Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Iekšējā audita likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde — ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī Ministru kabinetam tieši padota institūcija;

2) iekšējās kontroles sistēma — finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;

3) iekšējais audits — neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos;

2) iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu.

 

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta. Šā likuma 11.panta pirmā un otrā daļa attiecas uz pašvaldībām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.

(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.

 

II nodaļa

Iekšējās kontroles sistēma

4.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

 

5.pants. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības

(1) Ministru kabinets nosaka pamatprasības, kas jāievēro, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu.

(2) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ievēro iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas pamatprasības, kas nodrošina:

1) šīs sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem, ministrijas vai iestādes darbības mērķiem, plāniem un procedūrām;

2) resursu aizsardzību pret nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu un citiem līdzīgiem pārkāpumiem;

3) ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu un pastāvīgu, efektīvu, ekonomisku un lietderīgu darbību;

4) drošu, savlaicīgu un precīzu informācijas iegūšanu par iestādes darbību, šīs informācijas apkopošanu un saglabāšanu.

 

III nodaļa

Iekšējā audita organizācija

6.pants. Iekšējā audita sistēmas izveidošana

(1) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā, pilnvarojot ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus ministrijas padotībā esošajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveidojama iekšējā audita struktūrvienība, kā arī nosaka ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību.

(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru kabinetam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošajās institūcijās un nosakot padotībā esošās institūcijas, kurās izveidojama iekšējā audita struktūrvienība, kā arī nosaka Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību Ministru kabinetam.

 

7.pants. Iekšējā audita struktūrvienības izveidošana

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs atbild par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas darbību un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.

(3) Iekšējā audita struktūrvienībā ir ne mazāk kā divi iekšējie auditori.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības nolikumu apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs.

 

8.pants. Par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu atbildīgās amatpersonas pienākumi

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs:

1) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;

2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) reizi divos gados iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;

4) informē iekšējā audita padomi un Finanšu ministriju par iekšējo auditoru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata;

5) nosūta tiesībaizsardzības institūcijām informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;

6) nosūta izvērtēšanai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam informāciju par iekšējā audita veikšanas laikā atklātajiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā.

(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā esošo institūciju vai Ministru kabinetam tieši padoto institūciju un šo institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finanšu ministrijai un Valsts kontrolei.

 

9.pants. Iekšējā audita struktūrvienība

(1) Iekšējā audita struktūrvienība sniedz vērtējumu par:

1) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanai;

2) finanšu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;

3) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;

4) resursu izmantošanas efektivitāti un lietderīgumu;

5) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un resursu sargāšanu no zaudējumiem.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība nodrošina finanšu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējo auditu veikšanu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:

1) atbild par struktūrvienības darba organizāciju un tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar Finanšu ministrijas ieteikumiem un metodiku iekšējā audita jomā;

3) nodrošina iekšējā audita darba kvalitātes uzraudzību;

4) iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatu, ietverot tajā vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē;

5) nekavējoties informē valsts sekretāru un iestādes vadītāju, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētajām nelikumībām.

 

10.pants. Iekšējā audita struktūrvienības galvenie uzdevumi

Iekšējā audita struktūrvienībai ir šādi galvenie uzdevumi:

1) sistemātiski pārbaudīt ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas darbību, sniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam tās novērtējumu un ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

2) atbilstoši veiktajam riska novērtējumam izstrādāt un iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam apstiprināšanai iekšējā audita stratēģisko un gada plānu, kā arī izstrādāto ilgtermiņa attīstības plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) par katru veikto auditu sagatavot rakstveida noslēguma ziņojuma projektu, kuru nosūta auditētās struktūrvienības vadītājam saskaņošanai;

4) iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita noslēguma ziņojumu lēmuma pieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu, par personām, kuras atbildīgas par šo ieteikumu īstenošanu, un īstenošanas termiņu;

5) informēt valsts sekretāru vai iestādes vadītāju, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu un Iekšējā audita padomi par gadījumiem, kad tiek ietekmēta iekšējā audita neatkarība vai objektivitāte.

 

11.pants. Eiropas Komisijas finansēto programmu un projektu iekšējais audits

(1) Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu, arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus, veic ministrija vai iestāde, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas.

(2) Finanšu ministrija veic administratīvās, finanšu un tehniskās vadības sistēmu iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas, kā arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.

(3) Ministrija vai iestāde iesniedz Finanšu ministrijai Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu un audita noslēguma ziņojuma kopiju, kā arī informē par jebkuriem grozījumiem gada plānā.

(4) Finanšu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

(5) Finanšu ministrija nosaka Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita veikšanas ieteikumus un metodiku.

 

12.pants. Iekšējā audita struktūrvienības un iekšējā auditora darbības neatkarība

(1) Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība vai iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveidošanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība var sniegt konsultācijas par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu ministrijā vai iestādē.

 

13.pants. Iekšējā audita koordinācija

(1) Finanšu ministrija atbild par iekšējā audita vispārēju koordināciju.

(2) Finanšu ministrs apstiprina iekšējā audita veikšanas ieteikumus un metodiku, kas ir saistoša visām ministrijām un iestādēm.

(3) Ministrija un Ministru kabinetam tieši padota institūcija šādā veidā koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:

1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;

3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību atbilstoši ministra vai Ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.

(4) Finanšu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

1) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs;

2) koordinēt iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) sniegt ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

4) reizi divos gados veikt visu ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi;

5) pārraudzīt iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;

6) izstrādāt iekšējā audita veikšanas ieteikumus un metodiku.

(5) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

 

IV nodaļa

Iekšējais auditors

14.pants. Iekšējā auditora iecelšana amatā (pieņemšana darbā) un atbrīvošana no amata (atlaišana no darba)

(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Stāties darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus, var persona:

1) kurai ir augstākā izglītība;

2) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai kura ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

3) kura nav valsts sekretāra, iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks.

(3) Darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:

1) pēc paša auditora vēlēšanās;

2) ja iekšējais auditors ir ievēlēts vai iecelts citā amatā;

3) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar auditora statusu;

4) reorganizējot ministriju vai iestādi.

 

15.pants. Iekšējā auditora pienākumi

(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējā audita struktūrvienības nolikumu, iekšējā audita veikšanas ieteikumus un metodiku.

(2) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs iekšējā auditora amata aprakstā nosaka viņa tiešos pienākumus.

(3) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina auditoram iespēju celt savu kvalifikāciju.

(4) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu.

 

16.pants. Iekšējā auditora tiesības, veicot iekšējo auditu

Iekšējam auditoram, veicot iekšējo auditu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu;

2) saņemt paskaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.

 

17.pants. Ierobežojumi iekšējā auditora darbā

(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ir veicis ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējais auditors ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs — valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par ikvienu situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.

 

V nodaļa

Iekšējā audita padome

18.pants. Iekšējā audita padomes izveidošana

Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personālsastāvu.

 

19.pants. Iekšējā audita padomes mērķis

Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt vienotas politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.

 

20.pants. Iekšējā audita padomes uzdevumi

(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt Finanšu ministrijas izstrādātos iekšējā audita veikšanas ieteikumus un metodiku un sniegt atzinumu par tiem;

2) sniegt atzinumu par Finanšu ministrijas sagatavoto gada pārskatu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs;

3) izvērtēt ministriju un Ministru kabinetam tieši padoto institūciju sagatavotos apkopotos gada pārskatus un sniegt atzinumu par tiem.

(2) Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija.

 

Pārejas noteikums

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi nr.342 “Noteikumi par iekšējo auditu” un Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi nr.346 “Iekšējā audita padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2002.gada 20.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 4.decembri.