Par atdzimstošo vagonrūpnīcu

Cilvēks, kurš pārdzīvojis badu, vēl ilgi nevienu drupačiņu neizmetīs, pēdējā laikā neesam atteikušies ne no viena pasūtījuma, kaut arī tie ir visdažādākie – tā par AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca” atgriešanos tirgū saka tās ģenerāldirektors Lazars Raizbergs, kurš uzņēmumam veltījis 27 gadus.

Iespējams, pirms vairāk nekā gadsimta uzņēmumam dotais vārds Fenikss izrādījies liktenīgs: pēc pēdējās desmitgades satricinājumiem kādreizējais vissavienības dzelzceļa pasažieru transporta lielākais ražotājs jau otro gadu sīvi pūlas «atdzimt no pelniem».

AS “Rīgas vagonbūves rūpnīca” (RVR), kuras nosaukums ir ļoti līdzīgs tās priekštecim, dibināta pērnā gada janvāra sākumā. Savulaik pa rūpnīcas vārtiem ik gadu izripoja vidēji 600 vagonu, šogad plānoti 80. Noieta tirgus, protams, pa šo laiku ievērojami sašaurinājies, un ar agrāk labi zināmo vārdu RVR vien nepietiek – tirgi jāiekaro no jauna, stāsta uzņēmuma vadītājs. Noteikti panākumi uzņēmumam jau esot.

Pašlaik RVR remontē un modernizē dzelzceļa ritošos sastāvus, izgatavo jaunus elektriskos un dīzeļvilcienus, tramvajus, rezerves daļas vilcieniem, veic vilcienu tehnisko novērtēšanu. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka piedāvājuma klāsts ir plašs, taču pieredzētā «nabadzība» joprojām neļauj atteikt nevienu pasūtījumu. Pašlaik uzņēmums attīstās diezgan strauji, jo pasūtītāji atzinīgi novērtējuši uzņēmuma atdzimšanu, stāsta L.Raizbergs. «Skaidrs, ka pēc kāda laika nāksies izvēlēties, tamdēļ mēs strādājam vairākos virzienos, lai brīdī, kad izvēle būs jāizdara, būtu, no kā izvēlēties.»

Vilcieniem galvenais noieta tirgus ir Krievija un citas bijušās NVS valstis, kā arī bijušās «komunistiskās nometnes» valstis – Bulgārija, bijušās Dienvidslāvijas valstis un citas, kur agrāk RVR produkcija lietota un tai ir piemērota infrastruktūra, atzīst L.Raizbergs. Milzīgais Krievijas tirgus uzņēmumam nepieciešams, «lai atspertos», jo tur joprojām pieprasīta ir arī agrāk ražotā produkcija. Jauns vilciens izgatavots Baltkrievijai, rūpnīcas cehos top pasūtījums Gruzijai. Pērn RVR piegādāja sastāvdaļas vilciena salikšanai Ukrainā, pašlaik tiek ražots jau otrs šāds vilciens.

RVR modernizē arī elektrisko un dīzeļvilcienu vagonus, kopumā 61, kam valsts šogad atvēlējusi 3,1 miljonu latu. Pasūtījums esot liels un interesants, jo vagonos modernizējami 28 elementi – no dažām skrūvītēm līdz pat pilnīgai sistēmu – apgaismojuma, ventilācijas, pasažieru informācijas, biotualetes – nomaiņai.

Bijušajā PSRS RVR ražoja 70% no visiem tramvajiem, daudzās pilsētās tie kursē joprojām. No 1998. līdz 2001.gadam RVR cehos atjaunoja 191 tramvaja vagonu Rīgai. Šo pieredzi atzinusi arī Maskava, kas priekšroku 185 vagonu rekonstrukcijai līdz 2005.gada sākumam atvēlējusi RVR. Rīdzinieki pārspējuši tramvaju ražotāju – čehu – piedāvājumu.

Pašlaik RVR konstruktori izstrādā jaunu zemās grīdas tramvaju Rīgai, taču ar to uzņēmums saista cerības arī jaunu tirgu iekarošanai. Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītes laikā parakstīts protokols par kopējas darba grupas izveidi, lai jaunos tramvajus radītu arī Maskavai. Par tiem interesējas arī Kazahstāna, Taškenta, Tallina.

«Vispār mums ir tādas «nekaunīgas» ambīcijas konkurēt ar Rietumu firmām,» par zemās grīdas tramvajiem ar pārliecību saka L.Raizbergs. Viņš gan atzīst, ka RVR tramvajus, protams, Rietumu tirgū negaida. Tomēr Latvijas speciālisti secinājuši, ka spēj piedāvāt jaunus risinājumus, piemēram, tramvaju ritošajām daļām. Zemās grīdas tramvaja ideju RVR ir patentējis, nākamgad paredzēts pabeigt tā projektu un, iespējams, sākt arī eksperimentālā modeļa izgatavošanu.

“DIENA”; pēc D. Cauces  raksta “Vecā jaunā RVR”