Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts sociālo pabalstu likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

 

2.pants. Valsts sociālie pabalsti

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

 

3.pants. Valsts sociālo pabalstu veidi

(1) Regulāri izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

1) ģimenes valsts pabalsts;

2) bērna kopšanas pabalsts;

3) pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu;

4) atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

5) atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;

6) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

7) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

(2) Vienreiz izmaksājamie valsts sociālie pabalsti ir šādi:

1) bērna piedzimšanas pabalsts;

2) apbedīšanas pabalsts.

 

4.pants.  Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

(2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalstu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem piešķirts personas kods.

(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

(5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir:

1) invaliditātes vai vecuma gadījumā — tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;

2) apgādnieka zaudējuma gadījumā — visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja bijušais apgādnieks atbilst šā panta pirmās daļas noteikumiem un Latvijas Republikā nodzīvojis kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.

 

5.pants. Valsts sociālo pabalstu finansēšana

Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.

 

II nodaļa

Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas nosacījumi

6.pants. Ģimenes valsts pabalsts

(1) Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

(2) Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas:

1) nav vecāks par 15 gadiem;

2) ir vecāks par 15 gadiem, mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Ja bērns, kurš bijis aizbildnībā, ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pabalstu piešķir pašam pilngadību sasniegušajam bērnam. Pabalstu nepiešķir par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ja ģimenes valsts pabalsts piešķirts par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, pie pabalsta tiek izmaksāta piemaksa Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, saglabājas neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu.

 

7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku un ja bērna māte nesaņem maternitātes pabalstu.

(2) Bērna kopšanas pabalsta apmērs nav atkarīgs no bērnu skaita.

 

8.pants. Bērna piedzimšanas pabalsts

(1) Bērna piedzimšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā piešķir:

1) vienam no bērna vecākiem;

2) personai, kura adoptējusi vai ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.

(2) Tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu rodas no astotās bērna dzīvības dienas vai no adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas.

(3) Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā par katru bērnu tādā apmērā, kāds bijis noteikts bērna piedzimšanas dienā.

 

9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

(1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

(4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

 

10.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šīs atlīdzības izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

(4) Atlīdzības apmērs nav atkarīgs no aizbildnībā esošo bērnu skaita.

(5) Atlīdzību nepiešķir taisnās līnijas radiniekiem, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

 

11.pants. Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

(1) Atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķir ģimenei vai personai, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvusi audžuģimenes statusu un kurai saskaņā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Audžuģimenes loceklim (personai), kas noslēdzis līgumu ar pašvaldību, ir tiesības saņemt šo atlīdzību no dienas, kad bērns nodots audzināšanā audžuģimenei.

(3) Šīs atlīdzības izmaksu izbeidz, kad beidzas līgumā noteiktais termiņš, kā arī tad, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms termiņa.

(4) Atlīdzību audžuģimenei piešķir neatkarīgi no tai audzināšanā nodoto bērnu skaita.

 

12.pants. Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās

(1) Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.

(2) Tiesības saņemt šo pabalstu rodas no dienas, kad invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums vai bērnam invalīdam — ārstējošā ārsta atzinums.

(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no dienas, kad izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Šā pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, pabalstu par šo periodu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu.

 

13.pants. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts

(1) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:

1) nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts personai, lai tā iegūtu tiesības uz vecuma pensiju. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz mūžu;

2) atzīta par invalīdu un pārsniegusi 18 gadu vecumu. Šīm personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku;

3) nav sasniegusi pilngadību, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav stājusies laulībā. Šīm personām piešķir kopēju valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas gadījumos, kad pabalsts piešķirts trim un vairākiem bērniem, nevar būt mazāks par 50 procentiem no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra katram bērnam. Šajā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalsta izmaksu turpina, ja šajā punktā minētā persona pēc pilngadības sasniegšanas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāka par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāka par 24 gadiem.

(2) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas nesasniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, piešķiramo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu samazina par summu, kas atbilst citas valsts piešķirtās pensijas apmēram.

(3) Personai, kura saņem citas valsts pensiju, kas ir vienāda ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vai to pārsniedz, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nepiešķir.

(4) Ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.

 

14.pants. Apbedīšanas pabalsts

Šā likuma 13.panta pirmajā daļā minēto personu nāves gadījumā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, piešķir apbedīšanas pabalstu.

 

15.pants. Valsts sociālo pabalstu un piemaksu apmērs

(1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets.

(2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

(4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdiem kopš bērnības ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(5) Pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu izmaksājamās piemaksas apmērs ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

 

III nodaļa

Valsts sociālo pabalstu piešķiršana un izmaksa

16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

(1) Šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.

(2) Aizbildnim šā likuma 6., 7. un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir izbeigta vai pārtraukta vecāku vara;

2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā “Par sociālo drošību” noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

 

17.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

(1) Valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.

(3) Valsts sociālos pabalstus bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā, izņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru, ja saņēmējs pieprasa, var bez maksas piegādāt viņa dzīvesvietā.

(4) Regulāri izmaksājamos valsts sociālos pabalstus izmaksā reizi mēnesī, izņemot divas reizes gadā izmaksājamo šā likuma 12.pantā noteikto pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.

(5) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālā pabalsta summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības.

 

18.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas termiņi

(1) Valsts sociālais pabalsts pieprasāms 12 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Ja šis termiņš ir nokavēts, ikmēneša pabalstu izmaksā tikai par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no valsts sociālā pabalsta pieprasīšanas dienas.

(2) Piešķirto valsts sociālo pabalstu, kuru saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

 

19.pants. Valsts sociālā pabalsta pieprasītāja pienākumi

Pabalsta pieprasītājam ir pienākums iesniegt iestādei, kura piešķir valsts sociālo pabalstu, visus nepieciešamos dokumentus. Pēc pabalsta piešķiršanas pabalsta saņēmējam ir pienākums nekavējoties informēt minēto iestādi par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai.

 

20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

(1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

(2) Šā likuma 6., 7., 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

(3) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.

 

21.pants. Ieturējumi no valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Ieturējumus no valsts sociālajiem pabalstiem izdara, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.

(2) Ieturējumi no bērna piedzimšanas pabalsta un apbedīšanas pabalsta nav izdarāmi.

 

22.pants. Valsts sociālo pabalstu aplikšana ar nodokļiem

Valsts sociālos pabalstus ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

 

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

23.pants. Kārtība, kādā pārsūdzami lēmumi par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu

(1) Sūdzību sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram.

(2) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2005.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina pirmo bērnu, ir seši lati mēnesī.

3. Līdz 2009.gada 31.decembrim invalīdiem kopš bērnības, kuriem saskaņā ar šo likumu vienlaikus ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” — uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 50 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ir tiesības vienlaikus saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pensiju.

4. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar 1995.gada 26.oktobra likumu “Par sociālo palīdzību”.

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

2) Ministru kabineta 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.193 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumi nr.87 “Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim”;

5) Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

6) Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 19.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.