Par papildu noteikumiem savas lauksaimniecības vārdā

Eiropas integrācijas padomes ārkārtas sēdē

Vakar, 13. novembrī, Ministru kabinetā risinājās Eiropas integrācijas padomes (EIP) ārkārtas sēde, kurā tika apspriesti aktuālākie jautājumi saistībā ar Latvijas iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES).

Kā sēdes laikā klātesošos informēja ārlietu ministre Sandra Kalniete, EIP ārkārtas sēde sasaukta, jo, tuvojoties iestāšanās sarunu noslēgumam, Latvijas pusei skaidri jāformulē un jāiesniedz sava nostāja sarunās: līdz 15.novembrim Latvijas pusei jāiesniedz ES visi papildinājumi un prasības, kurus vēl iespējams apspriest sarunu gaitā.

Iestāšanās sarunu ar ES vadītājs Andris Ķesteris EIP locekļus iepazīstināja ar ziņojumu, kurā formulētas trīs papildu prasības, kuras Latvijas sarunu vedēji grasās izvirzīt sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”. A. Ķesteris uzsvēra, ka sarunu beigu posmā Latvijas galvenās intereses saistītas ar finansiālo atbalstu lauksaimniecībai un lauksaimniecības produkcijas kvotām.

Ņemot vērā, ka, iestājoties ES, Latvijas ražotājiem, līdzīgi kā citu jauno dalībvalstu zemniekiem, būs pieejami ievērojami mazāki tiešie maksājumi nekā citās ES dalībvalstīs, nozīmīgākās prasības, ko Latvija izvirza, ir par finansiālo atbalstu lauksaimniecībai. Proti, Latvijā pastāv lauksaimniecības atbalsta shēmas, kuru ES nav, un Latvijas prasība ir pēc iestāšanās ES turpināt šīs atbalsta shēmas, ar laiku tās pakāpeniski aizvietojot ar ES atbalsta shēmām. Latvija pieprasa tiesības līdz 2009. gada 1. janvārim turpināt piemērot valsts atbalsta shēmas, kuras neattiecas uz Eiropas Komisijas regulas 1259/1999 pielikumā minētajiem produktiem vai kur pašreizējais atbalsta līmenis ES dalībvalstīs ir mazāks nekā Latvijā pastāvošais tiešo maksājumu līmenis, tās pakāpeniski samazinot.

“ES tiešie maksājumi tiek veikti pēc ES izvirzītiem kritērijiem, taču Latvijā pašreiz nepieciešama lauksaimniecības reforma, tāpēc Latvijai uz zināmu laiku jāpatur tiesības sniegt nacionālo atbalstu pēc vietējiem kritērijiem,” sacīja A. Ķesteris.

Latvijas iestāšanās sarunu vedēji pieprasīs arī papildu atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju un vadības fonda pamesto lauksaimniecības izmantojamo zemju uzturēšanai. Šāda nesakopta zeme pašreiz ir apmēram 24 procenti no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. ES atbalsta līdzekļi būtu izmantojami šādas zemes atbrīvošanai no krūmājiem un latvāņiem, vides apdraudējuma novēršanai, kā arī kopējās lauku ainavas uzlabošanai.

Sēdes noslēgumā EIP uzdeva Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu delegācijai patstāvīgi izstrādāt un iekļaut Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumos nepieciešamo paskaidrojošo informāciju un nepieciešamības gadījumā precizēt oficiālās nostājas formulējumu.

Kā zināms, EIP sēdes parasti notiek reizi mēnesī. EIP sēdēs piedalās Ministru prezidents, valdības ministri, ministriju amatpersonas, kas atbild par iestāšanās sarunu pozīciju sagatavošanu, Eiropas integrācijas biroja direktors, Valsts kancelejas pārstāvis un citas ar integrācijas procesu saistītās atbildīgās amatpersonas.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors