Par pašvaldības aptauju

Saeimas dok. Nr.45; likumprojekta reģ. Nr.19;
7. Saeimas likumprojekta reģ. Nr.61

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. panta otro daļu pēc deputātu (A.Mackevičs, V.Karpuškins, J.Pliners, A.Golubovs, J.Sokolovskis) priekšlikuma 2002. gada 15. novembrī iesniegts izskatīšanas turpināšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Šā likuma mērķis ir palielināt pašvaldību iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes (padomes) darbību iedzīvotāju interesēs un noteikt kārtību, kādā ierosināmas un rīkojamas pašvaldību lemjošās un konsultatīvās aptaujas.

 

2.pants. (1) Pašvaldības lemjošajā aptaujā var piedalīties visi tie Latvijas pilsoņi, kuri saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi (padomi) (turpmāk — vēlētāji).

(2) Pašvaldības konsultatīvajā aptaujā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas — Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja tiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja (turpmāk — pašvaldības iedzīvotāji), kuri atbilst Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 5., 6. un 7.pantā Latvijas pilsoņiem izvirzītajiem noteikumiem.

 

3.pants. (1) Pašvaldības lemjošo un konsultatīvo aptauju šajā likumā noteiktajā kārtībā sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija izdod šā likuma izpildes nodrošināšanai un kontrolei nepieciešamās instrukcijas.

 

4.pants. Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt.

 

 

II nodaļa

Pašvaldības lemjošās aptaujas sarīkošana

5. pants. (1) Pašvaldības lemjošo aptauju var rīkot par domes (padomes) lēmuma atcelšanu jautājumos, kas saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir pašvaldības pastāvīgajā kompetencē un nav minēti šā panta otrajā daļā.

(2) Pašvaldības lemjošo aptauju nav atļauts rīkot par:

1) jautājumiem, kas skar pašvaldības budžetu vai tā daļas;

2) nodokļu un nodevu apjomiem (likmēm) un pakalpojumu apjomiem (tarifiem);

3) pašvaldības deputātu un darbinieku atalgojuma apmēriem;

4) amatpersonu pieņemšanu darbā vai atbrīvošanu no darba;

5) jautājumiem, ka attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām;

6) jautājumiem, par kuriem ar likumu paredzēta konsultatīvas aptaujas rīkošana.

(3) Pašvaldības lemjošo aptauju var rīkot arī par domes (padomes) lēmuma ierosināšanu, ja lēmuma ierosināšana paredzēta likumā.

 

6.pants. Pašvaldības lemjošā aptauja notiek:

1) likumos īpaši paredzētajos gadījumos;

2) ja prasību par šā likuma 5. pantā minēto pašvaldības lēmumu atcelšanu parakstījuši vismaz 20 procenti no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

 

7. pants. (1) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6. panta 1. punktā paredzētajā gadījumā notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likumā minēto apstākļu rašanās.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja šā likuma 6. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija atzinusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

 

 

III nodaļa

Pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošana

8. pants. Pašvaldības konsultatīvo aptauju var rīkot par domes (padomes) lēmumu vai lēmuma projektu jautājumos, kas saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” ir pašvaldības pastāvīgajā kompetencē un nav minēti šā likuma 5. panta otrās daļas 1.-5. punktā.

 

9. pants. Pašvaldības konsultatīvā aptauja notiek:

1) likumos īpaši paredzētajos gadījumos;

2) ja attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju;

3) ja prasību par konsultatīvās aptaujas sarīkošanu parakstījuši vismaz 20 procenti no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

 

10.pants. (1) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 9. panta 1. punktā paredzētajā gadījumā notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc likumā minēto apstākļu rašanās.

(2) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 9. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīga pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanas. Pašvaldības domes (padomes) lēmums par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu iesniedzams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai, kura ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu par pašvaldības konsultatīvās aptaujas sarīkošanu.

(3) Pašvaldības konsultatīvā aptauja šā likuma 9. panta 3. punktā paredzētajā gadījumā notiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija atzinusi, ka likumā noteiktajā kārtībā prasību sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju parakstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

 

 

IV nodaļa

Pašvaldības aptaujas ierosināšana

11. pants. Pašvaldības lemjošo un konsultatīvo aptauju var ierosināt, ja līdz pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanām ir palicis ne mazāk kā gads.

 

12. pants. (1) Pašvaldības lemjošo un konsultatīvo aptauju var ierosināt:

1) ne mazāk kā viena trešdaļa attiecīgās pašvaldības domes (padomes) deputātu;

2) ne mazāk kā viens procents, turklāt ne mazāk kā 50 attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām (turpmāk - aptaujas ierosinātāji) ir tiesības iesniegt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosināšanai.

 

13. pants. (1) Iesniegumā par parakstu vākšanas uzsākšanu tiek norādīts aptaujas ierosinātāju vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese. Pirmās trīs personas, kas parakstījušas iesniegumu, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv aptaujas ierosinātāju intereses.

(2) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības lemjošo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanas uzsākšanu pievieno:

1) pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu tiek ierosināta pašvaldības lemjošā aptauja;

2) pašvaldības domes (padomes) lēmuma projektu, par kuru tiek ierosināta pašvaldības lemjošā aptauja.

(3) Ja ierosināts sarīkot pašvaldības konsultatīvo aptauju, iesniegumam par parakstu vākšanas uzsākšanu pievieno lēmuma projektu, par kuru tiek ierosināta pašvaldības konsultatīvā aptauja.

 

14.pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 48 stundu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža pārbauda, vai iesniegums atbilst šā likuma 5.-10. panta prasībām un vai personas, kas parakstījušas iesniegumu, atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja iesniegums neatbilst šā likuma 5.-10. panta prasībām vai iesniegumu parakstījušas personas, kas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, vēlēšanu komisija uzdod aptaujas ierosinātājiem 72 stundu laikā novērst nepilnības un kļūdas. Ja šajā termiņā nepilnības un kļūdas netiek novērstas, vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nereģistrēt iesniegumu.

 

15. pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosināšanai, pieņem lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu vai šā priekšlikuma noraidīšanu.

(2) Vēlēšanu komisijas lēmums par parakstu vākšanas uzsākšanu pašvaldības aptaujas ierosināšanai:

1) attiecībā uz rajoniem, republikas pilsētām un rajonu centru pilsētām publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izliekams attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā;

2) attiecībā uz pagastiem un šīs daļas 1.punktā neminētajām pilsētām izliekams redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas, kā arī attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas telpā.

(3) Vēlēšanu komisijas lēmums ir pārsūdzams šajā likumā paredzētajā kārtībā.

 

16.pants. (1) Parakstu vākšanas termiņš, kurā vēlētāji var parakstīt ierosinājumu par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu, ir 30 dienas. Parakstu vākšanas dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana pašvaldības aptaujai netiek pieļauta.

(2) Vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties. Šajās vietās aģitācija nav pieļaujama.

 

17. pants. (1) Parakstu vākšanas lapās atzīmējams pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un ierosinājuma parakstīšanas datums.

(2) Pirms ierosinājuma parakstīšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai tā pilnvarota persona pārbauda ierosinājuma parakstītāja dokumentus un lemj par viņa tiesībām parakstīt ierosinājumu.

 

18. pants. (1) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc noteiktā parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās pārbauda, vai parakstu vākšana ir notikusi likumā noteiktajā kārtībā, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pieņem lēmumu par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu.

(2) Vēlēšanu komisija lēmumā par pašvaldības lemjošās vai konsultatīvās aptaujas sarīkošanu norāda aptaujas dienu un lēmumam pievieno:

1) lemjošās aptaujas gadījumā — pašvaldības domes (padomes) lēmumu, par kura atcelšanu ir ierosināta aptauja, vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma projektu, par kuru ir ierosināta aptauja;

2) konsultatīvās aptaujas gadījumā — aptaujai nodoto lēmuma projektu.

 

 

V nodaļa

Balsošana un balsu skaitīšana

19.pants. (1) Balsošanai par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu jānotiek ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pēc tam, kad ir izsludināts vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas sarīkošanu.

(2) Balsošanai jānotiek sestdienā.

 

20. pants. (1) Balsošanas sagatavošanu organizē, kā arī balsošanas rezultātus aprēķina un tos publicē attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas norisi uzrauga un balsis saskaita iecirkņu vēlēšanu komisijas.

(3) Balsošanas iecirkņi pēc iespējas iekārtojami visās vietās, kur tie bija, kad tika vēlēta attiecīgā dome (padome).

 

21. pants. (1) Balsošanas iecirkņi iekārtojami ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas. Balsošanas iecirkņos redzamā vietā izliekams vēlēšanu komisijas lēmums par pašvaldības aptaujas izsludināšanu, pašvaldības domes (padomes) lēmums vai lēmuma projekts, kurš tiek nodots balsošanai, un balsošanai nodotais jautājums.

(2) Balsošanas telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur balsotājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes balsošanas zīmē.

 

22. pants. (1) Balsošanas zīmes paraugu apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija.

(2) Balsošanas zīmē ierakstāms:

1) pašvaldības nosaukums;

2) pašvaldības aptaujai nodotais jautājums;

3) vārdi “jā” un “nē”.

(3) Attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms pirmās balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu vēlēšanu komisijām balsošanas zīmes pietiekamā skaitā.

 

23. pants. (1) Balsošanas kārtību reglamentē Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 25.panta pirmā, otrā un ceturtā daļa, 26., 27., 32., 33., 34., 35. un 36.pants, kā arī šā panta noteikumi.

(2) Balsošanas telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā pēc Latvijas Republikas pilsoņa pases un šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc pašvaldības pastāvīgā iedzīvotāja cita personas dokumenta (nepilsoņa pase, ārvalstnieka pase) ieraksta balsotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsotājs parakstās balsotāju sarakstā.

(3) Balsošana par pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu ir aizklāta. Katram balsotājam izsniedz vienu balsošanas zīmi.

(4) Ja balsotājs uz pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt apstiprinoši, viņš balsošanas zīmē atstāj nenosvītrotu vārdu “jā” un nosvītro vārdu “nē”. Ja balsotājs uz pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu vēlas atbildēt noliedzoši, viņš balsošanas zīmē nosvītro vārdu “jā” un atstāj nenosvītrotu vārdu “nē”.

(5) Kad balsotājs ir izdarījis šā panta ceturtajā daļā paredzētos svītrojumus, viņš balsošanas zīmi saloka un iedod vēlēšanu komisijas loceklim, kas balsotāja klātbūtnē to apzīmogo. Pēc tam balsotājs balsošanas zīmi iemet balsošanas kastē.

(6) Par nederīgām atzīstamas balsošanas zīmes, kurās izdarītās atzīmes neatbilst šā panta ceturtās daļas noteikumiem, saplēstas balsošanas zīmes vai arī tādas, no kurām nav saprotama balsotāja attieksme pret pašvaldības aptaujai nodoto jautājumu.

 

24.pants. (1) Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisija atklātā sēdē, kurā kā novērotāji var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti pārstāvji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības, kuras pieteiktie kandidāti ir ievēlēti attiecīgajā domē (padomē).

(2) Pirms balsošanas kastes atvēršanas neizmantotās un sabojātās balsošanas zīmes ir saskaitāmas un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā dzēšamas.

(3) Pēc tam izdarāma balsu skaitīšana. Vispirms atver balsošanas kastes, saskaita balsošanas zīmes un pārliecinās, vai to skaits saskan ar balsošanā piedalījušos balsotāju skaitu. Pēc tam nošķir un atsevišķi saskaita derīgās un nederīgās balsošanas zīmes. Ja rodas domstarpības par balsošanas zīmju derīgumu, vēlēšanu komisija jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

(4) Pēc tam saskaita, cik balsis ir nodotas “par” un cik “pret” aptaujai nodoto jautājumu.

(5) Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas derīgās, nederīgās un neizlietotās balsošanas zīmes un vienu iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplāru iesaiņo, caurauklo un apzīmogo. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus balsošanas materiālus attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai. Līdz ar balsošanas materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā norādīts, kad un ar ko balsošanas materiāli nosūtīti.

 

25. pants. (1) Pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas balsošanas rezultātus aprēķina pēc protokoliem, kas saņemti no iecirkņu vēlēšanu komisijām.

(2) Pašvaldības lemjošā aptauja uzskatāma par notikušu, ja tajā piedalījušies ne mazāk par 50 procentiem no pēdējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Pašvaldības konsultatīvā aptauja uzskatāma par notikušu neatkarīgi no tajā piedalījušos pašvaldības iedzīvotāju skaita.

(3) Konsultatīvajā aptaujā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija reģistrē aptaujā piedalījušos balsotāju kopējo skaitu, apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaitu.

 

26. pants. (1) Balsošanas rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu un kopā ar pilsētas, rajona vai pagasta vēlēšanu komisijas protokoliem to nekavējoties nosūta attiecīgās pašvaldības domei (padomei), vienu lēmuma kopiju — Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet otru — aptaujas ierosinātājam, ja tā nav attiecīgās pašvaldības dome (padome).

(2) Republikas pilsētu un rajonu centru pilsētu, kā arī rajonu pašvaldību aptaujas rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Šā panta otrajā daļā neminēto pilsētu, kā arī pagastu padomes pašvaldību aptaujas rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc balsošanas rezultātu apstiprināšanas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā izliekami redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas.

 

27. pants. (1) Aptaujas ierosinātājiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas. Tiesai sūdzība jāizskata triju dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka pašvaldības aptaujas ierosināšanas vai balsošanas procesā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas izšķiroši ietekmējuši balsošanas rezultātus, tā ar savu lēmumu atceļ vēlēšanu komisijas lēmumu par balsošanas rezultātu apstiprināšanu. Šādā gadījumā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija 10 dienu laikā izsludina atkārtotu balsošanu.

 

28. pants. (1) Pašvaldības lemjošajai aptaujai nodotais domes (padomes) lēmums uzskatāms par atceltu, ja par tā atcelšanu nodoto balsu skaits pārsniedz pusi no aptaujā piedalījušos vēlētāju kopējā balsu skaita. Par atcelšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija paziņo balsošanas rezultātus.

(2) Pašvaldības lemjošajā aptaujā ierosinātais domes (padomes) lēmuma projekts pašvaldībai ir jāizskata mēneša laikā pēc tam, kad vēlēšanu komisija ir paziņojusi balsošanas rezultātus, ja “par” domes (padomes) lēmuma projektu nodoto balsu skaits pārsniedz pusi no aptaujā piedalījušos vēlētāju kopējā balsu skaita. Pieņemot ierosināto lēmuma projektu, domei (padomei) ir tiesības izdarīt tajā grozījumus.

(3) Pašvaldības konsultatīvās aptaujas rezultāti pašvaldības domei (padomei) nav saistoši, un tiem ir informatīva nozīme.

 

 

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

29. pants. Ar pašvaldības lemjošās un konsultatīvās aptaujas sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no attiecīgās pašvaldības budžeta.

 

30. pants. (1) Ja pašvaldības lemjošajā aptaujā nav piedalījies pietiekams balsotāju skaits, pašvaldības lemjošo aptauju par to pašu jautājumu atkārtoti ierosināt var tikai pēc gada.

(2) Pašvaldības konsultatīvo aptauju par to pašu jautājumu atkārtoti ierosināt var tikai pēc gada.