Par obligātu saskaņotu veselības apdrošināšanas sistēmu

Šobrīd Latvijā viena no sociāli jutīgākajām sfērām, kurā sabiedrība gaida izmaiņas, ir veselības aprūpe. Lai pārrunātu ar to saistītos jautājumus, vakar, 13. novembrī, īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes jautājumos Āris Auders tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Vakar: īpašu uzdevumu ministra veselības aprūpes lietās padomnieks Uldis Līkops, īpašu uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās Āris Auders, ministra padomnieks Ronalds Neimanis, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs, SIA “Veselības centrs 4” vadītājs Māris Rēvalds, Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Viesturs Boka, Sarkanā Krusta prezidents Valdis Nagobads Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ministrs lika priekšā uz šo konsultāciju ar nevalstiskajām organizācijām pamata izveidot Nacionālo konsultatīvo padomi veselības aprūpē.

Ā. Auders tikšanās laikā uzsvēra savas darbības pirmos soļus: “Līdz nākamā gada sākumam tiks izveidota Veselības ministrija. Optimistiski prognozējot, paredzams, ka ar nākamā gada vidu veselības aprūpes budžets sasniegs 360 miljonus latu gadā. Vienlaikus tiks ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, kas katram mūsu valsts iedzīvotājam dos iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamajā apjomā. Lai panāktu budžeta racionālu izlietojumu, mēs noteiksim objektīvu medicīnas pakalpojumu cenu un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu grozu. Obligātās apdrošināšanas ieviešana neprasīs papildu izdevumus no iedzīvotājiem.”

Polises cena būtu 140 lati gadā, taču tās vērtība nebūs limitēta, ja pacienta izdevumi šo summu pārsniegs, atlikušo daļu segs valsts. Strādājošie par to maksās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, par nestrādājošiem maksās no valsts budžeta. Ā. Auders uzsvēra, ka tā būs solidāra apdrošināšana, jo par slimo maksās veselie apdrošināšanas dalībnieki. Ministrija ir paredzējusi obligātajā veselības apdrošināšanā iesaistīt konkursa kārtībā izvēlētas privātas apdrošināšanas kompānijas, kuru peļņa nedrīkstēs pārsniegt 5%. Līdz ar to medicīnas iestādes nesaņems fiksētu finansējumu no slimokasēm, bet gan ar tām norēķināsies apdrošināšanas kompānijas. Ā. Auders cer, ka līdz ar apdrošināšanas polišu ieviešanu tiks izskausti pacientu maksājumi aploksnēs. Saskaņā ar šīm reformām sistēmā vairs nebūs vietas slimokasēm. Runājot par algu palielināšanu mediķiem, pēc Ā. Audera teiktā, no nākamā gada vidus tās varētu dubultoties, jo veselības aprūpei nākamā gada budžetā ir paredzēti 7% no iekšzemes kopprodukta. Lai veiksmīgi īstenotu reformu, ir skrupulozi jāizstrādā pakalpojumu grozs un tas jāsabalansē ar pakalpojumu cenu.

Latvijas Farmācijas biedrības prezidents Aigars Eniņš uz nākotni farmācijas jomā raudzījās cerīgi, jo visa likumdošana ir sastādīta. Viņš izteica cerību, ka savā amatā paliks pašreizējais LM Farmācijas departamenta direktors Juris Bundulis.

Latvijas Pašvaldību savienības veselības un sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Irēna Škutāne kritizēja pastāvošo veselības aprūpes sistēmu, norādot uz pacientu neapmierinātību. Pēc Pašvaldību savienības domām, lai sakārtotu veselības aprūpi visā valstī, ir nepieciešama izstrādāta reģionālā politika. I. Škutāne uzsvēra, ka nodokļus vienādi maksā visi Latvijas iedzīvotāji un arī mazo lauku ciematiņu iedzīvotājiem būtu jāsaņem tikpat kvalitatīva medicīniskā aprūpe kā lielajās pilsētās.

Signe Dauškāne, Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības biroja priekšniece, norādīja, ka vajadzētu izdarīt zināmas izmaiņas likumdošanā. Ir uzsākts darbs pie pacientu tiesību likuma. S. Dauškāne uzsvēra, ka sagaida no ministrijas palīdzību medicīniskā personāla izglītošanā pacientu tiesību jautājumos. 21. gadsimta ārsta pienākumi un atbildība nevar balstīties tikai uz Hipokrata zvēresta, tā ir jāreglamentē arī juridiski. Pirmkārt, būtu jādod iespēja brīvprātīgi apdrošināt risku pacientiem pirms sarežģītām un smagām operācijām, tāpat ir jābūt apdrošinātai ārstniecības personu civiltiesiskajai atbildībai.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte uzsvēra, ka viena no lielākajām problēmām veselības aprūpē ir māsu trūkums, kas, nemainoties darba samaksai, palielināsies. Šobrīd tikai viena trešā daļa no izglītību ieguvušajām māsām strādā veselības aprūpē. Tas ir ļoti neekonomiski, jo valsts iegulda naudu medicīnas māsu izglītībā, kas nerezultējas darbā specialitātē. Veselības ministrijai būtu jādomā arī par medicīnas skolas pārvēršanu par medicīnas koledžu, lai tā atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Viena no problēmām ir ārstu nievīgā attieksme pret māsām, tās neuzlūkojot par pilntiesīgām partnerēm.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna iepriecināja ministru, sakot, ka arodbiedrība pagaidām neplāno nekādas aktivitātes (streikus vai piketus), jo valdības deklarācijā veselība ir pasludināta par prioritāti.

Sarunu beidzot, Ā. Auders uzsvēra, ka situācija ir cerīga, jo pirmoreiz desmit gadu laikā veselības ministrs ir no vienas partijas ar premjerministru, finanšu ministru un iekšlietu ministru.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore