Gribam cerēt uz pilntiesīgu dalību NATO

Valsts prezidentes padomnieks ārlietās Andrejs Pildegovičs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 19.novembrī

Intervija Latvijas Radio 19. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Uz NATO valstu galotņu sanāksmi Prāgā dosies 26 amatpersonas no Latvijas, protams, cerot, ka arī mūsu valsti uzaicinās kļūt par NATO dalībvalsti. Delegācijā būs arī Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidentes padomnieks ārlietās. Vēsturiskā netaisnība ir Latvijas nokļūšana PSRS interešu zonā Otrā pasaules kara sākumā. Ko šī vēsturiskā netaisnība nodarīja Latvijai, vēsture un tie laiki, tātad kā jūs kopā ar šodienu redzat to visu mijiedarbībā un sakarībās?

Andrejs Pildegovičs: — Es domāju, ka Prāgā Latvijas tauta cer sagaidīt uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē, kura nenoliedzami ir vissekmīgākā aizsardzības organizācija Eiropas un pasaules vēsturē. Pēc vairāk nekā 60 gadiem Latvija atgriezīsies Eiropas, teiksim, politiskajā telpā, pilntiesīgi kļūstot par šīs organizācijas sastāvdaļu. Ja atskatāmies uz vēstures notikumiem, tad, protams, atceramies traģiskos notikumus pirms Otrā pasaules kara, kad Baltijas valstis tika sadalītas starp hitlerisko Vāciju un staļinisko Krieviju. Un vairāk nekā uz 50 gadiem mūsu tautas vienīgās no Eiropas valstīm, no Eiropas tautām zaudēja savu valstiskumu, zaudēja savu patstāvību un uz vairāk nekā 50 gadiem nonāca aukstā kara ēnā. Mēs esam ārkārtīgi pozitīvi cerīgi attiecībā uz Prāgas sammita iznākumu, ka mūsu tauta tiks uzņemta jau drīzākajā laikā šajā aliansē. Svarīgi, ka pirms gada ASV prezidents Džordžs Bušs pirmo reizi ļoti stingri apliecināja Varšavā, ka vairs pasaulē nenotiks tāda sazvērestība vai tāda vienošanās, kādas tika panāktas Teherānā 1943.gadā, Jaltā 1945.gadā un arī vēlāk Potsdamā, kad pēc Otrā pasaules kara rietumu sabiedrotie Lielbritānija un ASV piekrita kompromisam. Būtībā mūsu, arī lietuviešu un igauņu tautas, tiesības uz valstiskumu tika zināmā mērā ignorētas.

— Tomēr Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija šajās konferencēs piekrita, ka Baltija paliek Padomju Savienības interešu zonā, un gan Jaltas, gan Potsdamas konferences dokumenti joprojām ir slepeni. Vai nevajadzētu likvidēt šo vēsturisko netaisnību? Kā jūs lūkojaties, vai valstu atbildība tomēr nesniegtos tik tālu?

A.Pildegovičs: — Nenoliedzami, šīs divas valstis — mūsu sabiedrotie Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis— jūtas līdzatbildīgas, un tāpēc es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka prezidents Bušs bija pirmais ASV prezidents, kas, var teikt, nosodīja pirms gada šīs vienošanās. Viņš arī uzsvēra, ka Prāgas lēmumiem, cik iespējams, ir jānovērš šo netaisnīgo kompromisu sekas.

— Tad tā varētu būt tāda kā vainas apzināšanās?

A.Pildegovičs: — Nenoliedzami. Es gribētu uzsvērt arī to, ka mūsu izcilais vēsturnieks Andersons ir diezgan sīki izpētījis šo vēstures posmu. Viņa grāmatās par Latvijas vēsturi ir daudz interesantu faktu par to, kā ASV prezidents Rūzvelts ir cīnījies par Baltijas valstu tiesībām. Cīnījies daudz vairāk nekā, piemēram, Lielbritānijas pārstāvji, bet tomēr tajos vēstures apstākļos viņi nespēja izcīnīt Baltijas valstīm labvēlīgāku iznākumu. Bez šaubām, šis kompromiss, staļiniskās Krievijas ietekme šajā reģionā tika atzīta, un ar gaidāmo Prāgas sammita lēmumu ASV un arī citas Eiropas valstis vēlas, teiksim, dzēst vēstures parādu, cik tālu tas ir iespējams. Kad Čehija, Ungārija un Polija tika uzņemtas, rietumu politiķi līdzīgi uzsvēra, ka Minhenes, teiksim, kompromisi, Minhenes sazvērestības tiek nosodītas un, uzņemot jaunās Eiropas valstis, tik tiešām pirmo reizi Eiropas kontinents tiek apvienots gan militārā aliansē, gan arī ar Eiropas Savienības paplašināšanos ekonomiskajā telpā.

— Tagad par tiem jautājumiem, ko mēs gaidām jau šajās dienās, par to, kas notiks Prāgā. Kā notiks procedūra — uzaicinājums, ratificēšana? Kāda ir šī procedūra? Daudzi cilvēki varbūt to tā īsti neizprot.

A.Pildegovičs: — Mēs ļoti ceram, ka 21.novembrī pulksten 10.30 pēc Latvijas laika NATO ģenerālsekretārs Lords Robertsons nosauks jaunās NATO dalībvalstis un starp šīm valstīm būs arī Latvijas Republikas vārds. Ar šo paziņojumu, protams, iestāšanās process nebeigsies. Jau drīzumā — divu trīs mēnešu laikā — Latvijas valdība ar NATO dalībvalstīm uzsāks sarunas par iestāšanās protokola sagatavošanu. Šajā dokumentā tiks risināti dažādi finansiāli jautājumi saistībā ar mūsu dalību, tiks aprēķināta mūsu iemaksa NATO kopējā budžetā, tiks definēti daži Latvijas uzdevumi vai sagatavošanas plāns dalībai, tas būs kaut kas līdzīgs mūsu rīcības plānam dalībai NATO, būtībā jau ceturtais pēc kārtas, kurā Latvijas Aizsardzības, Ārlietu, Finansu un citas ministrijas iezīmēs savu reformu plānu, un šis plāns tiks apstiprināts, pievienots iestāšanās protokolam. Laika ziņā šis process varētu noslēgties nākamā gada pavasarī, un tad sāksies iestāšanās protokola ratifikācija NATO dalībvalstu parlamentos. Process beigsies ar Latvijas Saeimas lēmumu par iestāšanos NATO, un es paredzu, ka šis balsojums varētu notikt 2004.gada pavasarī.

— Tātad laika ziņā diezgan paralēli notiek iestāšanās process Eiropas Savienībā un NATO.

A.Pildegovičs: — Tā tas ir. Es domāju, ka Latvijas iedzīvotāji atceras, ka pirms desmit gadiem daudz tika spekulēts, lēšot, kurā organizācijā Latvija iestāsies ātrāk – NATO vai Eiropas Savienībā. Jāteic, ka Latvijas valdības, Latvijas prezidentu nostāja vienmēr ir bijusi ļoti konsekventa: mēs vēlamies dalību abās institūcijās, un vēlams, lai tas notiktu arī reizē. Ir pamats cerēt, ka tā tas notiks.

— Un tomēr politiķi pārsvarā izsakās, ka ar šo brīdi, ar ceturtdienu, kad tiks paziņots, ka varbūt Latvija arī ir uzaicināta, un mēs ceram, ka tā tas būs, ka, lūk, ar šo dienu Latvija būs pilntiesīga NATO locekle. Pēc jūsu teiktā es saprotu, ka tomēr būs vēl kādu laiku jāsaka, ka mēs esam kandidātvalsts, jo mums tiks dots laiks visu nokārtot līdz galam.

A.Pildegovičs: — Es domāju, ka pēc 21.novembra Latvija vairs nebūs vienkārši kandidātvalsts, mēs būsim starp uzaicinātām valstīm, un tomēr gan nosaukumā, gan pēc būtības ir liela starpība starp šīm valstīm, jo kandidātvalstu ir daudz. Ir arī valstis, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, kura negarantē dalību NATO, un tomēr pēc Prāgas sanāksmes Latvija, Lietuva, Igaunija un pārējās Austrumeiropas valstis iegūs jaunu statusu NATO iekšienē. Juridiski iestāšanās process vēl nebūs beidzies, bet Latvija, var teikt, jau ieies NATO struktūrās, mūsu pārstāvji jau pēc Prāgas sammita sāks kā novērotāji piedalīties praktiski visos NATO komiteju darbos, NATO diskusijās. Kā novērotāji mūsu vēstnieki, mūsu militārpersonas, mūsu valstu bruņoto spēku pārstāvji jau sāks piedalīties un darboties struktūrās.

— Tad nekāds klupiens līdz 2004.gadam vairs nevar notikt, ja viss ies gludi un labi?

A.Pildegovičs: — Es domāju, ka mēs varam cerēt uz ļoti drīzu dalību, pilntiesīgu dalību, bet tas nenozīmē, ka mums ir jāapstājas savā attīstībā.

— Jā, par attīstību es arī gribēju jums vaicāt. Viena lieta ir uzņemšanas procedūra un uzaicinājums, un tā tālāk, bet paralēli vēl ir jābūt ļoti lielai un praktiskai izaugsmei. Kas ir tās galvenās jomas, kur Latvijai būtu nepieciešama izaugsme. Čehu speciālisti minējuši gaisa telpu, cīņu pret terorismu, finansējumu.

A.Pildegovičs: — Mums ir skaidri jāapzinās, ka dalība šajā organizācijā nav pašmērķis. Pirmām kārtām šī dalība, šī iestāšanās nav saistīta tikai ar pagātni, citiem vārdiem sakot, dalība aliansē atbilst arī mūsu nacionālajām interesēm, domājot par aizsardzību, par drošību. Un mērķi — tie pilnīgi saskan un sakrīt. Protams, galvenokārt tie ir jautājumi, kas skar mūsu gaisa telpas kontroli. NATO ir visefektīvākais un vislētākais veids, kā nodrošināt mūsu gaisa telpas kontroli, un NATO mums palīdz, gan sadarbojoties ar mūsu kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, gan arī veidojot militāru sadarbību ar citām NATO valstīm. Tie ir jautājumi, kas skar, piemēram, glābšanas operācijas. Akvalangistu skola Liepājā ir viens no konkrētiem piemēriem. Glābšanas speciālisti ir vajadzīgi Latvijai un būs noderīgi arī aliansei. Tas pats attiecas uz atmīnēšanas speciālistiem, uz sapieriem, jo mums ir smags mantojums, un šie speciālisti būs noderīgi gan Latvijas teritorijā, gan arī aliansei.

— Latvijā ir labi speciālisti šajā jomā.

A.Pildegovičs: — Jā, un šīs intereses saskan ar alianses vajadzībām.

— Ļoti būtisks jautājums Latvijai ir robežu sakārtošana ar Krieviju, jo ir jāratificē iesaldētais robežlīgums un jārada droša robeža. Šajā jomā arī būs daudz darba.

A.Pildegovičs: — Tas ir ļoti svarīgs jautājums mūsu attiecībās ar kaimiņvalsti Krieviju. Latvijas nostāja ir tāda, ka šī līguma parakstīšana un ratificēšana tik tiešām būs kvalitatīvi jauna zīme attiecībās ar Krieviju. Latvijas valdība ir izdarījusi visu, lai šis līgums būtu parakstāms iespējami drīz. Mēs ceram arī uz Krievijas politiķu, uz Krievijas prezidenta pretimnākšanu. Šis līgums nav šķērslis mūsu dalībai NATO, bet, protams, šāds līgums ir kā indikators starpvalstu attiecībām. Pēdējā laikā esam dzirdējuši paziņojumus no atbildīgiem Krievijas politiķiem, ka viņi būtu gatavi šo līgumu ratificēt ar Lietuvu. Cerams, ka pie šāda slēdziena viņi nonāks arī saistībā ar Latviju un Igauniju.

— Pēc jūsu sacītā es saprotu, ka Krievijas attieksme pret Latviju varētu mainīties. Vai pārmaiņas sekmēs arī tas, ka Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentam ir laba sadarbība, kas varētu nākt par labu arī Latvijai NATO?

A.Pildegovičs: — Krievijas un ASV attiecības, šī dialoga padziļināšana varētu mazināt spriedzi. Protams, mēs neuzskatām, ka šis ir vienīgais apstāklis vai apsvērums, kāpēc Krievija būtu mainījusi savu nostāju.

— Kādi vēl?

A.Pildegovičs: — Mēs ceram, ka Krievija, iesaistoties dziļākās ekonomiskās attiecībās gan ar Ameriku, gan ar Eiropu, turklāt ņemot vērā to, ka Latvija tuvākajā laikā kļūs gan par Eiropas Savienības, gan par NATO dalībvalsti, apzināsies, ka līguma neparakstīšana ir šķērslis Latvijas un Krievijas dialogam. Viņi apzināsies, ka ir vairāk pozitīvu plusu vai pozitīvu apsvērumu, lai šīs attiecības būtu sakārtotas un lai Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts būtu laba kaimiņvalsts.

— Krievijai vienkārši tas būs izdevīgi politiskā un ekonomiskā ziņā.

A.Pildegovičs: — Es ceru, ka Krievijas politiķi apzināsies, ka tas viņiem pašiem būs izdevīgāk, un redzēs, ka Latvija nav naidīgi noskaņota pret Krieviju, ka Latvija ir ieinteresēta, lai mūsu valstu starpā nebūtu neatrisinātu jautājumu. Es domāju, viņi arvien vairāk apzinās, ka Latvijas dalība NATO nepalielina kaut kādu nedrošību šajā reģionā un Latvijas dalība NATO nav vērsta pret Krievijas interesēm.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā