Par tautas sociālajām prioritātēm

Latvijas iedzīvotāju aptauja dažādos integrācijas jautājumos izgaismojusi vērā ņemamu tendenci. Izrādās, mums nemaz nav tik svarīgi, kas dzīvo aiz sienas, – latvietis vai krievs. No pilnīgas laimes mūs šķir darba un veselības trūkums. Pēdējā gada laikā tā ir jau ceturtā aptauja, kas rīkota pēc Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtījuma. Vairāk nekā 60% iedzīvotāju netic, ka var cerēt uz labām pārmaiņām nākotnē, turklāt latviešu un krievu domas atšķiras tikai par trim procentiem. Pārliecības trūkumam par rītdienu arī nav nacionālo atšķirību. Ar medicīnas kvalitāti un darba iespējām vienādi neapmierināti ir kā latvieši (67,6%), tā krievi (58,7%) un citu tautību pārstāvji (65,8%).

Trešais neapmierinātības iemesls saistīts ar nepietiekamām iespējām iegūt izglītību – apmēram 40% kā etniskajā, tā kopnacionālajā ieskaitē, kas norāda uz pašreizējās izglītības sistēmas izgāšanos, jo mācīties var tikai tas, kam ir nauda. Aptauja liecina arī, ka ierēdņi joprojām nodokļu maksātājā nesaskata savu darba devēju, tādēļ ne informāciju, ne citus pakalpojumus no viņiem nesagaidīsi – to norāda 24% visu iedzīvotāju. Apmēram piektā daļa iedzīvotāju (starp citu, arī latvieši – 14,5%) uzskata, ka viņiem nav iespēju piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē.

Aptauju rezultāti ļauj kategoriski apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāju neapmierinātībā ar dzīves apstākļiem etnisko problēmu vieta ir stipri pārspīlēta. Absolūtais iedzīvotāju vairākums labi saprot, ka arī pēc desmit dekolonizācijām nevienam vieglāk nekļūs. Bet – lai mēs būtu pārliecināti par nākotni un nemeklētu savu bēdu iemeslus citu tautību iedzīvotājos, nav vajadzīgs daudz: darbs, veselība un izglītība bērniem. Citiem vārdiem, visu problēmu galvenais avots ir pati valsts, kas nespēj panākt šo sfēru normālu funkcionēšanu.

Tikai 5,7% respondentu uzskata, ka visas problēmas meklējamas nepilsoņos.

“TEĻEGRAF”; pēc O. Ignatjeva informācijas “Krievi vairs nav problēma”