Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. (1) Likums nosaka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidus un to piemērošanas kārtību.
(2) Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti, lai sasniegtu šādus mērķus:
1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
2) bērna orientāciju uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām;
3) bērna ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrāciju sabiedrībā.
2.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus bērnam var piemērot, ja viņš izdarījis tādu nodarījumu vai pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība vai administratīvā atbildība (turpmāk — nodarījums vai pārkāpums).
3.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem.
4.pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro bērniem, kuri izdarījuši:
1) noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa atbrīvojusi no piespriestā soda;
2) noziedzīgu nodarījumu un kurus tiesa notiesājusi nosacīti;
3) Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, attiecībā uz kuru prokurors vai ar prokurora piekrišanu izziņas izdarītājs pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai;
4) pārkāpumu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas vai materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.
5.pants. (1) Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināllietās (4.panta 1. un 2.punkts) piemēro tiesa.
(2) Izbeigtās krimināllietas un materiālus par nodarījumu (4.panta 3.punkts) izskata un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus piemēro rajona (pilsētas) tiesnesis vienpersoniski.
(3) Administratīvo pārkāpumu lietas un materiālus par pārkāpumu (4.panta 4.punkts) izskata pašvaldības administratīvā komisija (turpmāk — administratīvā komisija). Pašvaldība var izveidot atsevišķu administratīvo komisiju šādu lietu izskatīšanai.
II nodaļa
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi
6.pants. (1) Bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:
1) izteikt brīdinājumu;
2) uzlikt par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo;
3) nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām;
4) uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas;
5) bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, — uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu;
6) noteikt uzvedības ierobežojumus;
7) uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu;
8) ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
(2) Par pārkāpumu var piemērot šā panta 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
7.pants. (1) Šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot kā pamata piespiedu līdzekļus.
(2) Papildus minētajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem bērnam var uzlikt par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citādas atkarības.
8.pants. Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, ņem vērā nodarījuma un pārkāpuma motīvus, raksturu un cēloņus, bērna vecumu un dzīves apstākļus, viņa līdzdalības pakāpi nodarījumā, kā arī uzvedību izglītības iestādē vai darbavietā un sadzīvē.
9.pants. (1) Piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas — var, ja bērns sasniedzis 15 gadu vecumu un ja darbs nav saistīts ar paaugstinātu risku viņa drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
(2) Bērnam, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, var uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas, ja tās ir novēršamas ar darbu, kurā atļauts nodarbināt šāda vecuma bērnus.
10.pants. (1) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — uzvedības ierobežojumu noteikšanu, bērnam uzliek par pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktu darbību veikšanas.
(2) Noteikt bērnam uzvedības ierobežojumus var uz laiku no 30 dienām līdz 12 mēnešiem.
(3) Bērnam var noteikt šādus uzvedības ierobežojumus:
1) aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas;
2) aizliegt satikties ar noteiktām personām;
3) uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā;
4) uzlikt par pienākumu periodiski (vienu līdz četras reizes mēnesī) ierasties uz reģistrāciju bāriņtiesā (pagasttiesā), bērnu tiesību aizsardzības centrā, pašvaldības sociālajā dienestā vai citā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērotāja noteiktajā institūcijā;
5) uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas vai sociālās palīdzības programmās;
6) uzlikt par pienākumu apmeklēt izglītības iestādi vai turpināt darbu;
7) uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.
(4) Tiesa (tiesnesis) vai administratīvā komisija, piemērojot šajā pantā paredzēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, var noteikt vienu vai vairākus šā panta trešajā daļā minētos uzvedības ierobežojumus.
11.pants. (1) Uzlikt bērnam par pienākumu veikt sabiedrisko darbu var uz laiku no 10 līdz 40 stundām.
(2) Sabiedriskais darbs ir bērna iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos pašvaldības noteiktajos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā. Sabiedriskie darbi organizējami, ievērojot likumā noteiktos bērna nodarbināšanas aizliegumus un ierobežojumus.
(3) Sabiedrisko darbu kārtību nosaka Ministru kabinets.
12.pants. (1) Nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citai personai, iestādei vai organizācijai var uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot, ja:
1) cita persona, iestāde vai organizācija piekrīt audzināt un uzraudzīt bērnu un šīm personām nav nekādas negatīvas ietekmes uz bērnu;
2) bērns piekrīt tam, ka viņu nodod galvojumā noteiktajai personai, iestādei vai organizācijai, apsola respektēt to viedokli un ievērot noteikto kārtību.
13.pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādē bērnu var ievietot uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
14.pants. (1) Tiesa (tiesnesis) vai administratīvā komisija ar bērna un viņa vecāku (aizbildņa) vai bāriņtiesas piekrišanu var uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citādas atkarības, ja tā bijusi par pamatu nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanai. Ievietojot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē, viņam obligāti nodrošināma ārstēšana no alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu atkarības.
(2) Obligātā ārstēšana veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
III nodaļa
Nodarījuma un pārkāpuma pārbaude
15.pants. Faktus par bērna izdarīto nodarījumu likumā noteiktajā kārtībā pārbauda izziņas izdarītājs vai prokurors, bet faktus par pārkāpumu — institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.
16.pants. (1) Nodarījuma pārbaudes materiāliem un krimināllietām, kuras tiek gatavotas nosūtīšanai uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, pievienojami šādi dokumenti:
1) izziņa no sodu reģistra par bērna agrāk izdarītajiem likumpārkāpumiem;
2) izraksts no ambulatorās medicīniskās kartes, kā arī izziņas, kuras izsniedz iestādes, kas ved ar psihiskiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistru un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistru;
3) raksturojums no izglītības iestādes vai darbavietas;
4) izziņa no pašvaldības sociālās palīdzības dienesta par bērna sadzīves apstākļiem.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus pieprasa izziņas izdarītājs vai prokurors.
17.pants. (1) Lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu un lēmumu par krimināllietas izbeigšanu sakarā ar materiālu nosūtīšanu uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam pieņem prokurors vai ar prokurora piekrišanu izziņas izdarītājs, kurš nodarījuma pārbaudes materiālus vai izbeigto krimināllietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai.
(2) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai pārkāpuma pārbaudes materiālu nosūtīšanu administratīvajai komisijai pieņem institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā vai izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.
IV nodaļa
Lietu izskatīšana tiesā un administratīvajā komisijā
18.pants. (1) Nodarījuma pārbaudes materiālus vai izbeigtās krimināllietas, kas nosūtītas uz tiesu jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, tiesnesis izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Pārkāpuma pārbaudes materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas, kuras nosūtītas administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, izskata administratīvā komisija likumā noteiktajā kārtībā tiktāl, ciktāl tas atbilst šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.
19.pants. Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem izskata tiesa vai administratīvā komisija pēc bērna dzīvesvietas.
20.pants. Tiesnesis un administratīvā komisija izskata lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu un pieņem lēmumu 15 dienu laikā pēc pārbaudes materiālu vai lietas saņemšanas.
21.pants. (1) Tiesas sēdē obligāti piedalās prokurors, bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, advokāts, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas speciālists un policijas inspektors.
(2) Administratīvās komisijas sēdē obligāti piedalās bērns, viens no viņa vecākiem (aizbildnis) vai bāriņtiesas pārstāvis, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas speciālists un policijas inspektors.
(3) Administratīvā komisija, ja nepieciešams, uz sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas), izglītības iestādes, sociālās palīdzības iestādes vai ārstniecības iestādes pārstāvi un uzklausa viņa viedokli par piemērojamo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.
(4) Šajā pantā minētajām personām līdz tiesas sēdei un administratīvās komisijas sēdei ir tiesības iepazīties ar lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, pieteikt lūgumus, kā arī iesniegt papildinājumus.
22.pants. Uz tiesas sēdi vai administratīvās komisijas sēdi tiesnesis vai administratīvā komisija drīkst uzaicināt arī personas, kuras var sniegt ziņas par bērnu un viņa izdarīto nodarījumu vai pārkāpumu, lai noklausītos šo personu paskaidrojumus.
23.pants. (1) Ja bērnam advokātu nav izraudzījis viņa likumiskais pārstāvis, advokāta piedalīšanos lietas izskatīšanā nodrošina tiesa.
(2) Tiesnesim likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pilnīgi vai daļēji atbrīvot bērnu un viņa likumisko pārstāvi no maksas par juridisko palīdzību.
24.pants. (1) Tiesa un administratīvā komisija par sēdes laiku un vietu paziņo šā likuma 21.pantā minētajām personām.
(2) Ja bērns neierodas uz sēdi attaisnojoša iemesla dēļ, lietas izskatīšana tiek atlikta.
(3) Ja bērns pēc tiesas aicinājuma izvairās ierasties uz sēdi, tiesnesis var pieņemt lēmumu par viņa piespiedu atvešanu, ko nodrošina Valsts policija.
(4) Ja bērns izvairās ierasties uz administratīvās komisijas sēdi, administratīvā komisija piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, pamatojoties uz bērna rakstveida paskaidrojumu.
25.pants. Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izskata slēgtā tiesas vai administratīvās komisijas sēdē.
26.pants. (1) Pēc visu apstākļu izvērtēšanas tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) piemērot vienu no šajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli;
2) nosūtīt materiālus atpakaļ prokuroram papildu pārbaudes veikšanai;
3) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
(2) Pēc visu apstākļu izvērtēšanas administratīvā komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) piemērot vienu no šajā likumā noteiktajiem pamata audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem vai pamata piespiedu līdzekli un papildu piespiedu līdzekli;
2) izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.
27.pants. Administratīvā komisija pieņem lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, ja:
1) tā nodod materiālus izskatīšanai izziņas izdarītājam vai prokuroram;
2) nav bijis notikuma vai par konstatētajām darbībām nav paredzēta administratīvā atbildība;
3) bērns, kas izdarījis prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāms;
4) bērns ir darbojies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;
5) ir atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;
6) līdz pārkāpuma lietas izskatīšanas dienai ir pagājuši divi mēneši, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas;
7) par to pašu faktu attiecībā uz bērnu jau ir pieņemts kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, administratīvā soda uzlikšanu vai pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī tad, ja par šo faktu ir ierosināta krimināllieta;
8) bērns, pret kuru uzsākta lietvedība, miris.
28.pants. (1) Par tiesneša lēmumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, prokurors var iesniegt protestu, bet pārējās šā likuma 21.panta pirmajā daļā minētās personas var šo lēmumu pārsūdzēt apgabaltiesā 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.
(2) Administratīvās komisijas lēmumu šā likuma 21.panta otrajā daļā minētās personas var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.
V nodaļa
Lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izpilde
29.pants. (1) Tiesa vai administratīvā komisija lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam nosūta bērna dzīvesvietas pašvaldībai izpildīšanai.
(2) Šā likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam nosūta arī personai, iestādei vai organizācijai, kurai bērns nodots galvojumā.
30.pants. (1) Lēmuma par sabiedrisko darbu izpildi uzrauga Valsts probācijas dienests.
(2) Lēmuma par ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē izpildi uzrauga attiecīgās iestādes vadītājs.
(3) Lēmuma par cita audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildi uzrauga pašvaldības izraudzīta iestāde sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu, bērna vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.
31.pants. Persona, kura uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildi, iekārto katram bērnam atbilstošu lietu, kuru regulāri papildina ar ziņām par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas rezultātiem.
32.pants (1) Ja persona, kura uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam nodarījuma vai pārkāpuma lietā izpildi, konstatē, ka bērns godprātīgi un apzinīgi pilda viņam piemērotā piespiedu līdzekļa noteikumus un neizdara jaunus likumpārkāpumus, tā var iesniegt tiesai vai administratīvajai komisijai motivētu rakstveida priekšlikumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma samazināšanu.
(2) Ja persona, kura uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam nodarījuma vai pārkāpuma lietā izpildi, konstatē, ka bērns nepienācīgi pilda viņam uzliktos pienākumus vai apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes, tā var iesniegt tiesai vai administratīvajai komisijai motivētu rakstveida priekšlikumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma palielināšanu vai piemērotā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa aizstāšanu ar stingrāku piespiedu līdzekli.
33.pants. (1) Tiesnesis vai administratīvā komisija pēc tās personas priekšlikuma, kura uzrauga lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam izpildi, var pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilguma samazināšanu vai palielināšanu šajā likumā noteiktā termiņa ietvaros.
(2) Ja bērns apzināti izvairās no lēmuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izpildes, tiesnesis vai administratīvā komisija var aizstāt piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli ar stingrāku piespiedu līdzekli.
VI nodaļa
Sociālās korekcijas izglītības iestādes
34.pants. (1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.
(2) Sociālās korekcijas izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
(3) Kārtību, kādā bērns tiek ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē, nosaka Ministru kabinets.
35.pants. (1) Ja bērns apdraud savu vai citu personu dzīvību vai veselību, sociālās korekcijas izglītības iestāde viņu var izolēt no citiem bērniem uz laiku, ne ilgāku par 48 stundām.
(2) Lēmumu par bērna izolācijas nepieciešamību pieņem attiecīgās iestādes vadītājs pēc pamatota priekšlikuma, kuru iesniedzis par bērna audzināšanu un aprūpi atbildīgais iestādes darbinieks.
(3) Bērnam izskaidro viņa izolācijas iemeslu.
(4) Bērna izolācijas laikā viņam nodrošināma pastiprināta uzraudzība un viņa veselībai, kā arī fiziskajām un garīgajām vajadzībām atbilstoši apstākļi.
(5) Izolācijas laikā visas uz bērnu vērstās darbības un bērna uzvedība hronoloģiskā secībā fiksējama rakstveidā.
(6) Sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par bērna izolācijas piemērošanas kārtību, izolācijas apstākļiem un izolācijas ilgumu.
36.pants. (1) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērnam jāatstāj sociālās korekcijas izglītības iestāde, šīs iestādes vadītājs par to informē bērna iepriekšējās dzīvesvietas pašvaldību un Valsts policiju.
(2) Ja nepieciešams, pašvaldības sociālās palīdzības dienests sadarbībā ar veselības aprūpes, izglītības un citām iestādēm veic pasākumus bērna reintegrācijai sabiedrībā.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).
2. Mācību un pāraudzināšanas iestādes pārveidojamas par sociālās korekcijas izglītības iestādēm. Bērniem, kas ievietoti mācību un pāraudzināšanas iestādēs, turpmāk piemērojami šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz bērnu ievietošanu un uzturēšanos sociālās korekcijas izglītības iestādēs.
3. Ministru kabinets, izstrādājot valsts budžeta projektu 2003.gadam, iekļauj tajā šā likuma ieviešanai nepieciešamo finansējumu.
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 19.novembrī
Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.