Par stabilitāti un drošību ekonomikā

Latvijas iestāšanās NATO vairos valsts stabilitāti un drošību, kas pozitīvi ietekmēs ārvalstu investīciju pieplūdi. Par to vienisprātis ir aptaujātie Latvijas uzņēmēju asociāciju pārstāvji, finanšu speciālisti un tautsaimniecības eksperti. Turklāt skaidrība par Latvijas turpmāko virzību pozitīvi varētu ietekmēt arī attiecības ar Krieviju.Tomēr gan uzņēmēji, gan finanšu eksperti norāda, ka, virzoties uz NATO, nedrīkst aizmirst arī par Eiropas Savienības (ES) lomu investīciju piesaistē. Jo investori visdrīzāk tās nešķirs – NATO garantē valsts drošību, bet ES nodrošina tiesisko stabilitāti un to normu saskaņu ar citām Eiropas valstīm.

Latvijas iestāšanās NATO dotu papildu stabilitāti un drošību ilgtermiņa investīcijām un būtu pozitīvs signāls nopietnākām investīcijām, tas ir, lielāka apjoma un lielākos uzņēmumos, norāda ekonomists Uldis Osis. Līdzīgs viedoklis ir arī Tautsaimniecības padomes (TSP) priekšsēdētājam Viktoram Kulbergam: līdz šim Latvijā vairāk investēts biznesa virzienos, kas ir mazāk kapitāla ietilpīgi un vieglāk repatriējami, – pakalpojumos, tirdzniecībā. Taču ilgtermiņa investīcijas ar ieguldījumiem tehnoloģijās, infrastruktūrā, nekustamajā īpašumā kavējas. Turklāt lielās investīcijas ražošanā un lielos objektos nesīs līdzi lavīnas jeb domino efektu arī visai pārējai ekonomikai, teic TSP vadītājs.

Lai gan dalība NATO ir vērsta uz Rietumu kapitāla piesaisti, tas diez vai negatīvi ietekmētu Krievijas uzņēmumu investīcijas Latvijā. “Nordea” Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Valdis Siksnis pieļāva, ka Krievijas valdība varētu radīt politiskus šķēršļus drīzāk pirms Latvijas pievienošanās šai organizācijai, taču pēc tam Krievijas negatīvajai attieksmei vairs nebūtu racionāla pamata.

Iestāšanās NATO pat varētu palīdzēt mūsu valstij uzlabot attiecības ar Krieviju, uzskata arī Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma.

Ekonomiskie rādītāji liecina, ka jaunajām NATO dalībvalstīm iestāšanās aliansē nesusi ekonomiskus labumus. Investīciju bankas “Salomon Smith Barney” analītiķi aprēķinājuši, ka ārvalstu investīciju apjoms gadā Čehijā un Ungārijā kopš 1999. gada ir vidēji divas reizes lielāks nekā pirms NATO paplašināšanas. Taču Polijas piemērs nav tik pozitīvs – tur investīcijas pēdējos divos gados ir kritušās.

“Salomon Smith Barney” eksperti atzīst, ka «NATO efektu» izmērīt ir grūti un tas pats par sevi nav pietiekošs arguments par labu investīcijām. Investora izvēli ietekmē virkne apsvērumu – valsts ģeogrāfiskais izvietojums, darbaspēka kvalitāte, valūtas stabilitāte. Tomēr investori reaģē uz samazinātu investīciju risku un NATO nenoliedzami ir viens no faktoriem, kas to veicina.

“Diena”; pēc Daces Cauces, Heinriha Puciriusa un Sanitas Jembergas raksta “NATO efekts ekonomikā”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti, Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.