Par mūsu tautsaimniecības skaitļiem

Latvijas ekonomiskie rādītāji joprojām liecina par stabilu tautsaimniecības attīstību un ļauj prognozēt sabalansētu attīstību visa 2002. gada garumā,— tā kārtējā preses konferencē aizvadītajā nedēļā atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Kaut arī ārējā vidē novērojama zema ekonomiskā aktivitāte un nākamā gada globālās ekonomikas izaugsmes prognozes tiek pazeminātas, Latvijas ekonomika attīstās sekmīgi, jo iekšzemes pieprasījums joprojām saglabājies augsts un būtiski ir pieauguši pasūtījumi ārējā tirgū.

Par ekonomikas attīstības tempu pieaugumu šā gada trešajā ceturksnī liecina pozitīvie ražošanas rādītāji rūpniecībā, mazumtirdzniecības straujā izaugsme un investīciju un kredītu pieaugums vairākās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieaudzis par 7,9%, ieguves rūpniecībā – par 16,2%, enerģētikā – par 4,6%. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums šā gada trijos ceturkšņos pieaudzis par aptuveni 23%. Investīciju un kredītu atlikumu straujš pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un vairākās pakalpojumu sektora nozarēs.

Ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, Latvijas Banka 2002. gada otrajā pusē prognozē straujāku ekonomikas izaugsmi nekā pirmajā pusgadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu laika posmu, pieauga par 4,4%. I. Rimšēvičs norādīja, ka IKP pieaugums otrajā pusgadā varētu sasniegt 5,5–5,7%, līdz ar to gadā kopumā sagaidāms IKP pieaugums par 5%.

Lai gan ekonomiskās attīstības tempi pasaulē patlaban ir zemi, eksporta apjoms Latvijā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieaudzis par 10%. Imports attiecīgajā laika posmā pieauga par 12,6%.

Raksturojot fiskālo situāciju valstī, I. Rimšēvičs norādīja, ka tā joprojām saglabājusies labāka nekā attiecīgajā laika posmā pērn. 2002. gada deviņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija tikai 19,8 miljoni latu, turpretī iepriekšējā gada trīs ceturkšņos tas bija sasniedzis jau 43,6 miljonus latu. Šā gada oktobrī fiskālā situācija turpināja uzlaboties – valsts pamatbudžetā ieskaitīti lielākie viena mēneša ieņēmumi, liecina Valsts kases operatīvā informācija. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu labā izpilde un plānoto izdevumu neizpilde līdz gada beigām ļauj prognozēt, ka faktiskais 2002. gada budžeta deficīts nepārsniegs 2 % no IKP, sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Analizējot kreditēšanas attīstību Latvijā, I. Rimšēvičs sacīja, ka pēdējo trīs gadu laikā vērojama strauja kredītu attīstība — visstraujāk auguši hipotekārie, industriālie un komerckredīti. Piemēram, laika posmā no 2001. gada septembra līdz 2002. gada septembrim hipotēku kredīti pieauga par 95%. Šādi pieauguma tempi ir likumsakarīgi, jo ir pieaudzis iedzīvotāju ienākumu līmenis, attīstījies nekustamā īpašuma tirgus, bet konkurences pieaugums banku sektorā radījis kredītu procentu likmju samazināšanos, skaidroja I. Rimšēvičs. Turklāt jāņem vērā, ka vēl pirms pāris gadiem hipotekāro aizdevumu līmenis mūsu valstī bija niecīgs. Straujā attīstība pagaidām draudus nerada, jo hipotekāro kredītu apjoms vēl nav liels un bankas neizsniedz šādus aizdevumus bez kredītņēmēja līdzfinansējuma. Taču, ja ir tik strauji pieauguma tempi, bankām jāsaglabā piesardzīga pieeja, adekvāti novērtējot ķīlas vērtību un kredītņēmēja finansiālo stāvokli, uzskata Latvijas Bankas vadītājs.

Pozitīvi I. Rimšēvičs vērtēja to, ka kredītu pieauguma tempi nav mazinājuši kredītu kvalitāti. Ieņēmumus nenesošo kredītu īpatsvars ir samazinājies, un septembrī tas bija 2,2% no kopējā kredītu apjoma. Latvijas Bankas vadītājs informēja, ka līdz šā gada beigām varētu tikt izveidots un sākt darboties “slikto” kredītu reģistrs, jo šobrīd norit pēdējie tā sagatavošanas darbi.

Komentējot labo ziņu, ko Latvija saņēma 12. novembrī, kad starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s Investors Service” paaugstināja mūsu valsts reitingu no Baa2 uz A2, tas ir, par trīs iedaļām, I. Rimšēvičs atzina: “Mēs jau sen to bijām pelnījuši. Latvijas tautsaimniecība kopš 1995. gada banku krīzes ir attīstījusies ļoti sekmīgi. Latvija ir demonstrējusi dzelžainu izpratni par to, kas notiek jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs, un ļoti labi un laikus savedusi kārtībā finansu sektoru, proti, tikusi galā ar inflāciju un ārējā parāda problēmām, kā arī stingri uzraudzījusi komercbanku sektoru. Vienīgā Latvijas problēma ir maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kura cēloņi skaidroti dažādām reitingu aģentūrām. Šīs vasaras nogalē viens no sarunu raundiem noslēdzās ļoti veiksmīgi – starptautiskā aģentūra “Standard&Poor’s” palielināja Latvijas kredītreitingu par vienu iedaļu.”

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka “Moody’s Investors Service” kredītreitinga palielinājums par trīs iedaļām ir nedaudz negaidīts, jo tradicionāli šī reitingu dinamika nemēdz būt tik strauji augšupejoša. “Arī iepriekšējais reitings, kas nebija mainīts piecus gadus, sniedza visnotaļ pozitīvu mūsu valsts ekonomiskās un finansiālās situācijas novērtējumu. Tomēr nevar noliegt, ka līdz šim kredītreitinga paaugstināšana tikusi mākslīgi bremzēta tāpēc, ka Latvija vēl nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tagad, kad mūsu valsts ir jau uz iestāšanās sliekšņa ES, reitingi ir pārskatīti un paaugstināti,” ar gandarījumu teica I. Rimšēvičs. Tagad Latvijas kredītreitings tikai par vienu iedaļu atpaliek no tādām valstīm kā Čehija, Ungārija un Igaunija, un mūsu valsts ir iekļuvusi līderu grupā. Mūsu valstij izrādītā uzticība ir jāattaisno, uzskata I. Rimšēvičs, tāpēc nevajadzētu pieļaut, ka nākamā gada valsts budžeta deficīts būtu 3% no IKP, kas ir maksimāli pieļaujamais līmenis saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem. Līdz šim valdība ir skaidri demonstrējusi apņemšanos no gada gadā samazināt budžeta deficīta līmeni, un šo tendenci vajadzētu saglabāt. Pretējā gadījumā tiktu apgrūtinātas turpmākās sarunas ar kredītreitinga aģentūrām, un reitinga samazinājums nākotnē negatīvi ietekmētu investīciju pieaugumu Latvijā.

Latvija Banka uzskata, ka optimālais 2003. gada budžeta deficīta līmenis būtu 2% no IKP. Ņemot vērā, ka nav iespējams, tik īsā laikā sastādot jaunu budžetu, to izdarīt uzreiz, sākotnēji valsts budžeta deficītu varētu noteikt 2,5% apmērā no IKP. Nākamā gada vidū veicot budžeta grozījumus, vajadzētu atgriezties pie 2% robežas, sacīja I. Rimšēvičs.

Raksturojot tautsaimniecības izaugsmes tendences 2003. gadā, I. Rimšēvičs norādīja, ka ārējā pieprasījuma ziņā nākamgad izmaiņas nav gaidāmas. Tā kā ASV un Eiropa piedzīvo ekonomikas stagnāciju, Latvijai svarīgi būs turpināt tirdzniecības diversifikāciju. Jau tagad vērojams eksporta apjomu pieaugums uz austrumu kaimiņvalstīm, Alžīriju, Dienvidkoreju, Malaiziju un citām. Šāda ārējās tirdzniecības daudzveidošana kompensē eksporta apjomu samazināšanos uz tradicionālajām partnervalstīm. Ja Latvija sekmīgi diversificēs tirdzniecību, IKP pieaugums arī nākamajā gadā sasniegs 5%, prognozēja I. Rimšēvičs.

Viens no faktoriem, kas šogad ietekmējis tautsaimniecības attīstību, ir tranzīta kritums Ventspils ostā. Latvijas Bankas prezidents cer, ka problēmas, kas saistītas ar tranzītu caur Ventspils ostu, atrisināsies un Latvija sasniegs vēl augstākus pieauguma tempus.

Lūgts komentēt Latvijas Bankas sadarbību ar jauno valdību, I. Rimšēvičs atzina, ka sadarbības modelis saglabāsies līdzšinējais. Arī turpmāk regulāras būs Latvijas Bankas vadības un Ministru prezidenta tikšanās, kurās pārrunās makroekonomikas jautājumus. Visām valdībām Latvijas Banka ir piedāvājusi savu palīdzību valsts budžeta veidošanā, tā ieņēmumu daļas optimizācijā, un tas tiks darīts arī turpmāk. Ja Ministru prezidents aicinātu nākotnē strādāt pie “nulles budžeta”, Latvijas Banka labprāt deleģētu savus speciālistus izstrādes darba grupā, apliecināja I. Rimšēvičs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore