Par Lielo teroru pret latviešiem

Par 1937. un 1938.gada mocekļiem un mocītājiem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.165., 13.11.2002.,

Nr.166., 14.11.2002.

Izvilkums no PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Ļeņingradas apgabala pārvaldes 5.daļas darbinieku Goldšteina un Kordonska safabricētā Kirila Stuckas pratināšanas protokola

1938.gada janvārī

 

Apsūdzētā Kirila Andreja dēla Stuckas pratināšanas protokols

K.A.Stucka, dz.1890.g. Latvijā, Vidzemes guberņā, Valkas apriņķa Stāmerienes pagasta Jaunzemu (?) mājās, cēlies no zemniekiem, latvietis, PSRS pilsonis, VK(b)P no 1918.g. Vecajā armijā virsnieks. Līdz arestam – Auto un bruņutanku kursu priekšnieks, SZSA korpusa komandieris.

Jautājums: — (..) Jūs liecināt, ka, no Eidermaņa vārdiem, kā Latvijas nacionālistiskā centra dalībnieki jums ir zināmi – Bērziņš un Alksnis. Kas vēl bija Latvijas nacionālistiskā centra sastāvā?

Atbilde: — Sākot no 1932.gada, es kā viens no Latvijas nacionālistiskās organizācijas kontrrevolucionārā darba vadītājiem tiku iekļauts Latvijas nacionālistiskā centra sastāvā. Tas notika automātiski, jo mani, Stucku, Eidemanis un Alksnis iecēla par bijušo latviešu strēlnieku Centrālā biroja priekšsēdētāju. Organizācijas darba jautājumos es vairākkārt Eidemaņa, Alkšņa un īpaši Apogas dzīvokļos tikos ar tām personām, kuras organizācijas darbu vadīja citos virzienos un veidoja t.s. Latvijas nacionālistisko centru, kurā bija: Rudzutaks, Kārkliņš – Valsts bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks, Daniševskis, Krastiņš, Knoriņš un Krūmiņš.

Jautājums: — Jūs liecināt, ka Jūsu uzskaitītās personas ir Latvijas nacionālistiskā centra vadība, kas veica graujošu darbu citos virzienos. Pastāstiet par to sīkāk!

Atbilde: — (..) Man ir labi zināma Latvijas nacionālistiskā centra t.s. kara grupas dalībnieku graujošā darbība šādā sastāvā:

1. Alksnis Jēkabs, Ivana dēls,

2. Eidemanis Roberts Pētera dēls,

3. Bērziņš Jānis Kārļa dēls,

4. Longva Romans Voiceha dēls,

5. Ošlejs Pēteris Matīsa dēls,

6. Apoga Ernests Friča dēls,

7. Es – Stucka Kirils Andreja dēls,

8. Vācietis,

9. Gitis,

10. Miezis.

(..) Jautājums: — Ar kuriem Latvijas nacionālistiskā centra dalībniekiem jūs saistījāties pēc ierašanās Ļeņingradā?

Atbilde: — No Ļeņingradas Latvijas nacionālistiskā centra dalībniekiem līdz manai atbraukšanai man bija zināms tikai Mežaks, kuru savervēja Alksnis un nodeva man, lai vadītu praktiski viņa darbu saistībā ar bijušajiem latviešu strēlniekiem.

Pirms manas aizbraukšanas uz Ļeņingradu man bija ilgstoša saruna ar Alksni, Eidemani un Bērziņu, kuri mani informēja par Ļeņingradas organizācijas vadošo centru. No viņiem es uzzināju, ka Ļeņingradas vadošais centrs sastāv no šādām personām: 1. Mežaks, 2. Gailis, 3. Bauze, 4. Eizenšmits, 5. Eiduks, 6. Jansons, 7. Laukmanis, 8. Luters, 9. Grodis un 10.Kalvāns.

Līdz manai atbraukšanai Ļeņingradas organizācijas kara grupā ietilpa: Mežaks, Grodis un Kalvāns.

Pirms aizbraukšanas uz Ļeņingradu man Bērziņa dienesta kabinetā bija saruna. Viņš man paziņoja, ka Ļeņingradas kara apgabala karaspēka daļās visaktīvāko darbu veicot Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieks Grodis, kurš kara apgabala štābā un vairākās karaspēka daļās esot izveidojis Latvijas nacionālistiskās grupas, kuras jau veicot aktīvu darbu.

Bērziņš mani arī informēja par to, ka Grodim esot Centra speciāls uzdevums – mūsu organizācijas sakaru uzturēšanai ar Latvijas nacionālistiskajiem darbiniekiem – Ulmani un Balodi (..).

Jautājums: — Kas ietilpa Ļeņingradas Latvijas nacionālistiskās organizācijas centrā?

Atbilde: — Kā jau es liecināju, pēc iepazīšanās ar Ļeņingradas Latvijas kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas darbu es pārliecinājos, ka organizācijas darba vadīšanai pēc Maskavas parauga ir nepieciešams izveidot centru. Tādu centru es izveidoju, un tajā ietilpa: 1. Es — Kirils Andreja dēls Stucka, 2. Jūlians Josifa dēls Grodis, 3. Andrejs Ivana dēls Mežaks, 4. Apse un 5. Vītols. Saskaņā ar Maskavas centra norādījumu organizācijas darba vadību uzņēmos es. (..)

Groda vadītajā štāba grupā ietilpa:

1. Alfrēds Ivana dēls Zemītis, ĻKA štāba partijas organizācijas sekretārs (..),

2. Aleksandrs Ivana dēls Rudzītis, ĻKA Politpārvaldes daļas priekšnieks (..),

3. Kārlis Jāņa dēls Pētersons, ĻKA kara tribunāla kolēģijas loceklis. (..)

1937. gada sākumā 19. strēlnieku korpusā Latvijas fašistiskās grupas sastāvā bija:

1. Mārtiņš Jāņa dēls Apse, bijušais 19. strēlnieku korpusa komisārs (..)

2. Jānis Jāņa dēls Krēmers, 72. strēlnieku divīzijas komisārs (..),

3. Josifs Ivana dēls Kalvāns, bijušais 72. strēlnieku divīzijas komandieris (..).

Pratināja: IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības

pārvaldes 5. daļas priekšnieka vietnieks valsts drošības kapteinis Goldšteins

 

IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes

5. daļas 1. nodaļas priekšnieka palīgs valsts drošības seržants Kordonskis*

LVA, 1986. f., 1. apr., P — 48 63. l., 2. sēj., 41., 50., 51., 52., 53., 56., 57., 58., 63. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*. Groda lietā minētie: J. Rozenbergs nošauts 1938. gada 22. janvārī, J. Freibergs – 1938. gada 5. janvārī, S. Daukšta – 1938. gada 22. janvārī, I. Dambergs – 1938. gada 5. janvārī, A. Zemītis – 1938. gada 20. janvārī

 

 

Izvilkums no pārskata izziņas par K. Stuckas izmeklēšanas lietu

1955. gada 4. oktobrī

 

Pārskata izziņa par Kirila Andreja dēla Stuckas (..)  arhīva izmeklēšanas lietu Nr. 640517

Izziņa sastādīta sakarā ar J.J. Groda lietas pārbaudi.

 

Stucka arestēts 1937. gada 3.decembrī kā latviešu kontrrevolucionārās militāri fašistiskās organizācijas dalībnieks Ļeņingradas kara apgabalā.

Lietā atrodas Stuckas pašrocīgs iesniegums. Šajā iesniegumā viņš sevi atzīst par kontrrevolucionārās latviešu nacionālistiskās organizācijas dalībnieku, kurā viņu iesaistījis [R.] Eidemanis.

Par organizācijas dalībniekiem Stucka nosauc [J.] Alksni, [G.] Boķi, [P.Ošleju], [J.K.] Bērziņu, [J.] Vācieti, Longvu, [E.] Apogu, [A.] Miezi.

1938. gada 8.janvāra pratināšanā [K.] Stucka liecināja: “Pirms manas aizbraukšanas uz Ļeņingradu man bija ilgstoša saruna ar Alksni, Eidemani un Bērziņu, kuri mani informēja par Ļeņingradas organizācijas vadošo sastāvu (..).”

Uzmanību pievērš šāds apstāklis: 1938. gada 8. janvāra [K.] Stuckas pratināšanas protokols ir nodrukāts ar mašīnu, datums “8. janvāris” ir ierakstīts ar tinti, bet Stucka protokolu parakstījis 1938.gada 21. janvārī (šo datumu Stucka ir uzrakstījis protokola pirmajā lapā zemāk par parakstu).

Tālāk lietā ir ar tinti rakstīts Stuckas 1938. gada 21. janvāra pratināšanas protokols, kurš tekstuāli sakrīt ar iepriekšējo 1938. gada 8. janvāra protokolu.

Apsūdzības slēdzienā nav tā sastādīšanas datuma, un to neviens nav apstiprinājis. (..)

Saskaņā ar lietā esošo izziņu PSRS IeTK un Prokuratūras 1938. gada lēmums attiecībā pret K.A. Stucku izpildīts 1938. gada 22. janvārī.* Paša lēmuma lietā nav.

Ļeņingradas kara apgabala kara prokurora palīgs majors Gončaruks

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 4863.l., 4. sēj., 6., 7.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

*K. Stucka tika nošauts

 

Izvilkums no J. Groda pratināšanas protokola

1938. gada 31. decembrī

 

Apsūdzētā Jūlija Josifa dēla Groda pratināšanas protokols

Pratināšanas sākums pulksten 12.00

 

(..) Jautājums: — Jums tiek nolasītas Jāņa Kārļa dēla Bērziņa liecības par to, ka viņš jūs savervēja Latvijas kontrrevolucionārajā nacionālistiskajā organizācijā. Kā jūs pārliecinājāties, pret jums ir daudz tiešu pierādījumu, kuri jūs atmasko kā Latvijas kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas locekli. Izbeidziet dot juceklīgas un melīgas liecības, bet izstāstiet sīki par saviem noziegumiem, kuri izdarīti pret padomju varu!

Atbilde: — Es kategoriski noliedzu man nolasītās J.K. Bērziņa liecības, viņš nekādas kontrrevolucionāras sarunas neveda un nekādus kontrrevolucionārus priekšlikumus man nepiedāvāja, un Latvijas kontrrevolucionārajā organizācijā mani nevervēja. (..) Es vēlreiz kategoriski noliedzu man izvirzītās apsūdzības, jo es nekad neesmu bijis Latvijas kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks.

Jautājums: — Kādu amatu Jānis Kārļa dēls Bērziņš ieņēma jūsu iecelšanas laikā par Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieku?

Atbilde: — Tajā laikā Jānis Kārļa dēls Bērziņš ieņēma SZSA Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatu.

Jautājums: — Tātad jūs Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieka amatā iecēla J.K. Bērziņš?

Atbilde: — Jā, Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieka amatā 1931. gadā mani iecēla bijušais SZSA Izlūkošanas daļas priekšnieks Jānis Kārļa dēls Bērziņš.

Jautājums: — Tātad Bērziņš jūs personīgi pazina pirms jūsu iecelšanas par Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieku?

Atbilde: — Jā, J.K. Bērziņš mani personīgi pazina no 1929. gada jūnija.

Pratināšana pabeigta pulksten 17 un 00 min. Pēc maniem vārdiem pierakstīts pareizi un es esmu izlasījis.

Grodis

 

Pratināja: Ļeņingradas kara apgabala

IeTK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs Aleksejevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863.l., 1. sēj., 100., 106., 107.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no J. Groda konfrontācijas protokola ar arestēto, bijušo Ļeņingradas kara apgabala Politpārvaldes daļas priekšnieku Aleksandru Rudzīti

1939. gada 14. janvārī

 

Konfrontācijas protokols starp Julianu Josifa dēlu Grodi un Aleksandru Ivana dēlu Rudzīti

Sākums: pulksten 11.00

 

(..) Jautājums: — Jums tiek sarīkota konfrontācija?

Pirms konfrontācijas Grodis sniedza šādu paziņojumu:

1. Bija gadījums, kad mani, Grodi, izmeklēšana Šapiro, Ņikonoviča, Andrejeva personā piespieda, draudot izrēķināties ar manu mātes cerībās esošo sievu, konfrontācijā apstiprināt melīgās liecības, kuras bija safabricējusi izmeklēšana.

2. 1938. gada 25. novembrī man tika sarīkota konfrontācija ar izkropļotām metodēm ar Jāni Jāņa dēlu Bērziņu. Konfrontācija, kuru es pārsūdzēju sevišķajam pilnvarotajam un Sevišķās daļas priekšniekam, ir atcelta (..).

3. Sakarā ar to, ka šo konfrontāciju veic izmeklētājs Kordonskis, kurš 1938. gada sākumā nodarbojās ar to, lai piespiestu mani dot melīgas liecības pret Krēmeru (Jānis Krēmers – 72. strēlnieku divīzijas komisārs – J.R.), iesakot man parakstīt safabricētu protokolu pret Krēmeru, es noraidu izmeklētāju Kordonski, kurš veic šo konfrontāciju. Pamatojoties uz teikto, es lūdzu visas konfrontācijas noturēt prokuratūras klātbūtnē.

Jautājums: — Šo konfrontāciju vada izmeklētājs Aļeksejevs. Vai pret viņu jums ir kas sakāms?

Atbilde: — Pret to, ka šo konfrontāciju vada izmeklētājs Aļeksejevs, man nekas nav iebilstams, taču es pastāvu uz to, lai konfrontācijā piedalītos prokuratūras pārstāvis. (..)

Konfrontācija pabeigta pulksten 18 un 30 min.

Konfrontāciju noturēja: ĻKA prokurora palīgs

1. ranga kara jurists Dmitrijevs

 

ĻKA IeTK Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais Aļeksejevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863.l., 1.sēj., 195., 196., 211.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Apsūdzības slēdziena J. Groda izmeklēšanas lietā

“Apstiprinu”

ĻKA IeTK Sevišķās daļas priekšnieka vietnieks kapteinis Samohvalovs

1939. gada 10. IV

“Apstiprinu”

Galvenais kara prokurors armijas kara jurists Rozovskis

1939. gada 26. V

 

Apsūdzības slēdziens izmeklēšanas lietā Nr.32244 – 1937. g.   par Jūlija Josifa dēla Groda apsūdzību pēc KPFSR KK 58.-1.b panta

Izmeklēšana atklātajā Latvijas kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas PSRS lietā ir konstatējusi, ka viens no šās organizācijas kara grupas dalībniekiem ir bijušais Ļeņingradas kara apgabala izlūkošanas daļas priekšnieks Jūlijs Josifa dēls Grodis.

1930. gadā J.J. Grodi Latvijas kontrrevolucionārajā nacionālistiskajā organizācijā savervēja šās organizācijas vadošā centra dalībnieks, bijušais SZSA Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Jānis Kārļa dēls Bērziņš, un pēdējais 1931. gadā tika iecelts ĻKA izlūkošanas daļas priekšnieka amatā, lai ĻKA izlūkošanas daļā veiktu praktisku kontrrevolucionāru darbību. (..)

J.J. Grodis vienlaikus bija militāri fašistiskās sazvērestības dalībnieks un bija cieši saistīts ar aktīvo sazvērestības dalībnieku, bijušo SZSA Izlūkošanas pārvaldes priekšnieku Uricki. (..)

J.J. Grodis, izmantojot savu ĻKA Izlūkošanas daļas priekšnieka stāvokli, pēc Bērziņa un Uricka norādījumiem augstākminētās kontrrevolucionārās organizācijas interesēs paralizēja padomju izlūkdienestu Latvijā, Igaunijā un Somijā. (..)

J.J. Groda kontrrevolucionārās darbības rezultātā viņa darbības laikā ĻKA izlūkošanas daļā Latvijā tika iegāzti 38 padomju aģenti, Somijā – 46 un Igaunijā – 60 cilvēki. (..)

Kā izmeklēšanā konstatēts, J.J. Grodis veica vervēšanas darbu, lai SZSA veiktu kontrrevolucionāru darbību, izveidojot kaitnieku, diversantu un spiegu kadrus, lai panāktu Padomju Savienības sakāvi kara laikā ar fašistiskajām rietumu valstīm, J.J. Grodis 1936. gadā kontrrevolucionārajā Latvijas nacionālistiskajā organizācijā savervēja bijušo 72. strēlnieku divīzijas komandieri J. Kalvānu un nodibināja sakarus ar šās organizācijas dalībniekiem J.J. Krēmeru, A.J. Rudzīti, M.J. Apsi, K.J. Pētersonu, K.A. Stucku u.c. (..)

Izmeklēšanas iepriekšējā stadijā J.J. Grodis atzina sevi par vainīgu kontrrevolucionārā darbībā. (..)

Turpmākajā izmeklēšanas gaitā J.J. Grodis vairākkārt centās diskreditēt savas izmeklēšanā sniegtās liecības un ar provokatoriskiem paziņojumiem centās izmeklēšanu maldināt .(..)

Vēlāk tomēr viņš no savām liecībām atteicās, taču pilnīgi savā nodevīgā darbībā viņu atmasko: J.K. Bērziņš (..), S.F. Gavriļuks (..), K.A. Stucka (..), A.I. Zemītis (..), M.A. Apse (..), A.I. Rudzītis (..) un liecinieks P.S. Bacullo (..) un Izlūkošanas daļas dokumenti.

Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēts

Jūlijs Josifa dēls Grodis, dzimis 1899.g. Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta Kaltenbruņas muižā (Latvijā), latvietis, PSRS pilsonis, bijušais VK (b)P biedrs no 1919. gada, izslēgts sakarā ar arestu, bijušais ĻKA Izlūkošanas daļas priekšnieks, dienesta pakāpe – pulkvedis, par to, ka, būdams aktīvs Latvijas kontrrevolucionārās nacionālistiskās organizācijas un militāri fašistiskās sazvērestības dalībnieks ĻKA Izlūkošanas daļā, veica kaitniecības un spiegošanas darbu, kas noveda pie padomju izlūkdienesta pilnīgas paralīzes ĻKA, Latvijas, Somijas un Igaunijas valstīs, tajā pašā laikā viņš palīdzēja pretinieka izlūkdienestam.

Aktīvi piedalījās kontrrevolucionārā, kaitnieciskā, diversiju darbībā, kura bija vērsta uz Padomju Savienības sakāvi, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58. – 1.b pantā.

Pamatojoties uz izklāstīto un Kriminālprocesa 278. pantu, izmeklēšanas lietu Nr. 322 44 – 37.g. par Jūlija Josifa dēla Groda apsūdzību pēc KPFSR KK 58. – 1b.panta uzskatīt par pabeigtu un ar ĻKA kara prokuroru nosūtīt izskatīšanai PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā, pārskaitot no šīs dienas viņa turēšanu ieslodzījumā ĻKA Kara prokuratūrai.

ĻKA IeTK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs

Aļeksejevs

Piekrītu: ĻKA IeTK Sevišķās daļas izmeklēšanas daļas

priekšnieks valsts drošības leitnants Kurovs

Izziņa: 1. Apsūdzētais J.J. Grodis arestēts 1937. gada 27. IX un tiek turēts ieslodzījumā IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes Ļeņingradas cietumā.

2. Lietišķo pierādījumu lietā nav.

 

ĻKA IeTK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs Aļeksejevs

 

Personu saraksts, kuras ir jāizsauc uz PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdi:

1. Apsūdzētais Jūlijs Josifa dēls Grodis tiek turēts ieslodzījumā IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes cietumā Ļeņingradā.

2. Aleksandrs Ivana dēls Rudzītis tiek turēts ieslodzījumā IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes cietumā Ļeņingradā.

3. Mārtiņš Jāņa dēls Apse tiek turēts ieslodzījumā IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Valsts drošības pārvaldes cietumā Ļeņingradā.

LKA IeTK Sevišķās daļas vecākais izmeklētājs Aļeksejevs

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 4863.l., 3. sēj., 2., 3., 4. lp. Kopija.

Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no pārskata izziņas apsūdzētā Jāņa Jāņa dēla Bērziņa arhīva izmeklēšanas lietā

1955. gada 6. oktobrī

 

Pārskata izziņa par apsūdzētā Jāņa Jāņa dēla Bērziņa

arhīva izmeklēšanas lietu Nr.624480

Izziņa sastādīta sakarā ar J. Groda apsūdzības lietas pārbaudi:

Bērziņš arestēts 1938. gada 15. jūnijā (..).

Ļeņingradas kara apgabala kara tribunāla tiesas sēdes protokolā ierakstītas šādas Bērziņa liecības:

(..) “Ar Grodi man bija tikai dienesta sakari. Mani arestēja 15. jūnijā, un pusotra mēneša laikā izmeklētājs pakļāva mani piekaušanai, no šejienes arī manas melīgās liecības. (..)”

“Lai atbrīvotos no pastāvīgās stāvēšanas un piekaušanas, es izdomāju savas liecības par to, ka esmu Groda aģents. Viss, ko savās liecībās es uzrakstīju par Grodi, ir nepatiesība.”

“Manas liecības jau iepriekš sastādīja izmeklētājs. Es parakstīju visu, ko izmeklētājs man deva. Viņš man teica, ka Grodis ir tautas ienaidnieks un ka viņu vajag atmaskot, tādēļ prasīja, lai es parakstu protokolus.

Konfrontācijā es atmaskoju Grodi spiegošanā tādēļ, ka izmeklētājs Rossijskis ar fizisku iedarbošanos piespieda mani Grodi apmelot. Es baidījos, ka tad, ja es neliecināšu pret Grodi, tad atkal tikšu piekauts.”

Sakarā ar savas vainas kategorisku noliegšanu un viņa norādījumu, ka izmeklētāji pret viņu lietojuši fizisku iedarbību, kā arī tādēļ, ka lietā bez viņa personīgas atzīšanās nekādu citu pierādījumu nav, kara tribunāls Bērziņa lietu nosūtīja papildizmeklēšanai.

Pēc lietas papildizmeklēšanas PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1939. gada 21. jūlijā Bērziņu par spiegošanu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem.

Izmeklēšanu lietā veica bijušie IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas darbinieki Rossijskis, Karpenčenko un Horoļskis.

Izziņu sagatavoja:

Ļeņingradas kara apgabala kara prokurora palīgs majors Gončaruks

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863.l., 4.sēj., 20., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāla tiesas sēdes protokola

Lieta Nr. 00 724

Pilnīgi slepeni

 

Tiesas sēdes protokols

1939. gada 15. augustā Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls slēgtā tiesas sēdē Ļeņingradā šādā sastāvā:

priekšsēdētājs – Tokanajevs,

locekļi – vecākais politvadītājs Rudenko,

majors Marčenko,

sekretārs – kara jurists Kogans

izskatīja lietu Nr. 00724 par Jūlija Josifa dēla Groda apsūdzību pēc KPFSR KK 58.—1.b un 58. – 11. panta.

Sekretārs paziņoja, ka apcietinājumā esošais apsūdzētais Grodis uz tiesu ir nogādāts. (..)

Priekšsēdētājs izskaidroja apsūdzētajam viņa tiesības kriminālajā procesā un paziņoja tiesas sastāvu (..).

Priekšsēdētājs nolasīja apsūdzības slēdzienu un apsūdzētajam jautāja, vai viņam apsūdzība ir saprotama un vai viņš atzīst sevi par vainīgu.

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Apsūdzība ir saprotama. Sevi par vainīgu neatzīstu.

Apsūdzētais sniedz tiesai savu paskaidrojumu:

Bērziņš nekad nav mani savervējis kontrrevolucionārajā organizācijā, nekad no Bērziņa es kontrrevolucionārus uzdevumus neesmu saņēmis. Visu šo apsūdzību ir safabricējusi izmeklēšana. Mani arestēja kā poļu spiegu un diversantu, kā poļu kara organizācijas dalībnieku, bet pēc tam tas neapstiprinājās. Tad mani pataisīja par Somijas, Latvijas un Igaunijas spiegu. Tas viss ir Zakovska, Šapiro, Ņikonoviča, Avdejeva kontrrevolucionārais, kaitnieciskais darbs, kuri bija ļoti noskaitušies uz mani par to, ka es viņus atmaskoju. Nekad Latvijas kontrrevolucionārajā, nacionālistiskajā organizācijā neesmu sastāvējis.

Tiek nolasītas J.K. Bērziņa liecības (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Es kategoriski noraidu šīs melīgās liecības. Ja šādas liecības vispār eksistē (es par to šaubos), tad tās nav rakstījis Bērziņš, bet izmeklētājs. (..)

Tiek nolasītas Rudzīša liecības (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

To visu Rudzītim ir nodiktējusi izmeklēšana. Tie visi no sākuma līdz beigām ir meli (..)

Tiek nolasītas Rudzīša liecības ĻKA Kara tribunāla sēdē (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Pirmkārt, Rudzīti līdz tiesai bija apstrādājis izmeklētājs, un, otrkārt, Rudzītis ar apmelošanu gribēja mīkstināt savu likteni (..). Rudzītis apmeloja ne tikai mani, bet arī Krēmeru, Pētersonu.

Tiek nolasītas Groda liecības konfrontācijā ar Pētersonu. Apsūdzētais Grodis tiesai:

To visu uzrakstīja izmeklētājs Kordonskis, un es šos melus parakstīju draudu dēļ. To pašu es varu teikt par savām t.s. liecībām konfrontācijā ar Krēmeru.

Tiek nolasītas Apses liecības (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Tie visi no sākuma līdz beigām ir meli (..).

Tiek nolasītas Kalvāna liecības (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Tie visi ir meli no sākuma līdz beigām. To visu Kalvānam ir nodiktējis izmeklētājs. Ja Kalvāns patiešām ir ienaidnieks, tātad viņš mani ir apmelojis (..) Ar Stucku es nekad neesmu sarunājies un neesmu bijis ar viņu pazīstams.

Tiek nolasītas Stuckas liecības (..)

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Tie ir meli. Stucku es nepazinu. Stucka visu laiku mani nosauc par Jūlianu, kaut arī es esmu Jūlijs. Tas ir ļoti raksturīgi viņa t.s. liecībām. Arī tās Stuckam ir nodiktējusi izmeklēšana. Visa šī produkcija ir no Zakovska, Šapiro, Ņikonoviča, Avdejeva virtuves (..)

Priekšsēdētājs paziņo tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un dod apsūdzētajam Grodim pēdējo vārdu.

Apsūdzētais Grodis tiesai:

Man ir uzrādīta ārkārtīgi smaga apsūdzība. Man uzrādītajās apsūdzībās es sevi par vainīgu kategoriskā veidā neatzīstu. Ar noziedzīgām izmeklēšanas metodēm Zakovskis, Šapiro, Ņikonovičs, Avdejevs un viņu rokaspuiši piespieda mani parakstīt par sevi melus. Par kaut kādu kontrrevolucionāro Latvijas nacionālistisko organizāciju pastāvēšanu Ļeņingradā man nekas nebija zināms, un to dalībnieks es neesmu bijis. Tas pats man ir jāsaka par pretpadomju militāri fašistisko sazvērestību. Apvainojums, ka esmu nodarbojies ar spiegošanu, ne ar ko nav pamatots. Ne ar kādu kaitniecību ĻKA izlūkošanas daļā es nenodarbojos. Es nenoliedzu, ka ĻKA izlūkošanas daļas darbā bija trūkumi, pat ļoti lieli trūkumi, taču es darīju visu, kas bija manos spēkos. (..)

(..) Es apelēju pie šķiriskā taisnīguma, pie revolucionārās likumības. Es nepieļauju domu, ka mani— PSRS pilsoni, uzticamu savas dzimtenes dēlu, kurš gatavs atdot dzīvību par PSRS, par VK(b)P, varētu notiesāt. Esmu pārliecināts, ka tikšu attaisnots. Es lūdzu tiesu, pasludinot spriedumu, ņemt vērā tikai to, ko es teicu tiesai, jo tikai šās liecības ir patiesas (..).

Es gaidu tikai attaisnojošu spriedumu. Pulksten 22 un 50 minūtēs tiesa devās apspriesties, lai pieņemtu spriedumu.

Pulksten 23 un 45 minūtēs priekšsēdētājs pēc tiesas atgriešanās pasludināja spriedumu un notiesātajam izskaidroja tā pārsūdzēšanas kārtību.

Tribunāls nosprieda:

1) Vadoties no Kriminālprocesa kodeksa 341. un 158. panta, turpmāk līdz sprieduma stāšanās likumīgajā spēkā attiecībā pret notiesāto Grodi drošības līdzekli atstāt iepriekšējo, t.i., turēšanu ieslodzījumā.

2) Lai nodrošinātu tiesas noteikto īpašuma konfiskāciju, uzlikt personīgi notiesātajam piederošajam īpašumam arestu.

Priekšsēdētājs paziņoja tiesas sēdi par slēgtu.

Priekšsēdētājs Tokanajevs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4863, 3.sēj., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 37., 38., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Kara tribunāla spriedums J.Groda apsūdzības lietā

Lieta Nr.00724

 

Spriedums

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības vārdā 1939. gada 15.augustā Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls slēgtā tiesas sēdē Ļeņingradā šādā sastāvā:

priekšsēdētājs — Tokanajevs,

locekļi — vecākais politvadītājs b. Rudenko, majors b. Marčenko,

sekretārs — kara jurists Kogans, izskatīja lietu Nr.00724 par Jūlija Josifa dēla Groda apsūdzību, dz. 1899.g., Kaltenbruņas muižā (Latvijā), latvietis, precējies, ar augstāko izglītību, bijis VK(b)P biedrs no 1919.g., patlaban izslēgts, bijis ĻKA izlūkošanas daļas priekšnieks, dienesta pakāpe — SZSA pulkvedis, agrāk netiesāts noziegumos, kuri ir paredzēti KPFSR KK 58.-1b un 58.—11. pantos.

Konstatēja: ar iepriekšējās izmeklēšanas materiāliem un tiesas izmeklēšanas datiem Groda vaina ir pierādīta par to, ka viņu 1930. — 1931. gadā kontrrevolucionārajā Latvijas nacionālistiskajā organizācijā savervēja viens no tās aktīvajiem dalībniekiem un ar viņa ziņu tika nosūtīts uz Ļeņingradu atbildīgā darbā ĻKA, kur viņš veica savu kontrrevolucionāro darbību, savervējis šajā organizācijā Rudzīti, kurš atradās atbildīgā politiskā darba iecirknī ĻKA. Tajā pašā laikā viņš, Grodis, bija dalībnieks militāri fašistiskajā sazvērestībā, kura pastāvēja ĻKA, kurā viņu iesaistīja viens no šās sazvērestības aktīvajiem dalībniekiem un kā kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, kurš ieņēma atbildīgu vadošu amatu ĻKA izlūkošanas orgānos, lai grautu PSRS kaujas varenību, sistemātiski grāva un demoralizēja visu padomju izlūkdienesta darbu ĻKA, to atšifrējot, dezorientējot un apzināti novedot līdz kaujas nespējīgam stāvoklim, paralizējot tā iedarbību. Bez tam viņš veica spiegošanas darbību ar kādas ārvalsts izlūkdienesta aģentu starpniecību, nododot šīs ārvalsts izlūkdienestam spiegošanas ziņas, ar ko izdarīja KPFSR KK 58.-1.b un 58. – 11. pantā paredzētos noziegumus.

Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties no KPK 319., 320. panta, ĻKA Kara tribunāls nosprieda:

Jūlijam Josifa dēlam Grodim par noziegumu izdarīšanu (..) atņemt militāro dienesta pakāpi “SZSA pulkvedis” un pakļaut augstākajam kriminālsodam – nošaušanai, konfiscējot visu viņam personīgi piederošo īpašumu.

Saskaņā ar KPK 400. pantu spriedums kasācijas kārtībā var tikt pārsūdzēts PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijā (..) 72 stundu laikā no sprieduma kopijas izsniegšanas brīža notiesātajam.

Oriģināls ar attiecīgiem parakstiem.

Ar oriģinālu saskan: ĻKA Kara tribunāla sekretārs kara jurists Kogans

LVA, 1896.f., 2.apr., P-4863.l., 2.sēj., 40., 41.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmums J.Groda lietā

Pilnīgi slepeni

Tokanajevs. 1939.g.28.8.

 

PSR Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas

lēmums Nr. 004174-r.

Sastāvā:

priekšsēdētājs — brigādes kara jurists Aļeksejevs un locekļi: — brigādes kara jurists Kandibins, brigādes kara jurists Dmitrijevs

1939. gada 17. oktobrī izskatījusi Jūlija Josifa dēla Groda kasācijas sūdzību par ĻKA Kara tribunāla 1939. gada 15. augusta spriedumu, kurš par KPFSR KK 58.-1b un 58.-11. pantā paredzētajiem noziegumiem notiesāts ar augstāko soda mēru — nošaušanu, ar visa viņam personīgi piederošā īpašuma konfiskāciju un militārās dienesta pakāpes “pulkvedis” atņemšanu un, noklausījies b. Aļeksejeva ziņojumu un galvenā kara prokurora b. Fokina slēdzienu par sprieduma atstāšanu spēkā,

nolēma:

Notiesātā Groda vaina viņam inkriminētajos noziegumos ar materiāliem ir pierādīta. Taču, ņemot vērā nepieciešamības trūkumu piemērot Grodim augstāko soda mēru — nošaušanu, saskaņā ar KK 51. pantu un KPK 437. pantu nošaušanu aizstāt ar brīvības atņemšanu labošanas darbu nometnēs ar termiņu uz 15 gadiem, atņemot politiskās tiesības uz 5 gadiem, konfiscējot īpašumu un atņemot militāro dienesta pakāpi “pulkvedis”.

Soda termiņu skaitīt no 1937. gada 27. septembra.

Oriģināls ar attiecīgiem parakstiem

Pareizi: Kara kolēģijas sekretāra palīgs jaunākais leitnants Jehalovs

LVA, 1986.f., 2.f., P-4863.l., 3. sēj,. 60., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no J.Groda sūdzības PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam K.Vorošilovam

PSRS Augstākās Padomes Prezidija No Jūlija Josifa dēla Groda (..)

priekšsēdētājam biedram K.Vorošilovam Tagad specnometinātā,

strādājoša tresta

“Vostokugoļ” šahtā Nr. 3 (..)

1953. gada 17. maijā

 

Sūdzība ar lūgumu atcelt izsūtījumu, noņemot sodāmību un par pilnu reabilitāciju

(..) 1937. gadā mani arestēja bez jebkādas vainas, pēc melīgiem, ne ar ko nepamatotiem apvainojumiem. Divu gadu laikā izmeklētāji — karjeristi no IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas izvirzīja pret mani briesmīgus, melīgus apvainojumus, kuri tika safabricēti bijušā IeTK Ļeņingradas apgabala priekšnieka Zakovska, viņa vietnieka

Šapiro un Sevišķās daļas priekšnieka Ņikonoviča “netīrajā virtuvē” (..).

Visas šīs melīgās apsūdzības izmeklētāji – karjeristi no IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas (kuri vēlāk tika arestēti kā tautas ienaidnieki), mēģināja apstiprināt ar citu arestēto melīgajām liecībām, kuras viņi bija ieguvuši, lietojot nepieļaujamus un ar padomju likumiem stingri aizliegtus izmeklēšanas paņēmienus. Tā, piemēram, 1. strēlnieku korpusa komandieris Apse (arī arestēts) konfrontēja ar mani ĻKA prokurora klātbūtnē paziņoja, ka visas viņa liecības pret mani ir melīgas, ka tās safabricējis bijušais IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas izmeklētājs Kardonskis, kurš piespiedis viņu ar aizliegtiem izmeklēšanas paņēmieniem parakstīt pret mani melīgas liecības, un ka pirms konfrontācijas ar mani izmeklētājs Kardonskis ar izrēķināšanās draudiem pieprasījis no Apses konfrontācijā prokurora klātbūtnē apstiprināt šīs melīgās liecības pret mani.

Man ir zināms (..), ka arī visas citas melīgās liecības pret mani IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes Sevišķās daļas izmeklētāji karjeristi ieguva, lietojot nepieļaujamus un ar padomju likumiem stingri aizliegtus paņēmienus (..).

Par visām tām liecībām un apvainojumiem, pēc kurām Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls un PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija mani nevainīgu notiesāja, kā arī par nepieļaujamiem un stingri aizliegtiem izmeklēšanas paņēmieniem, kurus izmeklētāji lietoja pret mani, kā arī pret tiem arestētajiem, kuri ar varu tika piespiesti dot melīgas liecības pret mani, es sīki izklāstīju savā kasācijas sūdzībā, kuru 1939. gada 16.—17. augustā Ļeņingradas cietumā (“Kresti”) uzrakstīju uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vārda(..).

J. Grodis

LVA, 1986.f., 2. apr., P–4863.l., 3. sēj., 85., 85.a, 86., 86.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no J. Groda sūdzības

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam

Biedram K.J. Vorošilovam

Kopija: PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam

Biedram G.M. Maļenkovam

Kopija: PSKP Centrālās komitejas pirmajam sekretāram

Biedram Ņ.S. Hruščovam 1954. gada 10. decembrī

 

Sūdzība

(..) Š.g. janvārī PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvji izsauca mani uz Vorkutas pilsētas IeM daļu un ieteica man vēlreiz uzrakstīt iesniegumu uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vārda ar lūgumu par manu pilnīgu reabilitāciju. 1954.g. 16. janvārī es minēto lūgumu uzrakstīju un ar IeM pārstāvi nosūtīju PSRS Augstākās Padomes Prezidijam.

Pēc trijiem mēnešiem es saņēmu paziņojumu no Galvenās kara prokuratūras prokurora — justīcijas majora Ivanova, (..) ka manu 1954.g. 16.01. sūdzību Galvenā kara prokuratūra ir saņēmusi, ka tā tiekot pārbaudīta un ka par rezultātiem man paziņošot papildus.

Pagājis gandrīz gads no iesnieguma iesniegšanas brīža, taču mana sūdzība līdz šim laikam nav pārbaudīta un rezultāti man nav paziņoti. Tamdēļ otrreiz lūdzu uzdot Galvenajai kara prokuratūrai paātrināt to faktu pārbaudi, kuri apstiprina manu nevainību un kuri ir izklāstīti manās 1953. g. 5.05., 1954.g. 16.01. sūdzībās un manā 1939. gada 16.—17. augusta kasācijas sūdzībā.

Īpaši lūdzu pārbaudīt Bērziņa, Gavriļuka, Stuckas, Keipen – Vardeca, Blumisa un Bognera melīgās liecības, pēc kurām es tiku notiesāts, un konstatēt, kādu iemeslu dēļ viņi deva melīgas liecības. (..)

Par visu liecību melīgumu, bet tātad arī par man piespriesto spriedumu, kā arī par tiem nepieļaujamiem un stingri aizliegtajiem izmeklēšanas paņēmieniem, kurus IeTK Ļeņingradas apgabala pārvaldes izmeklētāji lietoja 1937.—1938.g. pret mani un pret tiem arestētajiem, kuri bija spiesti dot melīgas liecības pret mani, es sīki izklāstīju savā 1939. gada 16.—17. augusta sūdzībā uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vārda, tamdēļ, es atsaucos uz šo pirmavotu un lūdzu pārbaudīt faktus, kurus esmu izklāstījis jau 1939. gadā. (..)

Es bez jebkādas vainas esmu izcietis 15 gadus ieslodzījuma un tagad, no 1952. gada, atrodos izsūtījumā Vorkutā (..)

J. Grodis

LVA, 1986.f., 2. apr., P – 4863.l., 4. sēj., 2., 3. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas