Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Medību likums

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) medību platības — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

2) medījamie dzīvnieki — savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru pārstrādes produktus izmanto tautsaimniecībā;

3) medību fonds — naudas līdzekļi medību saimniecības attīstībai;

4) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

5) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujāmo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi;

6) īpaši aizsargājamās un izmantojamās dabas teritorijas — platības, kas noteiktas ar Saeimas vai Ministru kabineta normatīvajiem aktiem;

7) medību atļauja — dokuments, kas ļauj medīt limitētos vai nelimitētos medījamos dzīvniekus atļaujā norādītajā vietā;

8) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai izsniedz medību atļauju, kas paredz tikai viena īpatņa nomedīšanu;

9) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai izsniedz sezonas medību atļauju;

10) medību ierīcības projekts — Valsts meža dienesta izstrādāts dokuments, kas paredz vienlaidu medību platības novērtēšanu un medību resursu izmantošanas kārtību;

11) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

12) medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts — medību tiesību lietotājs izstrādāts un ar medību ierīcības projektu saskaņots dokuments par medījamo dzīvnieku aprūpes organizēšanu un medību resursu izmantošanu medību iecirknī;

13) medību šaujamieroči — gludstobru medību bises ar vienu stobru vai vairākiem stobriem, kombinētās bises un vītņstobru karabīns, kas lādējamas ar medību munīciju;

14) medību munīcija — šaušanai ar medību ieroci sagatavota patrona, kas sastāv no Čaulas ar kapseli, šaujampulvera un lādiņa (medību lodes, skrotīm, renkuļiem);

15) atļautie medību rīki — Valsts meža dienesta izdotajā medību atļaujā norādītā veida lamatas, slazdi un citi rīki;

16) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un kažokādas;

17) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai līdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās — arī zemes lietotājs, kura īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības;

18) medību tiesību lietotājs — medību tiesību īpašnieks vai cita persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata medību tiesību īpašnieks nodevis savas medību tiesības un kurš nodarbojas ar medību saimniecības organizāciju;

19) medību noteikumi — Ministru kabineta apstiprināts normatīvs akts, kas nosaka medību kārtību.

2. pants. Medību likums nosaka medību saimniecības pamat noteikumus Latvijas Republikā.

3. pants. Par medībām atzīstama darbība, kuras nolūks ir vajāt, ķert un nogalināt medījamos dzīvniekus, kā arī medību platībās klejojošus bezīpašnieka mājdzīvniekus (suņus, kaķus) un — pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam - izbēgušos mājlopus.

4. pants. (1) Medību resursus Latvijas teritorijā pārvalda (uzskaita un aizsargā) valsts. Uzraudzību pār medījamo dzīvnieku izmantošanu un aizsardzību veic Valsts meža dienests un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas likumos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un medību noteikumos paredzētajā kārtībā.

(3) Medību resursi izmantojami tā, lai nenodarītu zaudējumus citām saimniecības nozarēm, nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu, genofonda un to apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.

5. pants. Medību platības Latvijas teritorijā nosaka Valsts meža dienests. Tās iedalāmas medību tiesību īpašnieka un līguma medību platībās.

6. pants. (1) Medību saimniecību organizē medību tiesību lietotājs, bet medību norisi, medību ierīcības projekta un medību iecirkņa apsaimniekošanas projekta izpildi kontrolē Valsts meža dienests.

(2) Pagasta padome vai pilsētas dome savas administratīvās teritorijas robežas var piedalīties medību saimniecības organizēšanā.

OTRĀ NODAĻA
MEDNIEKA APLIECĪBA UN MEDĪBU TIESĪBAS

7. pants. (1) Mednieka apliecība ir pamatdokuments, kas dod tiesības medīt, iegādāties medību šaujamieročus un saņemt medību atļauju. Medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet to lietošanas kārtību medībās — medību noteikumi.

(2) Medīt ar šaujamieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību šaujamieroči.

(3) Medībās atļauts izmantot tikai medību munīciju.

8. pants. (1) Mednieka apliecību var iegūt Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izdod Valsts meža dienesta virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Pārbaudāmo zināšanu apjomu nosaka medību noteikumi. Mednieka apliecība ir derīga visā Latvijas teritorijā.

(2) Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā Valsts meža dienesta, vides aizsardzības, valsts policijas speciālistus, kā arī mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts meža dienests, nosakot maksu par eksāmena kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu.

(3) Par eksāmena rezultātiem tiek sastādīts protokols. Cita veida zināšanu pārbaude medību šaujamieroču iegādei medībām nav nepieciešama.

9. pants. (1) Par šā likuma, kā arī medību noteikumu pārkāpšanu mednieku eksaminācijas komisija ir tiesīga anulēt vai uz laiku lemt mednieka apliecību. Jautājumu par soda uzlikšanu un mednieka apliecības anulēšanu ierosina Valsts meža dienests vai mednieku organizācija, kas izveidota saskaņā ar šā likuma 10. pantu. Mednieku eksaminācijas komisijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

(2) Par mednieka apliecības anulēšanu vai tās atņemšanu uz laiku tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde.

10. pants. Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir mednieka liecība, drīkst medīt individuāli vai arī var brīvprātīgi apvienoties mednieku biedrībās un citās likumos paredzētās sabiedriskās organizācijās.

11. pants. Reprezentācijas medību organizēšanai Valsts meža dienesta pakjautībā darbojas bezpeļņas organizācija — valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību Zinātājs — fiziskā vai juridiskā persona — no saviem līdzekļiem.

12. pants. Medību organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās un izmantojamās dabas teritorijās nosaka šis likums, citi likumi, kā arī medību noteikumi.

13. pants. Ārvalstu pilsoņiem, ja viņiem ir Latvijas Republikas Valsts meža dienesta un savas valsts izdoti medību dokument, Latvijas teritorijā ir atļauts medīt saskaņā ar šo likumu un medību noteikumiem.

14. pants. (1) Medību platībās esošo īpašumu izmantošanu medībās regulē līgumi, kurus to īpašnieki noslēguši ar medību tiesību lietotājiem. Šie līgumi ir medību iecirkņa apsaimniekošanas projekta pielikumi. Medību tiesību lietotājs var uzsākt darbību medīt saimniecībā pēc tam, kad medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts ir reģistrēts valsts virsmežniecībā.

(2) Medību tiesību lietotājam ir aizliegts medību tiesības nodot tālāk trešajai personai, izņemot šajā līkumā paredzētos gadījumus.

15. pants. Medību platību izmantošanu izbeidz likumā noteiktā kartībā. Medību tiesību lietotājs sedz medību resursu atjaunošanas izdevumus, ja tā darbības rezultātā šie resursi samazinājušies un ja šāda atlīdzība paredzēta līgumā.

TREŠĀ NODAĻA
MEDĪJAMO DZĪVNIEKU NOMEDĪŠANAS APJOMI UN MEDĪBU ATĻAUJU IZSNIEGŠANAS KARTĪBA

16. pants. (1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot visu meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) mežacūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk 1000 hektāri;

3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri apvidos, kuri medību ierīcības projektā fiksēti kā aļņu saimniecība, un 5000hektāri apvidos, kuri minētajā projektā fiksēti kā staltbriežu saimniecība.

(2) Attiecībā uz aļņiem, briežiem un mežacūkām medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus par 30 hektāriem lielākus meža gabalus.

(3) Ja šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi nepieļauj medīšanu, tad medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes organizēšanu medību ierīcības projektā noteiktajā kārtībā. 

17. pants. Lielāko pieļaujamo skaitu attiecība uz limitējamo medījamo dzīvnieku nomedīšanu medību platībās ik gadu nosaka Valsts meža dienests saskaņā ar medību ierīcības projektu.

18. pants. Par medību atļaujām un par atļaujām izvest medību trofejas no Latvijas Republikas ir jāmaksā valsts nodeva. Medību trofejas no Latvijas Republikas drīkst izvest medību noteikumos paredzētajā kārtībā.

19. pants. (1) Medību saimniecības attīstīšanai tiek izveidots medību fonds, kurš ir mežsaimniecības attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa un kura līdzekļu izlietojumu regulē Ministru kabineta apstiprināts šā fonda nolikums.

(2) Medību fonda līdzekļus veido:

1) ienākumi no medību atļauju realizācijas;

2) soda naudas par šā likuma un medību noteikumu pārkāpumiem;

3) kompensācijas par medību resursiem nodarītajiem zaudējumiem;

4) ienākumi, kas gūti, realizējot konfiscētos medību šaujamieročus medību rīkus un medību produkciju;

5) maksa par medību trofeju un medību produkcijas izvešanu no Latvijas Republikas;

6) ziedojumi;

7) visi ienākumi no valsts medību platību iznomāšanas.

20. pants. (1) Limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas medību tiesību lietotājiem medību sezonas sākumā izsniedz Valsts meža dienesta institūcijas, kuru kontrolējamā teritorijā ir attiecīgās medību platības. Valsts meža dienestam ir tiesības izmantot medību atļaujas valsts mežos, nepārsniedzot piecus procentus no ikgadējā dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā skaita.

(2) Valsts meža dienests var izsniegt medību atļaujas ārpus noteiktā termiņa un virs nomedīšanas apjoma ārkārtējos gadījumos, kad lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīti lieli postījumi.

(3) Medību tiesību lietotājs drīkst medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus tikai pēc tam, kad saņemta valsts mežniecības izdota medību atļauja.

CETURTĀ NODAĻA
MEDĪJAMIE DZĪVNIEKI, MEDĪŠANAS TERMIŅI UN MEDĪBU VEIDI

21. pants. (1) Medījamo dzīvnieku sarakstu, medīšanas termiņus un medību veidus nosaka medību noteikumi.

(2) Medības, kuru mērķis ir epizootijas apkarošana, nedrīkst aizliegt ne zemes īpašnieks vai lietotājs, ne medību tiesību lietotājs.

22. pants. (1) Jebkuras medības iepriekš jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Medību norisi kontrolē valsts virsmežzinis, valsts mežzinis vai viņu norīkots Valsts meža dienesta darbinieks.

(2) Medīt ar medību rīkiem drīkst vienīgi ar Valsts meža dienesta rakstveida atļauju.

23. pants. Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā terminā un diennakts laikā, kas neatbilst medību noteikumiem;

2} medīšanu bez mednieka apliecības (tas neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas un medību šaujamieroču lietošanas atļaujas;

3) medīšanu, ja medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

5) medīšanu bez zemes īpašnieka vai lietotāja un medību tiesību lietotāja piekrišanas;

6) medīšanu tādos apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

7) medīšanu, izmantojot nakts tēmēkļus, kuru darbības pamatā ir cilvēka acij neuztverams starojums, kā arī lāzera tipa vai līdzīgus optiskos tēmēkļus (izņemot kvēldiega tipa apgaismojuma ierīces);

8) atrašanos medību platībās, ja persona nav pieteikusies vietējā valsts mežniecībā, bet tai klāt ir lietošanai sagatavots (salikts vai atbilstošā pārvalkā neievietots) šaujamierocis vai līdzi ir lamatas. cilpas vai citi medību rīki, vai arī klāt ir iegūtā medību produkcija, kā arī atrašanos uz vispārējās lietošanas ceļiem ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci;

9) jebkuru citu darbību, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi.

24. (1) Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskās pētniecības nolūkiem, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē tikai ar Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju.

(2) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās ikreizēju atļauju, bet medījamos dzīvniekus ievest Latvijas Republikā no citas valsts — tikai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju.

PIEKTĀ NODAĻA
MEDĪBU RESURSU UZRAUDZĪBA UN ATBILDĪBA PAR ŠĀ LIKUMA NEIEVĒROŠANU

25. pants. (1) Uzraudzību pār šā likuma un citu ar medībām saistīto normatīvo aktu ievērošanu ārpus medību platībām savas kompetences ietvaros veic valsts un pašvaldības policijas struktūrvienības, bet attiecībā uz nelikumīgām medībām — arī Valsts meža dienesta un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas institūciju darbinieki.

(2) Visās medību platībās Šo uzraudzību veic Valsts meža dienests bet tikai savās medību platībās — zemes īpašnieks vai lietotājs un medību tiesību lietotājs. Ja nepieciešams, uzraudzības veikšanai medību platībās un ārpus tām atļauta visu šajā pantā minēto struktūrvienību un Zemessardzes saskaņota darbība.

26. pants. Lai noteiktu materiālos zaudējumus, ko medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai, arī mājdzīvniekiem, un mežsaimniecībai, Valsts meža dienests izveido komisiju, iekļaujot tajā attiecīgās pašvaldības pārstāvjus, medību tiesību lietotājus, kā arī attiecīgus speciālistus. Komisija nosaka zaudējumu apjomu saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto metodiku. Zaudējumus sedz medību tiesību lietotāji, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēti citādi noteikumi. Strīda gadījumā jautājumu izšķir tiesa.

27. pants. Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas medību resursiem, pārkāpjot šā likuma vai citu ar medībām saistīto normatīvo aktu prasības, tās atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā un ieskaita medību fondā.

28. pants. Fiziskās un juridiskās personas par Šā likuma pārkāpšanu saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

SESTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKIE LĪGUMI

29. pants. Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi medību noteikumi nekā šajā likumā, Latvijas teritorijā piemērojamas starptautisko līgumu normas.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1. augustam apstiprināt medību noteikumus, medību Šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glābšanas un realizēšanas noteikumus, medību fonda nolikumu un valsts medību saimniecības statūtus.

2. Zemkopības ministrijai līdz 1995. gada 1. augustam izstrādāt medījamo dzīvnieku lauksaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu noteikšanas metodiku.

3. Pēc šā likuma spēkā stāšanās iepriekš noslēgtie līgumi par medību platību izmantošanu ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Medību tiesību lietotājiem līdz 1996. gada 1. jūlijam noslēgt līgumus par valsts medību platību nomu un izpildīt šā likuma 16. panta pirmās daļas noteikumus.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1992. gada februāra Medību likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10, 29/31).

Likums stājas spēkā ar 1995. gada 1. augustu.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 1. jūnijā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995. gada 17. jūnijā