Lai attīstāmies visā Latvijā un katrā reģionā

Ivars Gaters, īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Izveidojot īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās amatu, Einara Repšes valdība jau daļēji ir izpildījusi vienu savas deklarācijas punktu: “Atbildību par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jautājumiem koncentrēsim vienā valsts pārvaldes institūcijā.” Daļēji tāpēc, ka šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu ilgtspējīgai koordinācijai vēl ir jāizveido pati institūcija — Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija.

“Nāku aizstāvēt pašvaldības!”

Līdz šim reģionālā attīstība un pašvaldības pārvaldes ziņā bija šķirtas. Ar reģionālo attīstību nodarbojās Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas Reģionālās attīstības departaments, kurš 2001.gadā tika reorganizēts par Finanšu ministrijas pakļautības iestādi — Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi. Gan departamentu, gan pārvaldi vadīja Ivars Gaters. Savukārt Pašvaldību lietu pārvalde līdz šim bija īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pakļautības iestāde. Valsts pārvaldes reformu turpmāk pārzinās pats premjers un viņa biedrs, jo kopskatam uz visu valsts pārvaldi ir jābūt paša premjera, nevis atsevišķa ministra ziņā.

Pēc Ivara Gatera domām, valsts pārvaldes un pašvaldību lietu koncentrācija viena ministra atbildībā būtībā rada interešu konfliktu, jo pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu intereses nereti ir atšķirīgas un ministrs nevar būt īsts pašvaldību aizstāvis, ja viņam vienlaikus ir jāaizstāv arī valsts pārvaldes iestāžu intereses.

“Nāku aizstāvēt pašvaldības!” apliecina Ivars Gaters, uzsvērdams, ka pašvaldības tagad bez savu interešu pārstāvja — Latvijas Pašvaldību savienības — viņa personā ir ieguvušas arī savu ministru valdībā.

“Noteikti veidošu līdzvērtīgu partneru sarunu ar pašvaldībām par risināmiem jautājumiem — mērķdotācijām, budžetu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu — un pārstāvēšu Ministru kabinetā pašvaldību viedokli,” saka ministrs.

Funkcijas bez finansējuma nebūs obligātas

Jau gadu gadiem būtiskākā pretruna starp pašvaldībām un valsts pārvaldi ir tāda, ka dažādas funkcijas pašvaldībām tiek deleģētas jo bagātīgi, tikai – bez finansējuma. Jaunās valdības deklarācija paredz šo diskrimināciju novērst.

“Jāsāk ar likumdošanu, jāsagatavo jauna redakcija likumam “Par pašvaldībām”,” skaidro Ivars Gaters. “Tajā jādefinē izpildāmas un novērtējamas pašvaldību funkcijas. Ja funkcija tiek formulēta ar darbības vārdu “veicināt”, tad tai ir grūti definēt noteiktu finansiālu novērtējumu. Ja kādos citos likumos iekļauj kādas jaunas pašvaldību funkcijas, tad tās ir jāiekļauj arī likumā “Par pašvaldībām” vai arī šajos speciālajos likumos ir jābūt tikai norādei uz jaunu funkciju likumā “Par pašvaldībām”. Šāds likums tad būs pamats finansējuma piešķiršanai budžeta veidošanas procesā. Ja kādu gadu kādai funkcijai finansējums netiek piešķirts, tad togad attiecīgā funkcija ir brīvprātīga un no pašvaldībām nevar prasīt tās obligātu pildīšanu.”

Jaunais ministrs pārskatīs arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veidošanas principus un panāks, ka rajonu pašvaldību izlīdzināšanas fonds tiek nodalīts no vietējo pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Turpinās vietējo pašvaldību reformu

“Vietējo pašvaldību apvienošana ir viens no līdzekļiem kopējā mērķa – visas Latvijas līdzsvarotas attīstības — sasniegšanai,” uzsver Ivars Gaters. “Jau apvienotie novadi pierāda, ka apvienojoties tiek rastas lielākas finansējuma, cilvēkresursu un galarezultātā — sociālekonomiskās attīstības iespējas. Ja sanāk kopā desmit gudrie, viņi var izdarīt vairāk nekā pieci gudrie katrs savā kaktā.”

Tomēr jaunais ministrs ir pret iespējamo vietējo pašvaldību piespiedu apvienošanu pēc 2003.gada 31.decembra un plāno ļoti aktīvu darbu ar pašvaldību brīvprātīgajiem apvienošanās priekšlikumiem, pārskatot no jauna gan apvienošanās kritērijus, gan projektu par 102 vietējo pašvaldību izveidi Latvijā.

Pamats attīstībai — plānošanas reģioni

Salīdzinot Latvijas reģionālo attīstību ar procesiem, kas šajā jomā notiek Lietuvā un Igaunijā, Ivars Gaters teic, ka mums ir ļoti būtisks pluss – izveidoti pieci plānošanas reģioni, kas teritoriāli atbilst vēsturiskajiem novadiem: Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un Rīgai.

“Neviens taču nenoliegs, ka pat tagad – 21.gadsimtā — kurzemnieka mentalitāte tomēr atšķiras, piemēram, no latgalieša mentalitātes,” saka Ivars Gaters. “Un to nevar ne nivelēt, ne ignorēt. Tāpat kā nevar ar vienu olekti mērīt un plānot attīstību visai Latvijai — gan ostas pilsētām, gan valsts vidienei, gan Latgales laukiem. Plānošanas reģioni ļauj plānot vienotu attīstību konkrētai teritorijai, un mans uzdevums ir koordinēt un iekļaut katra reģiona attīstību kopējā valsts attīstībā.”

Līdzšinējā darbā Ivaram Gateram vislielākais gandarījums ir par likumdošanas sakārtošanu: Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums nodrošina juridisku statusu un darbības iespējas plānošanas reģioniem, to attīstības padomēm un aģentūrām.

Savukārt vislielākais sarūgtinājums, vadot Reģionālās attīstības departamentu, Ivaram Gateram ir bijis par to, ka departamenta sagatavotie profesionālie argumenti un atzinumi Ministru kabinetā nereti nav ņemti vērā, gala rezultātā pieņemot politisku, bet neprofesionālu lēmumu.

“Tagad tas būtībā ir mans trumpis, jo savā īpašu uzdevumu ministra darbā es jau no pirmās dienas balstos uz profesionāliem argumentiem,” saka Ivars Gaters. “Un esmu gatavs uzņemties atbildību, pieņemot savu lēmumu arī tad, kad par attiecīgo jautājumu ir diametrāli pretēji viedokļi vai to nav vispār.”

Tuvākie jautājumi, kuru izskatīšana Ministru kabinetā ir jāpanāk Ivaram Gateram, ir plānošanas reģionu teritoriju apstiprināšana un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas izveide.

Ivars Gaters uzskata, ka par reģionālo attīstību cilvēkiem nereti nav viedokļa, jo nav skaidrības, kas tā īsti ir.

“Reģionālā attīstība nav kādas atsevišķas nozares attīstība, bet gan dažādu nozaru koordinēta attīstība visā valsts teritorijā,” uzsver ministrs. “Ja Satiksmes ministrija plāno noasfaltēt 500 kilometrus ceļu, tad mūsu topošajai Reģionālās attīstības ministrijai kopā ar plānošanas reģioniem ir jāizlemj un jāpasaka, tieši uz kurieni šobrīd visvairāk ir nepieciešams noasfaltēt šos ceļus — tieši kur ir visatbilstošākās attīstības iestrādes, kas savienojumā ar ceļiem dos vislielāko efektu. Ja Valmiera plāno kļūt par kiberpilsētu, tad mums kopīgi ir arī jākoordinē atbilstošu mācību programmu un atbilstošu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana. Tas nozīmē, ka jebkuras nozares ministrijas projekts ir jāsaskaņo ar mūsu topošo Reģionālās attīstības ministriju, lai attīstību varētu plānot un īstenot koordinēti.”

Dace Zvirbule, īpašu uzdevumu ministra preses sekretāre