Par naturalizācijas gaitu Latvijā

Sestdien, 16. novembrī, ar informatīvo telti Rīgā pie tirdzniecības centra “Dole” noslēdzās Naturalizācijas pārvaldes informatīvo telšu kampaņa. Tās mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par pilsonības un naturalizācijas jautājumiem. Kampaņa sākās jūnija beigās, nepilnos piecos mēnešos dažādās Latvijas pilsētās, pagastu centros un Rīgā kopumā tika rīkotas 25 informatīvās teltis.

Iedzīvotājiem vajadzīga informācija

Informatīvo kampaņu par pilsonības jautājumiem Naturalizācijas pārvalde organizēja sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, kas sniedza finansiālu atbalstu. Projektu īstenoja sabiedrisko attiecību firma “Consensus PR”, un informēšanas darbā aktīvi iesaistījās arī jaunieši no kluba “Māja”.

Noslēdzoties informatīvajai kampaņai, tika rīkota preses konference, tās laikā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane atzina: iedzīvotāju atsaucība informācijas kampaņas laikā pierāda, ka iedzīvotājiem ir vajadzīga pastāvīga informācija, jo interese par pilsonības un naturalizācijas jautājumiem ir liela. Par informācijas nepieciešamību liecina arī tas, ka ik nedēļu Naturalizācijas pārvalde saņem ap 500 zvanu ar dažādiem jautājumiem par naturalizācijas procesu. Tieši nepastarpināts kontakts un diskusijas ar cilvēkiem ir efektīvākais veids, kā sasniegt nepilsoņus un dot tiem nepieciešamo informāciju.

Savukārt Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Tesorjers sarunā ar žurnālistiem (teikto skat. tālāk – 7.lpp.) pauda pārliecību, ka projektā daudz jauna uzzināja arī pilsoņi. Viņi varēja uzzināt un uzklausīt nepilsoņu vēlmes un noskaņas.

Informatīvā kampaņa bijusi veiksmīga

Sabiedrības atsaucība dažādās Latvijas vietās bijusi atšķirīga, bet, kā atzīst informatīvās kampaņas organizētāji, lai gan līdzīgas informēšanas aktivitātes noris jau aptuveni gada garumā, interese par naturalizācijas jautājumiem vēl aizvien ir visai liela.

Kampaņas laikā 25 dažādās Latvijas vietās Naturalizācijas pārvaldes informatīvās teltis apmeklējuši un informatīvos materiālus saņēmuši pāri par 2300 nepilsoņu. Visatsaucīgākie bijuši Jēkabpils iedzīvotāji. Tur reģistrēts vislielākais apmeklētāju skaits — 223. Vidēji katru informatīvo telti apmeklēja aptuveni 90 cilvēki. Bet, kā preses konferences laikā norādīja E.Aldermane, patiesais interesentu skaits bijis vēl lielāks, un interesi par pilsonības jautājumiem izrādījuši arī samērā liels skaits pilsoņu. Informatīvo telšu akcija norisinājās visdažādākajās Latvijas vietās: Valkā, Ludzā, Jelgavā, Salaspilī, Ventspilī, Lielvārdē, Liepājā, Līvānos, Viļānos u.c., kā arī vairākos Rīgas rajonos (centrā, Purvciemā, Vecāķos, Ziepniekkalnā, Bolderājā, Pļavniekos, Imantā un Ķengaragā). Vietas, kur tika rīkotas informatīvās teltis, tika izraudzītas pēc nepilsoņu skaita konkrētajā apkaimē, kā arī pēc tā, vai tur agrāk noritējušas līdzīgas aktivitātes.

Informatīvajās teltīs interesenti varēja iepazīties ar Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem, saņemt informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un naturalizācijas pārbaužu kārtību un saturu. Informatīvajās teltīs bija pieejami arī naturalizācijas pārbaužu testu paraugi, ar kuru palīdzību apmeklētājiem radās iespēja pārbaudīt savu zināšanu līmeni latviešu valodā, Latvijas vēsturē un tiesībās.

Kā atzīst informatīvo telšu kampaņas organizētāji, šī kampaņa devusi iespēju pārliecināties par iedzīvotāju zināšanām un informētības līmeni un nepieciešamību arī turpmāk regulāri informēt sabiedrību un uzklausīt problēmas.

Tiks pētīti naturalizācijas gausās gaitas iemesli

E. Aldermane atzina, ka informēšanas kampaņa ir bijusi kā stimuls jaunam projektam, kuru iecerēts sākt nākamā gada sākumā. Naturalizācijas pārvalde plāno pētījumu, lai izzinātu, kādēļ nepilsoņi nevēlas naturalizēties. E. Aldermane žurnālistiem atzina, ka liela daļa nepilsoņu zina latviešu valodu pietiekami labā līmenī, tomēr neiet naturalizēties, tāpēc ir nepieciešams izzināt, kāda ir motivācija šādai rīcībai. Naturalizācijas pārvaldes priekšniece pauda pārliecību, ka naturalizācijas izmaksas nav galvenais šķērslis, bet lielākoties tā ir nevēlēšanās, kas slēpjas citos apstākļos.

Pētījumu plānots veikt 80 mazās pašvaldībās, tiekoties un diskutējot ar nepilsoņiem, kā arī pašvaldību vadītājiem. Pētījumā Naturalizācijas pārvalde vēlas aptvert trīs dažādas nosacītas nepilsoņu grupas, un pēc šīm mērķgrupām izraudzīti arī pagasti, kuros notiks pētījums. Pirmkārt, tie būs pagasti, kur lielākā daļa nepilsoņu labi zina latviešu valodu, otrkārt, pagasti, kuros latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti zems, un, treškārt, pagasti, kuros ir liels īpatsvars nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu, kuri dzimuši Latvijā, un vecākiem ir tiesības viņus reģistrēt kā Latvijas pilsoņus, tomēr tas netiek darīts.

Iegūtos pētījuma rezultātus plānots analizēt, pieaicinot ekspertus. Pagaidām šis pētījums ir tikai projekts un Naturalizācijas pārvalde meklē finansējumu šim mērķim. Pētījumu Naturalizācijas pārvalde paredzējusi veikt no nākamā gada sākuma, un tas varētu ilgt līdz maijam.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Lielbritānijas vēstnieks Endrū Tesorjers:

Foto: A.F.I.

Runa Naturalizācijas pārvaldes informatīvo telšu kampaņas noslēgumā 16.novembrī

Es apsveicu visus naturalizācijas informatīvo telšu kampaņas dalībniekus šajā noslēguma pasākumā. Man bija prieks un gods kā tikko atbraukušam vēstniekam iepazīties ar kampaņu tās visaktīvākajā periodā vasarā un atbalstīt to Lielbritānijas valdības vārdā.

Tagad ir pienācis rudens, laiks ievākt šīs kampaņas augļus. Man prieks, ka teltis divdesmit piecās dažādās vietās Latvijā apmeklēja vairāk nekā divi tūkstoši apmeklētāju, interesējās par naturalizācijas iespējām, diskutēja ar brīvprātīgajiem un apliecināja pozitīvu interesi. Ne mazāks prieks man ir par Latvijas jaunajiem pilsoņiem, brīvprātīgajiem no Eiropas kustības jaunatnes kluba “Māja”, kuri strādāja naturalizācijas teltīs. Bez viņu intereses un personīgas atbildības par savas valsts tālāku attīstību šis projekts nebūtu bijis iespējams. Liels paldies viņiem!

Esmu pārliecināts, ka projekta ietvaros par integrāciju daudz jauna uzzināja ne tikai nepilsoņi. Arī Latvijas pilsoņi, kas atbalsta integrāciju, uzzināja daudz par iedzīvotājiem, kuri interesējas par naturalizāciju, uzklausīja viņu vēlmes un noskaņas. Šajā gadījumā pilsoņi palīdzēja iedrošināt nepilsoņus un parādīja labvēlīgu nostāju.

Viens no kampaņas novērojumiem ir, ka nepilsoņiem šajā kampaņā ļoti svarīga bijusi iespēja sarunāties un paust savu viedokli. Patlaban viņiem nav pilnu demokrātisku tiesību paust savu viedokli vēlēšanās un pretendēt uz atsevišķiem amatiem. Gribu vēlreiz aicināt nepilsoņus apzināties, ka naturalizējoties viņi varēs gūt iespēju tiešām paust savu viedokli vēlēšanās, aicināt arī sekot kampaņas devīzei “Izdari savu izvēli” un iegūt pilsonību. Lai valsts valodas mācīšanās un eksāmeni neattur jūs no šī soļa. Tas papildinās jūsu dzīvi, kalpos jūsu pašu interesēm un dos labumu jūsu ģimenei.

Gan nepilsoņu, gan pilsoņu vidū ir cilvēki, kas šaubās par šo procesu. Taču kampaņas ietvaros nepilsoņi un pilsoņi jau panāca cits citam pretī. Šaubas var pārvarēt, tam ticot, arī Lielbritānijas valdība atbalstīja šo kampaņu. Aicinu nepilsoņus padomāt arī par izdevīgumu, ko dos Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa statuss, — ceļojumi bez vīzām Eiropas Savienības iekšienē un brīva darba izvēle citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt savas valdības atbalstu Naturalizācijas pārvaldes darbam. Mūs arī ļoti ieinteresējis priekšlikums izveidot jaunu ministra amatu. Tas var dot labu impulsu pilnai sabiedrības integrācijai. Mēs atbalstīsim šo organizāciju tāpat kā citas organizācijas, kas strādā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.