Par klusētāju vaļsirdības brīdī

Foto: A.F.I.

Bankas “Parekss” prezidents Valērijs Kargins:

Es noliecu galvu to cilvēku priekšā, kuri pirms 15 gadiem, kad savu uzņēmējdarbību sāku no nulles, savu naudu nopelnīja paši saviem spēkiem, neko valstij nezogot. Diemžēl daudzi no tiem, kuri kopā ar mani sāka biznesu, neizturēja lielo slodzi un stresu – kāds nodzērās, vēl kāds pazaudēja veselību un dzīves sparu, cits pievērsās reliģijai. Katrā ziņā man ir patīkami sastapt cilvēkus, kuriem mūsu banka savulaik deva kredītu biznesa sākšanai un kuri šodien veiksmīgi strādā uzņēmējdarbībā.

Tagad skatos uz daudziem Saeimā sēdošajiem politiķiem un neticu, ka tie ir tie paši ļaudis, kuri komunistiskās partijas sanāksmēs man draudēja atņemt partijas biedra karti, kad pirms 15 gadiem organizējām uzņēmumu “Parekss”.

Vai jūs piekrītat viedoklim, ka, iestājoties ES, Latvijā banku skaits samazināsies?

Cik būs klientu, tik arī būs banku. Kā tad mūsu valsts gadu simteņiem ir pelnījusi naudu? Izmantojot tranzītu. Pateicoties mūsu ģeogrāfiskajam stāvoklim, te vienmēr ir plaucis tranzīta bizness. Ja tranzīta kravu būs daudz – arī banku būs daudz. Ja kravu būs maz – arī banku būs maz. No kā ir atkarīgs tranzīts? No labām attiecībām ar austrumu kaimiņu. Ja Latvijai uzlabotos attiecības ar Krieviju un NVS valstīm, Latvijā daudz kas mainītos – būtu vairāk darbavietu, palielinātos algas, pieaugtu dzimstība, kas ir viena no zemākajām pasaulē. Man šķiet, ka mūsu valstij pašai par sevi ir ļoti niecīgas iespējas uzlabot attiecības ar Maskavu. Pēdējo desmit gadu laikā attiecības ir tikai pasliktinājušās. Pazeminājies preču apgrozījums no Krievijas. Arī eksports uz NVS ir 130 miljonu latu liels, bet uz ES – 169 miljonus latu.

Šobrīd panākt, lai uzlabotos attiecības ar Krieviju un NVS, manuprāt, var tikai ierēdņi no Briseles vai arī starptautiskās organizācijas, kurām ar Maskavu ir tradicionāli labas attiecības. Piemēram, vienkārši brīnišķīgas attiecības ar Maskavu ir NATO. Briselei un NATO būtu izdevīgas Latvijas un Krievijas labās attiecības, jo tad šeit palielinātos peļņa un uzplauktu ražošana.

Vai apsverat iespēju kādreiz iesaistīties politikā, līdzīgi kā to izdarīja Einars Repše?

Tas, ar ko es nodarbojos patlaban, jau ir politika – ekonomiskā politika. Bez tās nekas nav iespējams. Mūsu banka ieņem stabilu vietu Latvijas tirgū, esam aizdevuši simtiem tūkstošu latu lielus kredītus. Bez mums šodien nevarētu eksistēt daudzi uzņēmumi, kuriem savā laikā devām aizdevumu bez jebkādiem galvojumiem, paļaujoties uz godavārdu. Jūs nesagaidīsiet to, ka es pametīšu savu biznesu un iesaistīšos politikā. Redziet, visi biznesmeņi ir politiķi, bet ne visi politiķi ir biznesmeņi. Jā, man ir iespēja ietekmēt politiku. Mūsu viedokli uzklausa daudzi politiķi un organizācijas. Ko tur slēpt, daudz kas politiskajā plāksnē tiek sasniegts, pateicoties tieši mums. Bet mēs ar to neplātāmies.

Kāds ir jūsu viedoklis par lata kursu?

Jo vairāk tuvojamies ES, jo vairāk sev uzdodam jautājumus, vai ne? Skaidrs, ka lats ilgi vairs nepastāvēs. Vēl daži gadi, un mēs visi turēsim rokās jaunus eiro.

Mans ieteikums ir tāds – kādā valūtā jūs domājat, ar tādu arī dzīvojiet. Jau tagad Latvijā kaut kādā tirgus daļā tiek izmantota noteikta valūta, piemēram, nekustamā īpašuma un naftas produktu tirgū tie ir dolāri.

Vai atbalstāt labdarības akcijas?

ASV daudziem uzņēmējiem, kuri jūtas lepni par savu valsti un nāciju, nodarbošanās ar labdarību bieži vien ir goda lieta. Nodarboties ar labdarību Latvijā pagaidām vēl neskaitās populāri. Kas attiecas uz banku “Parekss”, labdarības mērķiem mēs katru gadu atvēlam simtiem tūkstošu latu. Man personīgi ļoti patīkami bija iedot apmēram 140 000 latu Melngalvju nama celtniecībai. Galu galā mēs varam atļauties sponsorēt, jo nopelnām apmēram 20 miljonus latu gadā.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc J. Cīrules intervijas “Kargina atzīšanās”