“Mums šodien ir vēsturiska diena un vēsturisks uzaicinājums — mēs esam oficiāli uzaicināti kļūt par NATO alianses dalībvalsti”

— Vaira Vīķe–Freiberga

Vakar NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās laikā Prāgā septiņas valstis, tostarp Latvija, tika aicinātas iestāties eiroatlantiskajā aliansē

Foto: A.F.I./epa Vakar, 21.novembrī, Prāgā: Latvijas Republikas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu kopīgā pulkā sveicot — Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks un Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels

Čehijas prezidents Vāclavs Havels:

Čehijas prezidenta Vāclava Havela uzruna Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmes atklāšanā Kongresu centrā Prāgā 2002. gada 21. novembrī

Prezidenti! Premjerministri! Dāmas un kungi!

Čehijas vārdā es jūs sirsnīgi sveicu Prāgā — pilsētā, ko daudzi ir nosaukuši par vienu no iespējamiem Eiropas kontinenta ģeogrāfiskajiem centriem un kas vairākkārt savā pastāvēšanas vēsturē ir kļuvusi par galveno un reizēm nedaudz noslēpumainu krustpunktu, kur bijuši dažādi Eiropai un visai pasaulei nozīmīgi notikumi, kustības, garīgi centieni un realizētas atšķirīgu spēku intereses. Šajā pilsētā jau ilgu laiku pārsteidzošā saskaņā dzīvo kopā trīs tautas, kas runā trīs valodās un kam ir atšķirīga kultūra.

Ļoti bieži Prāgā valdnieka galmā sapulcējās sava laika ievērojamākie mākslinieki un zinātnieki. Prāga ir pieredzējusi daudzus vēstures samezglojumus, gan traģiskus, gan aizbildnieciska rakstura, un Prāgā ir arī sākušies vai beigušies kari — karstie vai aukstie.

Lai mūsu gaidāmās pārrunas turpina tālāk attīstīt šīs Čehijas galvaspilsētas īpašās tradīcijas labākās iezīmes! Lai tās turpina attīstīties, ne tikai pateicoties pieņemtajām rezolūcijām vai dokumentiem, bet arī pateicoties labajiem nodomiem, kas slēpjas tajos; to netiešajām sekām un to ilglaicīgajai nozīmei, kas pirmajā brīdī var palikt nepamanīta. Lai šo mērķi mums palīdz sasniegt draudzīga gaisotne un atklātība mūsu diskusijās! Šī pils, kur notiks lielākā daļa no mūsu sēdēm, ir diezgan neglīta totalitārās sistēmas relikvija ar tās nesaprotamajām idejām par to, kas veido patīkamu un funkcionālu vidi. Neraugoties uz to, es domāju, ka cilvēkus, kas piedalīsies sarunās, kuras tagad risināsies šeit, nekādā veidā neietekmēs un nemaldinās šīs ēkas gaisotne.

Dārgie draugi!

Es ļoti priecātos, ja šī galotņu sanāksme nevienam neradītu ne vismazākās šaubas par mūsu centienu patieso mērķi — nodrošināt vislabāko aizsardzību to pilsoņu drošībai, brīvībai, cieņai, tiesībām un labklājībai, ko mēs šeit pārstāvam. Šajā kongresā nav sapulcējušies tie, kam pieder vara, ģenerāļi vai ieroču ražotāju pārstāvji. Šī ir to cilvēku pārstāvju demokrātiska sanāksme, kas uzskata, ka viņu pienākums ir darboties cilvēku interesēs. Tātad tā ir lieta, kas attiecas uz visiem cilvēkiem, un es ļoti priecātos, ja to saprastu ne tikai mūsu valstu iedzīvotāji, bet cilvēki visā pasaulē. Iespējams, ka daži izjūt neērtības to pasākumu dēļ, kas veikti, lai aizsargātu mūsu drošību un nekas netraucētu mūsu sarunu norisi, bet tas nav galvenais. Vissvarīgākais ir tas, ka mēs meklējam iespējas, lai garantētu lielāku drošību visiem cilvēkiem. Mēs vēlamies, lai uz mūsu planētas valdītu miers un brīvība.

Dārgie draugi!

Atļaujiet man tagad jums piedāvāt mūsu nelielo ieguldījumu, lai pašreizējās un visas turpmākās NATO sarunas būtu sekmīgas — jaunu sanāksmes vadītāja āmuriņu!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Vaclav Havel, President of the Czech Republic:

	Vakar, 21.novembrī, Prāgā: ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds, ASV prezidents Džordžs Bušs; Francijas prezidents Žaks Širaks, NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, Čehijas prezidents Vāclavs Havels un lorda Robertsona dzīvesbiedre Dagmāra Havlova (augšējā attēlu rindā); Džordžs Robertsons un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Vāclavs Havels, Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs un Čehijas prezidents (apakšējā attēlu rindā) Foto: A.F.I./epa

Welcoming remarks by Vaclav Havel President of the Czech Republic at the Opening Session of the North Atlantic Council Congress Centre, Prague, November 21, 2002

Presidents, Prime Ministers, Ladies and gentlemen,

On behalf of the Czech Republic, I should like to extend to you our most cordial welcome to Prague — a city that many have described as one of the conceivable geographical centers of the European continent and that has emerged a number of times in its history as a pivotal, and occasionally somewhat mysterious, crossroads of various European and global developments, movements, spiritual endeavors and diverging power interests. For a long time three peoples with three languages and cultures lived together in this city in remarkable symbiosis. On many an occasion, the most interesting artists and scientists of their time came together within a sovereign’s court here. The city of Prague witnessed many an entanglement of history, both on the tragic and on the auspicious side, and it was also here in Prague that wars — hot or cold — began or ended.

May our forthcoming deliberations continue to advance the best features of this special tradition of the Czech capital city!  May they advance them not only through the letter of the adopted resolutions or documents, but also through the intent behind them; their indirect consequences, and their long—term meaning, which may remain invisible at first sight. May our efforts to this end be helped by a climate of friendship and sincerity in our discussions! This palace, where we shall hold most of our sessions, represents a rather repugnant relic of the totalitarian system and of its obscure ideas about what should make up a pleasant and functional environment. Nevertheless, I believe that the people who will conduct talks here now shall not let themselves be in any way influenced or misled by the atmosphere of the building.

Dear friends,

I would be happy if this Summit meeting left no one in any doubt about the innermost purpose of our endeavors — securing the best possible protection for the safety, liberty, dignity, rights and prosperity of the citizens whom we represent here. This is not a congress of those in power, of generals or of representatives of the armaments industry. It is a meeting of democratic representatives of the people who consider it their duty to act in the people’s interests. Thus, this is a matter that concerns all people indeed, and I would be happy if people, not only in our countries but also elsewhere in the world, understood this. Some may perhaps feel inconvenienced by the measures taken in order to protect our own security or to ensure the undisturbed progress of our talks, but this is not the main thing at all. The most important thing is that we are looking here for ways of ensuring a safer life for all people. We want our planet to be a place where people can live in peace and freedom.

Dear friends,

Allow me now to offer a small contribution to the success of our present talks and of all NATO’s deliberations in the future — a new gavel!

Vaclav Havel, President of the Czech Republic:

Statement by Vaclav Havel President of the Czech Republic at the meeting of the North Atlantic Council on NATO enlargement Congress Centre, Prague, November 21, 2002

Ladies and Gentlemen,

Speaking on behalf of the Czech Republic, it is my pleasure to state that we have fully and unreservedly agreed to membership in the North Atlantic Alliance being offered today to Bulgaria, Estonia, Latvia, Lithuania, Romania, Slovakia and Slovenia.

