Tauta no jums sagaida rīcību, kas veicinās ikviena cilvēka vispārējo labklājību

Vakar, 2002.gada 12.novembrī, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas Ministru prezidenta Einara Repšes vadītā valdība

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 12.novembrī, Ministru kabineta pirmajā sēdē: galda galā (no kreisās) — Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Ministru prezidents Einars Repše, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, apkārt galdam (no kreisās) — iekšlietu ministrs Māris Gulbis, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ārlietu ministre Sandra Kalniete, satiksmes ministrs Roberts Zīle, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kultūras ministre Inguna Rībena, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un sabiedrības integrācijas lietās Ainars Baštiks, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters, īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, ekonomikas ministrs Juris Lujāns

Uzruna Einara Repšes vadītajam Ministru kabinetam 2002.gada 12.novembrī

Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītās ministres un godātie ministri!

Sveicu jūs pirmajā Ministru kabineta sēdē un vēlu jums visiem ražīgu darba cēlienu. Katram no jums personīgi es novēlu izturību, spēku un darba prieku, savus augstos pienākumus pildot, un tādus rezultātus, kas radīs gan gandarījumu pašiem, gan novērtējumu tautā. Lai jums patiesi veicas!

Pirms nedēļas es uzrunāju jauno Saeimu, aicinot to izveidot rīcībspējīgu un līdzsvarotu valdību, novēlot tai tautas un valsts priekšā gudru, atbildīgu, tālredzīgu un stabilu darbības posmu. Nu jūs uzrunāju jau kā Saeimas uzticības apveltītus ministrus, kurus gaida daudz atbildīgu uzdevumu. Katrs jūsu lēmums radīs tālejošas sekas. Šādā vai citādā veidā tas sasniegs un ietekmēs katru cilvēku Latvijā, tas skars viņa dzīves apstākļus, viņa darba izredzes, tas skars viņa dzīves kvalitāti.

Tauta ir ievēlējusi jaunu Saeimu pārmaiņu un uzlabojumu gaidās. Ar to nav domātas ne ideoloģiskas, ne stratēģiskas izmaiņas Latvijā valdošajos demokrātijas un brīvā tirgus principos, nedz arī jebkāda novirzīšanās no Latvijas ārpolitikas prioritātēm — iekļaušanās ES un NATO. Nav runa par atkāpšanos no mūsu ilggadējiem mērķiem un centieniem, bet gan par rīcību, kas ātrāk un drošāk mūs varētu tuvināt šo mērķu sasniegšanai. No jaunās valdības tauta sagaida lēmumus, kas dzīvē spēs īstenot principu “Viens likums – viena taisnība visiem”. Tauta no jums sagaida rīcību, kas veicinās vispārējo labklājību un katram cilvēkam pavērs nākotnes izredzes taisnīgai dzīves sacensībai.

Tauta no jums sagaida pārmaiņas visās tajās lietās, kas ir izraisījušas vispārēju neapmierinātību un kas daudzus novedušas līdz atsvešinātībai, vienaldzībai, apātijai vai pat izmisumam. Ir skaidrs, ka pārmaiņas nevar notikt vienā dienā, jo sabiedriskās struktūras ir sarežģītas un darbojas ar ievērojamu inerces spēku. Daudz kas ļoti pozitīvs jau šodien ir aizsākts, un tam ir jāatļauj darboties tālāk, nobriest un pilnveidoties. Jūsu pienākums būs līdz rezultātiem novest to, kas vēl tikai iecerēts, kā arī rast jaunu un radošu pieeju tām daudzajām problēmām, kas gaidīt gaida risinājumus, drosmīgus lēmumus un izlēmīgu rīcību.

Izpildvara ir tā, kura nosaka valsts politiku un kuras rokās ir instrumenti, lai to īstenotu. Valsts prezidents kā valsts galva pārstāv un aizstāv šo politiku starptautiskā arēnā, bet lielā mērā kalpo arī kā abpusēja saite starp valdību un tautu. Visi trīs varas pīlāri – Saeima, Ministru kabinets un prezidents — katrs savā veidā ir atbildīgi par to, lai valsts vara kalpotu tautai, nevis otrādi.

Šajā Prāgas galotņu tikšanās priekšvakarā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka drošību šobrīd uzskatu par svarīgāko pamatu valsts vispārējai attīstībai. Nacionālā drošība Latvijai ir prioritāte, un tās nodrošināšana nozīmē nopietnu ieguldījumu ne tikai mūsu Nacionālo bruņoto spēku tālākajā attīstībā un reformās, kaut tā, protams, ir primordiāla. Nacionālā drošība iekļauj arī mūsu robežu drošību, gan teritoriālās integritātes nodrošināšanas ziņā, gan cilvēku un preču kustības un finansu plūsmas kontroles ziņā. Nacionālā drošība iekļauj arī iekšējo drošību, kas nozīmē gan katra pilsoņa fizisko drošību vardarbības priekšā, gan vienlīdzību likuma priekšā. Paplašinātā nozīmē te varētu vēl iekļaut stabilu un prognozējamu valdības attieksmi pret uzņēmējdarbību un ražošanu, kā arī stabilu un prognozējamu attieksmi sociālā nodrošinājuma jomās: izglītībai, veselībai, vecuma un sociāliem pabalstiem.

Drošība nekādā ziņā nav pašmērķis. Tas ir tikai nepieciešamais priekšnoteikums mieram un labklājībai. Un tieši labklājības līmeņa celšana ir tas, kas visvairāk rūp Latvijas iedzīvotājiem, kā veciem, tā jauniem. It īpaši tas ir akūts jautājums ārpus Rīgas, mazākās pilsētās, pagastos, laukos. Bezdarbs un bezcerība kā melna migla gulstas pār veseliem Latvijas novadiem, un jaunu darba vietu radīšana šeit ir vienīgā izeja.

Kā labi zināms, nelielā valstī viens no galvenajiem attīstības dzinuļiem ir saistīts ar cilvēka pašiniciatīvu un aktīvu iesaistīšanos ražošanas un citos uzņēmējdarbības procesos. Modernā globālā ekonomika paredz to, ka tieši mazo un lielo uzņēmumu mijiedarbībā un līdzāspastāvēšanā ir gan iekšējās ekonomiskās izaugsmes iespējas, gan iespējas pilnvērtīgām un dinamiskām ārējām ekonomiskajām attiecībām. Latvijai ir lielas potences mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kas radītu gan jaunas darba vietas, gan aktivizētu un normalizētu sabiedrisko vidi, it īpaši lauku reģionos. Taču šeit sagaidāms kvalitatīvs un kvantitatīvs lēciens no valsts atbalsta puses. Ir jāturpina sakārtot likumdošanu, kas radītu draudzīgu klimatu investīcijām un ražošanai. Valsts ierēdniecības un iestāžu uzdevums un augstākais pienākums būtu veicināt uzņēmēju iniciatīvas un darbošanās klimatu ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Demokrātiskā valstī ierēdnis ir augsti kvalificēts profesionālis, kas labi pārzina savu specialitātes lauku un turpina pildīt valstij nepieciešamās birokrātiskās funkcijas, vienalga kādi politiskie spēki ir pie varas. It īpaši, ja relatīvi bieži mainās valdības, ierēdniecība nodrošina valsts aparāta nepārtrauktu funkcionēšanu, tā nodrošina lietu virzīšanas turpinātību. Taču ir vairāk nekā skaidrs, ka politisko atbildību par katru ministriju nes katrs ministrs kā persona, bet par valsts politiku kopumā solidāru atbildību uzņemas viss Ministru kabinets Ministru prezidenta vadībā.

Nav pieņemama tāda situācija, kurā ierēdnis kļūst par diktatoru miniatūrā, izsaka draudus ministriem vai šantažē un izspiež iedzīvotājus. Kā Valsts prezidentei man diemžēl pārāk bieži ir jādzird sūdzības par ierēdniecības neadekvāto attieksmi pret iedzīvotājiem vai, vēl ļaunāk, kukuļu izspiešanu visdažādākos veidos. Valsts, kam nepieciešams strauji attīstīties, nevar atļauties ne nekompetentus, ne korumpētus ierēdņus. Ierēdnis ir profesionāli atbildīgs par sava darba kvalitāti, un valstij ir nepieciešami skaidri, taisnīgi un likumīgi mehānismi, kas prasa no ierēdņa atbildību un rada konsekvences vai nu par rīcību, vai arī adekvātas rīcības trūkumu vajadzīgā brīdī.

Vakar, 12.novembrī, valdības sēdē: Ministru prezidents Einars Repše un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Kā topošajai ES dalībvalstij Latvijai būs jāpieliek pietiekamas pūles un līdzekļi, lai ministrijas spētu sev piesaistīt talantīgus un rīcībspējīgus darbiniekus, par spīti dzīvajai privātā sektora konkurencei. Būs vajadzīga ļoti strauja, plaša un vērienīga mūsu administratīvās kapacitātes uzlabošana, lai katra ministrija spētu laikus un kvalitatīvi izstrādāt konkurētspējīgus projektus. Latvijai būs ļoti strauji jāapgūst māka pieprasīt, saņemt un absorbēt visus tos dažādos ES piedāvātos līdzekļus, kas mums kā jaunai dalībvalstij kļūs pieejami un kas Latvijas attīstībai tik ļoti ir nepieciešami.

Jūs sagaida sarežģīts darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, pie ES sarunu noslēgšanas un pilnvērtīgas iesaistes NATO, pie sabiedrības integrācijas un pie izvērstāka dialoga veidošanas ar sabiedrību. Jūs jau zināt, ka aiz šīm frāzēm ir pavisam konkrēti uzdevumi, un tādu būs arvien vairāk, jo arī pēc potenciālā uzaicinājuma dalībai organizācijās tieši Ministru kabinetam būs liela noslodze, strādājot Latvijas interesēs ratifikācijas procesos un citos ar tiem saistītos uzdevumos.

Pamatu pamatā tas tomēr būs vienots darbs valsts attīstībai, jo neviena no jomām mums nav mazsvarīga. Ministrijas nav peļņas avoti ne ministriem, ne partijām vai sponsoriem, kas tiem stāv aiz muguras. Katra ministrija pilda kādu valsts aparātam nepieciešamu funkciju. Valstij ir nepieciešamas visas tai būtiskās funkcijas, un neviena no tām nedrīkst atpalikt no citām vai palikt bārenītes lomā, vai tā būtu kultūra vai labklājība, un tieslietas jau ne tik ne. Visas jomas savijas valsts izaugsmes ceļā. Tā, piemēram, reģionālā attīstība ir iedomājama tikai ar ceļu un citu infrastruktūru sakārtotību, pašvaldību spēja efektīvi virzīt sava novada dzīvi ir iedomājama tikai ar valdības atbalstu. Tikai sakārtota iekšlietu un tiesu sistēma var garantēt ikviena cilvēka tiesības demokrātijas patiesā izpratnē. Tāpat kultūrpolitika nav tikai jautājums par izdevumiem, bet tā var kalpot kā stimuls ne tik vien harmoniskākai sabiedrībai, bet arī sniegt ievērojamu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Es novēlu, lai šis Ministru kabinets vienmēr strādātu saskaņoti, integrēti un ar solidāru atbildību par pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.

Es īpaši apsveicu visus jaunos ministrus. Jūs esat jauni šajā amatā, taču neviens nav par ministru piedzimis — jūs visi esat pierādījuši savas prasmes un atbildību, veicot dažādus pienākumus savā līdzšinējā dzīvē. Entuziasms – tā ir viena no šobrīd raksturīgākajām jūsu īpašībām, un es novēlu jums to saglabāt arī ne tik vieglajā ikdienas darbā. Entuziasms piesaista enerģiju, tas akumulē spēkus ideju īstenošanai, un es novēlu jums paturēt savu degsmi visā jūsu darbības laikā.

No šī brīža jūs neesat tikai savu partiju ideju nesēji. Ministru prezidenta vadībā jūs esat Latvijas valdības ministri ar savu atbildību par konkrētas valsts nozares attīstību. Lai jums izdodas turpināt sekmīgu Latvijas izaugsmi un sasniegt deklarētos mērķus!

Ar atvērtību, godīgumu un radošu pieeju

Jaunā valdība sākusi savu darbu

	Vakar, 12.novembrī, pirms Ministru kabineta sēdes: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders,  satiksmes ministrs Roberts Zīle, ārlietu ministre Sandra Kalniete, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kultūras ministre Inguna Rībena, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un sabiedrības integrācijas lietās Ainars Baštiks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 12.novembrī, uz pirmo sēdi sanāca jaunais Ministru kabinets. Valdības sēde sākās ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Einara Repšes uzrunām, kam sekoja ministru un valsts galveno amatpersonu kopīga fotografēšanās. Valdības pirmās sēdes otrajā daļā tika akceptēti divi Ministru kabineta rīkojumi — par papildinājumiem Latvijas un Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu lauksaimniecības sadaļā un par nākamā gada valsts budžeta, kā arī makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu turpmākajiem četriem gadiem izstrādes grafiku.

Atklājot pirmo jaunās valdības sēdi, Valsts prezidente ministriem un valdības vadītājam atgādināja, ka katram viņu lēmumam būs tālejošas sekas, kas skars katru valsts iedzīvotāju. V.Vīķe-Freiberga aicināja visus ministrus paturēt prātā to, ka tauta no viņiem gaida ne ideoloģiskus vai stratēģiskus jaunumus, ne atkāpšanos no valsts ārpolitiskajiem vai iekšpolitiskajiem mērķiem, bet jaunu rīcību šo mērķu sasniegšanā. Rīcību, kas veicinātu vispārēju labklājību un pavērtu katram iedzīvotājam iespēju taisnīgai dzīves sacensībai. Valsts prezidente uzsvēra, ka politiski atbildīgs par katru ministriju ir tās ministrs, bet par valsts politiku kopumā jāatbild visam Ministru kabinetam Ministru prezidenta vadībā. V.Vīķe - Freiberga norādīja, ka aiz viņas paustajām frāzēm, uzrunājot ministrus, stāv konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot valdības locekļiem jāatceras, ka viņi vairs nav savu partiju interešu pārstāvji, bet gan Latvijas valsts ministri, kuriem jāstrādā saskaņoti, integrēti un jānes solidāra atbildība.

Atbildot uz Valsts prezidentes izteiktajiem aicinājumiem, Ministru prezidents Einars Repše atbildēja, ka valdība ir gatava darīt visu, lai uz to liktās cerības tiktu attaisnotas. Tāpat jaunais valdības vadītājs apliecināja Ministru kabineta gatavību aktīvi strādāt jau no pirmās dienas. E.Repše arī atgādināja principus, ko savā darbā un valsts pārvaldē vispār iecerējusi īstenot jaunā valdība.

Pirmais princips — godīgums un principialitāte. Otrais — atklātība. Pēc Ministru prezidenta teiktā, šis princips nozīmē to, ka atklātība tiks prasīta ne tikai no katra ministra, bet arī no katra valsts ierēdņa. Jebkura informācijas slēpšana vai tās nesniegšana tiks vērtēta kā ļoti nopietns pārkāpums, norādīja valdības vadītājs. Jāatzīmē, ka atklātības princips bija jūtams jau pirmās valdības sēdes laikā, kurā bija iespēja būt klāt arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. To, ka valdības sēdes būs atklātas, E.Repše solīja jau priekšvēlēšanu laikā, un, kā pierādīja pirmā Ministru kabineta sanāksme, tā tas arī ir.

Kā trešo principu valdības darbā Ministru prezidents minēja sadarbības un atvērtības ieviešanu lēmumu pieņemšanā un valsts pārvaldē. Tas nozīmē to, ka ne tikai valdībai būs pienākums strādāt koleģiāli, bet tiks nodrošinātas arī iespējas sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Par ceturto principu valdības un valsts pārvaldes darbam E.Repše nosauca attieksmes maiņu pret saviem pienākumiem, ar to domājot tieši ierēdniecības attieksmi pret savu darbu. Valdības vadītājs atgādināja, ka ikviens ierēdnis kalpo savai tautai un ka ierēdnim jākļūst par ikviena godīga iedzīvotāja un uzņēmēja draugu. Ministru prezidents par nepieļaujamām atzina situācijas, kad tiek rīkotas nepamatotas birokrātiskas pārbaudes uzņēmumos vai kādas valsts institūcijas pārbaude kādā uzņēmumā tiek veikta pēc konkurenta pasūtījuma. Šādu parādību izskaušana ļaus attīstīties valsts ekonomikai, palielināt budžeta ieņēmumus un nodrošināt labklājības līmeņa celšanos, pauda pārliecību E.Repše.

Lai to nodrošinātu pēc iespējas drīzāk, valdības vadītājs aicināja gan ministrus, gan valsts ierēdņus darboties pēc piektā principa — radoši un ar iniciatīvu. Tas īpaši palīdzēs novērst daudzas nejēdzības, par kurām sūdzas iedzīvotāji. Un bieži vien, lai kaut ko labotu, pietiek pašiem radoši strādāt un jau laikus novērst “šaurās vietas”, nevis gaidīt priekšniecības rīkojumu kaut ko mainīt, teica E.Repše.

Savu darbu jaunā valdība sāka ar mūsu valstij šobrīd ļoti aktuālu jautājumu — Latvijas oficiālās nostājas precizējumu iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”. Uzklausījusi ārlietu ministres Sandras Kalnietes ziņojumu, valdība vienprātīgi un bez iebildumiem apstiprināja Latvijas pozīcijas papildinājumus, kuros pieprasīti vairāki pārejas periodi līdz 2006. gadam, lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības nozares konkurētspēju ES. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinīgi novērtēja šos papildinājumus sarunu sadaļā, piebilstot, ka arī ES kopējā lauksaimniecības politika ir vērsta uz bioloģisko metožu arvien plašāku izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā.

M. Roze norādīja, ka šie nebūs vienīgie precizējumi sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”, un S. Kalniete piebilda, ka visi papildinājumi šai sadaļai ir jāsagatavo līdz 15. novembrim.

Kā otrs Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par nākamā gada valsts budžeta izstrādes grafiku. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis informēja, ka 15. novembrī Ministru kabinetā tiks iesniegts 2003. gada valsts budžeta projekts, aktualizētās makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2003.– 2007. gadam, kā arī priekšlikumi par grozījumiem likumos, kam jāstājas spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. V. Dombrovskis atgādināja, ka visām ministrijām iespējami drīz ir jāiesniedz galīgie budžeta pieprasījumi un paskaidrojumi, piebilstot, ka no ikvienas ministrijas tiek sagaidīti priekšlikumi par izdevumu samazināšanu. V. Dombrovskis atzina, ka ir izveidojusies sarežģīta situācija, jo ar plānotajiem “bāzes izdevumiem” vien budžeta deficīts pārsniedz 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), nemaz nerunājot par valsts prioritātēm, piemēram, finansējumu integrācijai NATO un ES. Lai budžeta deficīts būtu iespējami mazāks, ministrijām ir jāmeklē iespējas samazināt bāzes izdevumus, lai rastu līdzekļus prioritātēm. Finanšu ministrs norādīja, ka tipiskākā kļūda, veidojot valsts budžetu, ir tā, ka pārāk optimistiski tiek prognozēti budžeta ieņēmumi.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns aicināja kolēģus apzināties, ka daži izdevumi radīs lielākus ieņēmumus nākotnē. Ir jābūt tālredzīgiem un jāpieņem kompetenti lēmumi, paredzot līdzekļus attīstībai.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savukārt atgādināja, ka mūsu valsts centrālā banka aizvien ir atbalstījusi budžeta deficīta samazināšanu, un aicināja valdību arī nākamgad valsts budžeta deficītu netuvināt 3 % robežai, piebilstot, ka par Māstrihtas kritērija pārsniegšanu šobrīd tiekot kritizētas ES valstis, tāpēc Latvijai, gatavojoties pievienoties ES, būtu jādemonstrē sava pozīcija budžeta deficīta samazināšanā.

I. Rimšēvičs uzskata, ka, veidojot valsts budžetu, vajadzētu orientēties uz deficītu 2,5 % apmērā no IKP, jo, nosakot to 3 %, “mēs neatstājam sev drošības ventili”.

V. Dombrovskis atzina, ka ir nopietnas problēmas izveidot budžetu ar mazāku deficīta līmeni.

Ministru prezidents Einars Repše atzina, ka ir jāizvairās no budžeta deficīta līmeņa tuvošanās 3 % robežai. Tomēr viņš norādīja, ka nekādā gadījumā nedrīkst palielināt nodokļu slogu vai atlikt iepriekš apstiprināto nodokļu likmju samazināšanu, ar ko rēķinās uzņēmēji. Lai samazinātu budžeta deficītu, nepieciešams uzlabot nodokļu iekasēšanas darbu, likvidēt kontrabandas un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas noziedzīgās shēmas. Ministru prezidents aicināja ikvienu ministru pārskatīt ministriju budžetus, lai nepieļautu nelietderīgus izdevumus.

Jaunā valdība palīdzību budžeta izdevumu optimizācijā un makroekonomisko lēmumu pieņemšanā lūgs Latvijas Bankai, sacīja E. Repše.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers aicināja ministrus atbildīgi lemt par reorganizācijām, kas saistītas ar jaunu ministriju radīšanu. Viņš uzsvēra, ka, veidojot jaunās ministrijas, nevajadzētu radīt lielākus izdevumus, jo vairumā gadījumu funkcijas un to īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārņemts no jau esošām ministrijām.

Plānots, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes galīgos budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus Finanšu ministrijā iesniegs līdz 26. novembrim.

Valsts budžeta izstrādes laika grafiku MK pieņēma vienbalsīgi.

Likumprojektu “Par valsts budžetu 2003. gadam” valdība plānojusi apstiprināt 24. decembrī, bet 27. decembrī tas tiks iesniegts Saeimā.

Liena Pilsētniece, Marika Līdaka,  “LV” nozaru redaktores