18. Novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā — visa latviešu tauta atzīmē savas neatkarīgās valsts dibināšanu

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 18. Novembra svinīgajā sēdē:

(..) Pirms 84 gadiem tika īstenota mūsu senču gadsimtiem lolotā ideja par patstāvīgu valsti — Nacionālajā teātrī Latvijas Tautas padome, kas apvienoja astoņu politisko partiju pārstāvjus, proklamēja neatkarīgu, demokrātisku un brīvu Latvijas valsti.

Pirms 80 gadiem 7.novembrī Jānis Čakste atklāja Latvijas valsts 1.Saeimas pirmo sēdi, kurā pasludināja par spēkā stājušos Satversmes sapulces gandrīz pilnīgā vienprātībā pieņemto valsts Satversmi, liekot to par pamatu Latvijas zemes un tautas mierīgai, demokrātiskai attīstībai.

Taču, iespējams, nebūtu ne 1.Saeimas, ne 8.Saeimas, katrā ziņā notikumu gaita būtu virzījusies citādi, ja 1918.gada 18.novembrī — un vēl ilgi pirms un pēc šī datuma — mūsu valsts pamatlicēji nebūtu apvienojuši visus nozīmīgākos Latvijas politiskos spēkus, politisko aprindu jaunatni, sabiedriskos darbiniekus, latviešu karavīrus, lai Latvijas valsts ne vien tiktu izveidota, bet arī pastāvētu.

Neviens Latvijas valsti mums nepasniedza kā dāvanu — brīvību nācās izkarot smagās atbrīvošanās cīņās pret desmitkārt lielāku pretinieku. Bija vajadzīgs nesalaužams gars, neatlaidība un vīrišķība, lai sasniegtu savu mērķi. Bija vajadzīgs ass prāts un diplomāta tālredzība, lai panāktu Latvijas valsts tiesisku atzīšanu pasaulē. Toreiz un arī vēlāk lija daudz asiņu, jo brīvība visos laikos ir maksājusi dārgi.

Latviešu tautai ir laba atmiņa, un latviešu tauta prot godināt savus varoņus. Latvijas kartē atrodamas daudzas piemiņas vietas, kur cilvēki gadu desmitiem neaizmirst nolikt ziedus. Tie ir mūsu garīguma un mūsu stipruma simboli — gan šīs vietas, gan mūsu attieksme pret tām.

Likumsakarīgi, ka Latvijas valsts varoņlaikmetam sekoja ne mazāk grūtie valsts jauncelsmes gadi, prasot no Latvijas valstsvīriem ne vien drosmi un ticību, bet arī konkrētas prasmes un zināšanas. Valsts praktiskā sakārtošana izrādījās smags un nepateicīgs darbs. Izpostītā zeme un izmocītā tauta nesagaidīja strauju uzplaukumu, toties valstsvīru nesaskaņas un savstarpējie pārmetumi vērsās plašumā. “Un īstenība ir tik vienkārša un skaidra: savu neatkarību un savu valsti izkarot latvji ir spējīgi, bet paši savu valsti pārvaldīt nē!” — tā šo laiku skarbi raksturojis žurnālists un sabiedriskais darbinieks Arveds Avots. Vai šī atziņa nav attiecināma daļēji arī uz mūsdienām?

Taču mūsu uzdevums nav ne idealizēt, ne nopelt savu pagātni. Mums ir jāiet uz priekšu, jo — kas vienmēr skatās pār plecu, tas agri vai vēlu klūp. Latviešu tautas teikas un pasakas atklāj mūsu tautas seno gudrību — cilvēks kaut ko sasniegs un palīdzēs citiem vien tad, ja ies uz savu mērķi, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, ne arī atpakaļ. Tikai tādā veidā varonis nonāk līdz dzīvajam ūdenim un tikai tāpēc no šā ūdens var padzerties pārējie.

Savukārt Krišjānis Valdemārs teic mīlam pagātni kā labāko mērauklu tagadnei un drošu pareģi nākotnei.

