Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi

Zemkopības ministrijas speciālisti atbild uz zemnieku jautājumiem

Daudziem Latvijas lauksaimniekiem spilgtā atmiņā palikusi Zemkopības ministrijas rīkotā noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”, kura notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā apkopoja šīs vasaras reģionālo konferenču darbu. Šajā zemnieku sarunā ar ministrijas speciālistiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Konferences gaitā rakstveidā Francam Fišleram tika uzdoti 236 jautājumi, kurus Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoram Mārtiņam Rozem (kopš 7.novembra zemkopības ministrs) uzticēts nodot ES Komisijas delegācijai.

Savukārt Zemkopības ministrijai un ministram tika uzdoti 280 jautājumi: Lauku nozaru un pārstrādes attīstības departamentam — 104, Lauku attīstības departamentam — 57, Lauku stratēģijas departamentam — 52, Integrācijas ES un ārējo sakaru departamentam — 26, Veterinārajam un pārtikas departamentam — 11, Budžeta un finansu departamentam — 3 jautājumi, kā arī 28 bijušajam zemkopības ministram Atim Slakterim adresēti novēlējumi.

Šodien turpinās Zemkopības ministrijas speciālistu atbildes uz daudzajiem konferences dalībnieku jautājumiem.

(Skat. arī “LV” Nr.150., 17.10.2002., Nr.154., 24.10.2002., Nr.155., 25.10.2002., Nr.165., 13.11.2002.)

— Vai nav pienācis laiks visos konkursos sākt vērtēt, kā tiek izmantota visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme? Ne tikai par maziem fragmentiņiem konkursos maksāt lielas summas.

— Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  kopīgi rīkotajā konkursā “Sējējs ” lauksaimnieciskās ražošanas grupas augkopības nozares nolikumā ir iekļauts lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanas novērtējums. Tas ir sējumu vai stādījumu novērtējums, meliorācijas sistēmu, būvju uzturēšana, ražošanas objektu un apkārtnes sakoptība. Par šiem jautājumiem konkursa dalībnieki var iegūt 55 punktus no 100 iespējamajiem.

Arī konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” nolikuma sadaļā “Zemkopība un lauku vide” ir paredzēts vērtēt lauksaimniecības zemju izmantošanu.

— Kādas iespējas izdzīvot ir sīkzemniekam (20 ha zemes)? Kāpēc mums nav iespēju saņemt kredītus?

— Vispirms jāizvēlas savas saimniecības specializācija — jaunlopu nobarošana, augļkopība, dārzeņkopība, zirgkopība utt.

Kredītnoteikumi ir vienādi visām saimniecībām. Ir apstiprinātas divas jaunas kredītlīnijas. Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai ir noteikta 7% likme un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai — 4% likme.

— Vai ir iespēja saražoto graudu produkciju realizēt rajonos, lai nesadārdzinātu transporta izdevumus? Vedot uz Rīgu, tie veido 35-40 procentus.

— Lai pārdotu graudu produkciju, jums nav jābrauc uz Rīgu. Graudus iepērk arī Rēzeknē, Dobelē, Jelgavā, Saldū, cūku nobarošanas saimniecībās un mazajās maizes ceptuvēs.

— Kāpēc jāapmežo Latvijas lauku zemes? Vai tāpēc, lai nebūtu konkurentu Eiropas zemniekiem?

— Jāapmežo ir lauksaimniecībā grūti izmantojamā zeme, tas ir stāvās nogāzes, kurās nevar izmantot tehniku, pārāk akmeņainās vai mazauglīgās augsnes.

— Kā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā notiks tirdzniecība ar NVS un citām pasaules valstīm? Vai šo produkciju neieskaitīs Eiropas atvēlētajās kvotās?

— Kvotas attiecas tikai uz ES tirgu. Par ražošanu kvotu ietvaros ES maksās atbalsta maksājumus, par pārējo produkciju — ne. Nekvotēto produkciju var tirgot citās valstīs, ja vien iespējams konkurēt.

— Kā risināsies jautājums par graudu ražošanu un realizāciju pārstrādei spirtā?

— Ņemot vērā uzņēmuma “Riga Bestsprit” nenoteikti mainīgo situāciju, Zemkopības ministrija sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetam noteikumu projektu, kas paredz spirta ieguvei saražoto graudu iepirkumu no saimniecībām, kurām ir noslēgts līgums ar uzņēmumu “Riga Bestsprit”. Ministru kabinets to akceptēja.

2002.gadā ir palielinājies pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu īpatsvars, un līdz ar to ir apgrūtināta graudu ražotāju līguma saistību izpilde.

Uzņēmumos “Jaunpagasts Plus” un “Riga Bestsprit” graudu iepirkums pārstrādei turpinās.

Šogad maksājām par graudu kaltēšanu graudiem ar mitruma saturu 13,1%; 13,3% utt.

Graudu iepirkšanas procedūra ir divu uzņēmējdarbības subjektu noteiktā kārtībā panākta vienošanās. Valsts iespēja ar administratīvām metodēm noteikt kvalitātes kritērijus ir ierobežota. Reālāk šos jautājumus var atrisināt ar lauksaimnieku organizāciju palīdzību. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome pārstāv gan ražotāju, gan pārstrādātāju intereses.

Kad no valsts puses kontrolēs, kā tiek realizēts valsts standarts labības pārstrādes graudu iepirkšanas punktos? Ja mēs drīz iestāsimies ES, tad arī šeit vajadzēs ievērot tur pastāvošās prasības. Vai ir iespējams panākt, lai jau 2003.gadā visā valstī būtu vienādas graudu iepirkšanas prasības?

Valstī vienādas graudu iepirkšanas prasības var noteikt, un tas tiek darīts Valsts labības tirgus intervences nosacījumu gadījumā. No graudu ražotāju viedokļa pēc būtības jautājums ir par iepirkuma cenas līmeni. Tirgus ekonomikas apstākļos ieviesti vienādi standarti nenozīmē vienādu graudu iepirkuma cenu, kura veidojas, pircējam un pārdevējam savstarpēji vienojoties.

— Kāpēc tiek izsniegtas atļaujas griķu importam, ja Latvijas zemnieki saražo nepieciešamo patēriņa daudzumu, un nav noteikta ievedmuita?

— Griķu graudu pārstrādes uzņēmumi ar Latvijā audzētiem griķiem vēl pilnībā nav nodrošināti. Šā iemesla dēļ 2002.gada janvārī - martā tika izsniegtas licences un  ievestas  317 tonnas  griķu graudu, kas atbilst viena mēneša patēriņam.

Griķu graudiem paredzēts atjaunot ievedmuitu, un šī procedūra ir uzsākta.

— Vai ir perspektīvi nodarboties ar ogu audzēšanu Latvijā?

— Jebkuras produkcijas ražošanas perspektivitāti nosaka vairāki faktori un/vai to kopums. Svarīgākie no tiem šajā gadījumā ir produkcijas noieta tirgus, teritoriālais faktors (augsnes, klimata apstākļu atbilstība), pārstrādes iespējas, profesionālās zināšanas.

Valsts atbalsta politikas ietekmē ogulāju stādījumu platības ir ievērojami palielinājušās, ir sākta produkcijas pirmapstrāde un realizācija ārējā tirgū.

— Ja pēc Saeimas vēlēšanām Tautas partija paliek pozīcijā, kas būs svarīgākā prioritāte, lai, harmoniski iekļaujoties ES, saglabātu lauku vidi un videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu?

— Tiks veicināta vides aizsardzības prasību un vidi saudzējošas lauksaimniecības ieviešana, tam paredzot atbilstošu finansējumu no valsts subsīdijām un ES pirmsstrukturālajiem instrumentiem. Līdz iestāšanās brīdim ES plānots izveidot programmēšanas dokumentus, kuriem atbilstoši pēc iestājas ES visā valstī tiktu sākts lauku attīstību un vides aizsardzību veicinošu pasākumu atbalsts.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa