Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums

Saeimas dok. Nr.10; likumprojekts Nr.5

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādāts, Ministru kabineta 2002. gada 4. novembra sēdē akceptēts
(prot. Nr.48, 13.§) un 6. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu un likumības nostiprināšanu.

 

2.pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt kārtību, kādā konstatē disciplinārpārkāpuma izdarīšanas faktu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, minētā lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī noteikt konkrētus disciplinārpārkāpumus. Jautājumi, kas šajā likumā nav noregulēti, ir izlemjami saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

 

3.pants. Disciplinārpārkāpums

(1) Disciplinārpārkāpums ir valsts civildienesta ierēdņa (turpmāk — ierēdnis) ar nodomu vai aiz neuzmanības veikta prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība), kas minēta šā likuma nodaļā “Disciplinārpārkāpumi” un ir saistīta ar ierēdņa amatu.

(2) Šajā likumā minētā prettiesiskā rīcība, kas izdarīta ārpus ierēdņa amata pienākumu pildīšanas, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tā būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei.

(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.

(4) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību. Ja ir piemērots kriminālsods vai administratīvais sods, disciplināratbildību par to pašu nodarījumu ierēdnim nepiemēro.

 

4.pants. Prettiesiskums un vaina

(1) Ierēdņa rīcība ir prettiesiska, ja tā ir pretrunā ar tiesību normām vai konkrētiem dienesta rīkojumiem.

(2). Ierēdņa vaina var izpausties kā nodoms vai neuzmanība.

(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.

(4) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst, vai nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās vajadzēja un varēja paredzēt.

 

5.pants. Patiesības noskaidrošana

Iestādei disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk — process) ir pienākums vispusīgi un objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī noskaidrot citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas (turpmāk — lieta) izskatīšanā.

 

6.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums.

(3) Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.

 

7.pants. Galējā nepieciešamība

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, bija nepieciešams novērst valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktajai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos apstākļos tās nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, kā arī nodarītais kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.

 

8.pants. Attaisnojams profesionālais risks

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis risku, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

 

9.pants. Pienākumu kolīzija

(1) Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, ja viņš atradies pienākumu kolīzijas situācijā.

(2) Pienākumu kolīzija ir situācija, kurā ierēdnim vienlaikus jāizpilda vairāki uzdevumi, bet fiziski tas nav iespējams. Atbildība neiestājas, ja ierēdnis attiecīgajā situācijā dara visu, lai izpildītu svarīgāko uzdevumu, tādējādi neizpildot citu uzdevumu, un ja ierēdnis par iespējamo pienākumu kolīziju ir laikus brīdinājis augstāku amatpersonu.

 

10.pants. Kļūda, kas saistīta ar prettiesiskuma neesamību

Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies apstākļos, kuri ļāvuši ierēdnim pamatoti domāt, ka viņa rīcība ir tiesiska.

 

11.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja disciplinārpārkāpuma dēļ valstij nodarīts mantisks zaudējums, tad, izlemjot jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu, iestādei ar ierēdņa piekrišanu ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu valstij un noteikt tā atlīdzināšanas kārtību.

 

 

II nodaļa

Disciplinārsods

12.pants. Disciplinārsoda mērķis

Disciplinārsods ir valsts noteikts ietekmēšanas un piespiedu līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis, kuram piemērots disciplinārsods, un citi ierēdņi pildītu normatīvos aktus un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

 

13.pants. Disciplinārsodu veidi

Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) rājiens;

2) pilnvaru atņemšana pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem;

3) mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;

4) kvalifikācijas pakāpes pazemināšana;

5) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

6) atbrīvošana no amata.

 

14.pants. Vispārīgie noteikumi disciplinārsoda piemērošanai

(1) Disciplinārsodu piemēro šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, ierēdņa vainas formu, kā arī apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu, attaisno viņu, kā arī mīkstina vai pastiprina viņa atbildību.

 

15.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu, ir šādi:

1) ierēdnis ir novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;

2) ierēdnis ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis stipra psihiska uzbudinājuma laikā, smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;

4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt korupcijas gadījumu, ja šis gadījums ir saistīts ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta konkrētā lieta.

(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.

 

16.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu

(1) Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, ir šādi:

1) ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, ja ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;

2) ierēdņa pārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks, arī morāls, kaitējums;

3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ļaunprātīgi izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts;

5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

(2) Ņemot vērā disciplinārpārkāpuma raksturu, iestāde šajā pantā minētos apstākļus var neatzīt par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

 

17.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks personisks kaitējums

(1) Ja personai disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs piecas reizes pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu attiecīgajā laikposmā, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu personai.

(2) Ja valstij disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs piecas reizes pārsniedz zaudējumu nodarījušā ierēdņa mēnešalgas apmēru attiecīgajā laikposmā, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu valstij.

(3) Ja personai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī morāls, kaitējums, ko nav iespējams likvidēt, likvidējot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu personai.

(4) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts morāls kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams likvidēt, likvidējot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu valstij.

 

18.pants. Disciplinārsoda piemērošana, ja izdarīti vairāki disciplinārpārkāpumi

Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek piemērots par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā.

 

19.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods

Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.

 

 

III nodaļa

Procesa dalībnieki

20.pants. Personas, kas piedalās procesā

Procesā piedalās procesa dalībnieki, kā arī citas personas, kuras iestāde uzaicina. Procesa dalībnieki ir:

1) iesniedzējs (21.pants);

2) adresāts (22.pants);

3) cietušais (23.pants);

4) pārstāvis (24.pants);

5) iestāde (25.pants);

6) iestādes vadītājs (26.pants);

7) pārbaudes veicējs (27.pants).

 

21.pants. Iesniedzējs

(1) Iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts materiāls zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums un kura iesniegusi iestādē iesniegumu ar lūgumu ierosināt lietu par disciplinārpārkāpumu.

(2) Iesniedzējam ir tiesības sniegt informāciju par disciplinārpārkāpumu, saņemt iestādes lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikumu ierosināt lietu, kā arī apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes atteikumu ierosināt lietu.

 

22.pants. Adresāts

(1) Adresāts ir ierēdnis, pret kuru ir ierosināta lieta vai par kuru pieņemts lēmums lietā.

(2) Adresātam ir tiesības piedalīties procesā jebkurā tā stadijā — iepazīties ar lietu, iesniegt pierādījumus un lūgumus, sniegt paskaidrojumus, apstrīdēt un pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu, kā arī izmantot citas šajā likumā un Administratīvā procesa likumā adresātam noteiktās tiesības.

(3) Adresāts lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību. Adresāta pārstāvis var būt iestādes amatpersona, ko pēc adresāta lūguma norīkojis iestādes vadītājs.

 

23.pants. Cietušais

(1) Cietušais ir fiziska persona vai juridiska persona, kurai disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts materiāls zaudējums vai personisks, arī morāls, kaitējums un kura iesniegusi iestādē lūgumu piedalīties procesā.

(2) Uz cietušo attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.

(3) Cietušajam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt savus paskaidrojumus un lūgumus, veikt citas šajā likumā noteiktās procesuālās darbības.

(4) Cietušais lietā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību un starpniecību.

 

24.pants. Pārstāvis

Pārstāvja statusu un pilnvaras nosaka saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

 

25.pants. Iestāde

(1) Iestāde ir valsts pārvaldes iestāde, kuras lietvedībā atrodas disciplinārlieta. Iestāde saskaņā ar šo likumu ierosina un izskata disciplinārlietu, kā arī piemēro disciplinārsodu.

(2) Ministru kabineta locekļa kompetence atbilst šajā likumā noteiktajai iestādes kompetencei.

 

26.pants. Iestādes vadītājs

(1) Iestādes vadītājs ir iestādes vadītājs pats vai ar normatīvo aktu vai minētās iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota amatpersona.

(2) Iestādes vadītājs veic šajā likumā noteiktās procesuālās darbības.

 

27.pants. Pārbaudes veicējs

Pārbaudes veicējs ir iestādes amatpersona vai amatpersonas, kurām saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu ir uzdots veikt lietas izmeklēšanu — izmeklēt lietas apstākļus, noskaidrot disciplinārpārkāpuma esamību, to, vai adresāts ir vainīgs disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, kā arī sniegt atzinumu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums.

 

 

IV nodaļa

Procesa uzsākšana

28.pants. Tiesības ierosināt lietu

Ierosināt lietu ir tiesīgi:

1) iestāde, kura pieņēmusi lēmumu par ierēdņa iecelšanu amatā;

2) Ministru kabineta loceklis par tam padoto iestāžu ierēdņiem;

3) šā panta 1.punktā minētās iestādes augstāka iestāde, kura informē minēto iestādi par lietas ierosināšanu.

 

29.pants. Disciplinārpārkāpuma lietas ierosināšanas un izskatīšanas obligātums

(1) Amatpersonai, kuras rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt amatpersonu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.

(2) Amatpersonas pienākums (ja viņas kompetencē ietilpst lietas ierosināšana un disciplinārsoda piemērošana) ir katrā gadījumā, kad ir konstatētas disciplinārpārkāpuma pazīmes, lietot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu disciplinārpārkāpuma faktu, kā arī ierosināt un izskatīt lietu.

 

30.pants. Disciplinārpārkāpuma fakta konstatēšana

(1) Lietu pret ierēdni var ierosināt, ja iestādes rīcībā ir nonākusi informācija par disciplinārpārkāpuma faktu — informācija par iestādes vai attiecīgā ierēdņa prettiesisku rīcību saņemta no citas juridiskas vai fiziskas personas vai iestādes (amatpersonas) vai pati iestāde ir konstatējusi disciplinārpārkāpuma faktu.

(2) Triju nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par disciplinārpārkāpuma faktu iestādes vadītājs nodrošina informācijas pārbaudi.

(3) Ja informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka lieta piekritīga citai iestādei, iestāde materiālus par disciplinārpārkāpuma faktu nodod piekritīgajai iestādei. Ja iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iesniedzēju triju darbdienu laikā informē par materiālu nodošanu citai iestādei.

 

31.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietas ierosināšanu

Lietu neierosina vai ierosinātu lietu izbeidz, ja konstatē šādus apstākļus:

1) nav darbības vai bezdarbības, kas saturētu visas nepieciešamās disciplinārpārkāpuma pazīmes;

2) adresāts ir atradies šā likuma 7., 8., 9. vai 10.pantā minētajā situācijā un nav saucams pie disciplināratbildības;

3) spēku zaudējusi tiesību norma vai dienesta rīkojums, no kura izriet disciplināratbildība par attiecīgo disciplinārpārkāpumu;

4) ir izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar adresātu.

 

32.pants. Lietas neierosināšana vai izbeigšana mazsvarīguma dēļ

(1) Lietu var neierosināt vai izbeigt, ja izdarītais disciplinārpārkāpums ir bijis mazsvarīgs, nav radījis kaitīgas sekas vai trešo personu interešu apdraudējumu un adresāts gada laikā nav atkārtoti izdarījis līdzīgu disciplinārpārkāpumu, par kuru disciplināri sodīts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, neierosinot vai izbeidzot lietu, iestāde izsaka adresātam mutisku aizrādījumu. Aizrādījums nav atzīstams par disciplinārsodu.

 

33.pants. Lietas ierosināšana

(1) Ja disciplinārpārkāpuma fakts apstiprinās, iestāde noskaidro, vai adresāts atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, un nedēļas laikā ar motivētu rakstisku lēmumu ierosina lietu.

(2) Lēmumā par lietas ierosināšanu norāda:

1) adresāta vārdu, uzvārdu un amatu;

2) pārkāpuma faktu;

3) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir ierēdņa rīcība un par ko ierosināta disciplinārlieta;

4) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, un raksturo to;

5) pārbaudes veicēju;

6) cietušo, ja tāds ir.

(3) Adresātu ar lēmumu par lietas ierosināšanu iepazīstina nekavējoties. Cietušo un iesniedzēju par lietas ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.

(4) Adresātam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma paziņošanas par lietas ierosināšanu ir tiesības ar motivētu iesniegumu lūgt iestādes vadītāju nodot lietu izskatīšanai augstākajā iestādē vai Valsts civildienesta pārvaldē. Minēto iesniegumu izskata un atbildi sniedz triju darbdienu laikā. Ja iesniegumu noraida, atbildē norāda atteikuma iemeslus.

 

34.pants. Saīsinātais process

(1) Ja informācijas par disciplinārpārkāpuma faktu pārbaudes laikā iestāde konstatē, ka disciplinārpārkāpums ir noticis, un adresāts atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, iestāde lēmumā par lietas ierosināšanu var paredzēt, ka lietā piemērojams saīsinātais process.

(2) Saīsinātajā procesā lietu neizmeklē un iestāde pieņem lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

(3) Saīsināto procesu izmanto gadījumos, ja ierēdņa izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturs pieļauj šā likuma 13.panta 1., 2. un 3.punktā minēto disciplinārsodu veidu piemērošanu un ierēdnis piekrīt piemērojamam disciplinārsodam.

 

35.pants. Lietas ierosināšanas termiņi

(1) Lieta ierosināma nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par disciplinārpārkāpuma faktu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai kad iestādē dokumentāri fiksēts disciplinārpārkāpuma fakts.

(2) Disciplinārlietu nevar ierosināt, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas ir pagājuši divi gadi.

 

36.pants. Atteikums ierosināt lietu

(1) Ja iestāde atzīst, ka lieta nav ierosināma un iesniegums ar lūgumu ierosināt lietu saņemts no iesniedzēja, iestāde informē iesniedzēju par atteikšanos ierosināt lietu.

(2) Iesniedzējs lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu kā iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas. Informācija uzskatāma par saņemtu septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā.

 

37.pants. Lietas nodošana citai iestādei

(1) Iestāde, pieņemot attiecīgu lēmumu, var lietu nodot izskatīšanai:

1) augstākā iestādē;

2) Ministru kabineta loceklim, kura padotībā tā atrodas;

3) Valsts civildienesta pārvaldē.

(2) Lēmumā norāda lietas nodošanas pamatojumu. Ja iestāde, kurai nodod lietu, neatzīst pamatojumu par pietiekamu, tā var atteikties pārņemt lietu un nodot to atpakaļ izskatīšanai iestādē.

(3) Pārņemot lietu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

38.pants. Lietas pārņemšana

(1) Lietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt:

1) augstāka iestāde;

2) Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas attiecīgā iestāde.

(2) Lēmumā par lietas pārņemšanu norāda lietas pārņemšanas pamatojumu.

(3) Pieņemot lēmumu par lietas pārņemšanu, iestāde norīko pārbaudes veicēju un informē cietušo, ja tāds ir. Iestāde, kura pārņēmusi lietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

39.pants. Atstādināšana no amata

(1) Ja par disciplinārpārkāpumu ir ierosināta lieta, kā arī disciplinārpārkāpuma rakstura dēļ nav pieļaujams, ka adresāts turpina amata pienākumu izpildi, iestādes vadītājs ar rakstisku rīkojumu var atstādināt adresātu no amata pildīšanas uz lietas izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem.

(2) Atstādināšanas laikā adresātam saglabā tiesības saņemt atalgojumu 60 procentu apmērā no amatalgas, bet ne mazāku par Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu.

(3) Ja lietu izbeidz, iestāde adresātam izmaksā nesaņemto atalgojumu.

 

 

V nodaļa

Lietas izmeklēšana

40.pants. Izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi

(1) Pārbaudes veicējs konstatē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus, pieprasa no adresāta un, ja nepieciešams, no cietušā paskaidrojumus, noskaidro lietas apstākļus, izvērtē tos un pieņem lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.

(2) Pierādījumus pievieno lietai.

(3) Lietas izmeklēšanā noskaidro:

1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;

2) vai adresāts ir vainīgs tās veikšanā;

3) adresāta vainas formu;

4) apstākļus, kas mīkstina vai pastiprina atbildību;

5) vai ir nodarīts mantisks zaudējums valstij;

6) citus ar lietu saistītus apstākļus.

 

41.pants. Adresāta un cietušā pienākumi

(1) Adresātam un cietušajam ir pienākums pēc pārbaudes veicēja rakstiska pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Paskaidrojumus pēc paskaidrojumu sniedzēja izvēles var sniegt rakstiski vai mutiski. Ja paskaidrojumus sniedz mutiski, pārbaudes veicējs tos protokolē un paskaidrojumu sniedzējs un pārbaudes veicējs paraksta protokolu. Protokolu pievieno lietai.

(2) Pieprasījumā norāda laiku, kad adresātam vai cietušajam jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tālruņa numuru, pa kuru iespējams sazināties ar pārbaudes veicēju. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstiskus paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to pārbaudes veicējam.

 

42.pants. Lēmums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu

(1) Pēc lietas izmeklēšanas pārbaudes veicējs sagatavo lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. Lēmumā iekļauj šā likuma 40.pantā minēto apstākļu izvērtējumu.

(2) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, lēmumā norāda ieteicamo piemērojamo disciplinārsodu.

(3) Ja pārbaudes veicējs atzīst, ka disciplinārpārkāpums nav izdarīts, lēmumā norāda, ka disciplinārlieta izbeidzama.

 

43.pants. Lietas izmeklēšanas termiņi

(1) Lietu izmeklē mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Ja lieta pārņemta no citas iestādes, termiņu skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par lietas pārņemšanu.

(2) Saskaņā ar motivētu lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim. Attiecīgo lēmumu pievieno lietai.

(3) Izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, kad adresātam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

(4) Ja ir uzsākta adresāta kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, lietas izmeklēšanu aptur līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas izbeigšanu vai līdz tiesas sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās dienai.

 

 

VI nodaļa

Lēmuma pieņemšana

44.pants. Lēmumu veidi lietā

(1) Iestāde lietā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par disciplinārsoda piemērošanu;

2) par lietas izbeigšanu.

(2) Lēmumu par lietas izbeigšanu pieņem, ja:

1) ir šā likuma 31.pantā paredzētie apstākļi;

2) adresātam izsaka mutisku aizrādījumu saskaņā ar šā likuma 32.pantu.

 

45.pants. Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu

(1) Iestāde lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu norāda:

1) ziņas par procesa dalībniekiem;

2) disciplinārpārkāpumu un raksturo to;

3) mantisko zaudējumu valstij, ja tāds ir, raksturo to, kā arī norāda tā apmēru;

4) šā likuma pantu, ar kuru pretrunā ir adresāta rīcība un par ko ierosināta disciplinārlieta;

5) lēmuma pamatojumu. Ja lēmumā nav norādīta atsauce uz lēmumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, kurā ir norādīti fakti, kas pamato šā likuma 40.pantā minētos apstākļus, tos norāda lēmumā;

6) piemēroto disciplinārsodu vai lēmumu izbeigt lietu;

7) lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumu paraksta iestādes vadītājs.

(3) Ja par adresāta prettiesisko rīcību saskaņā ar likumiem ir paredzēta kriminālatbildība, iestādes vadītājs nekavējoties par to ziņo prokuratūrai.

(4) Iestāde reizi gadā (līdz 1.februārim) informē Valsts civildienesta pārvaldi par ierosinātajām disciplinārlietām un piemērotajiem disciplinārsodiem.

 

46.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu spēkā stāšanās

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu stājas spēkā pēc tā paziņošanas adresātam. Lēmuma norakstu adresātam izsniedz pret parakstu.

(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 13.panta 5. un 6.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana adresātam, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likumu amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmums par disciplinārsoda piemērošanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Lēmumu paziņo cietušajam.

(4) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei.

 

47.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu spēkā esība

(1) Lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir spēkā līdz tā atcelšanai, izpildīšanai vai faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņai, kuru dēļ lēmumu vairs nav iespējams izpildīt.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu neizpilda, ja valsts civildienesta attiecības ar adresātu ir izbeigušās.

 

48.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās adresāts atzīstams par disciplināri nesodītu

(1) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda izpildes adresāts nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un attiecīgās disciplinārlietas kopiju pievieno adresāta valsts civildienesta gaitas aprakstam. Gadu pēc disciplinārsoda izpildes minētais lēmums un lietas kopija tiek izņemta no valsts civildienesta gaitas apraksta un iznīcināta.

 

 

VII nodaļa

Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu

tiesiskuma un pamatotības kontrole

49.pants. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu tiesiskuma un pamatotības kontrole

(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestādes lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu vai lietas izbeigšanu (turpmāk — lēmums lietā) tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, Valsts civildienesta pārvalde, augstāka iestāde un tiesa.

(2) Iestāde, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt gan tiesisku, gan prettiesisku lēmumu lietā arī gadījumos, ja lēmums nav apstrīdēts.

(3) Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Ja pēc apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas lēmums par disciplinārsoda piemērošanu ir atcelts vai atcelts kādā daļā, vai tā vietā izdots satura ziņā cits administratīvais akts, iestāde izmaksā adresātam nesaņemto atalgojumu un atjauno adresāta tiesisko statusu atbilstoši jaunajam lēmumam.

 

50.pants. Tiesības apstrīdēt lēmumu lietā

(1) Lēmumu lietā var apstrīdēt adresāts un cietušais.

(2) Lēmumu lietā padotības kārtībā var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstāka iestāde ir Ministru kabinets, lēmumu lietā var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē vai uzreiz pārsūdzēt tiesā.

(3) Apstrīdēšanas procesā Valsts civildienesta pārvaldes kompetence pielīdzināma šajā likumā noteiktajai augstākas iestādes kompetencei.

(4) Lēmumu lietā var apstrīdēt līdz:

1) tā pārsūdzēšanai tiesā;

2) dienai, kad tā izpilde ir kļuvusi neiespējama.

(5) Tikai tiesā var pārsūdzēt:

1) lēmumu lietā, kas pieņemts, piemērojot saīsināto procesu;

2) šā likuma 46.panta otrajā daļā minēto lēmumu.

 

51.pants. Lēmuma lietā apstrīdēšanas kārtība

(1) Lēmumu lietā var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā, rakstiski iesniedzot iestādē iesniegumu.

(2) Iestāde iesniegumu kopā ar lietas materiāliem piecu darbdienu laikā nosūta augstākai iestādei neatkarīgi no tā, vai iesniegums iesniegts, ievērojot lēmuma apstrīdēšanas termiņu.

 

52. pants. Lēmums par iesniegumu

(1) Augstāka iestāde izskata iesniegumu mēneša laikā.

(2) Augstākai iestādei, izskatot iesniegumu, nav saistošs iesniegumā norādītais apstrīdēšanas pamatojums, motivācija un izteiktie lūgumi. Tā var izskatīt lietu pilnā apjomā vai tikai apstrīdētajā daļā.

(3) Lēmumu par iesniegumu pieņem, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.

(4) Augstāka iestāde pēc lietas izskatīšanas pēc būtības ir tiesīga:

1) atstāt lēmumu lietā negrozītu;

2) atcelt lēmumu lietā;

3) atcelt lēmumu lietā kādā daļā;

4) pieņemt citu lēmumu.

(5) Augstāka iestāde lēmumu triju darbdienu laikā nosūta adresātam, cietušajam un iestādei.

 

53. pants. Lēmuma lietā pārsūdzēšana tiesā

Adresāts un cietušais lēmumu lietā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

VIII nodaļa

Disciplinārpārkāpumi

54. pants. Pienākumu nepildīšana

(1) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma neizpildīšanu vai birokrātisku, novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes gada laikā, soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks kaitējums vai zaudējums, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

 

55. pants. Pilnvaru pārsniegšana

(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, soda ar rājienu vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks kaitējums vai zaudējums, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

 

56. pants. Valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana

(1) Par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti sešu mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai atbrīvošanu no amata.

(3) Par valsts noslēpuma izpaušanu soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja to dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks kaitējums vai zaudējums, soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

 

57. pants. Dienesta stāvokļa nelikumīga izmantošana

Par tīšu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai amatam neatbilstošu rīcību, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei, soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

 

58. pants. Mantas nozaudēšana un bojāšana

(1) Par ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās mantas vai naudas nozaudēšanu, bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu glabāšanu soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.

(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks kaitējums vai zaudējums, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

 

59. pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās

(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs un vairāk reizes gada laikā pēc soda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

(4) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks zaudējums vai kaitējums, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, ar atlaišanu no amata vai atlaišanu no valsts civildienesta.

 

60. pants. Fiziska iedarbība pret citu personu

(1) Par fizisku iedarbību pret apmeklētāju, priekšnieku, kolēģi, padoto, pret aizsargājamo, apsargājamo vai uzraugāmo personu, izpildot amata pienākumus vai sakarā ar to pildīšanu, soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem, vai ar atlaišanu no amata.

(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja fiziskās iedarbības dēļ cietušajam ir radušies miesas bojājumi, soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

 

61. pants. Citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšana

(1) Par citu Ministru kabineta noteikto ierēdņa uzvedības principu pārkāpšanu soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu.

(2) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

(3) Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti trīs un vairāk reizes viena gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas par tādu pašu pārkāpumu, soda ar pilnvaru atņemšanu pieņemt lēmumus noteiktā jomā uz laiku līdz trim mēnešiem, attiecīgi samazinot mēnešalgu, bet ne vairāk kā par 20 procentiem, vai kvalifikācijas pakāpes pazemināšanu vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošanu no amata.

 

 

Pārejas noteikums

Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumus Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Patlaban ierēdņu disciplināratbildību regulē Ministru kabineta 1994.gada 16.augustā, pamatojoties uz LR Satversmes 81.pantu, izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.158 „Par ierēdņu disciplinārsodiem”.

Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība.

Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, tam stājoties spēkā, minētajos noteikumos radīsies pretrunas ar likumu, kas regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā nekā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem.

Minētie noteikumi nenodrošina nozari vadošajam ministram iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts nodrošina ierēdņu disciplinārsodu piemērošanas kārtības atbilstību pieņemtajam Administratīvā procesa likumam.

Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās konkrētas sankcijas un tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek piemērots, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, ierēdņa vainas formu, vainu pierādošos un attaisnojošos apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Likumprojekts paplašina iestāžu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlieta, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī ministriem attiecībā uz viņu padotībā esošo iestāžu ierēdņiem.

Likumprojektā tiek nostiprinātas ierēdņa tiesības uz aizstāvību.

Likumprojekts paplašina indivīda tiesības iesniegt sūdzības par valsts pārvaldes darbību un nosaka indivīdam tiesības sūdzēties, ja, pamatojoties uz viņa sūdzību, iestāde atsakās ierosināt pret ierēdni disciplinārlietu.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likums tiks ieviests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta ietvaros.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta ieviešanai nav nepieciešams izdot Ministru kabineta ārējos normatīvos aktus.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Konsultācijas nav notikušas. Izstrādājot projektu, ņemts vērā SIGMA ekspertu viedoklis.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā indivīdam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt iestādes rīcību un tās izdotos administratīvos aktus.