Visiem, kam Latvija dārga un svēta

Grāmata par Valsts prezidentes likteņceļu — arī krievu valodā

Foto: A.F.I.

Piektdien, 15. novembrī, Latvijas valsts svētku priekšvakarā, Rīgas Krievu drāmas teātrī notika Ausmas Cimdiņas grāmatas par Latvijas Valsts prezidenti krievu izdevuma atvēršanas svētki. Latvijas Universitātes profesores Ausmas Cimdiņas pērn izdoto grāmatu “Brīvības vārdā” tulkojis Roalds Dobrovenskis, krievu izdevums saucas “Vaira Vīķe-Freiberga — Latvijas prezidente”. Kupli apmeklētos grāmatas atvēršanas svētkus ievadīja pazīstamā Rīgas Krievu drāmas teātra aktrise Ņina Ņeznamova, savā šarmantajā latviešu valodas izrunā sveicot Valsts prezidenti un atgādinot, ka Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas Krievu drāmas teātrī nav pirmo reizi: kādā teātra svētku dienā Valsts prezidente uz teātra skatuves pat lasījusi krievu valodā Puškina dzeju. “Lasot šo grāmatu, mani sevišķi aizkustināja jūsu mīlestība uz dzimteni,” teica Ņina Ņeznamova.

“Jūs esat cilvēks, kas spēj filozofiski risināt problēmu. Jūs spējat sarunāties ar dažādu tautību cilvēkiem viņu valodā. Jūs zināt, ka dzīve ir īsa un cilvēkiem jāpaspēj citam citu saprast. Mūsu zemīte no kosmosa šķiet tik maziņa kā bērns, kurš sper savus pirmos solīšus,” turpināja populārā krievu teātra aktrise, norunājot krievu valodā Vizmas Belševicas dzejoli, kurā mīlestība salīdzināta ar dzeltenu kastaņas lapu bērna rociņā.

Pēc tam runāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa teica:

“Dāmas un kungi, ekselences!

Izdevniecības “Jumava” vadītājs Juris Visockis, grāmatas tulkotājs Roalds Dobrovenskis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, grāmatas autore prof. Ausma Cimdiņa un Valsts prezidentes padomnieks Sols Bukingolts; Juris Visockis, dāvinot grāmatu Krievijas vēstniekam Igoram Studeņņikovam Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Man pie šodienas notikuma ir tikai daļēji nopelni — par tik, cik Dievs devis dzīvību, mūžu, ko nodzīvot, un iespējamību veidot to, cik nu apstākļi to ļāva pēc savas vēlmes un prāta tur, kur tas bija iespējams jeb, sekojot likteņa prasībai un plūsmai, tur, kur izvēles nekādas nebija. Rezultāts šodien stāv jūsu priekšā, bet, protams, ne katram Latvijas iedzīvotājam ir iespējams iepazīties personiski ar to personu, ko liktenis savā gudrībā mums nesaprotamos ceļos ir izvirzījis par valsts prezidentu uz zināmu laiku.

Cimdiņas kundzes grāmata bija mēģinājums plašākas aprindas mazliet iepazīstināt ar šo cilvēku, kas daudziem šķita nepazīstams, un šodien, pateicoties Roalda Dobrovenska darbam un “Jumavas” izdevniecībai, un Sola Bukingolta atbalstam, ir iespējams šo darbu pasniegt arī plašākam lasītāju lokam. Tas, kas šai grāmatā atspoguļojas, man šķiet, ir daļa no tā cilvēka, kas es esmu. Nedomāju, ka vienu cilvēku var ielikt vienas grāmatas vākos, es ceru, ka ne. Ir daudzas lietas, kas pašam kādreiz droši vien ir jāpasaka no sava viedokļa, no sava subjektīvā skatījuma, bet ir interesanti redzēt, kā cilvēks izskatās citu acīs. Ir dažreiz satriecoši redzēt pašam savas fotogrāfijas un konstatēt, ka tas cilvēks, kas tu kādreiz biji, tāds vairs zemes virsū neeksistē, viņš ir mainījies. Bet tie notikumi, kas notika, jā, tie tā notika, interpretācijas, ko sniedz komentētāji, ir viņu interpretācijas un viņu redzējums.

Jums katram būs iespēja tagad veidot savu interpretāciju un savu redzējumu. Par to es priecājos. Bet galvenokārt esmu pateicīga par izdevību būt šīs valsts prezidente un strādāt jūsu vidū. Jūsu un mani likteņi tagad ir vienojušies, un es ceru, ka mēs varēsim turpināt draudzīgi staigāt blakus un ar katru gadu, ar katru mēnesi viens otru labāk iepazīt.”

Grāmatas autore Ausma Cimdiņa uzteica tulkotāja Roalda Dobrovenska nopelnus, pastāstot, ka centusies uz Vairu Vīķi-Freibergu paraudzīties kā cilvēks, kas pats nācis no akadēmiskas vides. Viņa uzsvēra, ka darbu pie grāmatas sākusi drīz pēc Vairas Vīķes-Freibergas stāšanās Valsts prezidentes amatā. “Mēs redzam, ka laika gaitā ir mainījusies gan Latvija, gan prezidente, gan mainījušās mūsu attiecības. Tobrīd es uz Vairu Vīķi-Freibergu skatījos kā uz cilvēku no akadēmiskās vides, ar kuru būts kopā zinātniskās konferencēs, ar kuru bijušas vienas domas un vieni pārdzīvojumi. Ļoti iespējams — ja man būtu jāraksta šī grāmata šodien, man tas būtu daudz grūtāk un varbūt pat neiespējami,” atzina A.Cimdiņa.

Arī grāmatas tulkotājs Roalds Dobrovenskis savu uzrunu iesāka latviski, uzteicot Valsts prezidentes izcilās valodu zināšanas. Tulkotājs uzsvēra šīs grāmatas godīgumu, jo, pēc Roalda Dobrovenska domām, “grāmatas par dzīviem politiķiem ir sarežģīts žanrs ar daudziem klupšanas akmeņiem”. Viņš atzinīgi novērtēja Ausmas Cimdiņas zinātnisko pieeju, balstot grāmatu — biogrāfisko apceri dokumentos un “liekot dokumentiem runāt”. “Pie grāmatas es ķēros ar zināmu piesardzību, bet tad šī autores metode mani paņēma savā varā, un strādāt pie tulkojuma bija viegli,” teica R. Dobrovenskis, atzīstot, ka darbs viņu patiesi aizrāvis. “Tā ir neordināra pasaule un neparasta dzīve, kurā visas virsotnes sasniegtas smagā cīņā,” teica tulkotājs, paužot vēlmi, lai grāmata atrastu plašu ceļu arī Krievijā un citās valstīs, kur prot lasīt arī krieviski. Roalds Dobrovenskis izteica cerību, ka tieši šī grāmata varētu novest pie “daudz nopietnāka un dziļāka dialoga, kura mums joprojām ļoti pietrūkst”.

Grāmatas izdošanas veicinātājs Sols Bukingolts sacīja: “Man šī ir ļoti svarīga diena, jo beidzot es noteikti zinu, ka cilvēkiem, kas vēl nemāk runāt un lasīt latviski, būs iespējams savā krievu valodā uzzināt, kāds cilvēks ir Latvijas Valsts prezidente. Es uzskatu, Latvijai ir ļoti veicies, jo mūsu prezidente ir cilvēks, kas grib sevi atdot visiem iedzīvotājiem: pilsoņiem un tiem, kas vēl nav pilsoņi. Visiem, kam Latvija ir dārga. Kam Latvija ir svēta. Cilvēkiem, kuri lepojas, ka pieder savai zemei, savai valstij un savai prezidentei. Emigrācija ir grūta lieta, es pats to ļoti labi zinu. Iespēja atgriezties savā dzimtenē un celt nākotni ne vien savai ģimenei, ne tikai savai tautai, bet visām tautībām, kas dzīvo Latvijā, — manuprāt, tas ir vienreizējs paraugs! Man bija liels gods sadarboties ar izdevniecības “Jumava” vadītāju Visocka kungu, kurš arī daudz dara integrācijas jomā. Šī grāmata būs ne vien jauna integrācijas lappuse Latvijā. Šī grāmata kalpos svētai lietai, parādot un atgādinot, ka šāds cilvēks Latvijai vajadzīgs ne vien kā politiķis, bet arī kā Sieviete ar lielo burtu.”

Sols Bukingolts aicināja grāmatas atvēršanas svētkos sanākušos krievus stāstīt visiem, ko viņi sastaps, par prezidentes teikto. “Tas, ko prezidente saka, nav teikts skaistu vārdu dēļ, bet tādēļ, ka prezidente tā patiesi domā,” teica Sols Bukingolts, paužot cerību, ka jaunā grāmata cilvēkiem Latvijā īsi pirms mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) “ļaus sakārtot attiecības tā, lai viņi cits citu saprastu kopīgo interešu, nevis atšķirību vārdā”. “Grāmata jums sniegs atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, bet vispirms uz to, kāpēc Latvija mīl jūs un kāpēc jums jāmīl Latvija,” teica Sols Bukingolts.

Arī izdevniecības “Jumava” vadītājs Juris Visockis uzsvēra jaunā izdevuma īpašo nozīmīgumu, paužot cerību, ka grāmata iegūs ievērību lasītāju vidū arī Krievijā, un pasniedza grāmatas pirmos piecus eksemplārus Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, autorei Ausmai Cimdiņai, tulkotājam Roaldam Dobrovenskim, grāmatas izdošanas atbalstītājam Solam Bukingoltam un — kā simbolisku žestu — uzdāvināja to arī Krievijas Federācijas vēstniekam Latvijā Igoram Studeņņikovam. “Mēs pazīstam Latvijas Valsts prezidenti kā diženu valsts darbinieci, taču esmu pārliecināts, ka krievu cilvēkiem, gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, būs ļoti noderīgi uzzināt plašāk arī par viņas dzīves ceļu,” ar pateicību pieņemot grāmatu, teica Krievijas vēstnieks Igors Studeņņikovs.

Grāmatu “Vaira Vīķe-Freiberga — Latvijas prezidente” izdevniecība “Jumava” krievu valodā laidusi klajā tūkstoš eksemplāros, taču, spriežot pēc ļaužu drūzmas ap grāmatu galdu, var domāt, ka drīzumā būs nepieciešams atkārtots izdevums. Grāmatas dizains ir identisks latviešu izdevumam, vienīgi ilustratīvā daļa papildināta ar dažām jaunām fotogrāfijām. Pirmkārt, tās ir fotogrāfijas par Latvijas Valsts prezidentes tikšanos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu 2001. gada 22. aprīlī un ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu 2001. gada 11. februārī Austrijā. Grāmatas krievu izdevumā fotogrāfijas arī ievietotas parastā tehnoloģijā, atsakoties no savdabīgā eksperimenta, kad latviešu izdevumā virkne Vairas Vīķes-Freibergas bērnu dienu un jaunības gadu fotogrāfiju bija iestiprinātas kā atsevišķas slīpas lappusītes.

Grāmatas atvēršanas svētkiem bija patiesi gaiša aura, ko varēja vērot gan bērnu ansambļa skandētajās tautasdziesmās latviešu un arī krievu valodā, gan dalībnieku sirsnīgajos atzinības vārdos. Taču, liekas, īpaši dziļi daudzu sirdīs iegula aktrises Ņinas Ņeznamovas nolasītais grāmatas fragments — citāts no Valsts prezidentes tosta Rundāles pilī drīz pēc ievēlēšanas amatā 1999. gada vasarā: “(..) ja Laimes māte man stāvētu priekšā un prasītu, kas būtu tie trīs vēlējumi Latvijai, ko vēlētu savai zemei un tautai, tad pirmais būtu, lai viņai ir drošība un lai šai zemē valdītu tikai miers un saskaņa dažādo iedzīvotāju vidū. Otrs, ko vēlētos, ir, lai šai zemē valda pārticība un lai nebūtu un nekļūtu lielāka tā plaisa, kas valda starp tiem, kas pošas uz balli pilī, un tiem, kas nevar uz balli doties. Un beidzot es vēlētos, lai Latvija iekļautos tur, kur ir tās īstā vieta — Eiropas Kopienā kā viena no tās neatņemamajām sastāvdaļām, kā viena līdziniece starp citām nācijām un valstīm. “ (Citēts pēc latviešu izdevuma — “Brīvības vārdā”, “Jumava”, 2001, 166. lpp.)

Kā redzams, gan šie pirms vairāk nekā trim gadiem teiktie Valsts prezidentes vārdi, gan grāmatas iznākšanas fakts ir ļoti zīmīgi tieši šobrīd, pavisam īsi pirms Latvijas drošībai un labklājībai tik izšķirošajām galotņu apspriedēm Prāgā un Kopenhāgenā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors