Par kandidātvalstu attieksmi pret dalību ES

Eiropas Komisija ir publicējusi “Eirobarometra” jaunākā pētījuma rezultātus par kandidātvalstu attieksmi par dalību Eiropas Savienībā (ES). Pētījuma dati liecina, ka 61 % ES kandidātvalstu iedzīvotāju atbalsta dalību ES, kas ir par diviem procentiem vairāk nekā pirms gada. Ja jau rīt notiktu referendums, 69 % iedzīvotāju būtu gatavi balsot “par” savas valsts pievienošanos ES, un tas ir par trīs procentiem vairāk nekā pagājušā gada pavasarī.

Kandidātvalstu “Eirobarometrs 2002.2.” ir veikts laika posmā no 2.septembra līdz 16.oktobrim trīspadsmit ES kandidātvalstīs, aptaujājot 12 147 iedzīvotājus par atbalstu dalībai ES tiešu interviju veidā. Latvijā aptauju veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs “Latvijas fakti”.

Galvenie pētījuma atzinumi ir šādi:

1) saglabājas augsts atbalsta līmenis dalībai ES;

2) apstiprinās fakts, ka vēl joprojām saglabājas augsts uzticības līmenis ES institūcijām, neskatoties uz to, ka paši respondenti savu kompetenci ES lietās uzskata par nepilnīgu un ir pieejams mazs informācijas apjoms par ES;

3) jo respondentu novērtējums par savām zināšanām ES jautājumos ir zemāks, jo viņi vairāk ir pret savas valsts dalību ES;

4) no kandidātvalstu iedzīvotāju puses ir augsts atbalsts eiro, kā arī idejai par jaunas — vieglāk saprotamas visām valstīm — konstitūcijas izstrādi.

Aplūkojot tā saucamās Lākenas grupas (tās 10 valstis, kuras varētu tikt uzņemtas ES jau 2004. gadā, – Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Ungārija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Malta un Kipra) respondentu aptaujas rezultātus, ir redzams, ka kopš 2001. gada rudens to iedzīvotāju skaits, kas ir pret savas valsts dalību ES, ir samazinājies par 20 %, šobrīd tas ir tikai 10 %.

Lielāks atbalsts dalībai ES ir vērojams galvenokārt tajās valstīs, kuras ES varētu pievienoties ap 2007. gadu, — Rumānija (78 %), Bulgārija (68 %) — un Turcijā (65 %), kuras pievienošanās gads ES vēl joprojām nav zināms.

Vismazākais respondentu skaits, kuri uzskata valsts dalību ES kā “labu lietu”, ir vērojams Igaunijā (32 %), Latvijā (35 %) un Slovēnijā (43 %).

Divas trešdaļas aptaujas respondentu uzskata, ka no dalības ES vairāk iegūs valsts nekā viņi paši personīgi, un to apliecina iegūtie dati no visām 13 ES kandidātvalstīm. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir to valstu vidū, kuri uzskata, ka personīgi ir vislielākie ieguvēji - 32 %, un tikai par 11 % augstāks ir rādītājs, ka valsts būs galvenā ieguvēja no dalības ES.

Aptaujā iegūtie dati apliecina, ka 59 % respondentu tiecas uzticēties ES. Mūsu kaimiņi igauņi no visām 13 kandidātvalstīm ES uzticas vismazāk – tikai 43 %, neuzticas – 37 %. Latvija ir nākamā, kas vismazāk tiecas uzticēties ES – 46 %.

Jo mazāk respondents ir informēts par ES jautājumiem, jo ir lielāka tendence būt “pret” valsts dalību ES. 44 % kandidātvalstu iedzīvotāji zina tikai mazliet par ES, 8 % zina pietiekami, bet 14 % vispār neko nezina par ES. Igaunijā tikai 3 % no visiem iedzīvotājiem savas zināšanas par ES novērtē kā pietiekamas, 47 % uzskata, ka tās ir viduvējas, un tikpat – 47 % - igauņu uzskata savas zināšanas par ļoti niecīgām. Latvijā un Čehijas Republikā 5 % iedzīvotāju uzskata sevi par kompetentiem ES jautājumos, un ievērojami vairāk ir tādu iedzīvotāju, kuri savas zināšanas uzskata par vidējām, Latvijā 53 % un Čehijas Republikā 52%. Maltas (15 %) un Slovēnijas (12 %) iedzīvotāji ir viskompetentākie ES jautājumos.

Ja referendums notiktu jau rīt, par savas valsts dalību ES balsotu 69 % ES kandidātvalstu iedzīvotāju. Igaunija ir to valstu vidū, kur 18 % iedzīvotāju nevēlētos piedalīties referendumā, 31 % balsotu “pret”, bet tikai 39 % “par” dalību ES. Latvijā situācija ir šāda – 45 % balsotu “par”, 32 % balsotu “pret”, bet 7 % nevēlētos piedalīties referendumā. Ir novērots, ka noteikti vēlētos piedalīties referendumā tieši tie respondenti, kuru viedoklis ir pozitīvs dalībai ES.

Tiek skaidri pausts atbalsts gan eiro, gan jaunas Konstitūcijas izstrādei. 59 % respondentu ir gatavi pieņemt eiro kā savas valsts nacionālo valūtu, 28 % ir “pret”, bet 13 % respondentu nav konkrēta viedokļa. 85 % slovēņu ir izteikuši vēlmi pievienoties eiro, un tas ir saistāms ar to, ka slovēņu nacionālā valūta var lepoties tikai ar mazāk nekā desmit gadu nacionālās valūtas vēsturi. Pret eiro ieviešanu būtu 50 % Turcijas, 37 % Igaunijas un 35 % Maltas iedzīvotāju.

Visbeidzot, 66 % kandidātvalstu iedzīvotāju uzskata, ka ES ir jābūt savai Konstitūcijai. 50 % Lietuvas, 40 % Čehijas Republikas un Bulgārijas iedzīvotāju par Konstitūciju vēl nav skaidrs viedoklis.

Uzziņai

Kandidātvalstu “Eirobarometrs” ir regulāras socioloģiskās aptaujas, kas pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma tiek veiktas visās 13 ES kandidātvalstīs. Rezultāti tiek publicēti katru pavasari, bet rudenī iznāk pētījums par tendencēm, kas ir novērotas, salīdzinot datus par diviem iepriekšējiem laika periodiem. Visās valstīs tiek uzdoti identiski jautājumi, katrā no tām aptaujājot vidēji vienu tūkstoti cilvēku. Iegūtie dati vēlāk tiek izmantoti, lai saprastu galvenās kopīgās un atšķirīgās iezīmes ES dalībvalstu un ES kandidātvalstu starpā.

Dalībvalstu “Eirobarometra” speciālais pētījums par ES dalībvalstu iedzīvotāju attieksmi pret gaidāmo paplašināšanos tika veikts pirms EK Stratēģijas dokumenta un Eiropas Komisijas Progresa ziņojuma iznākšanas 2002. gada oktobra sākumā. Šie pētījumi analizē situāciju par katras kandidātvalsts virzību uz iestāšanos ES. Pētījumā telefonintervijās tika aptaujāti 15 000 iedzīvotāju.

Papildus “Eirobarometra” aptaujām katru gadu tiek veikta virkne citu pētījumu par dažādiem ar ES saistītiem jautājumiem. Šie un citi pētījumi ir atrodami internetā.

Eiropas Komisijas delegācija Latvijā Preses un informācijas nodaļa