We consider this enlargement to be of crucial significance. This is so not only for the reason that several medium-sized or smaller European countries will thus receive new safeguards of their defense and security or because these countries will assume their share of responsibility for a life in peace and freedom throughout the great Euro-Atlantic sphere of civilization. Even more important is the indirect meaning. It is only through this enlargement that a clear signal is given, not only for all Europeans but for the entire world, that the era when countries were divided by force into spheres of influence, or when the stronger used to subjugate the weaker, has come to an end once and for all. The admission of seven new members will represent a great act of confidence in the right of nations to freely decide which part of the world they want to belong to and what alliances they want to establish and nurture.

Vakar, 21.novembrī, Prāgā: eiroatlantiskā bloka valstu un valdību vadītāji kopā ar Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas valstu un valdību vadītājiem (augšējā attēlā); Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs, prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Kondolīza Raisa, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: A.F.I./epa

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons:

NATO ģenerālsekretāra lorda Džordža Robertsona uzruna Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmes atklāšanā Kongresu centrā Prāgā 2002. gada 21. novembrī

(..) Kolēģi, jau no paša sākuma NATO nekad nav bijusi organizācija, kas izslēdz citus. Mēs sākām ar 12 valstīm, tad paplašinājāmies līdz 14, tad līdz 15 un 1999. gadā līdz 19 valstīm. Durvis joprojām ir vaļā. 1999. gadā NATO vadība izveidoja darbības plānu, lai palīdzētu valstīm brīvajā Eiropā sadarboties tai dienai, kad tās varētu kļūt par NATO dalībvalstīm. Šīs valstis ir daudz darījušas, lai modernizētu un pārkārtotu savus bruņotos spēkus, lai apmierinātu NATO ļoti augstos standartus attiecībā uz likuma spēku un demokrātisko institūciju stiprumu. Visas šīs valstis bija spiestas pieņemt grūtus un sarežģītus lēmumus. Mēs redzam šo valstu politisko vēlmi pievienoties NATO. Pagājušā gada jūnijā NATO vadība paziņoja, ka mēs aicināsim jaunas valstis pievienoties mūsu aliansei. Un kopš tā laika mēs esam darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pati NATO ir gatava paplašināties. Mēs veicām plašas iekšējās reformas, un organizācija, kas bija izstrādāta 12 biedriem, tagad būs gatava darboties tikpat efektīvi ar vairāk nekā divreiz lielāku biedru skaitu. Mēs varam ar lielu pārliecību teikt, ka šī paplašināšana ļaus mums saglabāt NATO spēku un darbības spēju. Te nav runa par kaut ko, kas būtu vērsts pret citu valstu drošību. Pēdējā laikā jūs esat saņēmuši plašu ziņojumu par paplašināšanās procesu, un šodien mēs nolemsim par tām valstīm, kuras ielūgsim sākt sarunas par iestāšanos NATO. Šis ir būtiski svarīgs lēmums. Mūsu kopējais viedoklis ir attīstījies pēdējo pāris mēnešu laikā, un uzskatu, ka tagad mēs esam sasnieguši vienprātību. Tāpēc es aicinu NATO dalībvalstu un valdību vadītājus, kuri tiekas šeit, NATO padomē, uzaicināt šādas valstis — Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju. Uzskatu, ka mēs visi varam teikt — jā.

Valstu vadītāji, kolēģi, dāmas un kungi! Es jūs sveicu Prāgā, šajā skaistajā pilsētā, NATO sammitā, pirmajā šajā gadsimtā. Īpaši vēlos sveikt jaunatnācējus Ziemeļatlantijas padomē — Ungārijas premjerministru, Nīderlandes premjerministru un Portugāles premjerministru. Vēlos arī sveikt drošības politikas pārstāvi no Eiropas Savienības, kas šeit ieradies. Mēs esam daudz strādājuši kopā, mums ir svarīgi, Solanas kungs, ka jūs esat šeit, pie galda.

Kolēģi, Prāgas sammits ir NATO galotņu pārkārtošanās konference, kas ir milzīgi svarīgs notikums mūsu aliansei. Mēs sveiksim jaunus dalībniekus, uzņemsimies jaunu darbu, modernizēsim savas militārās iespējas un stiprināsim mūsu attiecības ar draugiem un partneriem visā Eiroatlantijas teritorijā. Tā darīdami, mēs no jauna stiprināsim būtiskās saites, transatlantiskās saites, uz kurām gulstas mūsu drošība un aizsardzība vēl joprojām. NATO vienmēr ir bijusi Eiropas pārkārtošanās sirdī, deviņdesmitajos gados tā palīdzēja ārstēt šķeltu kontinentu un darīja visu iespējamo, lai ieviestu un tad saglabātu mieru Balkānu valstīs. NATO joprojām dara šo darbu un dara to ļoti labi.

Tomēr 2001. gada 11. septembris un viss, kas notika pēc tam, visai pasaulei lika skatīties uz jauniem izaicinājumiem. Tas bija nāvējošs kokteilis, tie bija draudi, kas apdraudēja brīvo sabiedrību. Teroristi un viņu atbalstītāji, valstis, kurās viņi dzīvo, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana — tas ir drauds mums visiem šajā pasaulē. Šodien NATO demonstrēs, ka pārkārtota un modernizēta alianse ir brīvās pasaules pašā centrā. Mums ir nepieciešamā organizācija, militārā kapacitāte, un mēs vēlamies risināt jautājumus par draudiem pret mūsu drošību, vienalga no kurienes tie nāk. Mēs esam pasaules lielākā un paliekošākā koalīcijā, kurā piedalās brīvas un demokrātiskas valstis. Tieši tāpēc NATO paplašinās. Mēs izsniedzām uzaicinājumu visām valstīm Eiropā piedalīties mūsu sarunās par piebiedrošanos. Tāpēc runas par NATO pārkārtošanos nozīmē, ka mēs būsim stiprāki partneri mūsu draugiem gan Eiropas Savienībā, gan arī Krievijā. Tāpat kā NATO Čehijas Republika ir pieredzējusi lielas pārmaiņas. Cilvēks, kas mūs uzņem, — Vāclavs Havels, personificē Samta revolūciju, un viņš vadīja savas valsts pārkārtošanos, kas inspirēja visu Eiropu. Es mūsu visu vārdā gribu pateikties jums, Havela kungs, un visai čehu tautai par silto un dāsno uzņemšanu, ko esat mums parādījuši.

Kolēģi, jau no paša sākuma NATO nekad nav bijusi organizācija, kas izslēdz citus. Mēs sākām ar 12 valstīm, tad paplašinājāmies līdz 14, tad līdz 15 un 1999. gadā līdz 19 valstīm. Durvis joprojām ir vaļā. 1999. gadā NATO vadība izveidoja darbības plānu, lai palīdzētu valstīm brīvajā Eiropā sadarboties tai dienai, kad tās varētu kļūt par NATO dalībvalstīm. Šīs valstis ir daudz darījušas, lai modernizētu un pārkārtotu savus bruņotos spēkus, lai apmierinātu NATO ļoti augstos standartus attiecībā uz likuma spēku un demokrātisko institūciju stiprumu. Visas šīs valstis bija spiestas pieņemt grūtus un sarežģītus lēmumus. Mēs redzam šo valstu politisko vēlmi pievienoties NATO. Pagājušā gada jūnijā NATO vadība paziņoja, ka mēs aicināsim jaunas valstis pievienoties mūsu aliansei. Un kopš tā laika mēs esam darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pati NATO ir gatava paplašināties. Mēs veicām plašas iekšējās reformas, un organizācija, kas bija izstrādāta 12 biedriem, tagad būs gatava darboties tikpat efektīvi ar vairāk nekā divreiz lielāku biedru skaitu. Mēs varam ar lielu pārliecību teikt, ka šī paplašināšana ļaus mums saglabāt NATO spēku un darbības spēju. Te nav runa par kaut ko, kas būtu vērsts pret citu valstu drošību. Pēdējā laikā jūs esat saņēmuši plašu ziņojumu par paplašināšanās procesu, un šodien mēs nolemsim par tām valstīm, kuras ielūgsim sākt sarunas par iestāšanos NATO. Šis ir būtiski svarīgs lēmums. Mūsu kopējais viedoklis ir attīstījies pēdējo pāris mēnešu laikā, un uzskatu, ka tagad mēs esam sasnieguši vienprātību. Tāpēc es aicinu NATO dalībvalstu un valdību vadītājus, kuri tiekas šeit, NATO padomē, uzaicināt šādas valstis — Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju. Uzskatu, ka mēs visi varam teikt — jā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Lord George Robertson, NATO Secretary General:

As Chairman of the North Atlantic Council and Secretary General of NATO, I have the honour of welcoming you to our meetings of Heads of State and Government in Prague. This will be NATO’s transformation Summit, transforming the Alliance to deal with the threats and challenges in the 21st Century.

And it is very fitting that this transformation Summit should take place in the Czech Republic. Tomorrow, in the NATO Summit, we will make real history. Tonight we honour a man, Vaclav Havel, who made that history possible.

Once, Mr President, you were a dissident. I know the feeling from my own distant youth, but our dissidence in the West never required us to take the pain and make the sacrifices you made. You, Mr President, kept the flame of freedom burning here. It was a flame of bright hope amid dark oppression.

You were an inspiration, at home and abroad. Now, scarcely more than a decade on from the recovery of Czech democracy, you are President of your country and the host and Dean of the NATO Summit in Prague. Who says dreams don’t come true?

And now I ask President Jacques Chirac, President de la Republique franēaise, on behalf of us all, to recognise and salute your unique contribution to the Alliance. Monsieur le President vous avez la parole.

Apvienotās karalistes ārlietu ministrs Džeks Strovs:

Šonedēļ, kad NATO ielūgs līdz šim vēl nepieredzētu skaitu valstu pievienoties aliansei, taps vēsture. Valstu vadītāju tikšanās ir vēl viens svarīgs solis, likvidējot pusgadsimtu ilgo Eiropas šķelšanos, jo militārajā savienībā Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīm pievienosies Baltijas jūras, Centrāleiropas un Melnās jūras valstis.

Laikā, kad lielākajā pasaules daļā trūkst stabilitātes, Eiropas lielākā teritorija pirmo reizi iekļausies brīvu valstu savienībā, kuru drošība ir savstarpēji atkarīga un kuru starpā nav iedomājami bruņoti konflikti.

Mēs Lielbritānijā noteikti atbalstām NATO paplašināšanos gan vārdos, gan darbos. Tā stiprinās eiroatlantisko drošību un stabilitāti. Mēs lepojamies ar praktiskajiem padomiem, palīdzību un morālo atbalstu, kādu esam snieguši kandidātvalstīm pēdējo trīs gadu laikā, atbalstot NATO pirmspievienošanās procesu un NATO dalības plānus.

Tomēr mēs, tāpat kā citi sabiedrotie, varam tikai atbalstīt un dot padomus. Lēmumi jāpieņem pašām iesaistītajām valstīm. Tie var būt grūti un dažreiz sāpīgi. Es apsveicu to vadītāju drosmi, kuri vēlas pieņemt šādus lēmumus, lai sagatavotos politiskajai un militārajai atbildībai, kas ir saistīta ar līdzdalību šajā organizācijā.

Valstu vadītāju tikšanās Prāgā ir paplašināšanās procesa sākums, nevis beigas. Integrēšanās grafiks aliansē ir saspringts. Mūsu mērķis ir panākt, lai Prāgā uzaicinātās valstis līdz 2004. gada vidum kļūtu pilntiesīgas NATO locekles. Tādēļ ir būtiski, lai reformu process turpinātos, lai jaunās dalībvalstis pēc pievienošanās varētu dot ieguldījumu aliansē un tās misijās. Mēs savukārt sniegsim nepieciešamo atbalstu jaunajām dalībvalstīm, lai tās būtu tam gatavas.

Šī nebūs pēdējā reize, kad NATO uzņems jaunas dalībvalstis. NATO durvīm jāpaliek atvērtām arī citām valstīm, kad tās būs gatavas pievienoties NATO, un dalībvalstīm jāpalīdz sagatavoties arī tām. Lielbritānija aktīvi piedalīsies arī šajā procesā.

NATO vienmēr balstījusies uz vērtībām, kas patlaban iekļautas Vašingtonas līgumā: demokrātija, indivīda brīvība un tiesiskums. Kad deviņdesmitajos gados ekstrēmais nacionālisms apdraudēja šīs vērtības Balkānos, NATO bija politiskā griba un militārais spēks, lai atrisinātu vienu otrai sekojošās krīzes Bosnijā, Kosovā un Maķedonijā, kā arī nodrošinātu pamatu ilgstošam konflikta atrisinājumam. NATO kopīgās mācības, doktrīna un tās spēku un bruņojuma savietojamība ir pamats sabiedroto kopīgam darbam brīvības vārdā, pat gadījumos, kad NATO pati nebija iesaistīta, piemēram, Līča karā un Afganistānā.

Alianse, kurai pievienosies jauni dalībnieki, pārveidojas, lai aizstāvētu tās pašas vērtības radikāli atšķirīgā pasaulē. Pievienošanās NATO visbeidzot novērsīs aukstā kara radīto šķelšanos, taču vecās sāncensības gals nenozīmē draudu izbeigšanos. 11. septembra notikumi un šausmīgie notikumi Bali, Maskavā un citur spilgti liecina par jauniem draudiem, ko mūsu tautām visur pasaulē rada terorisms un masu iznīcināšanas ieroči.

Tādēļ kolektīva aizsardzība joprojām ir tikpat svarīga kā vienmēr. NATO jāattīsta mobilas, modernas, ātri izvietojamas aizsardzības vienības, kas spētu tikt galā ar šiem draudiem jebkurā to izcelšanās vietā. Mēs ceram, ka jaunie dalībnieki sniegs ieguldījumu mūsu kopējā mērķa sasniegšanai un veiks savu lomu pārveidotā aliansē.

Strauji mainās arī NATO attiecības ar pārējo pasauli. NATO - Krievijas padome, kuru izveidoja valstu vadītāju tikšanās laikā Romā šā gada maijā, mainīja attiecības starp Krieviju un aliansi, pārveidojot tās par sadarbības partneriem cīņā pret draudiem mūsu kopējām interesēm. NATO un Krievija padomes ietvaros jau sadarbojas svarīgās praktiskās jomās, palīdzot fundamentāli uzlabot drošības situāciju Eiropā.

NATO partnerības programmas Eiropas dienvidos un austrumos jau ievērojami stimulējušas reformēt aizsardzības sfēru, padarot to caurspīdīgāku un stabilāku.

Taču NATO pieejai partnerībai jāpielāgojas jaunajai drošības videi. Prāgā mēs pieņemsim lēmumus partnerības stiprināšanai.

Tādējādi liekam lielas cerības uz Prāgu. Mēs vēlamies, lai pēc Prāgas NATO būtu paplašināta un vitāla alianse, kuras jaunie dalībnieki atbalstītu NATO pamatvērtības un varētu sniegt ieguldījumu NATO pamatvērtību aizsardzībā pret jauniem draudiem. Panākumi garantēs NATO vietu kā galvenajam nākamās paaudzes transatlantiskās drošības un aizsardzības instrumentam. Visiem alianses dalībniekiem, gan jaunajiem, gan vecajiem, kopīgi jāstājas pretī šim izaicinājumam.

“Latvijas Vēstnesis” pateicas Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecībai par sadarbību šīs publikācijas tapšanā