Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi

Zemkopības ministrijas speciālisti atbild uz zemnieku jautājumiem

Daudziem Latvijas lauksaimniekiem spilgtā atmiņā palikusi Zemkopības ministrijas rīkotā noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”, kura notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā apkopoja šīs vasaras reģionālo konferenču darbu. Šajā zemnieku sarunā ar ministrijas speciālistiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Konferences gaitā rakstveidā Francam Fišleram tika uzdoti 236 jautājumi, kurus Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoram Mārtiņam Rozem uzticēts nodot ES Komisijas delegācijai.

Savukārt Zemkopības ministrijai un ministram tika uzdoti 280 jautājumi: Lauku nozaru un pārstrādes attīstības departamentam — 104, Lauku attīstības departamentam — 57, Lauku stratēģijas departamentam — 52, Integrācijas ES un ārējo sakaru departamentam — 26, Veterinārajam un pārtikas departamentam — 11, Budžeta un finansu departamentam — 3 jautājumi, kā arī 28 ministram Atim Slakterim adresēti novēlējumi.

Šodien turpinās Zemkopības ministrijas speciālistu atbildes uz daudzajiem konferences dalībnieku jautājumiem.

(Skat. arī “LV” Nr.150., 17.10.2002., Nr.154., 24.10.2002., Nr.155., 25.10.2002.)

— Vai mūsu bērni ir tiesīgi ēst bioloģiski audzētu pārtiku? Ēdot saindēto pārtiku, viņi jau no mazotnes nolemti iznīcībai.

— Bērni ir ne tikai tiesīgi ēst bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, bet viņiem ir jāsaņem labākais, ko varam izaudzēt! Lai saindēta pārtika nenokļūtu pie patērētāja, 2002.gada janvārī tika izveidots Pārtikas un veterinārais dienests, kas veic valsts uzraudzību un kontroli pār pārtikas apriti.

— Kāpēc dzīvnieka īpašniekam — zemniekam — jāapmaksā valsts noteiktie obligātie izmeklējumi infekcijas slimībām? Un cik ilgi?

— Likumdošanā ir noteiktas vairākas infekcijas slimības, kuru kontrole ganāmpulkā ir obligāta, lai ražotu cilvēku veselībai nekaitīgu pārtiku un ierobežotu slimību izplatību. Līdz ar to dzīvnieku īpašnieki paši ir ieinteresēti šos pasākumus veikt.

Taču mājlopu turētājs valsts nosacītos obligātos izmeklējumus infekcijas slimībām apmaksā daļēji. Pārējais tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti dzīvnieku infekcijas slimību valsts obligātās uzraudzības programmas īstenošanai.

— Kā to saprast, ka marinētas bietes ievedam Latvijā, taču paši savas izaudzētās nevaram pārdot? Uz etiķetes var lasīt: 90% stimulatoru, emulgatoru utt., bet tikai 10% pamatprodukta?

— Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumiem Nr.46 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” marķējumā jānorāda visas pārtikas preču sastāvdaļas dilstošā masas secībā, arī pārtikas piedevas. Konkrētajā gadījumā pamatsastāvdaļa ir viena — bietes, bet pārējās sastāvdaļas (piedevas) — vairākas, un katra no tām jānorāda, apzīmējot ar starptautisko (E) numuru.

— Vai Zemkopības ministrija nevarētu iejaukties pārtikas pārstrādātāju nepamatoti augstu kvalitātes rādītāju noteikšanā?

— Obligātās prasības ir šādas:

• valstī ir noteiktas vienotas atļautā pārtikas piesārņojuma normas — MK 20.08.2002. noteikumi Nr.292 “Noteikumi par pārtikas piesārņojumu”. Šie noteikumi attiecas uz dažādiem piesārņojuma veidiem, to skaitā mikrobioloģisko piesārņojumu, toksiskiem elementiem, dioksīniem, mikotoksīniem u.c.;

• atsevišķām pārtikas produktu grupām ir noteikti kvalitātes un klasifikācijjas rādītāji  saskaņā ar MK noteikumiem (piens, dehidrētais piens, kazeīni, kazeināti u.c.).

Taču uzņēmumi var noteikt papildu prasības saskaņā ar uzņēmuma standartiem u.c. tehniskiem dokumentiem, kurus apstiprina uzņēmuma vadītājs. Šie dokumenti nav Zemkopības ministrijas kompetencē un ir saistīti ar uzņēmuma komerciālo darbību.

— Pēc iespējas samazināt nelegālās lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā, tādējādi nodrošinot pašmāju zemniekiem darbu un produkcijas realizācijas iespējas!

— Zemkopības ministrija šajā jomā ir veikusi vairākus pasākumus.

Izstrādāts MK noteikumu projekts “Prasības svaigas gaļas, blakusproduktu un gaļas produkcijas ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem” (atrodas saskaņošanā).

Izstrādāts MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens” (atrodas saskaņošanā).

Kopš 2001.gada 12.oktobra darbojas Latvijā ievedamās gaļas aprites uzraudzības komisija.

Kopš 2002.gada 21.jūnija darbojas starpministriju darba grupa iekšējā tirgus sakārtošanai.

Šo pasākumu mērķis ir samazināt nelegālās pārtikas produkcijas ievešanu Latvijā, lai saskaņotu normatīvo aktu prasības ar ES prasībām, vienlaikus izvērtējot Latvijas apstākļus, un lai pilnveidotu valsts uzraudzības un kontroles sistēmu.