Par lauksaimnieku interešu aizstāvību

Sarunā ar aģentūru LETA jaunais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina, ka sarunām ar ES vēl palikušas aptuveni 40 dienas. “Tas ir pats galvenais un neatliekamais, uz ko šobrīd jākoncentrē lielākā daļa uzmanības,” sacīja Einara Repšes valdības loceklis. Roze tikko atgriezies no Prāgas, kur ES kandidātvalstu lauksaimniecības nozares ministri tikās ar ES lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru, lai runātu par iestāšanās sarunu sadaļā “Lauksaimniecība” gaitu un kopējās ES lauksaimniecības politikas nākotni. Kā uzsvēra Roze, ja sarunas šā gada decembrī nenoslēgsies sekmīgi, ES paplašināšanās process ievilksies vismaz uz trim gadiem, un paredzams, ka jaunu ES dalībvalstu integrācija savienībā varēs notikt ne ātrāk kā 2007. gadā – laikā, kad plānota Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES.

Zemkopības ministrs norādīja, ka Eiropas Komisijas pozīcija ir palikusi nemainīga, bet par dažām lietām Latvijas sarunu vedēji centīsies panākt Latvijai izdevīgākus nosacījumus. Ministrs apstiprināja ārlietu ministres Sandras Kalnietes teikto, ka no Briseles par smagākajām sarunu sadaļām ir saņemti pozitīvi signāli. Arī jaunais zemkopības ministrs saņēmis sarunu vedēja Andra Ķestera informāciju, ka sarunās ir lielas cerības panākt izdevīgākus nosacījumus par tiem, kas formulēti Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā.

Roze norādīja, ka sarežģītās sarunas sadaļā “Lauksaimniecība” nav negaidītas, šajā sadaļā smagas sarunas bija arī, Latvijai iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī citām ES dalībvalstīm stājoties savienībā. Roze uzsvēra, ka Latvija tomēr ir izdevīgākās pozīcijās šajā jautājumā, salīdzinot ar tām valstīm, kas ES pievienojās iepriekšējos gados, jo tagad savienībā integrējas 10 valstis, kurām ir līdzīgas prasības, turklāt Eiropas Komisija precīzāk definējusi “spēles noteikumus”, kas, lai arī nav visizdevīgākie kandidātvalstīm, Latvijai paver iespējas izmantot vēsturisko iespēju un pievienoties ES. Jaunais ministrs piebilda, ka arī pati Eiropas Komisija nav ieinteresēta, lai ES kandidātvalstis savienībā tiktu uzņemtas uz absolūti neizdevīgiem nosacījumiem lauksaimniecībā, jo tad ES kandidātvalstu neapmierinātība izpaustos citās jomās.

Kā atzina Roze, sadarbības modelis, kas izveidojies starp Zemkopības ministriju (ZM) un sarunu delegāciju, ir pierādījis sevi kā ļoti sekmīgs, par ko liecina Latvijas panākumi iestāšanās sarunās, kaut vai salīdzinot ar kaimiņvalstīm. “Sadarbība tiešām notiek tādā līmenī, ka ir sapratne par visiem jautājumiem,” uzsvēra ministrs. Zemkopības ministrs norādīja, ka viņa prioritāte amatā arī būs 2003. gada atbalsts lauksaimniekiem subsīdijās, turpinot līdzšinējo lauksaimniecības atbalsta politiku. Komentējot lauksaimnieku organizāciju prasītās nākamā gada subsīdijas, Roze atzina, ka maksimālā programma arī iepriekšējos gados bijusi divas reizes lielāka par reālajām iespējām. Subsīdiju apmērs un mērķi tiks noteikti diskusijās, atbalstot prioritātes un neatliekamās lietas. Kā uzsvēra ministrs, vērība tiks pievērsta arī lauku sociālo lietu risināšanai, īstenojot lauku atbalsta – nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta, infrastruktūras attīstības – programmas.

Roze atzina, ka ZM viņa vadībā noteikti ir gaidāmas izmaiņas, taču tādas, lai turpinātu līdz šim īstenotos darbus. “Uzskatu, ka līdzšinējo ministru darbība bija ļoti veiksmīga. Iesāktie darbi, tendences jāturpina,” sacīja valdības pārstāvis. Kā skaidroja Roze, iecerētās izmaiņas ir saistītas ar ZM funkciju izmaiņām, jo līdz šim ministrija strādājusi lauksaimniecības kā ekonomikas nozares attīstībai, bet tagad nāk klāt arī lauku attīstības funkcijas. Tāpat izmaiņas ZM darbībā prasīs Latvijas integrācija ES, jo no ministrijas sekmīga darba būs atkarīgs, kādā apjomā Latvija saņems Eiropas finansējumu lauksaimniecībai.

Pēc LETAS informācijas “Jaunā zemkopības ministra prioritāte...”