Par savu, Latvijas, pārstāvi Briselē

Latvijas Saeimai – vienīgajai no visām kandidātvalstīm – ir savs pārstāvis Eiropas Parlamentā. Tāpēc Latvijai pieejams daudz svarīgas informācijas, kas arī palīdzējis sasniegt ne vienu vien svarīgu uzdevumu. “Latvijas Saeimai, salīdzinot ar citām kandidātvalstīm, ir visaktīvākā Eiropas lietu komisija,” sasniegto skaidro Inese Kriškāne, kura ir Saeimas pārstāvniecības vadītāja. Bet, lai iegūtu šādu vienību, nācies būt radošiem un uzņēmīgiem. Pagaidām pat tikai piecām ES dalībvalstīm – Dānijai, Somijai, Lielbritānijai, Francijai un Itālijai – ir šādi pārstāvji. Drīz sava biroja durvis zem plašā EP jumta atvērs arī kolēģi no Lietuvas un Slovēnijas.

Inese stāsta, ko nozīmē būt LR Saeimas atašejam Eiropas Parlamenta labirintos: “Doma, ka Latvijas Saeimai vajadzētu pārstāvi Eiropas Parlamentā, radās sen, nemaz nezinājām, vai tas iespējams. Tomēr līdz idejas īstenošanai pagāja ilgs laiks. Nu jau esam tik tālu, ka ir arī vēl viens birojs Strasbūrā, kur atrodas otra Eiropas Parlamenta ēka. Drīz Briselē ieradīsies jauns kolēģis no Saeimas. Biroja izveides sākumā mums šķita svarīgi iesaistīt un izglītot Eiropas lietās pēc iespējas vairāk cilvēku, bet nu tas nepieciešams strauji pieaugošā darba apjoma dēļ.

“Pirmā attieksme bija negatīva: “Nē, tas nav iespējams, līdz Latvija nebūs pilntiesīga ES dalībvalsts.” Tomēr tik viegli nepadevāmies. Mūsu spēcīgākie argumenti, ar kuriem aizstāvējām Saeimas atašeja Briselē nepieciešamību, bija nepieciešamība izprast Eiropas Parlamenta darba stilu un ritmu no iekšpuses, lai Latvijas deputāts, ieradies Briselē vai Strasbūrā, varētu pilnvērtīgi strādāt jau no pirmās dienas. Turklāt daudzi Latvijai svarīgi pasākumi risinās vēl pirms oficiālās uzņemšanas savienībā. Arī izglītojošos nolūkos ir svarīgi, ka Latvijas deputātiem jau tagad ir pieejama visa nepieciešamā informācija. Pēc vairākiem mēnešiem mūsu neatlaidība vainagojās ar panākumiem un toreizējā Eiropas Parlamenta prezidente Fontēna atzina, ka viņa atbalsta Latvijas Saeimas biroja izveidi. Tā kā naudu biroja izveidei bijām ieplānojuši jau 2001. gadā, nolēmām sūtīt darbinieku, pirms vēl piešķirtas telpas,” atceras Inese Kriškāne.

Ineses darbdiena parasti beidzas vēlu, bieži aizņemtas arī nedēļas nogales. “Neko atlikt nedrīkst,” skaidro Inese. Pirmkārt tāpēc, ka jācenšas uzzināt pēc iespējas vairāk, ejot gan uz ES Padomes un Eiropas Konventa sēdēm, bet jo īpaši uz parlamenta komisiju, frakciju sēdēm Briselē un, protams, parlamenta plenārsēdēm, kas parasti notiek Strasbūrā, kas svarīgas tāpēc, ka šeit iespējams uzzināt par ES jauno likumdošanu, kas vēlāk attieksies arī uz Latviju. Vienlaikus viss jaunais pēc iespējas ātrāk jāpavēsta Latvijas institūcijām. Daļa Ineses darba ir redzama arī Saeimas interneta mājas lapā – tur tiek publicēti iknedēļas pārskati par notikumiem EP.

“Jāatzīst, ka ļoti daudz Latvijai svarīgas informācijas iespējams uzzināt tā sauktajos koridoros, tādēļ tiešie kontakti ar cilvēkiem šeit ir ļoti būtiski. Piemēram, oficiāli informācija par deputātiem novērotājiem, kādus Latvijas Saeimai uz Eiropas Parlamentu būs tiesības sūtīt jau nākamgad pēc iestāšanās līguma parakstīšanas, vēl nav pieejama. Bet neoficiāli no ļoti labām paziņām konfidenciālos dokumentus esam jau redzējuši un varam laikus sagatavoties. Visvairāk to, ka Latvijai ir savs birojs EP, novērtējām laikā, kad sāka darboties Eiropas Konvents, kur piedalās arī Latvijas valdības pārstāvji un Saeimas deputāti. Kamēr Konventa pirmajās dienās valdīja pilnīgs haoss un sajukums, Latvijas delegācijā satraukuma nebija, jo bijām jau iepriekš labi sagatavojušies un informēti gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Tas palīdzēja gūt panākumus, cīnoties par tiesībām konventā lietot dzimto valodu. Bieži pēc palīdzības un informācijas pie manis vēršas arī kandidātvalstu kolēģi – vienu brīdi pat biju kļuvusi par tādu kā informācijas personu visiem kandidātvalstu parlamentiem. Viens no nesen lielākajiem darbiem bija Eiropas Parlamenta un kandidātvalstu nacionālo parlamentu priekšsēdētāju sanāksmes organizēšana Rīgā.”

Atskatoties uz padarīto, Inese Kriškāne piebilst: “Sākumā visvairāk mani uztrauca, ka attieksme pret Latviju bija nekāda. Igaunija bija pozitīvi pamanīta, bet par Latviju nebija nedz pozitīva, nedz negatīva viedokļa. Šobrīd situācija ir pilnīgi manījusies un gan Eiropas Parlamenta gaiteņos, gan daudzos nacionālo valstu parlamentos politiķi zina par mums – esam slaveni ar savu uzņēmību un aktivitātēm. Skaidrošana par to, kas ir Latvija, vairs nav nepieciešama.

“LAUKU AVĪZE”; pēc J. Bogustovas raksta “LR Saeimas acis un ausis   Eiropas Parlamentā”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti,

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.