• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2002. gada 31. oktobra likums "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.11.2002., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/68527

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Vēl šajā numurā

20.11.2002., Nr. 169

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 31.10.2002.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

Izdarīt Valsts fondēto pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārdiem un skaitļiem “no 30 līdz 49 gadiem” ar vārdu “(ieskaitot)”.

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

7.pants. Fondētās pensijas kapitāla izmaksa

Fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties:

1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” vai

2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādus mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.”

3. 10.panta pirmajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku iesniegumu izpildi par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izvēli un maiņu. Aģentūra nav tiesīga pēc savas iniciatīvas lemt par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna maiņu, izņemot šā likuma 13.panta sestajā un septītajā daļā paredzētos gadījumus;”;

izslēgt 5.punktā vārdus “gadījumos, kad fondēto pensiju shēmas dalībnieks pieprasa vecuma pensiju”;

aizstāt 6.punktā vārdus “Aģentūras valsts pilnvarnieks” ar vārdiem “labklājības ministrs”.

4. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

11.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs un līdzekļu turētājs

(1) Fondēto pensiju shēmā izdarīto iemaksu, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu (turpmāk — līdzekļi) pārvaldīšanu drīkst veikt Valsts kase saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai ieguldījumu sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir izsniegusi speciālu atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Licences fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai (turpmāk — licence) izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Komisija.

(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs darījumus ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem veic ar līdzekļu turētāja starpniecību. Līdzekļu turētājs ir juridiskā persona, kuru Komisija licencējusi kredītiestādes darbībai un ar kuru fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs noslēdzis turētājbankas līgumu. Līdzekļu turētāja izvēli, kā arī turētājbankas līguma noslēgšanas un izpildes kārtību nosaka šis likums un attiecībā uz:

1) Valsts kasi — Ministru kabineta noteikumi;

2) ieguldījumu sabiedrībām — likums “Par ieguldījumu sabiedrībām”.

(3) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas noteikumi, to neievērošanas sekas un atbildība tiek paredzēti līgumā, ko Aģentūra slēdz ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma slēgšanu ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, par jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā, kā arī par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu pieņem Aģentūras direktors. Līguma saturu, veidu un noslēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir Aģentūras un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu atbilstoši ieguldījumu plānam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs (izņemot Valsts kasi) ir tiesīgs veikt tikai pēc attiecīgā ieguldījumu plāna prospekta reģistrācijas Komisijā. Ja ieguldījumu plāna prospekts neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, Komisija atsaka tā reģistrāciju.

(5) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina noteikumu ievērošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumiem, dod rīkojumus veikt norēķinus ar fondēto pensiju shēmā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemt un pārvest vērtspapīrus un veikt citus darījumus ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem atbilstoši likuma prasībām un ar Aģentūru noslēgtā līguma noteikumiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārvaldīšanā esošos fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegrāmato un pārvalda šķirti no jebkuras citas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un tā pārvaldīšanā esošās mantas. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu daļu, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar noteiktu ieguldījumu plānu (ieguldījumu plāna līdzekļi), fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārvalda šķirti no citiem tā aktīviem un pārējo ieguldījumu plānu līdzekļiem.

(6) Katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvēlēties un mainīt sava uzkrātā fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu, ja vienam līdzekļu pārvaldītājam ir divi vai vairāk ieguldījumu plāni. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja maiņa pieļaujama ne biežāk kā reizi gadā, bet viena un tā paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu plānu maiņa — ne biežāk kā divas reizes gadā, kā arī papildus tad, ja:

1) Komisija anulē fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu sabiedrības darbībai vai speciālo atļauju (licenci) shēmas līdzekļu pārvaldīšanai;

2) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pats atsakās no shēmas līdzekļu pārvaldīšanas;

3) ir notikusi fondēto pensiju shēmas dalībnieka izraudzītā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja reorganizācija;

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs fondēto pensiju shēmas dalībnieka izraudzīto ieguldījumu plānu apvieno ar citu ieguldījumu plānu (plāniem) un ir Komisijā reģistrējis jaunu ieguldījumu plāna prospektu (ieguldījumu plāna prospekta jaunu redakciju).

(7) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs Komisijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Aģentūru, tur paša aktīvus vismaz viena procenta apmērā no visu to fondēto pensiju shēmas aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, bet ne mazāk kā 50 000 latu, kurus nogulda kā drošības naudu Komisijas licencētā bankā. To aktīvu daļu, kas pārsniedz drošības naudas apmēru, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs iegulda Latvijas valsts emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros, parāda vērtspapīros, kuri ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, bankas emitētās hipotekārās ķīlu zīmēs, termiņnoguldījumos bankās un bankas emitētos noguldījuma sertifikātos.

(8) Šā panta septītajā daļā minētie fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja aktīvi ir nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja darbinieku izdarītas krāpšanas, zādzības, nolaidības vai cita noziedzīga nodarījuma rezultātā un pēc tiesas nolēmuma izlietojami minēto zaudējumu atlīdzināšanai. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja aktīvi tiek atbrīvoti no apgrūtinājuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir anulējusi fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegto licenci, Aģentūra nav cēlusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. 

12.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt šādos finansu instrumentos:

1) valsts un starptautisko finansu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja šos vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi:

a) Latvijas Republika, Igaunijas Republika vai Lietuvas Republika,

b) Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas (turpmāk — EET) dalībvalsts,

c) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai (turpmāk — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts),

d) starptautiska finansu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas Eiropas Savienības vai EET dalībvalstis;

2) pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja:

a) šos vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Eiropas Savienības vai EET dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pašvaldība,

b) šie vērtspapīri atbilst šā panta pirmās daļas 3.punkta prasībām;

3) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (turpmāk — kapitāla vērtspapīri) vai komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:

a) ir iekļauti Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts),

b) ir iekļauti Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas tādas fondu biržas oficiālajā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle,

c) nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri šā panta pirmās daļas 3.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto fondu biržu sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad ir sākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;

4) noguldījumos kredītiestādē, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finansu pakalpojumus Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī;

5) ieguldījumu fondos, ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī. Ieguldījumu fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums pēc ieguldītāja pieprasījuma atpirkt attiecīgā ieguldījumu fonda daļas vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus;

6) atvasinātos finansu instrumentos, ja:

a) šie atvasinātie finansu instrumenti ir iekļauti Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas tādas fondu biržas oficiālajā sarakstā, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, vai Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā,

b) atvasinātajā finansu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finansu pakalpojumus Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī.

(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegulda, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finansu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 35 procentus no shēmas līdzekļiem, kuri tiek pārvaldīti un ieguldīti saskaņā ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izstrādātu sistematizētu noteikumu kopumu, kas ir izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā (turpmāk — ieguldījumu plāna aktīvi). Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt, ja ieguldījumu plāna aktīvos ir vērtspapīri no sešām vai vairāk viena emitenta emisijām un katras atsevišķās emisijas vērtspapīru vērtība nepārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas attiecīgajā ieguldījumu plānā, ja ieguldījumu plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 100 000 latu;

2) ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

3) ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 5 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta otrās daļas 1.punktā minētajiem vērtspapīriem;

5) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

6) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;

7) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 10 procentus no šā ieguldījumu fonda neto aktīviem;

8) ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju koncernā esošo komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas starpniecību, un ieguldījumi šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 2 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

9) ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai viena koncerna komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

10) noguldījumi vienā kredītiestādē un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes parāda un kapitāla vērtspapīros un atvasinātajos finansu instrumentos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;

11) ieguldījumi kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finansu instrumentos, kopā nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(3) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt tādā valūtā, kādā tiek veiktas fondētās pensijas kapitāla izmaksas, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt ar saistībām nesaskaņotās valūtās, ja šādu ieguldījumu kopējais apmērs nepārsniedz 30 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

2) shēmas līdzekļu ieguldījumi ar saistībām vienā nesaskaņotā valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(4) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam aizliegts fondēto pensiju shēmas līdzekļus:

1) ieguldīt nekustamajā īpašumā;

2) piešķirt aizdevumos;

3) ieguldīt paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja emitētajos vērtspapīros, arī tā pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos.

(5) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā rakstveidā informē Komisiju un Aģentūru par ieguldījumu ierobežojumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem šo pārkāpumu novēršanai.”

5. 13.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Komisija uzrauga ieguldījumu sabiedrību darbību, tām pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

(2) Komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt, lai ieguldījumu sabiedrības, pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro normatīvo aktu prasības;

2) reģistrēt likumu prasībām atbilstošo ieguldījumu plānu prospektu;

3) izdot noteikumus par ieguldījumu sabiedrību licencēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja Komisija lemj par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegtās licences anulēšanu, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā informē par to Aģentūru. Aģentūra attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītos fondēto pensiju shēmas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā arī veic citas pamatoti nepieciešamas darbības, lai netiktu pieļauta attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā bijušo fondēto pensiju shēmas līdzekļu vērtības samazināšanās.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs šā likuma 11.panta sestās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā pats atteicies no fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas un fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kuru pensiju kapitālus pārvalda attiecīgais fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, divu mēnešu laikā no dienas, kad Aģentūra viņiem ir paziņojusi par šā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atteikšanos, nav iesnieguši Aģentūrai rakstveida iesniegumus par jauna fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izraudzīšanu, Aģentūra šo shēmas dalībnieku fondēto pensiju kapitālus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam.”

6. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs Komisijas noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu, kurš sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, izdarīto iemaksu uzskaiti un ieguldījumiem. Pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem pārbauda zvērināts revidents, kuru apstiprina attiecīgi ieguldījumu sabiedrības valde vai Valsts kases izpildinstitūcija (pārvaldnieks).”

7. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Līdz 2003.gada 1.janvārim fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tikai Valsts kase. Ministru kabinets izvērtē fondēto pensiju shēmas darbības rezultātus 2003.gadā un līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai priekšlikumus par Valsts kases turpmāko darbību fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Valsts kase fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos bankās, ievērojot šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, un tikai tādā valūtā, kādā tiek veiktas fondētās pensijas kapitāla izmaksas.

6. Uz Valsts kasi neattiecas šā likuma normas par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja licencēšanu, kā arī 11.panta septītā un astotā daļa, 12.panta pirmā daļa, trešā daļa un ceturtās daļas 3.punkts, kā arī 13.panta ceturtā un piektā daļa.”

Pārejas noteikums

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.maijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Valsts fondēto pensiju likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi nr.236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi nr.253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi nr.254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2002.gada 20.novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!