daļas noteikumiem. Novērotā valsts atvieglo inspektoriem novērošanas gaisa kuģī esošo sensoru un palīgaprīkojuma pirmslidojuma inspekcijas darbu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Līguma D pielikuma II daļas 7. punktā.

6. Pirmslidojuma inspekcijas veikšanas laikā inspektori ir tiesīgi piekļūt novērošanas gaisa kuģī esošajiem sensoriem un palīgaprīkojumam tādā pašā veidā, kā tas noteikts D pielikuma II daļas 10. punktā, ievērojot Līguma D pielikuma II daļas 11. un 12. punkta noteikumus.

7. Beidzoties pirmslidojuma inspekcijai, inspektori pamet novērošanas gaisa kuģi, un novērotā valsts ir tiesīga lietot savas inventarizācijas procedūras, lai apstiprinātu, ka viss inspekcijas aprīkojums, kas lietots pirmslidojuma inspekcijas laikā, ticis aizvākts no novērošanas gaisa kuģa. Ja novērotāja valsts nespēj pārliecinoši pierādīt to novērotajai valstij, novērotā valsts ir tiesīga saskaņā ar Līguma VIII pantu aizliegt novērošanas lidojumu, un no abu Dalībvalstu kvotām novērošanas lidojumu neatskaita.

8. Inspektori nekavējoties informē novērotāju valsti, ja tie konstatē, ka kāds no sensoriem vai kāda no palīgaprīkojuma vienībām, kas atrodas novērošanas gaisa kuģī, neatbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām. Ja novērotāja valsts nespēj pierādīt, novērošanas gaisa kuģī esošie sensori vai palīgaprīkojums atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām, novērotāja valsts ir tiesīga:

A) piekrist lietot alternatīva tipa sensoru komplektu vai iespējas, ko piedāvā novērotā valsts;

B) turpināt saskaņā ar sākotnējo uzdevuma plānu;

C) pieņemt novērošanas lidojuma sākuma aizkavēšanos, lai ļautu novērotajai valstij novērst problēmu, ko novērotā valsts konstatējusi saskaņā ar šo punktu. Ja problēmas risinājums apmierina novērotāju valsti, lidojums turpinās saskaņā ar sākotnējo uzdevuma plānu, kas pārskatīts sakarā ar aizkavēšanos. Ja problēmas risinājums neapmierina novērotāju valsti, novērotāja valsts aizbrauc no novērotās valsts teritorijas; vai

D) atcelt novērošanas lidojumu un nekavējoties atstāt novērotās valsts teritoriju.

9. Ja novērotāja valsts aizbrauc no novērotās valsts teritorijas, neveikusi novērošanas lidojumu, kā paredzēts šīs daļas 8. punkta C) un D) apakšpunktā, no abu Dalībvalstu kvotām novērošanas lidojumu neatskaita.

10. Beidzoties uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru un palīgaprīkojuma pirmslidojuma inspekcijai, novērotā valsts un novērotāja valsts sagatavo pirmslidojuma inspekcijas ziņojumu, konstatējot, ka sensori atbilst Līguma D pielikuma sertifikācijas prasībām. Ja novērotāja valsts paraksta pirmslidojuma inspekcijas ziņojumu, tas nozīmē, ka tā piekrīt lietot novērotās valsts novērošanas gaisa kuģi, lai veiktu novērošanas lidojumu novērotās valsts teritorijā.

III DAĻA. DEMONSTRĀCIJAS LIDOJUMI

1. Ja gaisa kuģi nodrošina novērotāja valsts, pēc novērotās valsts pieprasījuma novērotāja valsts pēc pirmslidojuma inspekcijas veic demonstrācijas lidojumu, lai ļautu inspektoriem novērot, kā darbojas sensori, kas jālieto novērošanas lidojuma laikā, kā arī savākt pietiekami daudz datu, lai viņi varētu pārliecināties, ka sensoru sniegums atbilst Līguma IV panta 8. punkta noteikumiem.

2. Ja gaisa kuģi nodrošina novērotā valsts, novērotā valsts pēc pirmslidojuma inspekcijas veic demonstrācijas lidojumu, lai ļautu inspektoriem novērot, kā darbojas sensori, kas jālieto novērošanas lidojuma laikā, kā arī savākt pietiekami daudz datu, lai viņi varētu pārliecināties, ka sensoru sniegums atbilst Līguma IV panta 9. punkta noteikumiem.

3. Ja tiesības pieprasīt demonstrācijas lidojumu ir gan novērotajai valstij, gan novērotājai valstij:

A) demonstrācijas lidojumu veic saskaņā ar D pielikuma III daļas prasībām;

B) demonstrācijas lidojuma ilgums nepārsniedz divas stundas;

C) novērotā valsts saskaņā ar Līguma D pielikuma 1. apakšpielikuma specifikācijām nodrošina kalibrācijas mērķus lidlauka tuvumā, kurā jāveic pirmslidojuma inspekcija;

D) jebkura aizkavēšanās pieprasīt demonstrācijas lidojumu, ko izraisījuši vai nu laika apstākļi, vai problēmas ar novērotās valsts gaisa kuģu vai sensoriem, netiek ieskaitīta šādiem lidojumiem piešķirtajā laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās;

E) novērotā valsts apstrādā sensoru savāktos datus telpās, kas atrodas lidlauka tuvumā, kurā jāveic pirmslidojuma inspekcija, novērotājas valsts personāla klātbūtnē, saskaņā ar Līguma IX panta II un III daļas noteikumiem; un

F) demonstrācijas lidojuma izmaksas, to skaitā datu reģistrēšanas līdzekļu sagādes un datu apstrādes izmaksas sadala saskaņā ar Līguma L pielikuma I daļas 9. punkta noteikumiem.

4. Ja tiesības pieprasīt demonstrācijas lidojumu ir novērotajai valstij, novērotāja valsts saskaņā ar VI panta I daļas 9. punktu ir tiesīga novērošanas lidojuma veikšanai atļauto 96 stundu periodam pievienot periodu līdz 24 stundām. Tas neskar citu Dalībvalstu tiesības veikt novērošanas lidojumus pēc skotnējā 96 stundu perioda, kā paredzēts Līguma VI panta I daļas 3. punktā.

5. Ja tiesības pieprasīt demonstrācijas lidojumu ir novērotājai valstij, to veic novērošanas lidojuma veikšanai atļauto 96 stundu perioda laikā, saskaņā ar Līguma VI panta I daļas 9. punktu.

6. Ja novērotā valsts nav apmierināta ar saskaņā ar Līguma IV panta 8. punkta noteikumiem uz novērotājas valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa jebkura novietotā sensora sniegumu, novērotā valsts ir tiesīga:

A) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, piedāvāt alternatīvu minimālo augstumu virs zemes, kurā sensoru drīkstēs darbināt novērošanas lidojuma laikā;

B) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, aizliegt darbināt šo sensoru novērošanas lidojuma laikā; vai

C) aizliegt novērošanas lidojumu saskaņā ar Līguma VIII pantu.

7. Ja novērotāja valsts nav apmierināta ar saskaņā ar Līguma IV panta 9. punkta noteikumiem uz novērotājas valsts nodrošinātā novērošanas gaisa kuģa jebkura novietotā sensora sniegumu, novērotāja valsts ir tiesīga:

A) piekrist lietot alternatīva tipa sensoru komplektu vai iespējas, ko piedāvā novērotā valsts;

B) ja sensora izšķirtspēja uz zemes ir atkarīga no augstuma virs zemes, piedāvāt alternatīvu minimālo augstumu virs zemes, kurā sensoru drīkstēs darbināt novērošanas lidojuma laikā;

C) ja sensora izšķirtspēja uz zemes nav atkarīga no augstuma virs zemes, veikt novērošanas lidojumu, kā plānots, un datu reģistrēšanas sensora izmaksas šim sensoram sedz novērotā valsts;

D) pieņemt novērošanas lidojuma sākuma aizkavēšanos, lai ļautu novērotajai valstij novērst problēmu, ko novērotā valsts konstatējusi saskaņā ar šo punktu. Ja problēmas risinājums apmierina novērotāju valsti, lidojums turpinās saskaņā ar sākotnējo uzdevuma plānu, kas pārskatīts sakarā ar aizkavēšanos. Ja problēmas risinājums neapmierina novērotāju valsti, novērotāja valsts aizbrauc no novērotās valsts teritorijas; vai

E) atcelt novērošanas lidojumu saskaņā ar Līguma VIII pantu un nekavējoties aizbraukt no novērotās valsts teritorijas.