Mana pārliecība ir, ka visus mūsu valsts pamatlicējus, visus, kuri ticējuši Latvijas valsts neatkarības idejai, visus, kuri cietuši no nežēlīgām represijām un deportācijām, no vācu un padomju okupācijas jūga, stiprus ir darījusi viena doma un viena cerība: Latvijas valsts būs mūžīgi, un Latvijas tauta savā Tēvuzemē pati lems savu likteni. Viņi uz dzīvi vērās nākotnes acīm, mūsu ziņā ir — šo nākotni piepildīt! (..)

Pilns runas teksts — 8.Saeimas 18. Novembra svinīgās sēdes stenogrammā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Doma baznīcā aizlūdzot par valsti:

2002.gada 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa Rīgā: Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Dievs, svētī Latviju, vadi to un pasargā to no ļauna. Mēs esam nākuši Tavā priekšā, lai aizlūgtu par savu tautu. Dievs, svētī Latvijas tautu, vadi to, pasargā to no ļauna.

Kungs, mēs esam nākuši Tavā priekšā, lai lūgtos katrs par sevi. Atver mūsu sirdis, lai tajās ieplūst pārliecība par tavu žēlastību, Tavu mīlestību, dod mūsu sirdīm savu mieru.

Mēs nākam Tavā priekšā un lūdzamies, lai Tava gara esme izplūst caur mūsu būtni un attīra mūs no miesas, prāta un jūtu sārņiem, ka varam pacelties visuma augstumos un izjust tavu žēlastību, mīlestību un spēku.

Ļauj mums būt kā atvērtiem traukiem, kuros ieplūst tava gara gaisma, ļauj mums staigāt taisnības ceļos, apskaidro mūsu prātus, lai mēs atšķiram labu no ļauna, vadi mūs un ļauj mums izvēlēties gaismas un taisnības ceļus.

Kungs, mēs nododam sevi Tavās rokās, izlieto mūs kā instrumentus savas gribas izpausmei šīs zemes virsū. Mēs nododam Tavās rokās savu zemi un valsti.

Kungs, mēs lūdzamies – svētī to, esi mums žēlīgs.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot parādes dalībniekus:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, ministri, diplomātiskā korpusa diplomāti, mīļā latviešu tauta!

Mēs šodien svinam savas valsts neatkarības proklamēšanas svētkus, un ir labi, ka šajā dienā mēs arī spējam redzēt savus vīrus, savus dēlus, savus brāļus gatavus mūsu neatkarību turpināt sargāt, gluži kā viņu priekšgājēji bija gatavi atdot savu dzīvību par savu tēvu zemi.

No senseniem laikiem tiesības nēsāt ieroci ir bijušas tikai brīviem vīriem. Vergiem šādas tiesības bija liegtas. Nebrīviem cilvēkiem un nebrīvām tautām ir bijis gan jācīnās svešu valstu kalpībā, zem svešiem karogiem par svešām lietām. Mums tagad ir savi bruņotie spēki, kuros Latvijas dēli un Latvijas meitas var stāties un gatavoties mūsu valsts drošībai un tās aizstāvībai. Drošība nav lieka greznība, drošība ir nepieciešamība.

Es pateicos visiem, kas rūpējas un gādā par mūsu bruņoto spēku attīstību, es pateicos mātēm un tēviem, kas savus dēlus ir gatavi dot Latvijai. Mēs esam brīva tauta un brīva paliksim tik ilgi, kamēr būsim gatavi šo brīvību aizstāvēt. Es šodien sveicu un godinu Latvijas karavīrus, lai viņi palīdz mūsu valstij dzīvot saules mūžu. Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, pie Brīvības pieminekļa uzrunājot tautu:

	Vakar, 18.novembrī, Saeimas svinīgajā sēdē un pēc sēdes: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše un valdības locekļi, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ministru prezidents Einars Repše, ASV vēstnieks Braiens Karlsons un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, deputāti Andris Šķēle un Jānis Jurkāns

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa valsts svētkos pie Brīvības pieminekļa 2002. gada 18. novembrī

Mīļie tautieši! Mīļie Latvijas iedzīvotāji! Dārgie ārvalstu viesi!

Sveicu jūs visus šajā Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 84. gadadienā, kad mēs atrodamies vēsturisku notikumu pašā priekšvakarā.

