Foto: Andris Eglītis |
Te sienu pļauj, te svētās Māras govs,
pret sauli sānus spīdinot, ēd zāli,
te tēlnieks akmens sejai skalda lieko nost
un ēnā brīnās neaizmirstulītes vārīgas.
Te vietām Kursa, vietām Piebalga,
te pagājušā gadusimtā griezta durvju
stendere.
Ja Mārupītes vidū cirkuļsmaili liek
un apvelk riņķi — te ir Rīgas centrs.
Te pagaidām vēl dzīvības pilns viss,
vēl baltā smiltī dzidrs avots vārās,
vēl, cilvēciņ, tu esi pazudis,
ja tevi nobur Mārupītes nāras.
(No dzejoļa “Gar Mārupīti”)