8. Ja Dalībvalsti, kas pieprasījušas demonstrācijas lidojumu, aizliegušas vai atcēlušas novērošanas lidojumu, no abu Dalībvalstu kvotām novērošanas lidojumu neatskaita, un Dalībvalsts, kas pieprasījusi demonstrācijas lidojumu, iesniedz jautājumu Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā.

 

G pielikums

LIDOJUMA KONTROLIERI, LIDOJUMA PĀRSTĀVJI UN PĀRSTĀVJI

I DAĻA. LIDOJUMA KONTROLIERI UN LIDOJUMA PĀRSTĀVJI

1. Šai pielikumā izklāstītie noteikumi attiecas uz personālu, kas iecelts saskaņā ar XIII pantu. Katra Dalībvalsts ir tiesīga vienlaikus nosūtīt novērošanas gaisa kuģī tik lielu lidojuma kontrolieru un lidojuma pārstāvju skaitu, cik noteikts Līguma VI panta III daļā. Šīs daļas noteikumi reglamentē viņu darbību attiecībā uz novērošanas lidojumu organizēšanu un veikšanu. Katra Dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu atvieglo lidojuma kontrolieru un lidojuma pārstāvju darbu.

2. Novērotā valsts nozīmē vienu lidojuma kontrolieri kā galveno lidojuma kontrolieri. Galvenais lidojuma kontrolieris ir novērotās valsts pilsonis. Novērotāja valsts nozīmē vienu lidojuma pārstāvji kā galveno lidojuma pārstāvi. Galvenais lidojuma pārstāvis ir novērotājas valsts pilsonis.

3. Gatavojoties novērošanas lidojumam, lidojuma kontrolieri un lidojuma pārstāvji ir tiesīgi:

A) iepazīties ar tehnisko informāciju par sensoru darbību un funkcijām, kā arī novērošanas gaisa kuģa ekspluatācijas instrukciju; un

B) iepazīties ar novērošanas gaisa kuģa aprīkojumu, kas saistīts ar lidojuma režīma kontroli un uz novērošanas gaisa kuģa novietoto sensoru funkcijām un darbību.

4. Lidojuma kontrolieri un lidojuma pārstāvji ir tiesīgi:

A) palikt novērošanas gaisa kuģī visu novērošanas lidojuma laiku, iekļaujot arī apstāšanos uzpildei vai ārkārtas gadījumos;

B) ņemt līdzi uz novērošanas gaisa kuģi un lietot kartes, lidojuma diagrammas, publikācijas un ekspluatācijas instrukcijas;

C) novērošanas lidojuma laikā netraucēti pārvietoties novērošanas gaisa kuģī, tai skaitā pilota kabīnē, izņemot gadījumus, kad to neļauj darīt lidojuma drošības apsvērumi. Īstenojot savas tiesības, lidojuma kontrolieri vai lidojuma pārstāvji netraucē lidojuma apkalpes darbam;

D) kontrolēt atbilstību lidojuma plānam un novērot novērošanas gaisa kuģa lidojuma režīmu, kā arī sensoru darbību un funkcijas;

E) klausīties gaisa kuģī iekšējos un ārējos radio paziņojumus un veikt iekšējos radio paziņojumus; un

F) reģistrēt kartēs, diagrammās un piezīmju blokos lidojuma režīma parametrus un sensoru darbību un funkcijas.

5. Papildus tiesībām, kas noteiktas šīs daļas 4. punktā, galvenais lidojuma kontrolieris ir tiesīgs:

A) konsultēties ar gaisa kuģa apkalpi attiecībā uz atbilstību nacionālajiem noteikumiem un Līguma noteikumiem;

B) novērot gaisa kuģa apkalpes darbu, tai skaitā darbu pilota kabīnē novērošanas lidojuma laikā, kā arī pārraudzīt novērošanas gaisa kuģa lidojuma un navigācijas instrumentu funkcijas un darbību;

C) sniegt gaisa kuģa apkalpei ieteikumus attiecībā uz atbilstību lidojuma plānam;

D) jautāt gaisa kuģa apkalpei, netraucējot tās darbu, informāciju par lidojuma režīmu; un

E) vajadzības gadījumā, sazināties ar gaisa satiksmes kontroles dienestiem un palīdzēt nodot un skaidrot paziņojumus no gaisa satiksmes kontroles dienestiem par novērošanas lidojuma norisi; šim nolūkam galvenajam lidojuma kontrolierim ir atļauts veikt ārējus radio paziņojumus, lietojot novērošanas gaisa kuģa radio aprīkojumu.