2002. gads ieies Latvijas vēsturē, un mums ir tā laime būt par vēstures lieciniekiem. Vēl paaudžu paaudzēm skolas bērni to kādreiz mācīsies atcerēties no galvas. Tas būs viegli, jo gads ir perfekti simetrisks, vienādi lasāms no abiem galiem un vēstīs par diviem Latvijas nākotnei izšķirošiem notikumiem.

Pirmais vēsturiskais notikums būs NATO dalībvalstu galotņu tikšanās, kas notiks jau pēc trim dienām. Mēs raugāmies uz to ar pilnu paļāvību un kopā ar citām mums draudzīgām kandidātvalstīm ceram tur saņemt ielūgumu. Šī NATO alianses paplašināšanās uz austrumiem nāk kā vēsturisku netaisnību izlīdzinātāja. Tas būs lielo un mazo, Rietumu un Austrumu Eiropas valstu vienlīdzīgo tiesību apliecinājums, kas beidzot izdzēsīs no Eiropas kartes pēdējās Otrā pasaules kara sekas. Tā būs neatgriezeniska novēršanās no Eiropas sadalīšanas divās iespaidu sfērās, kas kā smags lāsts gulējusi pār mūsu kontinentu gadu desmitiem ilgi pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta 1939. gadā.

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika spēja pastāvēt tikai 22 gadus, lai pēc tam pusgadsimtu pavadītu zem svešām varām. To mēs nekad vairs negribam piedzīvot. Atjaunotā Latvijas Republika šobrīd ir pastāvējusi jau 11 gadus, tieši pusi no pirmskara republikas laika. Mums visiem kopā ir jāgādā, lai šī republika dzīvotu saules mūžu.

Latvijas neatkarību nekad nedrīkstam novērtēt par zemu, jo tā ir dārgi atpirkta. Lai Latvija piedzimtu kā neatkarīga valsts, daudzi par to ir krituši kaujā. Tikai par uzticību un par ticību neatkarīgai Latvijai daudzi ir maksājuši ar savu dzīvību, ar izsūtījumiem un sabendētiem mūžiem. Būsim pateicīgi savam liktenim, kas mums ļāvis brīvību atgūt, kamēr vēl daudzas tautas šodien smok apspiestības jūgā vai cieš no asinsizliešanas.

Latvijas uzaicinājums kļūt par NATO dalībvalsti vainagos gadiem ilgas pūles un mērķtiecīgu darbu no mūsu puses. Nākotnē NATO būs mūsu drošības garants, tomēr mēs nebūsim tikai t.s. drošības patērētāji. Latvija kā uzticams sabiedrotais jau gadiem piedalās Miera uzturēšanas misijās Balkānos. Latvija ir gatava piedalīties starptautiskās drošības operācijās arī turpmāk, kur un kad tas būs nepieciešams.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 18.novembrī Rīgā pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot tautu valsts svētkos Foto: Juris Krūmiņš	Ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā Foto: Juris Krūmiņš

Mums labvēlīgs lēmums Prāgas galotņu sanāksmē nebūt vēl nenozīmēs, ka viss jau ir sasniegts. Iesāktais ceļš būs jāturpina tālāk, un līdztekus ārējai drošībai Latvijai būs arī nopietni jāstrādā pie savas iekšējās drošības. Mēs saprotam, kas mums vēl jāpadara, un mēs esam gatavi to darīt. Darāmā vēl ir daudz, bet viss nepieciešamais ir mūsu spēkos.

Otrs vēsturiskais notikums būs Kopenhāgenas galotņu tikšanās decembra vidū, kad tiks pieņemts lēmums par Eiropas Savienības paplašināšanos. Kopenhāgenā saņemtais uzaicinājums iezīmēs otro vēsturisko ceļa zīmi, kas liecinās par Latvijas gatavību stāties citām Eiropas valstīm blakus kā līdzīgai starp līdzīgiem, kā līdztiesīgai starp līdztiesīgiem.

Latvija atgriežas Eiropā. Vēsturiski tās ir mūsu īstās mājas. Ģeogrāfiski mēs no Eiropas jau nekad neesam pazuduši. Taču tagad mēs atgriežamies Eiropā kā neatkarīga, suverēna nācija, kas ir kļuvusi par uzticamu politisko un respektējamu ekonomisko partneri.

Tā Eiropa, kurā mēs atgriežamies, ir unikāls veidojums, kāds varbūt vēl nekad cilvēces vēsturē nav redzēts. Valstis, kas gadu simtiem bija ienaidnieces, pēc Otrā pasaules kara nolēma sākt jaunu sadarbības un sadzīves modeli. Visi sēdās pie viena galda un katrā jautājumā turpināja debatēt tik ilgi, līdz kamēr tika nonākts pie risinājuma, kur katrs arī sev varēja saskatīt kādu ieguvumu.

Eiropas Savienība nav totalitārs veidojums, kas apspiestu savas nabaga dalībvalstis. Tā ir brīvprātīgi izveidota brīvu valstu kopiena, kas darbojas uz daudzpusējas vienošanās pamata. No pievienošanās Eiropas Savienībai Latvija varēs sagaidīt tieši to pašu, ko jau sasniegušas līdzšinējās dalībvalstis, tas ir — mieru, stabilitāti, ekonomisko labklājību un augošus ienākumus saviem iedzīvotājiem. Neviena valsts vēl līdz šim nav no Eiropas Savienības izstājusies. Ļoti daudzas valstis klauvē pie tās durvīm, saprotot tos labumus, ko Eiropa piedāvā.

Taču arī uzaicinājums Kopenhāgenas sanāksmē ne tuvu vēl nenozīmēs, ka mūsu ceļš nu ir galā, ka nu varam atslābt, atpūsties un iet gulēt aizkrāsnē. Arī šeit tā būs tikai vēsturiska ceļa zīme, kas sniedz atskaiti par jau sasniegto, bet paver arī perspektīvas uz visu to, kas vēl nākotnē darāms. Tas ir pilnīgi normāli, ka darāmā vēl ir daudz. Tāda vienkārši ir dzīve.

Tamdēļ vien, ka vēl neesam perfekti, mums nav nemitīgi jākaisa sev pelni uz galvas, nedz arī mūžīgi jāuzklausa nicīgas piezīmes no citiem. Mums nav jārāda citam uz citu ar pirkstu, lai par to šausminātos, bet mums jārāda uz to, kas vēl darāms. Mums nav jānicina sava valsts, jo, tā darot, mēs nicinām paši sevi. Mums katram jāskatās – ko es varu padarīt, lai sakārtotu savu valsti un savu vidi, ko es varu paveikt, lai Latvijas zvaigznes tiektos debesīs, nevis tiktu aptraipītas ar dubļiem.

Latvijai kā brīvai, suverēnai valstij vēsture tagad sniedz iespējas turpināt augt, attīstīties un pilnveidoties, kā arī piedalīties jaunās apvienotās Eiropas veidošanā un celšanā. Eiropas valstis negrib mūs apspiest vai izmantot. Tās grib palīdzēt mums sasniegt to pašu labklājības, sabiedriskās taisnības un civilizācijas līmeni, ko pašas ir sasniegušas. Tā nav liekulība. Tā nav izlikšanās. Tas ir saprātīgs pragmatisms, kas nevēlas redzēt sev blakus izbadējušas, neveiksmīgas un atpalikušas valstis. Arī mēs tādi negribam būt. Mūsu mērķi pilnīgi sakrīt. Mēs gribam redzēt stipru un attīstītu Latviju stiprā un attīstītā Eiropā. Citas Eiropas valstis grib tieši to pašu.

Mūsu Rīga vēl nav gatava. Mūsu Latvija vēl nav gatava. Mūsu Eiropa vēl nav gatava. Mūsu rokās ir darbs, lai tās pilnveidotu. Šai darbā ir jāiesaistās visiem – veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem neatkarīgi no viņu tautības, ticības vai dzīves vietas. Visiem Latvijas novadiem, visiem Latvijas pagastiem šeit ir jāpiedalās. Katrā vietā pukst Latvijas sirds. Neviena vieta nav mazsvarīga, neviena nav lieka. Neviena nav tāda, bez kuras Latvija varētu iztikt.

Latvijai ir vajadzīgi visi tās bērni bez izņēmuma. Latvijai vienādi mīļi ir visi tās bērni neatkarīgi no viņu izcelsmes, ģenētiskā mantojuma vai ģimenē runātās valodas. Latvijai ir vajadzīgi lojāli pilsoņi, kas apzināti ir izvēlējušies piederību pie šīs zemes, ir izlēmuši šeit palikt un strādāt, šeit veidot savu dzīvi un savu nākotni. Latvija nevienu neatraidīs, kas būs gatavs dāvāt tai uzticību.

	Vakar, 18.novembrī, pie Brīvības pieminekļa: Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše; ārvalstu diplomātu korpusa vecākais, Ukrainas vēstnieks Viktors Mihailovskis, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ārvalstu diplomāti, Saeimas deputāti un Latvijas tauta

Mums visiem daudz darāmā stāv vēl priekšā, lai turpinātu veidot valsti, uz kuru visi vienādi mēs varētu būt lepni. Iesim un darīsim, jo mēs to varam un spējam. Es ticu Latvijas nākotnei, tāpēc ka es ticu jūsu un mūsu spējām. Mēs esam tikpat labi kā citi, mēs esam tikpat gudri, tikpat izveicīgi, tikpat atjautīgi un radoši, pie tam daudz strādīgāki par dažu labu citu. Kas šodien vēl nav izdarīts, to rīt mēs izdarīsim! Kas šodien vēl nav sakārtots, to rīt mēs sakārtosim. Iesim un darīsim — ar paceltu galvu, ar ticību un ar mīlestību pret savu valsti.

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente, saņemot un nosūtot apsveikumus valsts svētkos

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau ir saņēmusi vairāku valstu kolēģu apsveikumus valsts svētkos, kuros laba vēlējumi nodoti arī Latvijas tautai. Apsveikumi saņemti no Šveices, Austrijas, Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Maltas prezidentiem, Jāņa Pāvila II, Japānas imperatora Akihito, ANO ģenerālsekretāra K.Anana.

Apsveikumus prezidente turpina saņemt arī no daudzām skolām, iestādēm un privātpersonām.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savukārt, 15.novembrī, nosūtīja apsveikumus Latvijas Republikas proklamēšanas 84.gadadienā brīvības cīņu dalībniekiem Antonam Brūverim, Jānim Reinsonam, Arnoldam Hofmanim un Arvīdam Laurim, kurš dzīvo ASV.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas valsts svētku skanējums pasaulē

	Vakar, 18.novembrī, 11.novembra krastmalā militārās parādes laikā: augstākās valsts un militārās amatpersonas, Saeimas deputāti un ārvalstu diplomāti Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas valsts svētki plaši un daudzveidīgi tika atzīmēti arī ārvalstīs. Vairums mūsu vēstniecību vakar vai jau agrāk bija sarīkojušas svētku pieņemšanas, dažas svētku pieņemšanu rīkos šodien, rīt vai tuvākajās dienās.

Šogad, NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes priekšvakarā un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedes gaidās, Latvijas vēstniecības mūsu valsts svētku zīmē sarīkojušas arī īpaši plašu informatīvo un kultūras pasākumu klāstu.

Latvijas vēstniecība Beļģijā jau 7. novembrī sadarbībā ar Latvijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, Lježas pilsētas valdi un Lježas Modernās mākslas muzeju atklāja Latvijas modernās lietišķās mākslas izstādi “Laikmeta izjūta šķiedrā”.

14. novembrī Briselē, Sv. Annas pilī, notika Latvijas vēstnieka Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē Aivara Grozas, Latvijas vēstnieka pie NATO un Rietumeiropas Savienības Imanta Lieģa, kā arī Latvijas vēstnieka pie ES Andra Piebalga svinīgā pieņemšana.

Austrijā mūsu valsts 84. gadadienu svinēja 14. novembrī Zalcburgā, kas ir otrs nozīmīgākais politiskais un kultūras centrs Austrijā. Svinīgajā valsts svētku pasākumā tika atklāta arī mūsdienu latviešu mākslas izstāde, kurā apskatāmas Laimas Bikšes gleznas, Gunta Laudera rotas, Daiņa Pundura un Jutas Rindiņas keramika, kā arī Egila Rozenberga gobelēni un Aināra Sila rotas. Izstāde veidota sadarbībā ar galeriju “Daugava” un Zalcburgas galeriju “Berchtoldvilla”.

Igaunijā Latvijas vēstniecība jau 11. novembrī bija noorganizējusi latviešu jaunākās animācijas un dokumentālo filmu programmas demonstrēšanu Igaunijas latviešu biedrībai, kā arī Igaunijā studējošai latviešu jaunatnei. 12. novembrī Tallinas Kinonamā notika Viestura Kairiša mākslas filmas “Pa ceļam aizejot” izrāde plašākai Igaunijas sabiedrībai, kā arī tikšanās ar režisoru un aktieriem, bet 14. novembrī — vijolnieka Raimonda Ozola solokoncerts Operas Ziemas dārzā. Vakar vēstniecības telpās bija sarīkota tradicionālā pieņemšana par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 84. gadadienai, bet 30. novembrī Tallinas rātsnamā notika Ditas Krenbergas solokoncerts. Paredzēts, ka pirms koncerta tiks parādīta dokumentālā filma par Pēteri Vasku.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis pieņem 18.novembra militāro parādi (augšējos attēlos); Nacionālo bruņoto spēku kareivji (vidējos attēlos) un militārā tehnika (apakšējos attēlos) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas vēstniecība Dānijā jau 14. novembrī bija sarīkojusi Latvijas kultūras, tūrisma un biznesa prezentāciju Odenses pilsētas bibliotēkā. Rīt, 20. novembrī, notiks pieņemšana Kopenhāgenā akreditētajam diplomātiskajam korpusam, Dānijas amatpersonām, dāņu politisko, sabiedrisko, kultūras un biznesa aprindu pārstāvjiem, bet 22. novembrī vēstniecība aicinājusi uz pieņemšanu Dānijā un Dienvidzviedrijā dzīvojošos latviešus, Latvijas un Dānijas draudzības biedrību pārstāvjus, kā arī latviešu jauniešus, kas studē Dānijā. Viesi varēs apskatīt Ilmāra Blumberga, Helēnas Heinrihsones un Ivara Heinrihsona darbu izstādi vēstniecības telpās.

Latvijas vēstniecība Uzbekistānā jau 4. novembrī atklājusi latviešu mākslinieces Ludmilas Grīnbergas darbu izstādi Taškentas Modernās mākslas centrā, kur vakar notika arī svinīga pieņemšana.

Mūsu valsts vēstniecība Krievijas Federācijā un latviešu kopienas pārstāvji Maskavā valsts svētkus sāka atzīmēt 16. novembrī ar Maskavas latviešu bērnu skolas svētku koncertu. 17. novembrī Maskavas latviešu biedrības rīkotajā svinīgajā vakarā Automobilistu kultūras namā uzstājās Maskavas latviešu biedrības koris “Tālava” kopā ar Kolkas pagasta jaukto kori un Kolkas koklētāju ansambli. Oficiālā valsts svētku pieņemšana vēstniecībā Maskavā notika vakar, 18. novembrī, bet šodien vēstniecībā jau tiek organizēts tik aktuālais seminārs Krievijas latviešu biedrību vadītājiem. Piedalīties seminārā uzaicināta Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane un Repatriācijas centra vadītājs Juris Dombrovskis, lai iepazīstinātu un informētu biedrību vadītājus ar jaunumiem un izmaiņām naturalizācijas un repatriācijas procesos Latvijā.

Nīderlandē Latvijas vēstniecība svētdien Hāgas vecajā karaļu pilī “Het Paleis” līdz ar svinīgu pieņemšanu bija noorganizējusi salonkoncertu, kurā kopā ar Latvijas pianisti Rutu Vaivadi uzstājās arī vijolnieks no Izraēlas. Hāgas mākslas galerijā “Lat Art Gallery” vakar notika diplomātiskā pieņemšana, kuras viesiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas mākslinieku darbiem.

