Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) iekļautajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), un visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas garantējama atbilstoši starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģu drošību.

(2) Likuma normas par kuģu drošību neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu.

3.pants. Starptautiskās tiesību normas

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijai, paredz citādus noteikumus nekā tie, kuri ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

B sadaļa. Jūrlietu pārvalde

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Ministru kabineta noteikta Satiksmes ministrijai padota kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija.

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

5) nodrošina kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus jūrnieku iekārtošanai darbā;

10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojuma pārbaužu veikšanai;

11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa ūdensceļiem;

12) nosaka un publicē to ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās veicamas jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

6.pants. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kompetence

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoriem;

9) veic jūrnieku reģistrāciju un izsniedz jūrnieka grāmatiņas, kā arī uztur Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk — Jūrnieku reģistrs) datu bāzi;

10) izvērtē jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

11) veic simulatoru sertifikāciju;

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu;

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfiju, kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un maksas iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) krasta sakaru tīkla darbību;

5) sadarbībā ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.

8.pants. Jūras vides pārvaldes kompetence

(1) Jūras vides pārvalde atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Šai nolūkā Jūras vides pārvalde veic šādas funkcijas:

1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās;

3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un saskaņo projektus vides aizsardzības jomā;

4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļauju šo darbu veikšanai;

5) koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu;

6) izstrādā ostām, piestātnēm un termināliem tipveida prasības attiecībā uz naftas avāriju seku likvidācijas plāniem;

7) izstrādā naftas produktu savākšanas pamatnostādnes;

8) apstiprina ostām, piestātnēm un termināliem naftas avāriju seku likvidācijas plānus un kontrolē to ieviešanu un izpildi;

9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu;

10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai);

11) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās;

12) apkopo datus par jūras vides piesārņošanu;

13) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās tiek ievēroti zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti;

14) kontrolē dabas resursu izmantošanu Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās;

15) kontrolē kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās;

16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu.

(2) Ministru kabinets Jūras vides pārvaldei var noteikt papildu funkcijas.

9.pants. Ostu pārvalžu kompetence

Ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, “Likums par ostām” un attiecīgās ostas noteikumi.

C sadaļa. Jūras drošība

I nodaļa. Kuģu drošība un kuģu drošības uzraudzība

10.pants. Kuģu reģistrācijas kārtība

Kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Jūras kodekss.

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, to skaitā:

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

(2) Nosakot kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

5) ostu un kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju.

(3) Satiksmes ministrs nosaka šā panta pirmās un otrās daļas noteikumu un ar tiem saistīto starptautisko tiesību normu izpildes kārtību, arī attiecībā uz:

1) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

2) kuģa sistēmām un aprīkojumu, arī navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

3) kuģa ugunsdrošību;

4) vides piesārņojuma novēršanu;

5) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

6) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

7) ISM kodeksa piemērošanu;

8) kuģa tilpību;

9) kuģa kravas zīmi;

10) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

11) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

12) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

13) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

14) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

15) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

16) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām.

(4) Satiksmes ministrs nosaka drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

(6) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

(7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole attiecībā uz kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, to skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

(2) Kuģu karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēku dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.

(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs var noteikt kārtību attiecībā uz:

1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;

2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu;

3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;

4) kuģu aprīkojuma pārbaudēm;

5) kuģu klases pārbaudēm;

6) klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību;

7) jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaužu veikšanu.

13.pants. Kuģu apskates un sertifikāti

(1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, tipa, uzbūvēšanas gada un kuģošanas rajona dēļ ir nepieciešams starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais kuģu sertifikāts, pēc kuģa īpašnieka izvēles to izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

(2) Kuģiem, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiek izdots nacionālais kuģa sertifikāts.

(3) Jahtu tehniskās apskates veic satiksmes ministra pilnvarotu jahtklubu tehniskās komisijas atbilstoši šā likuma 12.panta trešās daļas 7.punkta prasībām.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētos kuģu sertifikātus, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā sertifikātā jāieraksta, ka tas izsniegts pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis reģistrēts.

14.pants. Pienākums uzturēt kuģi atbilstoši drošības prasībām

(1) Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir uzturēt kuģa korpusu, mehānismus, iekārtas un aprīkojumu, kā arī nodrošināt, lai kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana uz kuģa un balasta operācijas tiktu veiktas, ievērojot drošības normas atbilstoši šā likuma 11., 12. un 13.panta prasībām.

(2) Par jebkurām kuģa korpusā, mehānismos, iekārtās un aprīkojumā veiktajām pārmaiņām, kas neatbilst kuģim izdotajos sertifikātos norādītajam, kā arī par bojājumiem, kuri radušies kuģa avārijas gadījumā un kuru dēļ nav nodrošināta kuģa jūrasspēja, Latvijas kuģa īpašnieks ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu kuģa īpašnieks saucams pie likumā noteiktās atbildības.

15.pants. Ostas valsts kontrole

(1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās.

(2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanā.

(3) Ostas valsts kontroles kārtību nosaka satiksmes ministrs, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības.

16.pants. Kuģa aprīkojums

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām.

(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.

17.pants. Kuģu kontroles inspektori

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas kuģu kontroles inspektori, kuriem ir satiksmes ministra noteiktajā kārtībā izsniegtas inspektora apliecības.

(2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai.

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas)

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kuras veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūciju. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

19.pants. ISM kodeksa prasību ievērošana

(1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa, ir jāievēro šajā nodaļā minētā ISM kodeksa prasības.

(2) ISM kodeksā noteikto drošas pārvaldes atbilstības dokumentu kuģošanas komercsabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un sertifikātu Latvijas kuģim izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas komercsabiedrības un kuģa audita veikšanas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic vispārēju ISM kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību.

20.pants. Radiosakari

Visus Latvijas kuģus aprīko ar normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām atbilstošām radioierīcēm, to skaitā ar ierīcēm radiosakaru nodrošināšanai kuģa avārijas un glābšanas gadījumos.

21.pants. Kuģa žurnāli

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt kuģa žurnālam, mašīnas žurnālam, radiožurnālam, naftas operāciju žurnālam, atkritumu operāciju žurnālam un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem žurnāliem. Kuģa žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas, glabāšanas un reģistrācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(2) Uz Latvijas kuģiem esošos kuģa žurnālus reģistrē ostu kapteiņi, bet ārvalstīs — Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, izdarot par to ierakstu kuģa žurnālu reģistrā (grāmatā).

22.pants. Rīcības plāni avārijas gadījumam un trauksmju saraksts

(1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt trauksmju sarakstam, kurā ir šādi ieraksti: “Kuģa kopējā trauksme!”, “Cīņa ar uguni!”, “Cilvēks aiz borta!”, “Atstāt kuģi!”, kā arī katra apkalpes locekļa pienākumu aprakstam trauksmes gadījumiem, rīcības plāniem avārijas gadījumam un avārijas situācijas vadības dokumentiem atbilstoši SOLAS konvencijas un MARPOL konvencijas prasībām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz rīcības plāniem avārijas gadījumam un trauksmju sarakstu.

II nodaļa. Kuģa apkalpe un jūrnieku darba aizsardzība

23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis

(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas atbild par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.

(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar jūrnieku profesionālās izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa.

(4) Kuģa apkalpes sastāvā nevar būt persona, kura ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana

(1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību jūrā, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.

25.pants. Kuģa sardzes dienests un kuģa ekspluatācija

(1) Lai garantētu cilvēku, kuģu, kravas, kuģošanas un vides drošību, kapteinis uz Latvijas kuģiem organizē šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošu sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju.

(2) Latvijas kuģu īpašnieku pienākums ir nodrošināt uz saviem kuģiem drošu navigācijas un mašīntelpas sardzi un kuģa ekspluatāciju, izdodot atbilstošas instrukcijas katram sava kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekiem, vecākajam mehāniķim, mašīnas sardzes virsniekiem un ierindas jūrniekiem. Šīs instrukcijas paredz pasākumus, kas nepieciešami kuģa drošai ekspluatācijai, vides aizsardzībai no piesārņojuma, jūrnieku kvalifikācijas un veselības stāvokļa atbilstībai drošas sardzes nosacījumiem.

26.pants. Jūrnieku sagatavošana

(1) Jūrnieku profesionālās izglītības programmu satura atbilstību starptautiskajām prasībām izglītības iestādēs, kā arī jūrnieku apmācību un kvalifikācijas celšanu uzrauga kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, satiksmes ministrs atbilstoši STCW konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām var noteikt izpildes kārtību attiecībā uz:

1) jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju;

2) sardzes pienākumu pildīšanu;

3) jūrnieku izglītības iestāžu uzraudzību;

4) jūrnieku apmācības instruktoru un vērtētāju sertifikāciju;

5) zvejas kuģu personāla apmācību un sertifikāciju;

6) jahtu un citu ūdenssportam un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.

(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz un to uzskaiti veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Jūrnieka grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas un to uzskaites kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(4) Jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieka grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.

(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28.pants. Darba aizsardzības prasību nodrošināšana uz kuģiem

(1) Uz Latvijas kuģiem ievēro darba aizsardzības prasības, kuģa darbības specifiku un labu kuģošanas praksi.

(2) Par darba aizsardzības un drošības prasību ievērošanu uz kuģa atbild kuģa kapteinis. Par atsevišķu kuģa operāciju drošību atbild kuģa kapteiņa norīkots kuģa apkalpes loceklis.

(3) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba drošības instrukcijām, kuras izstrādātas, ievērojot Starptautiskās darba organizācijas konvenciju, Darba aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības.

29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets.

30.pants. Kuģa apkalpes darba un atpūtas telpas

(1) Kuģu īpašnieki nodrošina Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpu atbilstību Starptautiskās darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām attiecībā uz:

1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitu tajās;

2) jūrnieku guļamtelpu, ēdamtelpu, sanitāro mezglu un virtuves aprīkojumu;

3) kuģa apkalpes aizsardzību pret traumām, mitrumu, karstumu, aukstumu un troksni;

4) kuģa apgādi ar ūdeni un apkures, apgaismojuma, ventilācijas un labierīcību aprīkojumu.

(2) Kuģa virsnieks, kuru kuģa kapteinis šim nolūkam pilnvarojis, regulāri pārbauda kuģa apkalpes telpas un rezultātus ieraksta kuģa žurnālā.

31.pants. Alkohola lietošanas ierobežojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums

(1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) no sardzes brīvajā laikā nedrīkst pārsniegt 0,05 promiles.

(2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā divas stundas pirms sardzes uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

(3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt uz saviem kuģiem stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz pieļaujamajām alkohola lietošanas normām.

32.pants. Veselības aizsardzības prasības uz kuģa

(1) Ministru kabinets nosaka minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa.

(2) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par pirmās palīdzības sniegšanu un zāļu lietošanu.

III nodaļa. Kuģošanas drošība ostās

33.pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās jūras organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos.

(2) Ostas pārvalde var izveidot šādus kuģošanas drošībai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas dienestus.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona.

(4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā.

(5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni.

(6) Ja ostā vai pieejā ostai noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei un kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet piesārņojuma gadījumā — arī Jūras vides pārvaldei un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu.

34.pants. Loču dienests

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, atbrīvojams no pienākuma loču darbības rajonā izmantot loci, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šāda sertifikāta izsniegšanas kārtību.

35.pants. Kuģu pasažieru reģistrācija

(1) Uz pasažieru kuģa, kas veic reisus no Latvijas ostas 20 jūras jūdžu attālumā un tālāk, pirms iziešanas no ostas pasažierus reģistrē. Kuģa kapteinis iesniedz pasažieru sarakstu un kuģa apkalpes sarakstu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram [turpmāk — Koordinācijas centrs (MRCC)].

(2) Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.pants. Ziņojums par bīstamu un piesārņojošu kravu

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostā vēlas iebraukt kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo Koordinācijas centram (MRCC), nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šī krava iekrauta.

(2) Pirms kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu atstāj Latvijas ostu, kuģa kapteinis iesniedz Koordinācijas centram (MRCC) ziņojumu par šo kravu.

(3) Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, var noteikt satiksmes ministrs.

37.pants. Kuģu kravas operācijas

(1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, kuru saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā.

(2) Kravas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās jūras organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās jūras organizācijas kodeksi).

(3) Jebkura persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas valsts kontroles inspektoram.

38.pants. Operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostās

(1) Veicot kuģu kravas operācijas ar bīstamām un piesārņojošām kravām, piestātnes operators, kravas pārvaldītājs un kuģa kapteinis atbilstoši savai kompetencei atkarībā no kravas veida nodrošina SOLAS konvencijas, MARPOL konvencijas un kodeksu, to skaitā Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodeksa), Beramkravu drošas prakses kodeksa (BC kodeksa), Starptautiskās rokasgrāmatas par drošību uz naftas tankkuģiem un naftas terminālos (ISGOTT), Starptautiskā naftas sabiedrību jūras foruma (OCIMF) Rokasgrāmatas par drošību terminālos sašķidrināto gāzu pārkraušanai uz kuģiem un citu starptautisko normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz:

1) naftu un naftas produktiem;

2) sašķidrinātu gāzu lejamkravām;

3) kaitīgo šķidro vielu lejamkravām;

4) bīstamām kravām iepakojumā;

5) beramkravām.

(2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz kuģu kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu un Starptautiskās jūras organizācijas prasībām un rekomendācijām, kā arī Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas prasībām un rekomendācijām.

(3) Ikvienam bīstamas un piesārņojošas kravas nosūtītājam Latvijā, sagatavojot kravu jūras pārvadājumam, ir jāņem vērā šā panta pirmajā daļā noteikto starptautisko normatīvo aktu prasības.

39.pants. Kuģu radīto atkritumu pieņemšanas iekārtas

(1) Ostas pārvalde nodrošina kuģu radīto atkritumu pieņemšanu, bet piestātnes operators — kuģu kravas radīto atkritumu pieņemšanu.

(2) Atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās atbilst MARPOL konvencijas, Helsinku konvencijas un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām.

40.pants. Tankkuģi ar izolētā balasta tankiem

(1) Latvijas ostās tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem piemēro ostu maksas atlaides un par navigācijas pakalpojumiem iekasējamās maksas atlaides atbilstoši samazinātajai bruto tilpībai.

(2) Kārtību, kādā aprēķināma izolēto balasta tanku tilpība, nosaka saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

IV nodaļa. Kuģošanas režīms Latvijas ūdeņos

41.pants. Kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas

(1) Lai nodrošinātu efektīvu un drošu kuģu satiksmi un informācijas apmaiņu Latvijas ūdeņos, kur notiek intensīva kuģu satiksme, satiksmes ministrs nosaka rajonus, kuros izveidojamas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas.

(2) Satiksmes ministrs nosaka kuģošanas un ziņošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajos rajonos.

(3) Ikviens kuģis, kas atrodas kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas darbības rajonā, ievēro tajā noteikto kuģošanas un ziņošanas kārtību.

42.pants. Ziņojumi par kuģu sadursmi

Ja kuģis cietis sadursmē vai izraisījis sadursmi Latvijas ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks, aģents vai cita persona, kurai ir informācija par kuģa sadursmi, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim.

43.pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.

(2) Atbilstoši COLREG konvencijas prasībām satiksmes ministrs nosaka īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos ostu rajonos un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.

44.pants. Kuģa aizturēšana jūrā

(1) Lai nodrošinātu normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi Latvijas ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, Krasta apsardze var kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģi atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencijai.

(2) Ministru kabinets nosaka kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma GMDSS krasta sakaru tīkla darbība.

46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana

(1) Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC), tā apakšcentru un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS krasta sakaru tīkla darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (ARCC), kā arī citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plānam.

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem lidaparātiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

(7) Uz pasažieru kuģiem, kas veic regulāru satiksmi ilgāk par sešiem mēnešiem un šķērso Latvijas atbildības rajonu, ir jābūt sadarbības plānam cilvēku meklēšanai un glābšanai. Minēto plānu atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas rekomendācijām izstrādā Krasta apsardze.

47.pants. Avārijas un briesmu signāli

(1) Avārijas un briesmu gadījumos lieto COLREG konvencijas un SOLAS konvencijas prasībām atbilstošus signālus.

(2) Šajā pantā noteikto avārijas un briesmu signālu lietošana bez vajadzības ir aizliegta. Par šādu pārkāpumu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības.

48.pants. Paziņojumi jūrniekiem un navigācijas brīdinājumi

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija informē jūrniekus par kuģošanas režīma pārmaiņām un pārmaiņām navigācijas aprīkojumā Latvijas ūdeņos. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija šo informāciju publicē izdevumos “Paziņojumi jūrniekiem” un “Navigācijas brīdinājumi”. Krasta apsardze šo informāciju pilnībā vai daļēji iekļauj regulārajos drošības (SECURITEE) ziņojumos.

V nodaļa. Ar kuģošanu saistītie negadījumi

49.pants. Jūras negadījums

Jūras negadījums ir negadījums, kas atbilst Starptautiskās jūras organizācijas Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā noteiktajam, tai skaitā gadījums, kad:

1) kuģis gājis bojā, pamests jūrā, pazudis bez vēsts vai iespējama kuģa bojāeja;

2) cilvēks zaudējis dzīvību, pazudis no kuģa vai guvis smagus miesas bojājumus kuģa ekspluatācijas laikā;

3) kuģim nodarīts materiāls zaudējums;

4) uz kuģa noticis ugunsgrēks vai sprādziens;

5) kuģis uzsēdies uz grunts vai saskāries ar to;

6) kuģis bijis iesaistīts sadursmē ar citu kuģi vai objektu;

7) kuģis zaudējis jūrasspēju korpusa, mehānismu, aprīkojuma bojājumu vai citu iemeslu dēļ;

8) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.

50.pants. Jūras negadījumu izmeklēšana

(1) Kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī jebkura Latvijas valsts institūcija, fiziskā vai juridiskā persona, kura uzzinājusi par jūras negadījumu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze šo informāciju sniedz kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai, bet vides piesārņojuma gadījumā — arī Jūras vides pārvaldei.

(2) Jūras negadījumus attiecībā uz jūras (kuģu) avārijām izmeklē kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija, ja radies piesārņojums, piesaistot arī Jūras vides pārvaldi.

(3) Ja jūras negadījumā iesaistīts ārvalsts kuģis, par šo negadījumu un tā izmeklēšanas gaitu kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ziņo kuģa karoga valsts kompetentajai institūcijai, kura var iesaistīties turpmākajā jūras negadījuma izmeklēšanā. Negadījuma izmeklēšanā var piedalīties arī citu ieinteresēto valstu kompetentās institūcijas.

(4) Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtību jūras drošības aspektā atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas Kodeksam par jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu nosaka satiksmes ministrs. Ja negadījumam ir noziedzīga nodarījuma raksturs, tā izmeklēšana notiek kriminālprocesuālajā kārtībā.

(5) Vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

VI nodaļa. Jūras piesārņojuma novēršana

51.pants. Piesārņojuma novēršana

(1) Kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis un jūrā nostiprinātas platformas operators nodrošina piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanu atbilstoši MARPOL konvencijas un tās pielikumu, Helsinku konvencijas un citu starptautisko tiesību normām.

(2) Kuģa kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa iziešanas no ostas tās atkritumu pieņemšanas iekārtās tiek nodoti kuģa un kuģa kravas radītie atkritumi, kurus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem aizliegts novadīt jūrā. Šī prasība neattiecas uz Helsinku konvencijā noteikto minimālo atkritumu apjomu un izņēmumiem, kurus saskaņā ar starptautiskajām prasībām nosaka satiksmes ministrs.

(3) Latvijas ūdeņos ir aizliegta atkritumu vai citu vielu izgāšana jūrā no kuģiem un jūrā nostiprinātām iekārtām. Šis aizliegums neattiecas uz:

1) gultnes padziļināšanas darbos iegūtās grunts izgāšanu jūrā, ja tā notiek saskaņā ar Jūras vides pārvaldes izdotu atļauju;

2) piezvejas un pārzvejas izgāšanu jūrā;

3) gadījumiem, kad cilvēkam, kuģim vai jūrā nostiprinātai iekārtai draud bojāeja un vielu izgāšana jūrā ir vienīgā iespēja, kā novērst šos draudus. Vielas izgāžot jūrā, raugās, lai līdz minimumam tiktu samazināts iespējamais apdraudējums cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējums jūras videi. Jebkura persona, kas konstatē šādu izgāšanas gadījumu, par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(4) Atkritumu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sadedzināšana Latvijas ūdeņos ir aizliegta.

(5) Kuģa kapteinis par kravas un bunkurēšanas operācijām ostas akvatorijā esošajos reidos informē ostas kapteini, ārpus ostas akvatorijas — Krasta apsardzi. Katrs kuģis, veicot minētās operācijas, ir nodrošināts ar avārijas seku likvidācijas plāniem un aprīkojumu, kas ir pietiekams, lai novērstu iespējamās kaitīgo vielu noplūdes sekas jūrā.

(6) Ostu pārvaldes nodrošina, lai ostās būtu Jūras vides pārvaldes apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumiem.

(7) Naftas vai ķīmisko vielu termināla, piestātnes vai piestātņu grupas operatori nodrošina, ka tiek izstrādāts darbības plāns neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem. Šo plānu apstiprina Jūras vides pārvalde.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētos plānus attiecībā uz ostām izstrādā ostas pārvaldes, attiecībā uz termināliem — to īpašnieki, ņemot vērā 1990.gada Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk — OPRC konvencija) prasības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās tipveida prasības, kuras jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

52.pants. Ziņojumi par piesārņojumu

(1) Ikvienas personas pienākums ir ziņot Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim par katru gadījumu, kas saistīts ar naftas vai citu kaitīgo vielu noplūdi vai iespējamo noplūdi Latvijas ūdeņos no kuģa, jūrā nostiprinātām iekārtām, ostas termināla vai kāda cita objekta. Krasta apsardze vai ostas kapteinis par to ziņo Jūras vides pārvaldei.

(2) Latvijas kuģa kapteinis, kura kuģis atrodas ārvalsts ūdeņos, konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus, nekavējoties par to ziņo tuvākās piekrastes valsts kompetentajai institūcijai.

53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze, bet šos darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumam.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā jūras piesārņojuma gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem lidaparātiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

54.pants. Rīcība jūras piesārņojuma gadījumā

(1) Ja noticis jūras negadījums, kas radījis piesārņojumu vai piesārņošanas draudus Latvijas ūdeņiem vai Latvijas piekrastei vai arī radījis draudus jebkurām ar Latvijas ūdeņiem vai piekrasti saistītām valsts interesēm, Krasta apsardze sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām veic tādus pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem, lai nepieļautu, mazinātu vai likvidētu piesārņojumu, kā arī jebkurus pasākumus attiecībā uz negadījumā iesaistīto kuģi un tā kravu. Šie pasākumi var ietvert kuģa un tā kravas:

1) pārvietošanu;

2) glābšanu;

3) nogremdēšanu vai iznīcināšanu;

4) pārņemšanu savā kontrolē.

(2) Krasta apsardze pēc saskaņošanas ar kuģa īpašnieku var dot rīkojumu Latvijas kuģa kapteinim doties uz negadījuma vietu un veikt jūras piesārņojuma nepieļaušanai, mazināšanai vai likvidācijai nepieciešamās darbības.

(3) Izpildot šajā pantā minētos rīkojumus, katrai personai jāpieliek visas pūles, lai novērstu vai mazinātu briesmas, kas apdraud cilvēku dzīvību.

(4) Veicot šajā pantā minētos pasākumus, Krasta apsardze, Jūras vides pārvalde un citas kompetentās institūcijas ievēro 1969.gada Starptautiskās konvencijas par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, tās 1973.gada Protokola par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā pielikuma prasības.

55.pants. Kompensācijas saņemšanas nosacījumi

(1) Persona, kurai piesārņojuma dēļ nodarīti zaudējumi vai piesārņojuma likvidācijas procesā radušies izdevumi atbilstoši 1992.gada Starptautiskās konvencijas par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk — Fonda konvencija) nosacījumiem, var pieprasīt kompensāciju no šā fonda.

(2) Visos gadījumos, kad nav piemērojama Fonda konvencija, to skaitā piesārņojuma draudu novēršanas gadījumā, persona, kurai radušies izdevumi sakarā ar piedalīšanos pasākumos, kas veikti atbilstoši šā likuma 54.pantā noteiktajiem rīkojumiem, ir tiesīga pieprasīt atlīdzību no piesārņojuma draudu izraisītāja Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa. Hidrogrāfija

56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

1) dziļuma mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

2) dziļuma mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

3) dziļuma mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

6) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

7) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

8) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Satiksmes ministrs var noteikt Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas prasību un rekomendāciju izpildes kārtību.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas veiktie mērījumi.

57.pants. Navigācijas publikācijas un elektroniskās kartes

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē šādu navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu jūrniekiem un citu valstu hidrogrāfijas dienestiem:

1) Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogs;

2) jūras navigācijas papīra kartes atbilstoši Latvijas Republikas jūras navigācijas karšu katalogam, ieskaitot to korektūras uzturēšanu;

3) Latvijas ūdeņu locijas, izdevums “Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos”;

4) navigācijas izdevums “Paziņojumi jūrniekiem”.

(2) Navigācijas publikācijas, ko izdod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ir oficiālas Latvijas Republikas navigācijas publikācijas.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas sagatavotās Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes uzskatāmas par līdzvērtīgām papīra kartēm. Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija uztur Latvijas ūdeņu elektroniskās kartes un to korektūru.

(4) Ja citu valstu hidrogrāfijas dienestu ražotās elektroniskās kartes atbilst S-57 standartam, tās atzīstamas par līdzvērtīgām papīra kartēm.

58.pants. Ziņojumi par navigācijas līdzekļu neatbilstību un navigācijas šķēršļiem

(1) Jebkurš kuģis, kas Latvijas ūdeņos konstatējis navigācijas līdzekļu un navigācijas šķēršļu neatbilstību kartēs, locijā vai navigācijas izdevumā “Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos” atzīmētajam, ziņo par to Krasta apsardzei vai tuvākās ostas kapteinim, kas šo informāciju nodod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

(2) Fiziskās vai juridiskās personas, kas pārvalda un apsaimnieko navigācijas līdzekļus, nekavējoties ziņo kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai par jebkādām pārmaiņām navigācijas līdzekļu darbībā. Par šāda ziņojuma savlaicīgu nesniegšanu minētās personas ir atbildīgas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija veic nacionālā koordinatora pienākumus, pamatojoties uz Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās jūras organizācijas un Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (IHO/IMO/WMO) speciālo publikāciju S-53 “Vispasaules navigācijas brīdinājumu sistēma”.

59.pants. Ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē

(1) Ūdensceļus iezīmē dabā un atzīmē kartē atbilstoši hidrogrāfiskās, hidroloģiskās un citādas ūdensceļu pētniecības rezultātiem.

(2) Ūdensceļu iezīmēšanai lieto navigācijas līdzekļus atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai “A” reģionam. Šā likuma izpratnē navigācijas līdzekļi ir bākas, bojas, stoderes, vadlīnijas zīmes, radionavigācijas līdzekļi, kuģu satiksmes dienesta (VTS) aprīkojums vai cits navigācijā izmantojams aprīkojums, kas uzstādīts, lai nodrošinātu drošu kuģošanu.

(3) Satiksmes ministrs nosaka kārtību, kādā notiek ūdensceļu iezīmēšana dabā un atzīmēšana kartē, kā arī navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.

60.pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšana

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija organizē navigācijas līdzekļu sistēmas izveidošanu un vispārēju uzraudzību Latvijas ūdeņos. Navigācijas līdzekļu sistēmu veido šā likuma 59.panta otrajā daļā minētie navigācijas līdzekļi.

(2) Nevienu navigācijas līdzekli nedrīkst uzstādīt, pārtraukt tā darbību vai nomainīt, ja iepriekš nav saņemta kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas rakstveida piekrišana.

(3) Tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, kā arī navigācijas līdzekļu izvietojumu Latvijas piekrastē, ir tiesīgs noteikt satiksmes ministrs.

(4) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga jebkurā laikā piekļūt navigācijas līdzekļiem, lai veiktu to kontroli.

61.pants. Gaismas avoti, kas traucē navigāciju

Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija ir tiesīga rakstveidā pieprasīt, lai fiziskās vai juridiskās personas likvidētu ar navigāciju nesaistītus gaismas avotus, kas traucē navigācijas līdzekļu izmantošanu vai var tikt nepareizi uztverti kā navigācijas līdzekļi. Minētos gaismas avotus fiziskā vai juridiskā persona likvidē par saviem līdzekļiem.

62.pants. Navigācijas šķēršļu pārvietošana

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai ir tiesības dot rīkojumu pārvietot jebkuru objektu, kas kļuvis vai var kļūt par navigācijas šķērsli vai traucēkli.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais objekts atrodas ostas akvatorijā, šajā pantā minētos kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 35.panta otrajā daļā un 46.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumi nr.101 “Noteikumi par tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.58 “Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos”;

3) Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumi nr.146 “Kuģu pasažieru reģistrācijas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim apstiprina šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

3. Šā likuma 6.pantā minētās funkcijas veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” līdz tās statusa maiņai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 19.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 3.decembri.