6. Ja galvenais lidojuma kontrolieris uzskata, ka novērošanas gaisa kuģis novirzās no lidojuma plāna, galvenais lidojuma kontrolieris dod padomus lidojuma apkalpei un var informēt gaisa satiksmes kontroles dienestus par jebkādām novērošanas gaisa kuģa novirzēm no lidojuma plāna, ko galvenais lidojuma kontrolieris uzskata par potenciāli bīstamām lidojuma drošībai.

7. Papildus tiesībām, kas noteiktas šīs daļas 5. punktā, galvenajam lidojuma pārstāvim:

A) ir šīs daļas 5. punkta A), B) un D) apakšpunktos aprakstītās tiesības attiecībā uz gaisa kuģa apkalpi; un

B) ja konstatēta novirze no lidojuma plāna, tiesības saņemt paskaidrojumus no gaisa kuģa apkalpes par šādas novirzīšanās iemesliem.

8. Lidojuma pārstāvji ir tiesīgi novērošanas lidojuma laikā vadīt sensoru darbību. Sniedzot attiecīgu paziņojumu novērotajai valstij pirms novērošanas lidojuma sākuma, lidojuma pārstāvji ir tiesīgi arī darbināt sensorus novērošanas lidojuma laika. Ja lidojuma pārstāvji savas tiesības darbināt sensorus saskaņā ar šo punktu, novērotā valsts nav atbildīga par kļūmēm vai neadekvātu ar sensoriem savākto datu kvalitāti, kas saistīta ar to, ka sensorus darbinājuši lidojuma pārstāvji.

II DAĻA. PĀRSTĀVJI

1. Novērotāja valsts, kas lieto novērošanas gaisa kuģi, kuru konstruējusi kāda trešā Dalībvalsts, ir tiesīga vienlaikus nosūtīt novērošanas gaisa kuģī tik lielu lidojuma kontrolieru un lidojuma pārstāvju skaitu, cik noteikts Līguma VI panta III daļā.

2. Novērotāja valsts nozīmē vienu no saviem pārstāvjiem kā galveno pārstāvi. Galvenajam pārstāvim ir tādas pašas tiesības, kā galvenā lidojuma pārstāvim, kā noteikts šī pielikuma I daļā. Turklāt, galvenais pārstāvis:

A) dod gaisa kuģa kapteinim padomus attiecībā uz atbilstību Līguma noteikumiem;

B) ir tiesīgs kontrolēt, kā novērotā valsts ievēro Līguma noteikumus; un

C) ja konstatēta novirze no lidojuma plāna, ir tiesīgs saņemt paskaidrojumus no gaisa kuģa kapteiņa par šādas novirzīšanās iemesliem.

3. Pārstāvjiem ir tās pašas tiesības, kas lidojuma pārstāvjiem noteiktas šī pielikuma I daļā.

 

H pielikums

PLĀNOTO NOVĒROŠANAS LIDOJUMU KOORDINĀCIJA

1. Lai izvairītos no iespējama laika konflikta attiecībā uz novērošanas lidojumu veikšanu vienas un tās pašas Dalībvalsts teritorijā, katra Dalībvalsts, kurai ir tiesības veikt novērošanas lidojumus pēc ikgadējās aktīvo kvotu sadales, līdz katra gada 1. novembrim var paziņot visām pārējām Dalībvalstīm par saviem plāniem izmantot nākamajā gadā visu aktīvo kvotu vai tās daļu. Šai paziņojumā norāda novērošanas lidojumu skaitu, ko paziņojošā Dalībvalsts plāno veikt citu Dalībvalstu teritorijā katrā šī gada ceturksnī.

2. Kopējais novērošanas lidojumu skaits, kas plānoti un par kuriem sniegti paziņojumi saskaņā ar šī pielikuma 1. punktu, jebkuras Dalībvalsts teritorijā viena ceturkšņa laikā nedrīkst pārsniegt 16. Izņemot gadījumus, kas izklāstīti VI panta I daļas 2. punktā, neviena Dalībvalsts Līguma VI panta I daļas9. punktā noteiktajā laikā nav spiesta pieņemt vairāk nekā vienu novērošanas lidojumu vienlaikus.

3. Dalībvalstis, kas saskaņā ar šī pielikuma 1. punktu paziņojušas par saviem plāniem izmantot vienu vai vairākas novērošanas lidojumu kvotas vienas un tās pašas Dalībvalsts teritorijā konkrēta ceturkšņa vai ceturkšņu laikā, vajadzības gadījumā konsultējas, lai izvairītos no jebkādiem konfliktiem attiecībā uz saviem plānotajiem novērošanas lidojumiem. Ja attiecīgās Dalībvalstis konsultējoties nespēj panākt vienošanos vai izvairīties no konflikta, šīs Dalībvalstis jautājumu atrisina lozējot. Pirmās no šīm konsultācijām attiecībā uz novērošanas lidojumiem attiecīgajā ceturksnī, kas sākas ar nākamā gada 1. janvāri, sākas uzreiz pēc tam, kad saņemts paziņojums saskaņā ar šī pielikuma 1. punktu. Tālākas konsultācijas starp attiecīgajām Dalībvalstīm notiek starp 1. un 15. februāri ceturksnim , kas sākas 1. aprīlī; starp 1. un 15. maiju ceturksnim , kas sākas 1. jūlijā; un starp 1. un 15. augustu ceturksnim , kas sākas 1. oktobrī. Attiecīgās Dalībvalstis paziņo visām Dalībvalstīm par novērošanas lidojumu kārtību, kas noteikta šajās konsultācijās, ne vēlāk kā attiecīgi 15. novembrī, 15. februārī, 15. maijā un 15.augustā.

4. Ne vēlāk kā septiņas dienas pēc paziņojuma par novērošanas lidojumu kārtību, kas noteikta saskaņā ar šī pielikuma 3. punktu, katra Dalībvalsts paziņo visām Dalībvalstīm, kas konkrētajā ceturksnī plāno veikt novērošanas lidojumus tās teritorijā, par katru lidojumu, attiecībā uz kuru tā īstenos savas tiesības nodrošināt savu novērošanas gaisa kuģi.

5. Katra Dalībvalsts, kas nav sniegusi paziņojumu saskaņā ar šī pielikuma 1. punktu vai nav paziņojusi par saviem plāniem izmantot savas aktīvās kvotas, vai nav veikusi novērošanas lidojumu ceturksnī, attiecībā uz kuru tā bija paziņojusi par šādu plānotu lidojumu, ir tiesīga izmantot šādas atlikušās aktīvās kvotas, ja šādi novērošanas lidojumi nav pretrunā ar saskaņā ar šī pielikuma 3. punktu panākto vienošanos.

 

I pielikums

INFORMĀCIJA PAR GAISA TELPU UN LIDOJUMIEM BĪSTAMĀ GAISA TELPĀ

1. Ne ātrāk kā 90 dienas pēc Līguma stāšanās spēkā, vai pēc jebkuras citas Dalībvalsts pieprasījuma, Dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar ICAO noteikumiem sniedz šādu informāciju:

A) par savas gaisa telpas struktūru, saskaņā ar Aeronautiskās informācijas sērijas publikāciju;

B) sīkas ziņas par visām bīstamajām gaisa telpām; un

C) ziņas par lidlaukiem, kā arī ierašanās un aizbraukšanas procedūras attiecībā uz:

1) katru sākuma punktu un beigu punktu;

2) atvērto debesu lidlaukiem; un

3) rezerves lidlaukiem un uzpildes lidlaukiem attiecībā uz sākuma punktiem, beigu punktiem un atvērto debesu lidlaukiem.

2. Katra Dalībvalsts nekavējoties paziņo Dalībvalstīm, kas saņēmušas prasīto informāciju saskaņā ar šī pielikuma 1. pantu, par jebkādām izmaiņām saskaņā ar šī pielikuma 1. pantu sniegtajā informācijā. Neskarot šī punkta noteikumus, nav jāsniedz paziņojumi lidotājiem (NOTAMs).

3. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc Līguma stāšanās spēkā, katra Dalībvalsts paziņo visām pārējām Dalībvalstīm par saskaņā ar šī pielikuma 1. pantu sniedzamās informācijas avotu.

 

J pielikums

MONTRĒ KONVENCIJA

1. Novērošanas lidojumi, ko veic saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un kuri ļauj novērot visu Dalībvalstu teritoriju, neskar 1936. gada 20. jūlija Montrē konvenciju.

2. Tranzīta lidojumu maršrutu sastādīšanu un paziņošanu par tiem saskaņā ar šo Līgumu, uz kuru attiecas Montrē konvencijas 23. pants, reglamentē šī panta noteikumi.

 

K pielikums

Informācija par filmu apstrādes aprīkojumu, pavairošanas aprīkojumu un fotofilmām un fotofilmas apstrādes kontroles procedūrām

I DAĻA. INFORMĀCIJA PAR FILMU APSTRĀDES APRĪKOJUMU, PAVAIROŠANAS APRĪKOJUMU UN FOTOFILMĀM

1. Saskaņā ar Līguma D pielikuma II daļas 3. punkta A) apakšpunkta 3) daļu, katra Dalībvalsts, paziņojot citām Dalībvalstīm par filmu apstrādes aprīkojumu vai filmu pavairošanas aprīkojumu, ko tā paredz izmantot filmas negatīvu oriģinālu attīstīšanai vai filmas pozitīvu vai negatīvu kopiju izgatavošanai, sniedz šādu informāciju par ražotāju:

A) filmu apstrādes aprīkojuma vai filmu pavairošanas aprīkojuma nosaukums;

B) vajadzības gadījumā, minimālais un maksimālais filmas platums un garums, ko var apstrādāt vai pavairot;

C) katrs filmas tips, ko var apstrādāt vai pavairot ar šo filmu apstrādes aprīkojumu; un

D) katrs apstrādes posms, ieskaitot ekspozīcijas diapazonu, temperatūru, ilgumu, ieteicamo filmas caurlaides ātrumu, ķīmiskās vielas un ķīmisko vielu sajaukumus katram filmas tipam.

2. Saskaņā ar Līguma D pielikuma II daļas 3. punkta A) apakšpunkta 2) daļu, katra Dalībvalsts, paziņojot citām Dalībvalstīm par melnbalto aerofilmu, ko tā paredz lietot datu savākšanai, veicot pārbaudi lidojumā vai novērošanas lidojumu, vai šādu datu pavairošanai, sniedz šādu informāciju par ražotāju attiecībā uz katru aerofilmas tipu, ko var apstrādāt vai pavairot ar filmu apstrādes aprīkojumu vai pavairošanas aprīkojumu, kas minēts šīs daļas punktā, kas vajadzīga filmas iespēju apstiprināšanai. Atkarībā no valstu filmu ražotāju prakses, šāda informācija var ietvert:

A) efektīvo gaismjutīgumu;

B) izšķirtspēju/kontrastainības koeficientu

C) spektrālo gaismjutīgumu; un

D) optisko spekulāro blīvumu vai sensitometriskos raksturlielumus.

3. Lai noteiktu aerofilmu materiālu sensitometriskos raksturlielumus saskaņā ar nacionālajām metodēm, katra Dalībvalsts ir tiesīga pēc pieprasījuma saņemt neeksponētus visu fotofilmu tipu paraugus, kas jālieto kā datu reģistrēšanas līdzekļi, ķīmiskās vielas to apstrādei, kā arī saņemt instrukcijas šādu fotofilmu apstrādei un pavairošanai. Šādus paraugus un instrukcijas sniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

II DAĻA. FOTOFILMAS APSTRĀDES UN PAVAIROŠANAS KONTROLE

1. Dalībvalstis, kas piedalās novērošanas gaisa kuģa un tā sensoru sertifikācijā ir tiesīgas kontrolēt tādas aerofilmas apstrādi un pavairošanu, kas tikusi lietota pārbaudē lidojumā. Novērotās valsts un novērotājas valsts personāls ir tiesīgs kontrolēt šādas aerofilmas apstrādi un pavairošanu, kas tikusi lietota pārbaudē lidojumā.

2. Kontrolējot aerofilmas apstrādi un pavairošanu, Dalībvalstis ir tiesīgas ņemt līdzi un lietot šādu aprīkojumu, ja tas netraucē filmas apstrādei un pavairošanai:

A) lakmusa papīru;

B) termometrus;

C) ķīmiskās testēšanas aprīkojumu, to skaitā fotometrus un hidrometrus;

D) hronometrus;

E) sensitometrus;

F) densitometrus; un

G) 21 soļu sensitometriskās testēšanas joslas un optiskos testēšanas ķīļus.

3. Pirms filmu attīstīšanas, kuras eksponētas pārbaudē lidojumā, demonstrācijas lidojumā un novērošanas lidojumā, Dalībvalstis pārbauda filmu attīstīšanas aprīkojumu un ķīmiskās vielas, attīstot 21 soļu sensitometriskās testēšanas joslu vai eksponējot 21 soļu optisko ķīli, lai apstiprinātu, ka sensitometriskie dati konkrētā tipa filmas attīstīšanai atbilst specifikācijām, kas paredzētas saskaņā ar šī pielikuma I daļu. Izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās, aerofilmu negatīvu vai pozitīvu attīsta vai pavairo vienīgi tad, kad 21 soļu sensitometriskās joslas attīstīšana vai 21 soļu optiskās testēšanas ķīļa ekspozīcija atbilst raksturlielumiem, kas šī tipa aerofilmai un šim filmu apstrādes aprīkojumam vai filmu pavairošanas aprīkojumam paredzēti saskaņā ar šī pielikuma I daļu.

4. Pirms filmu attīstīšanas, kuras eksponētas pārbaudē lidojumā, demonstrācijas lidojumā un novērošanas lidojumā, Dalībvalstis ir tiesīgas pārbaudīt filmu attīstīšanas aprīkojumu un ķīmiskās vielas, eksponējot un apstrādājot testēšanas filmu, kas ir tāda paša tipa, kā filma, kas lietota pārbaudes lidojumā, demonstrācijas lidojumā un novērošanas lidojumā, lai apstiprinātu, ka skalošanas un fiksācijas process ir piemērots pastāvīgai glabāšanai arhīvā.

 

L pielikums

ATVĒRTO DEBESU KONSULTATĪVĀ KOMISIJA

I DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Procedūras un citi noteikumi attiecībā uz Atvērto debesu konsultatīvo komisiju ir noteikti saskaņā ar Līguma X pantu.

1. Atvērto debesu konsultatīvā komisija sastāv no pārstāvjiem, ko nozīmējusi katra Dalībvalsts. Dalībvalsts vietnieki, padomdevēji un eksperti var piedalīties Atvērto debesu konsultatīvās komisijas debatēs pēc Dalībvalstu ieskatiem.

2. Sākotnējā Atvērto debesu konsultatīvās komisijas sesija sāk darbu 60 dienu laikā pēc Līguma parakstīšanas. Sesijas darbu atklāj Kanādas pārstāvis.

3. Atvērto debesu konsultatīvā komisija organizē ne mazāk kā 4 regulāras sesijas kalendārajā gadā, izņemot gadījumus, kad tā nolemj citādi. Pēc vienas vai vairāku Dalībvalstu pieprasījuma Atvērto debesu konsultatīvās komisijas priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sesijas, nekavējoties paziņojot par šo pieprasījumu visām pārējām Dalībvalstīm. Šādu sesiju darbu atklāj ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tam, kad priekšsēdētājs saņēmis pieprasījumu.

4. Atvērto debesu konsultatīvās komisijas sesijas noris ne ilgāk kā četras nedēļas, izņemot gadījumus, kad tā nolemj citādi.

5. Dalībvalstis rotācijas kārtībā uzņemas Atvērto debesu konsultatīvās komisijas prezidentūru, ko nosaka alfabētiskā kārtībā pēc franču valodas. Katrs priekšsēdētājs pilda savas funkcijas no sesijas sākuma līdz nākamās sesijas sākumam, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās.

6. Pārstāvji sapulcēs sēž Dalībvalstu nosaukumu alfabētiskā kārtībā pēc franču valodas.

7. Atvērto debesu konsultatīvās komisijas darba valodas ir angļu, franču, vācu, itāļu, krievu un spāņu.

8. Atvērto debesu konsultatīvās komisijas protokoli ir konfidenciāli, izņemot gadījumus, kad pastāv cita vienošanās. Atvērto debesu konsultatīvā komisija var pieņemt lēmumu darīt savus protokolus vai lēmumus pieejamus atklātībai.

9. Līguma pagaidu piemērošanas laikā un pirms 1992. gada 30. jūnija, Atvērto debesu konsultatīvā komisija nolemj par izdevumu sadalīšanu, kuri rodas saskaņā ar Līgumu. Tā pēc iespējas ātrāk izlemj par kopīgo izmaksu sadales skalu, kuras saistītas ar Atvērto debesu konsultatīvās komisijas darbību.

10. Līguma pagaidu piemērošanas laikā Atvērto debesu konsultatīvā komisija izstrādā dokumentu, kas saistīts ar paziņojumiem un ziņojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar Līgumu. Šādā dokumentā uzskata visus paziņojumus un ziņojumus, kā arī vajadzības gadījumā ietver attiecīgos formātus.

11. Atvērto debesu konsultatīvā komisija izstrādā vai, vajadzības gadījumā, pārskata savus procesuālos noteikumus un darba metodes.

II DAĻA. IKGADĒJO AKTĪVO KVOTU PĀRSKATĪŠANA

Procedūras ikgadējo aktīvo kvotu pārskatīšanai, kas paredzētas Līguma III panta I daļas 7. punktā, ir šādas:

1. Dalībvalstis, kas attiecībā uz savu ikgadējo kvotu vēlas mainīt visu iepriekšējā gada sadalījumu vai tā daļu, paziņo par to visām pārējām Dalībvalstīm un Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai līdz katra gada 1. oktobrim, norādot tās Dalībvalstis, kuru teritorijā tās nākamā kalendārā gada laikā vēlas veikt novērošanas lidojumus. Šādas ierosinātas pārmaiņas Dalībvalstis izskata šīs pārskatīšanas laikā, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti šīs daļas tālākajos punktos.

2. Ja pieprasījumi veikt novērošanas lidojumus kādas konkrētas Dalībvalsts teritorijā nepārsniedz tās pasīvo kvotu, tad sadalījumu nosaka atbilstoši prasītajam un iesniedz Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā apstiprināšanai.

3. Ja pieprasījumi veikt novērošanas lidojumus kādas konkrētas Dalībvalsts teritorijā pārsniedz tās pasīvo kvotu, tad sadalījumu var noteikt, attiecīgajām Dalībvalstīm panākot vispārēju vienošanos, pēc tam iesniedzot to Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā apstiprināšanai.

III DAĻA. ĀRPUSKĀRTAS NOVĒROŠANAS LIDOJUMI

1. Atvērto debesu konsultatīvā komisija izskata pieprasījumus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iestādēm, kuras ir pilnvarotas nodarboties ar konfliktu novēršanu un krīzes situāciju atrisināšanu, kā arī no citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai pār kādas Dalībvalsts teritoriju ar tās piekrišanu būtu vieglāk noorganizēt un vadīt ārpuskārtas novērošanas lidojumus.

2. Datus, kurus iegūst šādos novērošanas lidojumos, dara pieejamus attiecīgajām iestādēm un organizācijām.

3. Neskarot jebkurus citus Līguma noteikumus, Dalībvalstis uz abpusēja un brīvprātīga pamata var vienoties veikt novērošanas lidojumus cita citas teritorijā, ievērojot šādu novērošanas lidojumu veikšanas procedūras. Izņemot gadījumus, kad attiecīgo Dalībvalstu starpā pastāv cita vienošanās, datus, kurus iegūst šādos novērošanas lidojumos, dara pieejamus Atvērto debesu konsultatīvajai komisijai.

4. Novērošanas lidojumus, ko veic saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, neatskaita no attiecīgo dalībvalstu pasīvajām vai aktīvajām kvotām.

IV DAĻA. PAPILDU JOMAS ATVĒRTO DEBESU REŽĪMA LIETOJUMAM

1. Dalībvalstis var iesniegt Atvērto debesu konsultatīvajā komisijā ierosinājumus lietot Atvērto debesu režīmu arī citās īpašās jomās, piemēram, vides aizsardzības jomā.

2. Atvērto debesu konsultatīvā komisija var lemt par šādiem jautājumiem vai, vajadzības gadījumā, tā var pārsūtīt tos izskatīšanai uz pirmo un nākamajām konferencēm, ko sasauc, lai izvērtētu Līguma ieviešanu saskaņā ar Līguma XVI panta 3. punkta noteikumiem.