“Katram ir iespēja pielikt spēkus valsts veidošanas un nostiprināšanas darbā”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio vakar

Intervija Latvijas Radio 14. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Mūsu viesis, kā ik ceturtdienu, ir Ministru prezidents Einars Repše. Paldies visiem klausītājiem, kas mums ir aktīvi zvanījuši un uzdevuši daudz jautājumu. Es vienīgi varētu sacīt, ka, visticamāk, liela daļa jautājumu paliks uz nākamo reizi, jo mēs uz visiem noteikti nepaspēsim atbildēt. Sāksim vispirms ar “Latvenergo” reorganizāciju. Šodien ir parādījies viedoklis, ka šis uzņēmums varētu palikt kā monopols. Jūs atbalstāt šādu viedokli, un, ja atbalstāt, tad kāpēc?

Einars Repše: — Ko nozīmē “kā monopols”? Mēs šobrīd atbalstām “Latvenergo” kā vienota uzņēmuma saglabāšanu. Tas nenozīmē monopolsituāciju tālākā nākotnē, kad ir iespējams risināt jautājumu, parādoties kādiem citiem energoražojošiem uzņēmumiem jeb arī iepērkot papildu enerģētiskās jaudas no ārzemēm. Tas, ko mēs šobrīd atbalstām, ir precīzi tas, par ko ir izteikusi savu vēlēšanos arī sabiedrība, proti, mēs saglabājam “Latvenergo” kā vienotu valsts uzņēmumu un kaut kad nākotnē, kad būsim nodrošinājuši godīgu un caurskatāmu privatizācijas procesu, tad varēsim domāt par kādu atsevišķu ražošanas jaudu nodalīšanu, bet patlaban tas ir priekšlaicīgi. Šobrīd “Latvenergo” ir jāpaliek kā vienotam valsts uzņēmumam, protams, atbilstoši sakārtojot tā grāmatvedību pēc Eiropas standartiem, lai skaidrā veidā varētu redzēt un uzrādīt dažādas šķērssubsīdijas, kas ir starp dažādām nozarēm šajā uzņēmumā.

— Vai pamatojums ir tautas griba?

E.Repše: — Pamatojums ir tautas griba un arī tas, ka mēs šobrīd nejūtamies gatavi nodarboties ar šī lielā uzņēmuma dalīšanu vai privatizāciju atbilstoši valsts interesēm caurskatāmi, godīgi. Tādi laiki pienāks, mēs pie tā strādājam, bet šobrīd gan tautas griba ir teikusi, ka “Latvenergo” ir jāpaliek vienotam valsts uzņēmumam, gan arī tas ir ierakstīts mūsu programmā un arī valdības deklarācijā.

— Klausītājs interesējas par draudiem Sončikam. Viņš saka: tā varētu saprast, ka jūsu partijas atbalstītāji būtu viņam draudējuši.

E.Repše: — Par to man ir pirmā dzirdēšana, un man vispār oficiāli nav nekas zināms arī par šiem draudiem, jo Sončika kungs nav oficiāli ziņojis ne finanšu ministram, ne arī man, ne, cik man zināms, Valsts policijai vai citām tiesībsargājošajām iestādēm. Jebkurā gadījumā, ja tādi draudi ir bijuši, mums tas ir jāņem ļoti nopietni, jāizdara atbilstoša izmeklēšana un, protams, jānodrošina amatpersonas drošība – ja tādi draudi ir bijuši.

— Jūs šaubāties, ka varētu arī nebūt?

E.Repše: — Nu, hipotēzes, protams, var izteikt dažādas, tai skaitā draudi kā politiskā tēla veidošanas paņēmiens vai tamlīdzīgi. Es šeit negribētu pret jautājumu izturēties vienaldzīgi. Galu galā mēs zinām citu piemēru, kur, piemēram, Ļiscovs ir meklējis palīdzību Rīgā savā laikā, nav saņēmis palīdzību, nav saņēmis dzirdīgas ausis, cik man zināms, no tā paša VID vadītāja, un rezultātā viņa drošība netika garantēta, diemžēl ar traģiskām sekām.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar Ministru kabinetā tikās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Ministru prezidents Einars Repše, lai pārrunātu koalīcijas sadarbību pirmajā darba nedēļā

Tā ka, ja gadījumā ir bijuši šādi nelikumīgas piedraudēšanas fakti, es tiešām lūgtu par to ziņot tiesībsargājošām iestādēm, ziņot man arī personiski, un uzņemsimies rūpes gan par uzmeklēšanu, gan par izmeklēšanu, gan par drošības garantēšanu, pie kam — es uzsveru — pilnīgi vienalga, no kuras puse būtu nākuši draudi. Ja arī tie ir nākuši nosacīti no mūsu atbalstītājiem, tādā gadījumā izmeklēšana būs tikpat stingra kā pret jebkuriem citiem. Mēs esam nākuši sakārtot valsti, ieviest pavisam jaunas politiskās domāšanas standartus un nežēlīgi vērsīsimies arī pret cilvēkiem savās rindās, kuri būs pārkāpuši mūsu ētiskos uzstādījumus un jaunās politikas principus.

— Būtībā jūs tātad ar to arī vēršaties pie Sončika kunga?

Einars Repše: — Jā. Nu, protams. Tas ir jocīgi, ka mēs, tā iznāk, lasām no masu informācijas līdzekļiem un arī vēršamies caur masu informācijas līdzekļiem. Cik man zināms, arī finanšu ministrs ir izteicis neizpratni, ka šī informācija jālasa presē. Mums galu galā nolūks ir panākt, lai valsts patiešām nodarbotos ar to, kas valstij pienākas, proti, tātad spētu nodrošināt tiesisko kārtību valstī, un, protams, par tiesību pārkāpumiem ir oficiāli jāziņo. Un tad savukārt mans uzdevums, valdības uzdevums un arī politiķu uzdevums būs nodrošināt, lai valstiskās struktūras neatkarīgi un kompetenti spēj šīs lietas izmeklēt, izvērtēt — atkal pilnīgi neatkarīgi no tā, pret kuras partijas simpatizētāju, atbalstītāju vai biedru šī izmeklēšana tiek vērsta vai arī kurš prasa aizstāvību. Tiesiskā aizsardzība ir piemērojama ikkatram.

— Jautājums par budžeta deficītu — te ir parādījies viedoklis par to, ka mēs strauji tuvojamies trīs procentu robežai. Vai tā ir?

E.Repše: — Jā, diemžēl tas tā ir, un šeit kopā ir vairāki faktori, arī neizdarītais nodokļu iekasēšanā un kontrabandas apkarošanā, arī aizejošās valdības pārsteidzīgi un bezatbildīgi pieņemtie lēmumi dažādu parādu norakstīšanā, dažādu solījumu došanā, dažādu garantiju apstiprināšanā un tamlīdzīgi. Uz budžetu lielu spiedienu atstās arī nepieciešamība risināt tūlītējos sasāpējušos sociālos jautājumus, pensiju jautājumus, veselības aprūpes jautājumus. Galu galā, ja mēs gribam tiesisku kārtību valstī, tad mums beidzot ir jāsāk atalgot savi tiesībsargātāji — policisti, tiesneši, muitnieki, robežsargi. Tas arī prasīs milzīgus līdzekļus, un, atbildīgi izvērtējot to situāciju, kādā mēs šobrīd esam, šķiet, ka tuvojamies triju procentu robežai. Tas ir reālistisks novērtējums, līdz ar to varam droši teikt, ka nepārkāpsim šo robežu. Vēl vairāk tātad — es pats esmu vienmēr bijis tas, kas ir aicinājis valdību sabalansēt budžetu, līdz ar to kopā ar finanšu ministru arī tagad strādāsim pie visu iespēju izskatīšanas, lai iespēju robežās šo deficītu samazinātu.Taču tas mums var neizdoties pirmajā darbības gadā, ņemot vērā tiešām saņemto mantojumu, tūlīt risināmās problēmas un arī citus blakusfaktorus.

— Nākamajā gadā izdosies?

E.Repše: — Es ceru. Katrā ziņā ar katru gadu šim deficītam būtu jākļūst jūtami mazākam, līdz mēs no deficīta izvairāmies vispār un Latvija pasaulē turpina dzīvot ar sabalansētu budžetu.

— Tātad šobrīd tā maksimālā?

E.Repše: — Mūsu valdības laikā noteikti.

— Jūs te minējāt gan pensijas, gan ārstus, un tāpēc ir vairāki jautājumi no cilvēkiem, arī vairāki pensionāri zvanīja un jautāja, vai valdība kaut ko darīs pensionāru labā. Te ir runa par tām mazajām pensijām, 50–60 latiem.

E.Repše: — Jā, protams, ka valdība darīs. Ja jūs man atļausit, es par šo informēšu tad, kad būs izdarīts, jo tas, ko mēs plānojam darīt, tas jau viss tika izklāstīts priekšvēlēšanu solījumos un tamlīdzīgi. Šobrīd es gribētu nākt pie cilvēkiem jau ar padarītu darbu, konkrētiem rezultātiem.

— Kad tas varētu būt?

E.Repše: — Es ceru, ka pirmos rezultātus mēs sajutīsim jau vistuvākajā laikā.

— Tātad vistuvākajā laikā es varētu jums jautāt?

E.Repše: — Jā, bet ir maza jēga, šajā amatā sēžot, stāstīt par to, ko mēs darīsim. No amatpersonām ir jāprasa, kas ir izdarīts.

— Bet pensionāriem būs labāk, nekā bija?

E.Repše: — Pensionāriem būs labāk, nekā bija, bet šobrīd es pārsteidzīgi nesolīšu, tieši cik straujā tempā.

— No Babītes pensionārs zvanīja un sacīja tā: vai nevar tā kā Anglijā — ja palielina cenas, piemēram, gāzei vai elektrībai, tad tūdaļ arī palielina pensijas, lai cilvēkiem nav problēmu?

E.Repše: — Jā, protams, mēs to labprāt vēlētos. Mēs vēlētos tūdaļ pacelt pensijas vismaz līdz iztikas minimumam, taču to ierobežo situācija valsts budžetā. Un es šobrīd jau, runājot ar visām mūsu tiesībsargājošajām struktūrām, ar finanšu ministru, esmu runājis par nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus, tātad iekasēt nodokļus vispārēji un vienmērīgi reāli apkarot kontrabandu, valsts izzagšanu un tamlīdzīgi. Šobrīd visiem ir jāstrādā vienotā frontē, lai mēs varētu šos jautājumus savest kārtībā, tad arī būs reāla nauda, ko varēsim izmaksāt pensijās.

— Otrās grupas invalīde Sprogas kundze jautāja tā: kāda nākotne invalīdiem būtu ar medicīnisko apdrošināšanu? Viņai beidzas polise, un viņa interesējas, vai viņai nākotnē būs atkal jāpērk, vai tā situācija paliks tāda pati vai tur ir gaidāmas kaut kādas izmaiņas.

E.Repše: — Tātad valsts no savas puses garantēs ikvienam medicīnisko pakalpojumu grozu, garantēto grozu. Protams, tas, kas atradīsies šajā grozā, kas tiks iekļauts, būs atkarīgs tiešā veidā no valsts finansiālajām iespējām. Šeit mēs jau esam solījuši dubultot veselības aprūpei veltāmos līdzekļus un, tikko jaunā veselības aprūpes sistēma būs iedarbināta un vietā, tad mēs to arī darīsim. Paredzams, ka tas notiks nākamā gada laikā, tātad katram būs pieejams šis valsts garantētais grozs. Viss, kas būs ārpus groza, būs jāpērk papildus, arī apdrošināšanas veidā, taču mēs no valdības puses centīsimies panākt, lai — kā jau teicu, tas būs atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām —, lai garantētajā grozā būtu viss cilvēkam nepieciešamais un ārpus šī groza paliktu luksusa pakalpojumi, tādi kā kosmētiskie pakalpojumi un kas nav tiešā veidā saistīti ar veselības uzturēšanu un uzlabošanu. Protams, valsts garantētā daļa palīdzībai invalīdiem arī būs grozā, tādējādi par to daļu, kas būs grozā, nevienam papildus nebūs jāmaksā.

— Jautājums šajā brītiņā būtu šāds: ja cilvēkam beidzas polise un viņš domā — pirkt vai nepirkt, ko jūs ieteiktu?

E.Repše: — Šobrīd jaunā sistēma vēl nav vietā, līdz ar to patlaban būtu ieteicams turpināt to pašu praksi, kāda ir atzīta par labu jau līdz šim. Proti, ja viņš līdz šim bijis apmierināts ar savu polisi, tad pagarināt, teiksim, uz pusgadu.

— Viens tāds ļoti konkrēts jautājums. Cilvēks ir bijis pie onkologa, un viņam pateikts, ka viņam vajag steidzamu operāciju. Bet viņa nekad mūžā nav gājusi pie ārstiem, viņa nav pierakstījusies pie ģimenes ārsta un saka, ka tagad nezina, kurp doties.

E.Repše: — Tas patiešām pirmām kārtām būtu jāprasa ārstiem. Varētu jau, protams, ja jūs dabūjat pie mikrofona veselības aprūpes ministru, prasīt viņam – viņš pateiks, bet to vislabāk pateiktu ģimenes ārsts. Galu galā tie paši, kas diagnosticēja šo slimību, droši vien varētu paskaidrot, ka būtu darāms tālāk.

— Kāda ir jūsu nostāja pret minimālo algu? Proti, jūs esat paudis, ka to vajadzētu paaugstināt. Cik, jūsuprāt, būtu jābūt minimālajai algai?

E.Repše: — Nu, redziet, atkal tātad — minimālajai algai būtu jābūt, pirmām kārtām, samērojamai ar iztikas minimumu un, otrām kārtām, tai vajadzētu būt reālistiskai. Tātad minimālā alga ir, no vienas puses, valsts rokās – instruments, lai izskaustu aplokšņu algas. Proti, šodien pastāv prakse, ka darba devēji maksā oficiāli minimālo algu, bet papildus maksā uz rokas nelegāli papildu algu, ko neapliek ar nodokļiem. Tātad, paaugstinot minimālo algu, mēs automātiski palielinām nodokļu iekasēšanu, jo vairs vienkārši nevar atļauties maksāt mazāku par to. Bet, protams, no otras puses, šai minimālajai algai ir jābūt reālai, proti, nevarētu, nedrīkstētu būt tādas situācijas, ka darba devēji tomēr godīgi maksā nosacīti minimālo algu un cilvēki ir gatavi par šo algu strādāt, un pēkšņi valsts administratīvā kārtā liek viņiem maksāt lielāku algu — tas tā nevarētu notikt, tāpēc te ir zināms līdzsvarojums jāatrod. Mēs ar finanšu ministru pie tā jautājuma strādājam, minimālā alga tiks palielināta pakāpeniski.

— Vai gala cipars šobrīd nav zināms?

E.Repše: — Gala cipars šobrīd nav zināms, bet sāksim ar nelieliem pieaugumiem, lai, pirmām kārtām, varētu nodrošināt nodokļu iekasēšanu, otrām kārtām, lai mūsu uzņēmēji arī varētu piemēroties jaunajai sistēmai un tas neizraisītu kādus bankrota draudus, taču galamērķis mums ir pilnīgi skaidrs, un mēs šobrīd brīdinām visus uzņēmējus: mēs gribam sakārtot nodokļu iekasēšanu un jebkurus nelegālos maksājumus izskaust. Tātad jau šodien lai plāno pilnu nodokļu nomaksu. Ja gadījumā šie nodokļi šķiet par augstu, kam es vispār varētu piekrist, tad lai attiecīgi virza valdībai reālus, pārdomātus priekšlikumus par to, kā nodokļu sistēma būtu optimizējama tā, lai, no vienas puses, uzņēmēji būtu gatavi tos simtprocentīgi maksāt, no otras puses, viņi nesaistītos ar nepārvaramām grūtībām biznesā.

— Šie būs temati, ko mums noteikti vēl daudz nāksies pārrunāt. Ir vairāki zvanītāji, kas jūs apsveica ar jauno amatu un novēlēja jums daudz spēka un izturību šajā darbā. Visbeidzot — mums tuvojas valsts svētki. Ko jūs varētu novēlēt mums, Latvijas Radio klausītājiem, 18.novembrī?

E.Repše: — Sveikt valsts svētkos, likt pie sirds katram: lai arī mums ir sava neatkarīga un demokrātiska valsts, tās veidošana turpinās, un līdz ar to katram ir iespēja pielikt savas rokas, savus spēkus šīs valsts veidošanas un nostiprināšanas darbā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā