Par likumiem pāri esošo Satversmi

Foto: A.F.I.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš:

Ievērojamā mūsu sabiedrības daļā pret Eiropas Savienību ir svārstīga attieksme. Viens jautājums, kas latviešu sabiedrību uztrauc, ir Latvijas suverenitāte. Vai kāds no Briseles drīkstēs revidēt Latvijas Satversmi? Ja varēs, tad – ar kādiem noteikumiem? Cik tālu šādā Satversmes revīzijā var iet? Vai mūsu Satversmē nav jāietver arī Latvijas piedalīšanās ES?

Patlaban no Briseles puses nevar būt nekādu prasību grozīt Latvijas Republikas Satversmi. Šādas prasības nav izvirzītas nevienai no līdzšinējām ES dalībvalstīm. Grozījumi Satversmē nepieciešami mums pašiem. Visupirms, lai pienācīgā kārtībā noskaidrotu tautas gribu “par” vai “pret” dalību ES.

Tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Satversmē, kuri radītu priekšnoteikumus tautas nobalsošanas rīkošanai šajā jautājumā. Patlaban Satversme neparedz rīkot referendumu par līgumu noslēgšanu ar ārvalstīm. Projektā paredzējām, ka tauta lems ne tikai par iestāšanos, bet, ja ES mainās būtiski nosacījumi, piemēram, tā turpmāk attīstās kā federatīva valsts, tad arī par izstāšanos no savienības. Virsuzdevums bija: lai tad, kad ir skaidrs, uz kādiem nosacījumiem mēs stājamies ES, kādas būs savstarpējās attiecības, Saeima galīgo izšķiršanos par Latvijas dalību ES nodod tautas nobalsošanai.

Bet, kamēr mums nav skaidrs, vai tiekam uzaicināti iestāties ES, Satversmē ierakstīt kaut kādus noteikumus nevaram. Tad, kad tauta būs izteikusi savu gribu – jā vai nē Eiropas Savienībai, tad to Satversmē vajadzētu ierakstīt.

LR Satversme nedod atbildi, kādas varētu būt Latvijas attiecības ar ES. Darba grupā risinājām problēmu: kā to precīzi formulēt? Ja rastos problēmas par ES aktu atbilstību Latvijas Satversmei un nacionālajām tiesību normām, jābūt skaidri noteiktai hierarhijai. Bet neviena ES dalībvalsts neizvirza par kritēriju to, lai ES akti būtu augstāki par valsts nacionālo konstitūciju. Piemēram, Francijas konstitūcijā ierakstīts: pat ja ir ratificēts kāds ES akts, kas ir pretrunā ar Francijas konstitūciju, tik un tā Francijā tas nav spēkā līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai konstitūcijā.

Vai ir kāda valsts, kura savu līdzdalību ES atspoguļojusi arī konstitūcijā?

Jā. Piemēram, tas formulēts Somijas jaunajā konstitūcijā. Īrijas konstitūcijā formulēts, kāda ir nacionālās un ES likumdošanas aktu savstarpējā samērojamība. Par starptautisko aktu prioritāti pār nacionālo likumdošanu pat ierakstīts, ka šie akti var būt spēkā tiktāl, cik tie nepārkāpj demokrātisku Īrijas valsts attīstību, cilvēku pamattiesības un brīvības.

Mums Satversmē būs jāparedz, kāda ir šī hierarhija, kāda līmeņa akcepts nepieciešama, lai kāds ES akts stātos spēkā. Patlaban Latvijā ir tikai likums par starptautiskajiem līgumiem, kurš nosaka, ka LR Saeimas ratificētie starptautiskie līgumi ir augstāki par nacionālajām tiesību normām. Protams, nevar būt runa, ka tie būtu augstāki par Satversmi. Otrs ir Satversmes tiesas likums – mūsu kompetencē ir izskatīt lietas par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Tātad netieši izriet starptautisko normu prioritāte pār visām Latvijas nacionālajām tiesību normām, izņemot Satversmi.

Latvijā tautas nobalsošanas laikā jautājums, vai ES būs federācija vai vēl kaut kas cits, var būt izšķirošais. Ja neskaidrības turpināsies, balsošanas rezultātu diez vai tas ietekmēs pozitīvi.

Ja līguma projektā ar ES tiks paredzēts: ja mēs ES pasakām jā, tad, veidojoties, piemēram, jaunai federācijai, jau iestājušies savienībā, varam pateikt arī nē. Ja šāds izstāšanās mehānisms pastāv, tad, domāju, problēmas nav. Bet, manuprāt, pašlaik Latvijā maz tiek darīts, lai izskaidrotu, kādi dalībai ES ir plusi un kādi ir mīnusi. Ir daudzi jautājumi, uz kuriem pirms referenduma jābūt skaidrām atbildēm.

“LAUKU AVĪZE”; pēc A. Cālītes un V. Krustiņa intervijas “Latvija. Neatkarība. Brīvība. Kādā Eiropas Savienībā?”