Un gadsimtu balsis skan grāmatās laikmetiem pāri

Rīgas grāmatnīcā “Jumava” sirsnīgi tika atvērta LZA goda doktora, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Ojāra Zandera monogrāfija “Gadsimtu silueti Rīgas bruģakmeņos”

Ojāru Zanderu visi pazīst kā kultūrvēsturnieku, grāmatzinātnieku un literatūras pētnieku ar ļoti plašu interešu loku. Pēdējie 15 gadi tikuši veltīti galvenokārt Rīgas grāmatniecībai. Tā apcerēta gan atsevišķos rakstos, gan monogrāfijās. Apgāds “Zinātne” 1988. gadā laida klajā viņa grāmatu “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks (1588–1625)” un mūsu galvaspilsētas lielās astoņsimtgades priekšvakarā — monogrāfiju “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. gs.–17. gs.)”, kas presē tika nosaukta par gadsimta izdevumu un 2000. gada skaistāko grāmatu konkursā atzīta par pašu izcilāko grāmatu.

Un nu — vēl viena grāmata par Rīgu! Vai tad nav gana? — Uz šo paša izteikto vaicājumu autors priekšvārdā atbild šādi: “Savu nākamo apaļo simtgadi Rīga svinēs tikai 2101. gadā. Kā latviešu teikā sacīts: pa simt gadu reizi mazs rūķīts augšā nāk... Un tad tas atkal iet savā kalnā dusēt. Grāmatas par Rīgu pēc simt gadiem rakstīs jau cita paaudze, jo pati Rīga tad būs cita un citi arī rīdzinieki.” Tālab autors apkopojis savus Rīgai un rīdziniekiem veltītos rakstus, esejas, stāstus, dzejoļus un referātus, kuru tapšanā izmantoti visdažādākie informācijas avoti: “Vecos laikrakstus un žurnālu komplektus pamazām sagrauzīs laika zobs; gribētos, lai vismaz daļa šo tekstu patvertos grāmatā.” Tagad tie kolāžas veidā veido vēl vienu vēstījumu par Rīgu.

“Gadsimtu balsis skan grāmatās laikmetiem pāri,” — Ojārs Zanders saka kādā senajām grāmatām veltītā dzejolī. Šajā monogrāfijā ir atvēziens no 15. līdz 20. gadsimtam — no Gūtenberga laika, Mārtiņa Lutera vēstījuma Rīgai un pirmajām latviešu grāmatām līdz rakstiem un esejām par Vili Olavu, Zentu Mauriņu un Aleksandru Čaku. Materiāli tā arī kārtoti — pa gadsimtiem. Autors agrākajos publicējumos neko nav mēģinājis “labot vai uzfrizēt”, jo “nekā tāda jau tur nav, par ko būtu lasītāju priekšā tagad jātaisnojas”. Vienīgā piebilde: “Protams, 1996. gadā es par kādu tēmu būtu varējis rakstīt plašāk un izvērstāk nekā pirms 30 gadiem, bet tur arī visa atšķirība.” Tāpēc pie katras publikācijas saglabāts gadskaitlis, kad tā tapusi.

Tā kā pašlaik atzīmējam Ernesta Glika 350. dzimšanas dienu, mūsu lasītājiem no 311 lappušu biezās grāmatas piedāvājam latviešu Bībeles trīssimt gadu jubilejai veltīto apceri, kas tapusi 1996. gadā.

“LV” informācija