Vienoti uz kopīgu informācijas sabiedrību

Latvijas Informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas konferencē

Jaudīgas informāciju tehnoloģijas un komunikācijas mūsdienās ir viens no līdzekļiem attīstītas un konkurētspējīgas valsts veidošanā. Ir cerīgi un atzīstami, ka šī nozare nestāv uz vietas arī Latvijā, bet cenšas iet līdztekus labākajai pieredzei pasaules valstīs. Par to liecina informāciju un komunikāciju tehnoloģiju ražojumu un pakalpojumu apgrozījuma straujš pieaugums, kā arī pašvaldību rosība e-pārvaldes programmu ieviešanā. Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidi un jaunumiem telekomunikāciju, kā arī elektronisko dokumentu likumdošanā uz priekšu virzījusies arī normatīvās vides sakārtošana.

Par paveikto un turpmāk darāmo piektdien, 8.novembrī, runāja Latvijas Informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) gadskārtējā konferencē “Vienoti ceļā uz informācijas sabiedrību”.

Sanākšanu atklāja asociācijas prezidents Imants Freibergs, savā uzrunā norādot, ka Latvijas mērķis ir veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidi, kas spēs dot nopietnu pienesumu valsts ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai. I. Freibergs uzsvēra, ka šādai sabiedrībai ir jābūt atvērtai. Tiek veicināta zināšanu apgūšana un apmaiņa visās valsts ekonomikas jomās. Ir jāiesaista ikviens sabiedrības grupējums, kas spētu palīdzēt veidot kopumā zinošu sabiedrību. Tās ir izglītības un pētniecības iestādes, publiskās institūcijas, privātais sektors, nevalstiskās organizācijas, plašsaziņas līdzekļi. Lai gūtu rezultātus, ir jāveic ieguldījumi zinātnes un inovāciju attīstībā, kas līdz ar to piedāvās jaunus produktus un pakalpojumus. Kā informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares lomu uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei I.Freibergs nosauca infrastruktūras pilnveidošanu un pieejamības veicināšanu nepieciešamo zināšanu apguvei un pieredzes apmaiņai.

Runājot par informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju rādītājiem, LITTA prezidents atzina, ka šī gada laikā Latvijā par 8,5% ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas lieto datorsistēmas. Turklāt patlaban valstī datorizēto uzņēmumu skaits tuvojas pusei no visu uzņēmumu kopskaita. Procentuāli līdzīgi ir audzis arī uzņēmumu — interneta lietotāju skaits (+7%). Uzteicami, ka trešdaļā Latvijas skolu ir pastāvīgs interneta tīkla pieslēgums. Kā pozitīva tendence minams arī datortehnikas vairumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 34%. Bet par jaunatnes atzīstamajām zināšanām un spējām konkurēt liecina augstākie novērtējumi — divas zelta medaļas 2002.gada starptautiskajā informātikas olimpiādē. Uzstāšanos I. Freibergs beidza ar nākotnes vīziju, kurā, viņaprāt, informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju nozare kļūs par valsts ekonomikas dzinējspēku, bet Latvija par veiksmīgāko šīs nozares izstrādājumu un pakalpojumu eksportētāju Baltijas reģionā. Un, protams, sasniegts ir izvirzītais mērķis — Latvijas sabiedrība ir atvērta un prot izmantot informācijas tehnoloģiju priekšrocības.

Par vienu no saistošākajām konferences sesijām izvērtās diskusija, kurā piedalījās 8.Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji. “Jauno laiku” pārstāvēja Ivars Biļinskis, Zaļo un zemnieku savienību — Juris Miķelsons, Latvijas Pirmo partiju — Jānis Krūmiņš, PCTVL — Boriss Cilevičs, Tautas partiju — Edmunds Krastiņš, TB/LNNK — Guntars Krasts. Diskusiju pēc pirmsvēlēšanu laika populārā raidījuma “Milžu cīņas” principa vadīja žurnālists Kārlis Streips.

Partiju pārstāvjiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem: kādu lomu informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jomai saskata valsts attīstībā tuvāko četru gadu laikā, kā sekmēt informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju tehnoloģiju pieejamību sabiedrībai, kā veidot zināšanu sabiedrību Latvijā, vai iespējama sabalansēta informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jomas un visas valsts ekonomiskā attīstība.

I. Biļinskis atzina, ka konceptuālā pieeja šiem jautājumiem partijām nav atšķirīga, atšķirīgo veido attieksme un katras partijas ieceres.

J.Miķelsons norādīja, ka informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā svarīgākais ir ne tik daudz politiski lēmumi, kā uzticēt profesionāļiem veikt profesionālas lietas. Uzsverot, ka jēdziens “informāciju sabiedrība” nav jāsaprot vien kā e-pārvalde, bet gan kā zināšanu sabiedrība, kas sniedz zināšanas visa mūža garumā. J. Miķelsons izteica pārliecību, ka prasības pēc atbilstoša zināšanu līmeņa ir jāpiemēro ikvienam sabiedrības loceklim: “Diemžēl mēs bērnudārza audzinātājām prasām augstāko izglītību, bet ministriem to neprasām. Zināšanu sabiedrībā katrā nozarē ir jābūt tādiem speciālistiem, kas spēj runāt ar labākajiem pasaules mēroga kolēģiem.”

J.Krūmiņš, oponējot iepriekšējam runātājam, gan atzina, ka politiskā griba ir svarīgs apstāklis. J. Krūmiņš izteica viedokli, ka e-pārvalde ir saprotama kā valsts pārvalde ar sabiedrības iesaisti, kur 90% ir valsts pārvaldes filozofija, bet 10% tehnoloģiju savietojamība.

E.Krastiņš izteica viedokli, ka, iespējams, e-pārvaldes projekta ieviešanas laikā ir jāveido kāda īpaša ministra postenis. To atzina vairāki politisko partiju pārstāvji — Satiksmes ministrija, kuras pārziņā šobrīd atrodas šī joma, noslogotības dēļ šim aspektam nav pievērsusi vēlamo uzmanību.

G.Krasts norādīja, ka svarīgi ir sekmēt informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstību visas valsts teritorijā, jo īpaši reģionos, tā kā saikni ar iedzīvotājiem valstī galvenokārt realizē pašvaldības.

Partiju pārstāvji vairākkārt pieskārās izstrādātajai un apstiprinātajai e pārvaldes ieviešanas koncepcijai, būtiski kritizējot gausos tempus un koordinācijas trūkumu viena dokumenta izstrādē. Risinājums tam - vienotas vadības nepieciešamība un saiknes ar ekspertiem izveidošana. Vienprātība bija arī jautājumā par izglītību, kas atzīstama par prioritāru, — ja ievieš jaunas un modernas tehnoloģijas, sabiedrība ir jāapmāca, kā ar tām rīkoties. Diemžēl ne vienas vien attīstītas rietumu valsts pieredze liecina: šis ir ļoti sarežģīts process, kas prasa milzīgus kapitālieguldījumus, bet nenes adekvātus rezultātus.

Konferences atsevišķa sesija bija veltīta pieredzei e-pārvaldes pašvaldību programmās. Diemžēl ierobežotā laika dēļ Rīgas, Liepājas, Ventspils un Cēsu domju pārstāvju sagatavotās prezentācijas bija uztveramas kā fragmentāras tēzes, kas arī pašiem runātājiem steigas dēļ radīja diskomfortu. Nav noliedzams, ka konferencē uzstāties aicinātās pašvaldības ir to skaitā, kam ir vērā ņemama pieredze informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jautājumos. Pašvaldību e- pārvaldes modeļa viens no galvenajiem un tālākajiem mērķiem ir kvalitatīvu, ātru un ērtu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem ar īpašiem pakalpojumu sniegšanas centriem. Patlaban aktuālāks process pašvaldībās: daudzviet Latvijā tiek strādāts pie iestāžu saslēgšanas vienotā tīklā, liekot lietā pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projektu. Aktīvi notiek pašvaldību mājaslapu veidošana, iekšējās dokumentu aprites sistēmu ieviešana, dažādas darbinieku mācības sistēmu lietošanā. Cēsu domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenbergs teica: “Pilsētas uzņēmumu vadītājiem dome paziņoja: jādomā par sava uzņēmuma datorizāciju, jo tas ir pašu interesēs. Tā arī pateicām — faksus mēs sūtīsim galējas nepieciešamības gadījumā. Toties tagad regulāri kontaktējamies — apmaināmies ar e-pastiem. Uzskatām, ka tā ir sava veida pozitīvā diskriminācija.”

Pavisam drīz krasi varētu mainīties valsts konceptuālā attieksme informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju jautājumos. Šī joma kontekstā ar izglītību būs nozīmīga, un pat nosacīta miera stāvokļa periods tai nedraud. Tomēr noteikto mērķu virzība ir atkarīga no daudziem apstākļiem, un nav izslēgts, ka LITTA konferences moto “Vienoti ceļā uz informācijas sabiedrību” visām ieinteresētajām pusēm ir jāatzīst par vienu no svarīgākajiem.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore