Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2002. gada 15. novembrī

Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem

Ņemot vērā stabilo makroekonomisko situāciju, zemo inflāciju un pozitīvās tendences naudas tirgū, Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:

— refinansēšanas procentu likme — 3,0% gadā;

— banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:

— septiņām dienām — 2,0% gadā,

— četrpadsmit dienām — 2,25% gadā;

— lombarda kredīta procentu likmes:

— līdz 10 dienām — 5,0% gadā,

— 11.–20. — 6,0% gadā,

— sākot no 21. dienas — 7,0% gadā.

Latvijas Bankas padome samazināja rezervju normu LR reģistrētajām bankām un ārvalstu banku filiālēm no 5% uz 3%. Lēmums stāsies spēkā ar 2003. gada 24. janvāri.

Viens no priekšnoteikumiem Latvijas integrācijai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir monetārās politikas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) normām. EMS dalībvalstu kredītiestādēm ECB ir noteikusi rezervju normu 2% līmenī. Līdz ar to viens no Latvijas Bankas veicamajiem uzdevumiem ir virzība uz ECB noteikto rezervju prasību normas līmeni. Pakāpenisku rezervju prasību tuvināšanu ECB noteiktajam līmenim Latvijas Banka veic ik gadu. 1999. gadā un 2000. gadā rezervju prasību norma tika samazināta attiecīgi no 8% uz 7% un no 7% uz 6%, bet 2001. gadā — no 6% uz 5%.

No 2002. gada 1. janvāra stājās spēkā arī “Banku minimālo rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi”, kas bija tuvināti ECB minimālo rezerves prasību piemērošanas noteikumiem, samazinot rezervju prasību izpildē ietilpstošās skaidrās naudas banku kasēs daļu līdz 30%.

Latvijas Bankas padome veica grozījumus minētajos noteikumos un nolēma ar 2002. gada 23. decembri no rezervju bāzes izslēgt nebanku noguldījumus ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem, kā arī repo darījumus. Lēmums paredz, ka, sākot ar 2003. gada 24. janvāri, rezervju prasību izpildē pieļaujamās skaidrās naudas banku kasēs daļa samazināma līdz 0%, t.i., tā izslēdzama no rezervju prasību izpildes.

Latvijas Bankas padome apstiprināja “Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumus”, kas stāsies spēkā ar 2003. gada 1. janvāri.

Latvijā elektroniskā nauda netiek izlaista, tomēr Latvijas Banka ir saskārusies ar atsevišķu institūciju interesi izstrādāt elektroniskās naudas norēķinu sistēmu Latvijā un emitēt elektronisko naudu.

“Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumi” sagatavoti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2000/46/EC “Par elektroniskās naudas institūciju uzraudzību” prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un dzēšanu. Noteikumos iekļautas arī Eiropas Centrālo banku sistēmas izstrādātās minimālās prasības elektroniskās naudas emitenta institūcijām.

Eiropas Savienībā notiek būtiskas diskusijas par to, kādas prasības vajadzētu noteikt elektroniskās naudas emitenta institūcijām. Īpaši tiek diskutēts par šādu maksāšanas līdzekļu drošības pasākumiem. Šajos noteikumos ietvertas minimālās un vispārējās prasības, kuras nākotnē var mainīties līdz ar informācijas tehnoloģiju straujo attīstību.

Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš