Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. 11.novembra Saeimas sēdi pasludinu par atklātu.

Godātie deputāti! Šodien ir 11.novembris — Lāčplēša diena. Tāpēc vispirms sveiksim Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus Lāčplēša dienā un ar īsu klusuma brīdi godināsim visus Latvijas brīvības cīnītājus un viņu piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar savām identifikācijas kartēm.

Sākam izskatīt šodienas darba kārtību. Tātad ir lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem”.

Lūdzu ziņotāju! Stalidzānes kundze.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien tātad mums ir jāizskata Latvijas Republikas Saeimas lēmums par to, kā veidot pastāvīgās komisijas. Jo jūs skaidri zināt, ka viss Saeimas darbs ir atkarīgs no komisiju darba. Un tādēļ katrai Saeimai ir tiesības pieņemt kārtību, kādā ir veidojamas komisijas, lai tās varētu sekmīgi darboties visu četru gadu garumā. Bet tātad, pirmkārt, ir priekšlikums — veidojot Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmajā daļā no 1. līdz 9. punktā minētās visas komisijas. Pēc tam no 11. līdz 13. un no 15. līdz 17.punktā minētās komisijas, tiek ievēroti Kārtības ruļļa un šā lēmuma noteikumi.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas veidošanas kārtību nosaka īpašs Saeimas lēmums. Katrs Saeimas deputāts var būt tikai vienā komisijā, kas minēta Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmajā daļā no 1.līdz 9.punktam, kā arī vienā komisijā, kas minēta šā panta pirmajā daļā no 10. līdz 17.punktam.

3.punkts šajā lēmuma projektā ir tas, kurš nosaka, ka no vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, divus deputātus Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas no 1. līdz 9.punktam minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām.

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederošie deputāti, trīs deputātus Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas no 1. līdz 9.punktam minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz divi attiecīgās frakcijas deputāti ir katrā no šīm komisijām.

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, divus deputātus Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas punktā komisijās, kas ir minētas no 1. līdz 13. un no 15. līdz 17.punktam, var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām.

Un no vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, trīs deputātus Saeimas Kārtības ruļļa 149.panta minētajā pirmajā daļā no 11. līdz 13. un 15. līdz17.punktam minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz divi attiecīgās frakcijas deputāti ir katrā no šīm komisijām.

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kur ietilpst arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, četrus deputātus Saeimas Kārtības ruļļa komisijās, kas ir pārskaitītas punktos no 11. līdz 13. un 15. līdz 17., var ievēlēt tikai tad, ja ir katrā komisijā pa trīs deputātiem.

5.punkts šajā lēmuma projektā paredz, ka deputātu komisijā var ievēlēt tikai tad, ja viņš Saeimas Prezidijam rakstveidā ir apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli.

Ja, veidojot komisijas, ir ievēroti šā lēmuma 2. un 5. punktā minētie noteikumi, balsošana notiek par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem kopumā.

7.punkts lēmuma projektā paredz, ka izņēmuma gadījumā, ja Saeima ir nolēmusi, deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot šā lēmuma 2. līdz 4.punkta noteikumus.

Par to deputātu ievēlēšanu komisijā, kuri nepieder pie frakcijām, lemj Saeima.

Šo lēmuma projektu ir parakstījuši desmit Saeimas deputāti, un par to mums arī šodien ir jālemj.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu, ka šie Saeimas deputāti lūdz nodot izveidotajai Mandātu un iesniegumu komisijai lēmuma projektu par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem.

Tātad viens var runāt “par” un viens var runāt “pret” šo priekšlikumu.

Tātad neviens nav pieteicies?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — nodot šos Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus Mandātu un iesniegumu komisijai.

Lūdzu parādīt rezultātu! Tātad 98 ir balsojuši — par, pret un atturas — nav. Tātad noteikumi ir nodoti Mandātu un iesniegumu komisijai.

Un lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūgtu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā Strēļa kungu.

K.Strēlis (JL). Priekšlikums ir iesniegt 30 minūšu laikā. Ja komisija pulcējas šeit pāri ielai, tad spēs sagatavot šos...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Tad Prezidija priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30 minūtes... Prezidijs ierosina Saeimas sēdē pārtraukumu uz pusotru stundu, tātad — līdz 16.38 vai 16.40... Tad mēs sanāksim tālāk sēdē un turpināsim izskatīt priekšlikumus.

Ir pieteikusies Vineta Muižniece par procedūru.

V.Muižniece (TP). Par komisijas sanākšanas laiku, jo citādi komisijas locekļi nevar zināt...

K.Strēlis. Būtu vēlams pēc iespējas ātrāk... Pēc desmit minūtēm...

V.Muižniece. Mēs nevaram spriest pēc tā, Strēļa kungs, kad būtu vēlams. Ir vajadzīgs precīzs laiks. Vai tas būs pēc šī priekšlikumu iesniegšanas laika beigām vai... vai arī kā citādi...

K.Strēlis. Pēc desmit minūtēm mēs varētu pulcēties?

V.Muižniece. Nē, nevaram pulcēties, Strēļa kungs, jo tikko ir lemts un vēl nav balsots par priekšlikumu iesniegšanas laiku. Un nevar būt par šo apspriede. Komisija var strādāt tikai tad, kad ir beidzies priekšlikumu iesniegšanas laiks. Lūdzu to ņemt vērā, pieņemot lēmumu.

K.Strēlis. Nu tad es atvainojos... Pēc trīsdesmit minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi par priekšlikumu iesniegšanas laiku? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Tātad saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu frakcija “Jaunais laiks” ierosina pārtraukumu uz desmit minūtēm.

To ir parakstījuši pieci deputāti.

Ko, lūdzu? Ko mēs darām? Tad šobrīd ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi, tātad pārtraukuma garums. Tātad viens, ko ierosināja Saeimas Prezidijs, — pusotru stundu, un otrs, ko ierosināja “Jaunais laiks”, — 10 minūtes. Tad ir jābalso, ja?

Tātad mēs balsojam par pirmo — Saeimas Prezidija priekšlikumu: ierosināt Saeimas sēdē pārtraukumu pusotras stundas garumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti balsojuši “par”, “pret” balsojuši 37, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Tātad pārtraukums pusotru stundu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Vārds ziņotājam — Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvim Kārlim Strēlim. Lūdzu!

K.Strēlis (JL). Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus par iesniegtajiem priekšlikumiem. Bet sakarā ar lielo materiālu daudzuma sagatavošanu visiem deputātiem nepieciešams pārtraukums līdz pulksten 17.15.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? (Balsis no zāles: “Jā ir!”)

K.Strēlis. Vienkārši materiāli tiek pašlaik drukāti, jo bija ļoti daudz priekšlikumu un nevarēja paspēt...

Sēdes vadītāja. Tad kādi ir citi konkrēti priekšlikumi?

K.Strēlis. Pulksten 17.15 materiāli tiks izdalīti, un tad mēs varam lemt.

Sēdes vadītāja. Kas lūdz vārdu, ja ir kādi pieteikušies?

Lūdzu, Urbanoviča kungs!

J.Urbanovičs (PCTVL). Ieslēdziet man! Priekšlikums ir sākt darbu un strādāt ar visiem dokumentiem, kurus varbūt vēl cita komisija izdomās sagatavot, 9.00 no rīta ceturtdien.

Sēdes vadītāja. Paldies! Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Kolēģi! Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka šodien ir Lāčplēša diena, ir daudz visādu pasākumu, un mums šis darbs šodien izskatās tāds sasteigts un nekorekts, un labāk, ka mēs sanākam ceturtdien no rīta, tad, kad komisija nopietni ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies Ābiķa kungam!

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Es ierosinu nobalsot par komisijas priekšlikumu. Komisija lūdz pārtraukumu līdz pulksten 17.15. Tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Kariņa kungs, lūdzu!

A.K.Kariņš (JL). Es piekrītu Seiles kundzei. Tomēr mums vajadzētu balsot par to, ka Mandātu un iesniegumu komisija ir pieprasījusi pusstundu pārtraukumu, un turpināt šodien izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Tad ir ienākuši divi priekšlikumi. Tātad viens ir komisijas priekšlikums — atsākt sēdi pulksten 17.15 šodien.

Un otrs priekšlikums — atsākt sēdi ceturtdien, tas ir, kurš datums? 14.novembrī pulksten 9.00 no rīta.

Tad balsojam par tālāko priekšlikumu, tātad atsākt sēdi ceturtdien, 14.novembrī pulksten 9.00 no rīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 48, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Tad pārtraukums līdz 17.15, un atsāksim mūsu sēdi šodien pulksten 17.15. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atsākam Saeimas sēdi. Vārds ziņotājam no Mandātu un iesniegumu komisijas Strēļa kungam. Lūdzu!

K.Strēlis (JL). Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 25. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja iesniegto lēmuma projektu un izskatīja arī iesniegtos priekšlikumus. Komisija atbalsta lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Šodien jūs pieņemsiet pirmo svarīgo lēmumu — liela daļa no jums. Un tieši tādēļ es vēlētos, lai mēs ļoti rūpīgi iepazītos ar dokumentiem, kuri mums tiek piedāvāti lēmuma pieņemšanai.

Tātad dokuments nr.8, kuru Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē izvērtēja, mūsuprāt, nebija gana kvalitatīvs. Un, mūsuprāt, šeit ir veicami daudzi uzlabojumi. Bet pats galvenais, kas satrauc Tautas partijas frakciju šajā ziņā, ir nedemokrātiskā ievirze.

Un atcerieties, kolēģi, ka katram deputātam ir neierobežotas tiesības darboties. Un, mūsuprāt, nav pamatoti ierobežot ar noteiktu skaitu komisijās, ja frakcija tiek pārstāvēta visās komisijās, mēs uzskatām, ka tad ir iespējas strādāt vairākiem deputātiem arī tajā komisijā, kurā viņi ir visprofesionālākie, valstij visnoderīgākie, visvairāk var īstenot to, ko no mums gaida sabiedrība.

Un beigu beigās. Tad, kad vērtējam šo dokumentu, un jūs vērtēsiet arī otrajā lasījumā tos priekšlikumus, kurus man par lielu izbrīnu ir iesniegusi tikai un vienīgi Tautas partijas frakcija dažādu deputātu personā, tad atcerieties arī to, ko jūs solījāt, uzņemoties deputātu pienākumus. Ka aizstāvēsiet Latviju kā demokrātisku valsti. Vai tas tā ir? Iespēja to parādīt ir, arī balsojot par to, kādas mēs dodam katram savam kolēģim tiesības darboties komisijās.

Vispārējā nostādne, kāda ir šajā koncepcijā, pretēji tam, kā strādāja 5., 6. un 7.Saeima, ļaujot deputātiem izvēlēties komisijas, kurās viņi vēlas strādāt, mūsu frakcijai nav pieņemama. Tādēļ mēs šo priekšlikumu pirmajā lasījumā noteikti neatbalstīsim. Bet, ja jūs atbalstīsiet, centīsimies to uzlabot otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies debatētājai.

Nākošais debatēt ir pieteicies Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām, šis priekšlikums varētu būt atbalstāms, jo principā tā ir laba doma — kaut kādā veidā regulēt deputātu sadalīšanu pa komisijām. Bet tomēr es te saskatu zināmu mēģinājumu ierobežot suverēnu deputātu un politisku partiju rīcības brīvību. Jā, tas ir ļoti pareizi prasīt, ja frakcijā vai politiskajā blokā ir atbilstošs deputātu skaits, lai šī frakcija tiktu pārstāvēta visās Saeimas komisijās. Bet es pilnīgi pieņemu situāciju, ka frakcijā var būt vairāki deputāti, kas ir īpaši ieinteresēti vienā jautājumā vai vienā jomā, kas ir speciālisti šajā jomā, un, teiksim, frakcijā vai partijā ir mazāk speciālistu kādā citā jomā. Un, manuprāt, tās būtu suverēnas tiesības jebkurai politiskajai partijai koncentrēties uz kaut kādiem jautājumiem, ko šī partija uzskata par vairāk svarīgiem šīs partijas vēlētājiem. Tā ka manā skatījumā šis priekšlikums, šis projekts iet drusciņ par tālu tajā regulēšanā.

Un es tomēr ļoti aicinātu jūs ieklausīties opozīcijas priekšlikumos un nediktēt sava nelielā vairākuma gribu arī mazākumam. Jo galu galā demokrātija nav tikai vairākuma diktāts. Demokrātija ir arī mazākuma interešu un tiesību ievērošana. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākošais debatēs ir pieteicies Rihards Pīks. Lūdzu!

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Principā piekrītot tam, ko jau divi iepriekšējie runātāji teica, es gribu vērst uzmanību uz to, ka visās iepriekšējās Saeimās, es visās neesmu piedalījies, bet pagājušajā nebija neviens gadījums, ka nerespektētu frakcijas vēlmi — virzīt deputātu uz kādu komisiju. Jo tas tika uztverts par dabīgu šī deputāta izpausmi un dabīgu arī frakcijas vēlmi — akcentēt spēku tur. Jā, protams, ir kādreiz interese, frakcija grib pārgrupēt spēkus tur kādam likumam, cita frakcija grib tur, tā arī ir interesanta spēle.

Bet es gribu teikt vēl vienu lietu. Tagad tādā ātrumā, nezinot vēl, nepazīstot īsti šo darbu, mēģināt uzspraust tādus ciešus rāmjus... piedodiet, man gandrīz tas atgādina tādus boļševiku laikus, (Starpsauciens: “Tie ir jaunie laiki! Nejauc!”) ka visu salikt pa plauktiem, stingros rāmjos, tā jums būs darīt un nekā citādi. Tas labi nebeidzas. Un es domāju, ka uzreiz tā nolikt tādus grožus, teiksim, nebūtu prāta darbs. Jo tas... es vēlreiz atgādinu, pirmkārt, pārkāpj deputātu tiesības, otrkārt, piespiež deputātam varbūt strādāt kaut kur pavisam citur, tātad viņš sevi nevar izmantot. Treškārt, ir taču komisijas, kuras veic ārkārtīgi dažādu darbu. Viena komisija, piemēram, mēnesī sagatavo četrus piecus likumprojektus, viena — visas Saeimas laikā četrus sagatavo. Tātad arī tur ir jābūt dažādam šim cilvēku skaitam un šai cilvēku kvalifikācijai. Līdz ar to es ierosinu padomāt un nepārsteigties šāda stingra, cieta, reglamentējoša lēmuma projekta pieņemšanā.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Pīka kungs.

Nākošā debatēs ir pieteikusies Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Sagatavotais lēmuma projekts tieši ievieš demokrātiju. Jo iepriekšējā Saeimā, 7.Saeimas laikā, bija bieži

vien tāda situācija, ka, piemēram, tad, kad vajag dabūt cauri kādas ļoti noteiktas likumprojektu normas, no Tautas partijas Tautsaimniecības komisijā sēž veseli pieci deputāti, un tas ir vairākums, un tiek pieņemti tādi lēmumi, par kuriem varbūt pārējie nav sevišķā sajūsmā.

Arī īsi pirms budžeta apstiprināšanas pēkšņi no sociāldemokrātiem pārceļo viens bariņš uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai tā ir kāda demokrātija, un vai šeit tādā gadījumā ir kādas... šajā gadījumā, manuprāt, tomēr tiek pārkāptas deputāta tiesības lemt brīvi un demokrātiski un strādājot katram savā komisijā visu šo Saeimas laiku. Ja kāds tiešām vēlas apmainīt komisiju ar savu kolēģi, tad viņš to var darīt arī nedaudz vēlāk, izmainot savu lēmumu, apmainot, piemēram, kaut vai Tautsaimniecības komisijas deputātu pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu, un tas viss ir ļoti normāli.

Tā ir pareiza situācija un to jau vajadzēja ieviest, manuprāt, jau arī iepriekšējās Saeimās strādājot!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies Seiles kundzei.

Nākošais debatēs ir pieteicies Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (JL). Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt divas lietas.

Pirmais ir tas, ka tauta ir nobalsojusi par mums tādās proporcijās, kādās mēs šodien sēžam šajā zālē. Šis te lēmuma projekts, kādā veidā izveidot komisijas, tiešām veidā atspoguļos to, kādā veidā tauta ir mūs iebalsojusi Saeimā. Tātad, pieņemot šo lēmuma projektu, mēs atspoguļosim komisijās līdzīgu sastāvu, kā mēs sēžam šeit, Saeimā. Tātad demokrātijas principi tiktu pilnībā ievēroti.

Otra lieta. Es vēlos kliedēt vienu mītu. Šeit daudzi... jau šajā diskusijā es esmu dzirdējis runu par profesionalitāti un ka mums vajag profesionāļiem atļaut darboties tajā jomā, kur viņi ir profesionāļi. Es kolēģiem atgādinu, ka līdz ar mūsu Saeimas mandātu pieņemšanu mēs esam kļuvuši par profesionāliem politiķiem. Un šis te darbs komisijās ir politiska rakstura darbs, nevis profesionāla aroda rakstura darbs. Ja kāds ir profesionāls ekonomists un grib darboties un strādāt tīri kā ekonomists, viņa vieta faktiski nav Saeimas ietvaros, bet ārpus Saeimas.

Tātad šeit mums ir jāsaprot, ka pirmām kārtām mēs esam politiķi. Sadalot savus spēkus vienmērīgi pa visām komisijām proporcionāli mūsu pārstāvniecībai, ir ne tikai labs risinājums, tas ir tas pats labākais risinājums un no demokrātijas viedokļa tas pareizais risinājums.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Nākošais debatēs pieteicies Zunda Ēriks. Lūdzu!

Ē.Zunda (TP). Priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai Saeima strādātu efektīvi. Un, lai Saeima strādātu efektīvi, mums jāizveido efektīvs komisiju darbs. Un, manuprāt, komisiju darbs var būt efektīvs, ja mēs ievērojam divus principus: pārstāvības principu un deputāta iespējas darboties atbilstoši viņa profesionālajām zināšanām un viņa pieredzei.

Šinī brīdī man liekas, ka otrs princips tiek ignorēts. Un šie divi principi vispār tiek aizstāti ar vienu trešo principu, kas ir — varas princips. Mēs esam vairākumā, un mēs rīkosimies tā, kā mēs gribam. Bet varas princips ir ļoti bīstams princips. Tie, kas ir pie varas, tie nav pie varas, un tie, kas cer, ka uz viņiem tas princips nedarbosies, uz viņiem kādreiz darbojas šis princips.

Es lūgtu pārdomāt par šīm lietām un pieņemt tos principus, kas mums visiem ir kopīgam darbam pieņemami.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Nākamais vārdu lūdz Šadurskis Kārlis. Lūdzu!

K.Šadurskis (JL). Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt un lūgt mums visiem atcerēties to, ka mēs neviens Saeimā neesam ievēlēts kā ārsts, skolotājs, tautsaimnieks vai pēc citas profesionālās pazīmes. Mēs visi šeit esam ievēlēti pēc partiju sarakstiem. Tātad tas, kas ir diktējis vēlētāju izvēli, ievēlot tos vai citus cilvēkus parlamentā, ir bijušas partijas programmas. Un tāpēc apelēšana pie profesionalitātes principa, sadalot deputātus komisijās, šobrīd, es uzskatu, ir pilnīgi nevietā.

Protams, ka mums ir jābūt profesionāļiem visām savās jomās. Un, ja pēkšņi Saeimā izrādīsies, ka kādā profesijā mums vispār nav speciālistu, nu tad ko tas nozīmē? Tad šajā komisijā būs tikai pa vienam cilvēkam no frakcijas? Nu tas jau nav nopietni! Tāpēc es uzskatu, ka vienmērības princips, kurš ir iestrādāts šajā projektā, ir ļoti atbilstošs vēlēšanu rezultātiem un atbilst demokrātijas normām.

Un aicinu par to arī balsot.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds debatēm Jānim Jurkāna kungam. Lūdzu!

J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Es iedomājos, piemēram, Kariņa kungu kā Latvijas hokeja izlases treneri. Un, ja vadās pēc šī principa, tad jūs ņemtu no visām virslīgas komandām attiecīgi proporcionāli, neskatoties uz šo spēlētāju profesionalitāti un kvalifikāciju. Jo var jau teikt: jā, nu, teiksim, visas komandas spēlē hokeju, un būsim demokrāti un ļausim visiem paspēlēt Latvijas izlasē.

Otrs arguments ir tāds, ka šis gads, šī gada nogale, nākamais gads Latvijas ārpolitikā ir izšķirošs. Un man grūti iedomāties, kā strādās Eiropas lietu komisija, ja jūs ievērosiet šo principu. Sanāks cilvēki, kas nav Eiropas komisiju Briselē redzējuši no iekšpuses, cilvēki, kuri nezina, kas tur darās. Jautājums ir: vai jums ir laiks? Jūs domājat mācīties, kas notiek, kas notiek Briselē, kas notiek Eiropā, kas notiek Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un tā tālāk? Šī Saeima nav viena laboratorija, kurā jūs varat tagad eksperimentēt! Jūs to varat darīt mājās. Šeit ir... un arī runājot par to — profesionāļi vai nav profesionāļi — nav svarīgi. Šeit ir cilvēki, kas ir strādājuši Saeimā un ievēlēti, lai strādātu visas valsts labā, bet ne partijas labā. Mēs visi esam šeit, lai mēs vairotu valsts labklājību un drošību. Kā jūs stādāties priekšā — strādāt komisijās, kur jums absolūti nav sajēgas, kas tur darās? Piedodiet, jūs esat jauni, spējīgi cilvēki, bet nesakiet šeit, nestāstiet, ka jūs zināt, kas notiek, ka jūs zināt šos priekšmetus. Jums vēl būs daudz jāmācās.

Tāpēc vai nu ir valsts intereses pirmajā vietā, vai ir jūsu šī te demokrātijas izpratne. Vēlreiz atgādinu: valsts nav vienas partijas laboratorija, kur var eksperimentēt.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies, Jurkāna kungs!

Vārds Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Te nesen uzstājās “Jaunā laika” deputāts un runāja par demokrātiju. Par kādu demokrātiju jūs šeit runājāt? Par vairākuma demokrātiju. Jūs ieliekat šajā projektā vienu ļoti demokrātisku, jūsu skatījumā, normu — par to, ka ir izņēmuma gadījumi, par to, ka jūs ar balsu vairākumu varēsiet ievēlēt vienu deputātu nevis divās komisijās, bet trijās un četrās komisijās. Tajā pašā gadījumā jūs varēsiet deputātu ievēlēt neproporcionāli, jums ir izņēmuma gadījums.

Tāpēc es lūdzu nebalsot par šo lēmuma projektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Vārds Ģirtam—Valdim Kristovskim. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (TB/LNNK). Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Šeit tiek daudz piesaukts demokrātijas vārds, un es domāju, ka ar šo vārdu nevajadzētu īpaši spekulēt, it sevišķi tiem cilvēkiem, kuriem demokrātija varbūt ir diezgan tāla un nemaz tik saprotama lieta nav. Demokrātija, kā mēs zinām. (No zāles deputāts J.Jurkāns: “Pasaki skaidrāk!”) Demokrātija, kā mēs zinām, daudzās valstīs tiek organizēta dažādi. Un arī parlamenta darbs daudzās valstīs tiek organizēts dažādi.

Gribu teikt ka starp opozīciju un pozīciju bieži vien pastāv konkrētas attiecības, konkrēts balanss, un daudzās valstīs tā ir demokrātijas kultūras pazīme, ja tieši šis balanss tiek uzturēts ikdienas darbā, dažādos balsojumos.

Gribu teikt, pat vēl vairāk, opozīcija un pozīcija, zinot to, cik sarežģīts ir parlamenta darbs, bieži vien piekāpjas viena otras priekšā un noņem savus deputātus, ja šis balanss tiek izjaukts.

Tā ka šeit šinī gadījumā apelēt un runāt par to, ka demokrātija ar šādu pozīcijas piedāvājumu šajā likumprojektā tiek izjaukta, es domāju, nav pamata. Manuprāt, demokrātija ir efektivitātes un mērķtiecīguma pamats, un tieši tāpēc arī, es domāju, esošais likumprojekts ir piedāvāts.

Šeit tika pieminēts jautājums par hokeja komandu. Es gribētu teikt, ka hokeja komanda ir ļoti strikti organizēta sistēma.

Jurkāna kungs, vai jūs kādreiz esat redzējis, ka laukumā laiž, ko pagadās, ka laukumā vienlaicīgi ir divi vārtsargi vienas komandas sastāvā vai visi spēlētāji, kuri atrodas uz rezervistu soliņa, kad vien ienāk prātā, viņi metas laukumā?

Es domāju, ka tādas situācijas mēs neesam piedzīvojuši. Taču, ja šādas situācijas jums ir zināmas, tad es ceru, ka jūs varbūt tās kādreiz arī pieminēsiet.

Tā ka es domāju, ka šeit nav runas vai apelācija pie profesionālisma vai pie demokrātijas, bet, es domāju, ka šeit ir runa par anarhiju, uz ko aicina acīmredzot kādi no opozicionāriem.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns (PCTVL). Runājot par demokrātiju, Kristovska kungs, es ceru, ka jūs zināt, ka Anglijā-Lielbritānijā ir Eiropā ir visvecākā demokrātija. Tur, starp citu, komisiju priekšsēdētāji, komisiju vadība pieder opozīcijai. Tas ir tā, runājot par demokrātiju un par pieredzi Eiropā.

Vēl. Es gribu atgādināt vēlreiz: Latvija risinās ļoti svarīgus ārpolitiskus jautājumus. Jums, pozīcija, bez opozīcijas palīdzības neiztikt! Ievērojiet to ļoti stingri!

Tātad vai nu jūs gribat, lai mēs piedalāmies procesā un palīdzam, vai jūs gribat mūs turēt malā? Un, ja jūs gribēsiet mūs turēt malā un atstāt no lēmumu pieņemšanas, jums, piedodiet, būs ļoti grūti realizēt savus... jeb teiksim tā, valsts ārpolitiskos uzdevumus. (No zāles deputāts E.Repše: “Draudi?!”)

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Krišjānis Kariņš — otro reizi.

A.K.Kariņš (JL). Es gribētu atgādināt to, ka, pieņemot šo lēmuma projektu, nebūt tas nenozīmē, ka opozīciju noteikti grib atstumt malā. Opozīcija ir pārstāvēta visās komisijās līdzīgā proporcijā, kā tā ir pārstāvēta Saeimā. Tātad tas ir pašas opozīcijas jautājums. (Aplausi.) Tas ir opozīciju jautājums, vai viņi vēlas būt “pret”, vienkārši lai būtu “pret”, vai lai strādātu pie valstiski svarīgiem jautājumiem kopā ar pozīciju. Tas ir opozīcijas... Un šis lēmuma projekts nebūt to neiespaidos.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Kārlis Šadurskis — otro reizi.

K.Šadurskis (JL). Godātie kolēģi! Es tikai gribēju pateikties opozīcijas deputātiem par pirmo mācības stundu par uzvedību Saeimas zālē. Sirsnīgi pateicos!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā — vārds Kārlim Strēlim.

Jums ir kas piebilstams?

K.Strēlis. Es ierosinu par pieņemšanu pirmajā lasījumā balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Saeimas lēmuma projekta ”Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 42, atturas — neviens. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 118.pantu priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā izskatāmi divos lasījumos, un pēc pirmā lasījuma tūdaļ seko otrais lasījums.

Lūdzu, Golubova kungs! Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

A.Golubovs (PCTVL). Tā kā mēs tagad pieņemam pirmajā lasījumā, tagad vajadzētu sekot tam, ka vajag noteikt iesniegšanas laiku priekšlikumiem. Termiņu. Un es piedāvāju termiņu — ceturtdiena ap divpadsmitiem.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks bija jau noteikts, un to...

A.Golubovs. Atvainojiet! Pirms tam nebija pieņemts pirmajā lasījumā. Un tikai tad, kad mēs pieņemam pirmajā lasījumā, mēs varam iesniegt priekšlikumus. Lūdzu noteikt termiņu! Un es piedāvāju ceturtdienu.

Sēdes vadītāja. Patstāvīgais priekšlikums tika nodots jau izskatīšanai komisijā, un tātad šī te procedūra jau tika ievērota. Nav vairs jābalso pēc Kārtības ruļļa.

Tātad mēs varam pāriet pie lēmuma projekta izskatīšanas otrajā lasījumā.

Lūdzu, Strēļa kungs!

K.Strēlis. Tika iesniegti deviņi priekšlikumi. (Dep. A.Golubovs runā no zāles.)

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā. Iepazīstieties ar Kārtības rulli, lūdzu!

K.Strēlis. Tika iesniegti deviņi priekšlikumi. Tāpēc arī komisijas darbs aizkavējās.

1.priekšlikums bija deputātu Slaktera, Muižnieces, Pietkeviča priekšlikums. Mandātu komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi deputātiem? Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Godātie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs pievērst uzmanību 1.priekšlikumam. Esmu šo priekšlikumu sagatavojusi tieši tādēļ, lai atbrīvotu politiskās partijas un frakcijas no tām personām, kurām ir jāuzņemas atbildība par tādiem gadījumiem, kādi diemžēl ir bijuši Saeimā iepriekšējos gados, bet ne Tautas partijas frakcijā, gribu to uzsvērt. Kad parādās cilvēki, kas pamet frakcijas, ir tām nepiederoši, un, ja mēs saglabājam tādu redakciju, kāda šobrīd tiek piedāvāta, tad frakcijai, kura ir deleģējusi savu pārstāvi, bet kurš pēkšņi ir kļuvis par nepiederošu, nav iespējas deleģēt šajā komisijā cilvēku, kurš pārstāvētu šo frakciju. Padomājiet par šo piedāvājumu, par šo redakciju, kas tikai vairotu demokrātiju, un nekādā veidā nevairotu anarhiju.

Un es gribētu mazliet arī vēl precizēt iepriekšējās debatēs izskanējušo Kristovska kunga viedokli. Jo, redziet, Kristovska kungs, jūs strādājāt iepriekšējās Saeimās, bet man gan šķiet, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka 5., 6. un 7.Saeimā ir strādājuši anarhisti. Šīs Saeimas strādāja pēc demokrātijas principiem un pēc tiem principiem, pret kuriem jūs šobrīd iebilstat, bet kuriem jūs pakļāvāties un neiebildāt iepriekš. Un tādēļ, pirms pieņemt kādus lēmumus, es aicinātu nevis stingri turēties pie tā, ka tā bija uzrakstīts pirmajā lasījumā, bet domāt līdzi, vērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputātu Slaktera, Muižnieces un Pietkeviča priekšlikumu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 52, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 2. — deputāta Ābiķa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Valdošās koalīcijas piedāvātais likumprojekts diemžēl ignorē deputāta iepriekšējo darba pieredzi un iemaņas.

Es gribu pasvītrot, ka šāda pieeja, starp citu, nav izdevīga arī pozīcijas deputātiem. Es atkārtoju, arī pozīcijas deputātiem. Jo, piemēram, situācijā, kad mazai frakcijai atvēl likumdošanas komisijā deleģēt vienu deputātu, var taču būt tā, ka divi ļoti labi izglītības speciālisti ir vienā no frakcijām, divi ļoti labi iekšlietu speciālisti ir otrā frakcijā. Un pozīcijas frakcijas taču matemātiski neko nezaudētu, ja šie speciālisti varētu strādāt atbilstoši savai iepriekšējai darba pieredzei. Spēku samēri pozīcijas un opozīcijas starpā taču nemainītos, ja šie divi speciālisti attiecīgajā jomā strādātu attiecīgajā komisijā un arī otrādi.

Protams, es piekrītu tiem kolēģiem, kas teica, ka ideāla situācija jau nebūs nekad, un ja Saeimā ir jāizskata likumus, piemēram, par aviāciju, diez vai Saeimā ir kāds aviācijas speciālists. Varbūt es maldos, bet iespējams, ka tā ir. Ne vienmēr visās jomās Saeimā ir ievēlēti deputāti, kuri ir visu jomu speciālisti.

Un vēlreiz es saku, ka ideālas situācijas jau nebūs nekad. Taču komisiju darba kvalitāte tikai iegūs, ja frakciju politiskās intereses būs sabalansētas. Es atkārtoju, sabalansētas ar ievēlēto deputātu darba pieredzi.

Man ir pietiekami liela parlamentārā darba pieredze, un man ir iznācis pārliecināties par to, ka tāda mākslīga komisiju darba politizēšana, kā to šobrīd piedāvā vairākums, likumprojektu kvalitātei par labu nenāks. Ticiet man! Un es varu droši apgalvot, ka agri vai vēlu šī lieta Saeimā tiks pārskatīta gadījumā, ja jūs manu priekšlikumu šodien neatbalstīsiet.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām bija ļoti interesanti paklausīties, kas ir demokrātija, un, protams, aizsardzības ministram tas ir vislabāk zināms, kas ir demokrātija. Bet, ziniet, man šķiet ļoti bīstama šāda pieeja, uz kā balstās tieši šis likumprojekts, ka kopš mēs esam ievēlēti, mēs vairs neesam profesionāļi. Mēs esam profesionāli politiķi. Aizmirstiet visu, ko zinājāt, visu savu kvalifikāciju, visu savu pieredzi, un man patiešām gribas piebilst, ka... kā to varētu teikt... kā viens klasiķis rakstīja, ka katra virtuves darbiniece var pārvaldīt valsti. Šķiet, ka mūsu vairākums diemžēl sliecas uz to pašu pusi, kā šis vēsturiskais darbonis rakstīja.

Es domāju, ka nevajadzētu aizmirst, ka tomēr katram ir sava pieredze un sava kompetences joma.

Un tā vienmērīgā sadale patiešām novedīs pie tā, ka daži kompetenti speciālisti paliks ārpus savām komisijām.

Un... nu varbūt... nu nebūsim divkosīgi. Ir pilnīgi skaidrs, kādas idejas izraisa šis projekts. Nav runa par demokrātiju, nav runa par vēlētāju interešu ievērošanu. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka valdošās koalīcijas partijas ir pie vadības visās komisijās. Un viss.

Tā ka nemānīsim sevi un nemānīsim vēlētājus, nemānīsim radioklausītājus. Un tieši šī principa ievērošana novedīs pie tā, ka arī pie komisijas vadības nebūs tie speciālisti, jo viņam bija tāda nelaime tikt ievēlētam no opozīcijas partijām, no tām partijām, kas palika opozīcijā, un komisiju vadīs cilvēki, varbūt dažos gadījumos es nesaku, ka vienmēr, bet būs noteikti tādi gadījumi, ka cilvēki bez atbilstošas pieredzes, arī bez parlamentārā darba pieredzes, arī bez attiecīgas kompetences... es nedomāju, ka tas būs demokrātijas interesēs un visu mūsu vēlētāju interesēs.

Es domāju, ka šis Ābiķa kunga priekšlikums vismaz daļēji palīdzētu tomēr tikt galā ar šo problēmu. Un aicinu jūs atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Te runāja par to, ka pēc ievēlēšanas mēs kļūstam par profesionāliem politiķiem. Par profesionāliem politiķiem kļūst tad, kad to pierāda laiks un kad jūs tiešām spējat domāt kā profesionāls politiķis.

Jo kas ir politika? Politika ir kompromisu māksla: nevis ar varu uzspiest, pie kam ļoti maza vairākuma lēmumus mazākumam. Varu atgādināt, ka neviena Saeima līdz šim nav sākusies ar pozīcijas un opozīcijas konfrontāciju tādā līmenī uz komisiju veidošanas principa. Un šo konfrontāciju nav izsaukusi opozīcija, bet jūsu ierosinātie priekšlikumi. Praktiski neslēpta varbūt vēlme sagrābt varu komisijās, iegūt amatus, automašīnas un citas lietas.

Otrs. Kariņa kungs, ir ļoti svarīgi, un ir arī starpība — ir politiķi un valstsvīri. Lai no politiķa kļūtu par valstsvīru, ir jāiet tāls ceļš. Vai jūsu frakcijās būs daudz valstsvīru, valstssievu, profesionālu politiķu — to rādīs laiks, to mēs šodien neredzam. Mēs redzam to, ka tiek uzspiesta konfrontācija pirmajā sēdē.

Pie kā tas novedīs? Pirmām kārtām, pie Saeimas darba kvalitātes pazemināšanās. Jūs esat pasekojuši, cik likumprojektu ir izskatījušas komisijas, piemēram, iepriekšējās Saeimas laikā gada laikā? Piemēram, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija — 4 likumprojektus, Juridiskā komisija — lielus kodeksus, kur tika veidotas apakšgrupas no deputātiem, kas pārstāvēti komisijās, lai uz komisijas sēdēm nāktu jau sagatavoti materiāli.

Pēc šī lēmuma projekta iznāks tā, ka komisijās, kurās ir 4 likumprojekti un kur ir varbūt vienā sēdē 4 likumprojekti jāizskata, pārstāvēti būs vienādā skaitā. Līdz ar to, nevienmērīgi sadalot šo te slodzi, Saeimas darba kvalitāte kritīsies. Tas ir neapšaubāmi būtiski.

Otrs. Jūs domājat, ka spraustos mērķus, kā Eiropas Savienība un NATO integrācija, ir iespējams sasniegt jums 55 vai 52,vai 49, kā es redzu balsojumos, kas šobrīd jau ir pirmajos, ļoti vieglajos balsojumos, tie jau nav pat pārāk sarežģīti. Nav iespējams. Un, ja jūs ejat uz konfrontāciju, jūs apdraudat nešaubīgi arī šo procesu, jo šo kā par demokrātisku varat uzskatīt tikai jūs varbūt kā profesionāli politiķi, kā jūs teicāt, ienākuši šeit, Saeimā.

Un es domāju, ka iepriekšējā Saeimā es biju valdībā, valdošajā koalīcijā, un te mans bijušais kolēģis teica, ka sociāldemokrāti pirms budžeta izskatīšanas pārgāja uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Sociāldemokrāti bija opozīcijā. Valdošā koalīcija bija stipra, viņa nebaidījās no tā, ka kāda cilvēka esamība vai neesamība, vai viena cilvēka esamība vairāk komisijās izšķirs šīs valdības likteni vai spēju strādāt. Šī koalīcija bija stipra, noturējās divus gadus. Un īstenībā es gribu pateikt, ka man šķiet, ka šis ir pirmais jūsu vājuma apliecinājums, ka jūs uzskatāt, ka tikai ar matemātiku varēs nomākt un atrisināt tās problēmas vai tos augstos mērķus, kurus jūs tiešām sev esat sprauduši.

Tāpēc profesionālajiem politiķiem aicinu pieņemt profesionāli politiskus lēmumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam.

Tad balsojam par 2. — deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 3. — deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tātad balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 4. — deputātu Segliņa un Dalbiņa priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 5. — deputātu Ābiķa, Lagzdiņa, Rugātes, Kiršteina un Zommeres priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 6. — deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”)

K.Strēlis. 6. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 7. — deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 8. — deputātu Segliņa un Dalbiņa priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 9. — deputātu Ābiķa, Lagzdiņa, Rugātes, Kiršteina un Zommeres priekšlikums. Komisijas atzinums — neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. Aicinu pieņemt lēmuma projektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Tātad balsojam par Saeimas lēmuma projektu “Par 8.Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 43, neviens neatturas. Lēmuma projekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts. Paldies! (Starpsauciens: “Uzvara!”)

Prezidijs paziņo, ka kandidatūru saraksti pārstāvniecībai 8. Saeimas komisijās iesniedzami rakstveidā līdz šā gada 12.novembrim pulksten 14.00.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!... Piedodiet!

Vārds Gundaram Bērziņam par procedūru.

G.Bērziņš (TP). Kā dzirdams, šīs Saeimas priekšlikums ir pretrunā ar Kārtības rulli. Priekšlikumus var iesniegt līdz jautājuma skatīšanai Saeimas sēdē, tāpēc ka tas ir tikai vēlmes formā un nav saistošs frakcijām.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā šīs kandidatūras, kas nebūs iesniegtas, nebūs vienotajā Saeimas lēmuma projektā, Bērziņa kungs! Paldies!

Tātad reģistrācijas režīmu, lūdzu! Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam vispirms Antai Rugātei. Lūdzu!

A.Rugāte (TP). Godātie Saeimas deputāti! Turpinot labi iesāktas tradīcijas, Latvijas parlaments dibina sadarbības grupas ar to valstu parlamentiem, ar kuriem šī sadarbība patiešām Latvijai ir būtiska un nozīmīga.

Es pārstāvu to sadarbības grupu, kas ir strādājusi ar Francijas parlamentu, gan apakšpalātu, gan augšpalātu, un tādēļ kopā ar pārējiem kolēģiem esam iesnieguši savu iesniegumu Saeimas Prezidijā, ierosinu šo grupu atjaunot un dibināt arī 8.Saeimā. Tādēļ arī šodien lūdzam pēc plenārsēdes uz šīs sadarbības grupas dibināšanas sēdi. Tos kolēģus deputātus, kuri arī nav parakstījušies par dibināšanas sanāksmi, jo šādas tiesības ir ikvienam no 100 Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rugātes kundze!

Vārds paziņojumam Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie kolēģi! Šajā pašā sakarā ļaujiet man jums darīt zināmu šādu ziņojumu, ka arī Latvijas — Vācijas parlamentu sadarbības grupas dibināšanas sanāksme notiks tūlīt pēc plenārsēdes beigām Dzeltenajā zālē.

Un Latvijas — Baltkrievijas, Latvijas — Krievijas, Latvijas — Ukrainas un Latvijas — Ķīnas parlamentu sadarbības grupu dibināšana notiks Sarkanajā zālē.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai sekretāra biedram Bartaševiča kungam. Lūdzu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējusies: Elita Šņepste. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sēde ir slēgta. Par nākamo sēdi Prezidijs paziņos atsevišķi. Paldies!

 

Pēc 2002.gada 11.novembra ārkārtas sēdes

— “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem”. (Dok.nr.25) Balsojums par 1.lasījumu: 51 par, 42 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 55 par, 43 pret, 0 atturas.

Saeimas preses dienests