Par NATO jauno kvalitāti

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons:

Vai NATO var būt sava loma cīņā pret starptautisko terorismu? Vai Atlantijas alianse būs spējīga aizstāvēt mūsu drošību un aizsardzību radikāli mainītā stratēģiskā vidē?

Terorisma savaldīšana. Kādreiz terorisms bija galvenokārt valstu iekšējā problēma, turpretim tagad tas kļuvis par vienu no lielākajiem draudiem starptautiskajai drošībai. Tāpēc NATO palīdzēs savaldīt terorismu. NATO kolektīvās drošības saistību aktivizēšana 2001.gada 12.septembrī bija tikai sākums. Tagad sekos jauna NATO militārā koncepcija aizsardzībai pret terorismu, ko balstīs specifiska terorisma apkarošanas spēju attīstīšana. Mēs vēl vairāk intensificēsim sadarbību, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos un likvidētu sekas, ja to neizdosies novērst. NATO kļūs par centru, kas koordinēs un plānos daudznacionālo militāro ieguldījumu mūsu aizsardzībā pret terorismu un citiem jauniem draudiem.

Militārā potenciāla palielināšana. Militārās spējas ir neatvietojamais pamats, uz kura balstās mūsu drošība un aizsardzība. Šīs spējas tiešā veidā ietekmē to, cik nopietni ņemama ir mūsu politika. Bet mums ir vajadzīgas spējas, kas atšķiras no tām, kādas bija nepieciešams aukstā kara laikā. Mums ir vajadzīgi spēki, kas reaģē ātrāk, sniedzas tālāk un var ilgāk uzturēties karalauka apstākļos. NATO strauja palielināšana tādējādi kļūs par alianses nākotnes izšķirošo pārbaudi. NATO izturēs šo pārbaudi.

Jaunu dalībvalstu uzaicināšana. Prāgas galotņu apspriedes norises vieta – viena no NATO nesen uzņemto dalībvalstu galvaspilsētām – ir varens simbols, kas liecina par alianses panākumiem Eiropas apvienošanas veicināšanā. Bet šis darbs vēl nav pabeigts. Tāpēc Prāgā mēs uzaicināsim pievienoties mums vēl vairākas valstis. Tas darīs galu Eiropas aukstā kara sadalījumam un izslēgs iespēju atgriezties kontinenta pagātnes drūmākajos laikos.

Partnerattiecību padziļināšana. 11.septembra uzbrukumu virsvadītājs bija cilvēks no Saūda Arābijas, kurš dzīvoja Centrālāzijā, tos izplānoja Rietumeiropā dzīvojošie cilvēki no Vidusjūras austrumu un dienvidu piekrastes, un tie tika izdarīti Ziemeļamerikā. Šie fakti vislabāk ilustrē nepieciešamību paplašināt drošības partnerattiecības, ietverot tajās Centrālāziju un Vidusjūras reģionu. Šo partnerattiecību mehānismi jau pastāv. Prāgā mēs tos padarīsim vēl efektīvākus.

Mēs daudz vairāk uzmanības veltīsim kopīgai cīņai pret terorismu. Mēs intensificēsim sadarbību drošības sektora reformu īstenošanā. Radot iespēju rīkot sanāksmes elastīgākos formātos, mēs padarīsim mūsu partnerattiecību mehānismus vēl atbilstošākus katras atsevišķas partnervalsts interesēm un rūpēm.

NATO un Krievijas attiecību paplašināšana. Savulaik vairākums cilvēku Rietumos raudzījās uz Krieviju kā uz daļu no drošības problēmas. Turpmāk tā vairs nebūs. Tagad stratēģiskajā vidē, ko raksturo terorisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, Krievija noteikti ir risinājuma daļa.

Romā izveidotā jaunā NATO un Krievijas padome piedāvā efektīvu un elastīgu mehānismu, kas dod iespēju kopīgi analizēt, pieņemt kopīgus lēmumus un pat rīkot kopīgas akcijas. Aizvadītajos sešos mēnešos ir daudz darīts, lai pārvērstu Romas politisko ideju praktiskā sadarbībā.

Ar lielākiem spēkiem, jaunām dalībvalstīm un padziļinātām parterattiecībām alianse parādīs, ka tā joprojām ir galvenais instruments, kas tiek galā ar izaicinājumiem drošībai tagad un nākotnē. Prāgā šis signāls izskanēs skaļi un skaidri.

“DIENA” sadarbībā ar “PROJECT SYNDICATE”; pēc Dž. Robertsona raksta“NATO pārvērtības”