“Šī ir trešā nozīmīgākā diena visas mūsu Latvijas vēsturē”

Einars Repše, Ministru prezidents, — intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 21.novembrī

Vakar, 21.novembrī, Ministru prezidents Einars Repše Latvijas Televīzijas tiešraides intervijas laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Intervija Latvijas Televīzijā vakar, 21. novembrī. Vada Una Ulme-Sila un Kārlis Streips

— Ministru prezidenta kungs, Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu dalībai NATO. Ko tas mums nozīmē?

E. Repše: — Šodien it kā ir parasta diena. Taču es gribētu šodien uzrunāt Latvijas tautu un sveikt šajā dienā. Šī ir trešā nozīmīgākā diena visas mūsu Latvijas valsts vēsturē pēc neatkarības iegūšanas. Šī ir diena, kad mūsu uzaicināšana dalībai NATO faktiski var nozīmēt pilnīgu un galīgu, mūžīgu un neatgriezenisku Latvijas neatkarības nostiprināšanu. Protams, šī diena ir tikai uzaicinājums, mums vēl ir veicams zināms darbs, zināms ceļš ejams, lai sagatavotu dalības līgumu NATO un to noslēgtu. Lai sagatavoto dalības līgumu ratificētu visu jau esošo dalībvalstu parlamentos. Tas prasīs vēl gadu, pusotru, taču, cerams, tas noslēgsies un vainagosies ar pilnu Latvijas dalību NATO. Tas nozīmētu, ka mūsu neatkarība ir neatgriezeniska. Tas tad vainagotu visu Latvijas brīvības cīnītāju, brīvības aizstāvju gadu desmitiem ilgo cīņu par Latvijas neatkarību. Šinī dienā mēs pieminam, noliecam galvas un sakām paldies visiem tiem, kas atdevuši savu dzīvi, savu dzīvību, savus mūža gadus Latvijas brīvības izcīnīšanā, atgūšanā un nostiprināšanā. 1940. gadā, kad mūsu valsti pārstaigāja svešas valsts zābaks, tieši tur bija arī mūsu nelaimes sakne, ka mēs nebijām tajā laikā pat vīžojuši nostiprināt militāru savienību Baltijas valstu starpā. Tajā laikā mums faktiski nebija sabiedroto, nebija kas palīdz mums pastāvēt par savu neatkarību brīdī, kad šī neatkarība bija apdraudēta.

Šodien, ja mēs iestājamies NATO, mums ļoti nopietni sabiedrotie ir visas NATO dalībvalstis — visas 19, bet jau tuvākā nākotnē sagaidāmas 26. Ar ļoti nopietnām drošības garantijām, ar garantijām stāvēt plecu pie pleca, gadījumā ja kādas dalībvalsts drošība, brīvība, neatkarība tiek apdraudēta. Šeit es gribu uzsvērt, ka NATO neiestājas kādas militāras organizācijas, neiestājas armijas, NATO iestājas visa sabiedrība. NATO dalībvalstis savā starpā vieno kopīgi ideāli, kopīga izpratne par augstākajām vērtībām. Un tās ir: brīvība, demokrātija, likumu vara. Līdz ar to šodien varu sveikt Latvijas sabiedrību. Mēs acīm redzami esam atzīti par tādiem, kas ir cienīgi kā brīvi cilvēki brīvā valstī stāvēt citu valstu saimē par kopīgiem ideāliem.

Un es gribu uzsvērt, ka šī diena mums uzliek pienākumu papildus rūpēties par to, lai mēs savu demokrātiju, brīvību, likuma varu aizstāvam arī praktiskā ikdienā un valsts dzīvē. Te mums vēl šis tas ir darāms, un valdība pieliks visas pūles kopā ar sabiedrību, lai tik tiešām mēs būtu pilnvērtīgi, pilntiesīgi un uzticami sabiedrotie NATO dalībvalstīm.

— Kādu jūs redzat Latvijas lomu NATO, un ko tāda maza valsts var šai organizācijai piedāvāt?

E. Repše: — Tikai tad, ja mēs esam vienoti, mēs varam būt kopīgs spēks. Vai valsts ir liela, vai valsts ir maza, tas nav tik būtiski. Svarīgi ir tas, ka mūs kopīgā saimē vieno ideāli un mēs par tiem stāvam vienotā frontē. Tad atsevišķu dalībvalstu lielumam vai skaitliskajam sastāvam vairs nav izšķirošas nozīmes. Un mēs jau tagad varam piedāvāt un piedāvājam mūsu bruņoto spēku līdzdalību NATO operācijās. Mēs arī turpmāk rūpēsimies par to, lai mūsu aizsardzības spēki būtu atbilstoši apgādāti un finansēti atbilstoši NATO standartiem. Lai mūsu aizsardzības spēki būtu gatavi stāvēt arī citu valstu — lielu un mazu — aizstāvībā gadījumā, ja tās tiks apdraudētas. NATO ir ne tikai iespējas, tiesības un garantijas, NATO ir arī pienākumi. Pienākumi stāvēt plecu pie pleca, ja kāda no NATO dalībvalstīm tiek apdraudēta no ārēja ienaidnieka, vienalga, vai tā būtu kāda cita lielvara vai starptautiskais terorisms. Mēs esam gatavi stāvēt ar visu savu kapacitāti plecu pie pleca un, protams, sagaidīt, ka arī par mums pastāvēs, ja kāds sadomās apdraudēt Latvijas brīvību.

— Vai Latvija var atļauties dalību NATO, pašlaik budžeta deficīts ir plānots 3%, jūs solāt 7% veselības aizsardzībai. Vai 2% aizsardzībai ir svēta lieta un vai Latvija to var atļauties?

E. Repše: — Tā ir svēta lieta. Tas nav kases jautājums. Mēs acīmredzot par kasi bijām pārāk daudz domājuši pirms 1940. gada. Arī toreiz mēs bijām pārāk daudz domājuši par dažādiem sīkiem jautājumiem, kas neļāva mums nodibināt Baltijas militāro savienību. Es domāju, tas ir brīvības jautājums, Latvijas valsts mūžīgas pastāvēšanas jautājums. Ko nu tas maksās, to dosim. Divi procenti nav par daudz maksāts, ja mēs runājam par drošību. No drošības ir atkarīgs tālāks mūsu valsts saimniecisks uzplaukums. No Latvijas drošības ir atkarīga arī ārzemju investoru interese par mums. Līdz ar to, es domāju, šī nauda nav iztērēta veltīgi un zaudēta. Pat ja mēs uz to paskatītos tīri pragmatiski. Bet tas ir augstāks jautājums, tā ir svēta lieta.

— Kad mēs sasniegsim šos procentus?

E. Repše: — Tie mums jāgarantē atbilstoši likumdošanai jau tagad atbilstoši tam, ko esam solījuši, atbilstoši likumam par valsts aizsardzību. Mēs to nodrošināsim.

Vakar, 21.novembrī, Ministru prezidents Einars Repše Latvijas Televīzijas tiešraides intervijas laikā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Ko esat uzzinājis par informācijas drošības jautājumu, ko jūs pagājušonedēļ uzdevāt vairākām institūcijām izpētīt?

E. Repše: — Esmu precizējis šo jautājumu un noorganizējis, ka pie šīs lietas tiek nopietni strādāts.

— Ņemot vērā, ka esam saņēmuši uzaicinājumu dalībai NATO un drīz kļūsim par pilntiesīgu dalībvalsti, vai, jūsuprāt, Latvijai vajadzētu atbalstīt ASV iniciatīvu atbruņot Irāku, arī izmantojot militāru spēku?

E. Repše: — Mūsu pozīcija Irākas jautājumā jau ir pausta, tostarp arī prezidentes uzstāšanās reizēs starptautiskās institūcijās. Protams, mēs atzīstam, ka starptautiskais terorisms ir nopietns drauds. Mēs atzīstam, ka ir nopietni apšaubāma Irākas gatavība nodrošināt, ka tā nav bruņota ar masu iznīcināšanas ieročiem — bioloģiskiem, ķīmiskiem, kodolieročiem. Šobrīd starptautiskās sabiedrības drošības interesēs ir panākt pilnīgu skaidrību šajā jautājumā. Šeit mēs esam pilnīgi solidāri ar atbilstošām ANO drošības rezolūcijām, kas uzliek par pienākumu Irākai uzņemt un izrādīt pilnu pretimnākšanu starptautiskām inspekcijām, lai nodrošinātu un pierādītu, ka tās rīcībā nav slepenu masu iznīcināšanas ieroču. Vislabāk to ir atrisināt mierīgā veidā, taču, ja Irāka arī turpmāk liks šķēršļus ANO ieroču inspekcijām, būs pilnīgi attaisnoti jebkuri pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādi ieroči netiktu izmantoti pret pasaules sabiedrību.

Rūta Kesnere,  “LV” informācijas redaktore

(Pēc ieraksta “LV” diktofonā)