Norvēģijā mūsu vēstniecība 17. novembrī kopā ar Latviešu biedrību un kultūras biedrību “Norvēģija – Latvija” bija noorganizējusi valsts svētku pasākumu tur dzīvojošajiem latviešiem, kurā piedalījās folkloras grupa “Dandari”. Vakar oficiālās pieņemšanas laikā tika atklāta arī Valda Opmaņa un Gundegas Zīles gleznu izstāde.

Vašingtonā vakar, 18. novembrī, Latvijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā dziedāja Latvijas jauniešu koris “Balsis”, bet Stokholmā vakar svinīgajā pieņemšanā vietējai latviešu sabiedrībai uzstājās Rīgas Doma kora skolas solisti. Šodien Stokholmas Koncertu namā (Konserthuset) Rīgas Domas kora skolas solistu koncerts ievadīs svinīgo valsts svētku pieņemšanu Zviedrijas valsts administrācijas, plašsaziņas līdzekļu, vadošo uzņēmumu un kultūras organizāciju pārstāvjiem.

Savukārt Berlīnē Latvijas vēstniecības telpās divu valsts svētku pieņemšanu laikā bija aplūkojamas Ilmāra Blumberga un Frančeskas Kirkes gleznas. Bet Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā līdz ar svinīgo pieņemšanu atklāta Latvijas un Baltkrievijas mākslinieku plenēra ‘’120x100'’ galā izstāde ‘’Vasaras atskaņas’’.

Šodien, 19. novembrī, Strasbūrā Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Padomē, atzīmējot Latvijas valsts svētkus, organizē Cēsu rajona jauktā kora “Vendene” koncertu un pieņemšanu Eiropas Padomē akreditētā diplomātiskā korpusa, Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta sekretariāta un Strasbūras mērijas pārstāvjiem, kā arī Strasbūras apkārtnē dzīvojošajiem latviešiem.

Foto: Juris Krūmiņš Valsts prezidente vakar Rātslaukumā tikās ar LATO Baltijas jauniešiem; LATO ģenerālsekretāre Dagnija Stuķēna, Latvijas Translantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; uz plakāta “Nākamā pietura — NATO” (Next stop — NATO) top valsts prezidentes paraksts

Latvijas vēstniecība Lietuvā šodien rīko svinīgu pieņemšanu Lietuvas Valsts mākslas muzejā, kur atklāta Latvijas Valsts mākslas muzeja izstāde “Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības pedagogi 1920 – 1940”.

Rīt Polijā Latvijas vēstniecība svinīgās valsts svētku pieņemšanas viesus iepazīstinās ar izstādi “Poļu mākslinieki Latvijā. Glezniecība”, kas sākotnēji tika izstādīta Polonijas namā un Mazovijas Kultūras un mākslas centrā Varšavā, un fotoizstādi “Latvija rudenī”, kas vēlāk tiks izstādīta Haļinovā un Lodzā. Savukārt Latvijas Kultūras un informācijas centrs tieši šajās Latvijas valstij tik zīmīgajās dienās Varšavas pilsētas domē noorganizējis izstādi “Rīga – Varšava. Sadraudzības un sadarbības pilsētas”.

Spānijā Latvijas vēstniecība sadarbībā ar Rīgas domi un Madrides pilsētas muzeju sarīkojusi Leona Baloža fotoizstādi “Rīga — iedvesmas pilsēta. Rīga. Rīgas jūgendstils”. Rīt, 20. novembrī, Madridē, atklājot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīto svinīgo vakaru, muzicēs Rīgas flautistu ansamblis “Con Anima” .

Francijā Latvijas vēstniecība valsts svētkus svinīgi atzīmēs 26. novembrī, Francijas Armijas muzeja jeb Invalīdu nama Goda salonā organizējot Latvijas stīgu kvarteta «Diference» koncertu un svētku pieņemšanu.

Čehijā Latvijas vēstniecība mūsu valsts proklamēšanas gadadienu atzīmēs NATO dalībvalstu vadītāju apspriedes laikā Prāgā. 22. novembrī vienā no Prāgas reprezentatīvākajām koncertzālēm notiks Baltijas kamerorķestra “Kremerata Baltica” un Gidona Krēmera koncerts. Paredzēts, ka šo koncertu atklās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors