Ar mūsu vēsturisko atmiņu vienotajā Eiropā un pasaulē

Par Latvijas zinātņu vēsturi: pārskatā no 2000. līdz 2002.gadam

Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas prezidents

Referāts Latvijas Zinātņu vēstures asociācijā 2002. gada 12. novembrī Latvijas Universitātes Vēstures zālē

Ir aizritējuši gandrīz trīs gadi kopš Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas (LZVA) pēdējās lielās kopāsanākšanas Medicīnas vēstures muzejā, kur tika izvērtēts iepriekšējo gadu veikums un iezīmēti meti veicamajam. Tiesa, starplaikā esam nereti pulcējušies uz zinātnisku referātu sesijām — gan 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresā, gan janvāra vai oktobra Latvijas Universitātes vai Rīgas Tehniskās universitātes gadskārtējās konferencēs, gan dažādos Latvijas Zinātņu akadēmijas un Medicīnas vēstures muzeja saietos, lielo zinātnieku piemiņai veltītajos lasījumos. Taču tāda kā kopsavilkuma paveiktajam darbam nav bijis. 2003. gadā Latvijai atkal jāuzņemas kārtējās, 21. Baltijas zinātņu vēstures konferences organizēšana Rīgā, ir citas būtiskas ieceres, kuras jāapspriež, lai noskaidrotu zinātņu vēstures vietu mūsu zinātniskajā sabiedrībā vai, plašāk ņemot, sabiedrībā vispār. Zinātņu vēstures pētījumu nozīmība ir cieši saistīta ar pašas zinātnes nozīmību sabiedrībā, tās prestižu. Turklāt zinātnieku vidējais vecums arvien pieaug, tātad no vecāko zinātnieku vidus varētu tapt arvien vairāk zinātņu vēsturnieku — amatieru, bet tad rodas jautājums, kas viņos ieklausīsies, cik viņi ir vajadzīgi, vai jaunajai zinātnieku paaudzei viņu spriedumi liksies pamatoti un vispār vērā ņemami.

Izmantojot LZVA sekretāra Dr. ing. I. Grosvalda savāktos individuālo biedru pārskatu materiālus, vispirms sniegšu dažus datus par asociāciju, kas pašreiz apvieno 70 reģistrētus biedrus — dažādās dabaszinātņu, medicīnas, inženierzinātņu jomās strādājošos (1999. — 2002.gadā uzņemti astoņi jauni biedri). Asociācijai piekļaujas arī Latvijas Medicīnas vēstures apvienība ar 44 biedriem. Starplaikā mūžībā aizgājuši Gunārs Rumba, Viktors Grāvītis, Indulis Strazdiņš, Ilgvars Staltmanis, Haralds Gode (Vācijā), Valdis Drinks (2001), Aleksis Anteins (2002.gada oktobrī), no mediķiem — Dr. Olģerts Kiršentāls, LZA goda doktors prof. Jānis Slaidiņš (2000) un Ēvalds Kronītis (2001).

LZVA vadītāju skaitā ir akad. J. Stradiņš (prezidents), viņa vietnieki — Dr. ing. J. Klētnieks, prof. J. Štrauhmanis, Dr. ing. S. Timšāns, akadēmiķis A. Vīksna, sekretārs — Dr. ing. I. Grosvalds. Asociācija darbojas vienotās Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas sastāvā (tās pašreizējais prezidents kopš 2001.gada janvāra ir prof. J. Stradiņš, viceprezidenti — prof. J. A. Krikštopaitis un Igaunijas ZA loceklis K. Sīlivasks, Baltijas medicīnas asociācijas prezidents — Medicīnas vēstures muzeja direktors, LZA goda doktors K. Ē. Arons). Dr. K. Ē. Arons ir Latvijas un Baltijas Medicīnas vēstures asociācijas prezidents kopš 2000. gada. Pārskata posmā par LZVA goda biedriem ievēlēti S. Timšāns, J. Klētnieks, A. Anteins (visi 2001. gadā), pirms tam par tādiem jau bija ievēlēti T. Vilciņš un I. Grosvalds. Bez dabzinātniekiem, mediķiem, inženierzinātniekiem, lauksaimniecības zinātniekiem Latvijas zinātnes un tehnoloģijas vēstures problēmas pētī arī profesionāli vēsturnieki, humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, amatierzinātnieki un novadpētnieki.

Konferences. 2000.—2002.gadā Latvijā sarīkoti vairāk nekā 30 plašāki zinātniski pasākumi, kas vai nu veltīti speciāli zinātņu vēsturei, vai kuros ir darbojušās zinātņu vēstures sekcijas. Te vispirms izceļams 2. pasaules latviešu zinātnieku kongress 2001.gada 14.—15. augustā, kura plenārsēdē nolasīta J. Stradiņa lekcija par zinātni Rīgā 800 gados, J. Ekmaņa un J. Kristapsona lekcija par Latvijas zinātni 1991.—2001.g. Kongresā profesoru M. Baltiņa un A. Vīksnas vadībā bija izveidota zinātnes un tehnikas vēstures sekcija ar daudzpusīgu programmu (20 referenti — I. Grosvalds, I. Meirovics, J. Zaķis, J. Jansons, A. Lūsis, V. Gavars, I. Heniņa, J. Dambītis, U. Alksnis, E. Vimba, M. Baltiņš, A. Vīksna, A. Zalsters, J. Klētnieks, Dz. Cēbere, I. Ondzule u.c.). Rīgas 800 gadiem veltīts “LZA Vēstu” A daļas 2001.gada nr.3/4, kura tematika lielā mērā saistās ar zinātņu vēsturi.

Zinātņu vēstures sekcijas darbojušās Rīgas Tehniskās universitātes (41.—43.) starptautiskajās konferencēs (2000., 2001., 2002.gada oktobrī), tāpat Latvijas Universitātes tradicionālajās janvāra un februāra zinātniskajās konferencēs (2001.gada 23. janvārī, 2002.gada 28.—29. janvārī).

Academia Petrina 225 gadu dibināšanas atcerei 2000.gada 19. oktobrī Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs un Latvijas Zinātņu akadēmija sarīkoja zinātnisku konferenci — LZA izbraukuma sēdi Jelgavā. Arī starptautiskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogiste — pētniecībā sasniegtais un perspektīvas” (2000.gada 1.—2. jūnijā Ventspilī) citu skaitā nolasīts J. Stradiņa zinātniski vēsturiska satura referāts par zinātnes agrīnajiem soļiem Kurzemē (līdz Academia Petrina dibināšanai) un E. Zalstera referāts par hercoga Jēkaba Ventspilī būvētajiem kuģiem. 2000.gada nogalē tika sarīkota starptautiska konference par latviešu grāmatniecības vēsturi (1525—2000) ar J. Stradiņa ievadlekciju “Latvijas intelektuālā vēsture 16. gadsimtā”.

Vērienīgā starptautiskā konferencē Melngalvju namā Rīgā (2002.gada 19.—21. septembrī) “Industriālais mantojums modernajā pilsētvidē” tika prezentēts lielāks skaits referātu, kas saistījās ar zinātnes un tehnikas pieminekļiem Latvijā (I. Grosvalds, J. Klētnieks, J. Štrauhmanis, J. Stradiņš u.c.). Konferenci organizēja A. Biedriņš, kas ar šo problēmu nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadus un 2001.gadā dibinājis Industriālā mantojuma fondu. Konference piekļāvās Eiropas kultūras mantojuma dienām Latvijā (2002.gada 14.—15. septembrī), kuras pirmoreiz bija veltītas tieši industriālajam mantojumam. Attiecīgi vērienīgi pasākumi notika Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā,

gandrīz visos Latvijas rajonos, bet pašu Eiropas dienu svinīgā atklāšana — Baltezera sūkņu stacijā, kas arī uzskatāma par 20.gs. sākuma industriālā mantojuma pieminekli. Industriālā mantojuma, zinātnes un tehnikas pieminekļu izpēti un ieviešanu apritē lielā mērā atbalsta Zviedrijas (Norčēpingas un Stokholmas tehnikas vēsturnieki), konferencē piedalījās profesore Marija Nisere (Stokholma), Stokholmas domes priekšsēdētājs Aksels Venerbloms, Norčēpingas pilsētas muzeja direktore Eva Bergdāle, Somijas, Polijas, Norvēģijas un Lietuvas pārstāvji.

Pieminami arī Latvijas zinātnes klasiķiem veltīti lasījumi, no kuriem daži izvērtās par nelielām zinātņu vēstures konferencēm (akad. L. Liepiņas 110 gadu dzimšanas dienas lasījumi 2001.gada 3. aprīlī; akad. Alfr. Ieviņa piemiņas lasījumi, veltīti “Latvijas Ķīmijas Žurnāla” 40 gadiem, 2001.gada 12. decembrī). Atzīmējami akad. G. Vanaga piemiņas lasījumi (2001.gada 16. maijā), arhitektūras profesora O. Tīlmaņa radošā mantojuma izvērtējuma sesija (2000.gada 15. septembrī) sakarā ar profesora simtgadi, fiziķa prof. Reinharda Siksnas 100 gadu jubilejas lasījumi (2001.gada 27. oktobrī), Paula Stradiņa 38. un 39. piemiņas lasījumi (2000.gada 2. martā J. Salaka referāts par mecenātismu Latvijas medicīnā, 2002.gada 24. janvārī — prof. J. Volkolākova referāts par sirds ķirurģijas attīstību Latvijā kopš 1969. gada; šī joma guvusi īpašu nozīmību sakarā ar Rīgā veikto pirmo sirds transplantāciju 2002. gada 10. aprīlī, prof. Romans Lācis, kas par šo veikumu saņēmis LZA goda doktora grādu un Ministru kabineta balvu — problēma atspoguļota arī medicīnas vēstures aspektā vairākos referātos). Augstākās medicīnas izglītības celmlauža ģenerāļa Pētera Sniķera 125 gadu jubilejai veltīta starptautiska konference notika LU 2000.gada 8. decembrī (referenti — prof. J. Stradiņš, Dr. K.Ē. Arons) līdz ar militārmedicīnai veltītu sesiju (sakarā ar Latvijas pārstāvju piedalīšanos militārajās akcijās Bosnijā un Kosovā). Tradicionāli kļūst Paula Valdena starptautiskie simpoziji organiskajā ķīmijā — Latvijas Ķīmijas biedrības organizētais 2. Valdena simpozijs notika a/s “Grindeks” zālē (2001.gada 1.—2. oktobrī) un bija veltīts Rīgas 800 gadu jubilejai, tajā noklausījās J. Stradiņa vēsturiska rakstura lekciju par V. Ostvalda un P. Valdena darbību Rīgā 19./20.gs. mijā, P. Valdena medaļu ieguvēju akad. E. Gudrinieces un O. Neilanda, kā arī prominentu ASV, Vācijas, Dānijas, Spānijas pētnieku un jauno Baltijas valstu studentu — zinātnieku aktuālām organiskās ķīmijas problēmām veltītus referātus.

Zinātņu vēstures jautājumi vairāk vai mazāk skarti arī daudzās citās konferencēs un konferencēs ārpus Latvijas, kur piedalījušies Latvijas zinātņu vēsturnieki, piemēram, starptautiskajā konferencē “Muzeji 21. gadsimtā: misija un ekonomiskie modeļi” (Tukums, 2001.gada janvārī), 4. starptautiskajā dzintara pētnieku konferencē (Talsi, 2001.gada jūnijā), II Sēlijas kongresā (Ilūkste — Nereta, 2001.gada 17.—20. oktobrī), tāpat 8. Baltijas intelektuālās sadarbības konferencē Tallinā 2001.gada jūnijā, kas lielā mērā bija veltīta Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai zinātnē un zinātnes attīstībai mazajās valstīs (no Latvijas — akad. J. Ekmaņa un J. Stradiņa, P. Bankovska, A. Tabuna referāti; iznācis rakstu krājums angļu valodā, 144 lpp.).

Regulāri notiek J. Endzelīna piemiņai veltītas konferences februārī un K. Barona konferences oktobrī. Pēdējā K. Barona dienu konference “Dainu skapis vēsturiskos tekstos un kultūras kontekstos” (2002.gada 30. oktobrī) bija veltīta šī ievērojamā kultūras pieminekļa vēsturei; 2001.gadā Dainu skapis oficiāli iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas reģistrā, sakarā ar ko UNESCO ģenerāldirektors K. Macūra un LZA prezidents J. Stradiņš atklāja šim notikumam veltītu piemiņas plāksni LZA augstceltnē, kur Dainu skapis atrodas kopš 1963. gada.

Izdevumi. Grūti pat uzskaitīt visus izdevumus, kas veltīti zinātņu vēsturei. Atzīmējams R. Baltakmeņa monumentālais darbs “Latvietis un viņa zirgs” (Rīga, Valters un Rapa, 2000), mūžībā aizgājušā J. Zemzara klasiskā pētījuma “Rīgas paraugmēru vēsture” atkārtots izdevums (Rīga, LKF, 2002, 128 lpp.), L. Dumpes grāmata “Alus tradīcijas Latvijā” (Rīga, LVIA, 2001, 206 lpp.), J. Raipuļa ilgos gados veidotā grāmata “Jānis Lūsis ģenētikas atklājumu un pretrunu virpulī” (Rīga, 2001, 265 lpp.), LZA goda locekļa J. Ločmeļa vērtīgās grāmatas “Telekomunikāciju vēsture” (I un II, 2000, 2002, attiecīgi 406 un 472 lpp.), “Telekomunikāciju speciālisti II” (Rīga, 2001), “VEF — mans liktenis, mans mūžs” (Rīga, 2000, 94 lpp.), I. Grosvalda, U. Alkšņa, A. Rupļa un I. Meirovica brošūra “Ķīmiķi Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskā institūtā” (Rīga, 2001, 92 lpp.), akad. A. Vīksnas sacerētās vai viņa zinātniskā redakcijā tapušās grāmatas “Stradiņa slimnīca, Rakstu vainags 90. gados” (Rīga, 2000, 366 lpp.), “Rīgas 1. slimnīca” (2001, 192 lpp.), kā arī grāmata par ārstu J. Prombergu, L. Taures vērtīgais kopojums “Akadēmiķis Edgars Imants Siliņš mūsu atmiņās” (Rīga, Akad. bibl., 2002, 366 lpp.), ļoti interesantā un vērtīgā Salaspils Atomreaktora galvenā inženiera V. Gavara grāmata “Blakus dalītam kodolam” (Rīga, Zinātne, 2000, 311 lpp.) — par kodolreaktora tapšanu un bojāeju Latvijā 20.gs. beigās. 2000.gadā iznākusi arī grāmata “Kristaps Keggi — intervijas” (2000), pedagoģijas zinātņu vēsturei veltītas grāmatas: A. Staris, V. Ūsiņš, L. Žuka “Skolas un izglītība Latvijā, 1900—1920” (Rīga, RaKa, 2000, 155 lpp.), A. Staris “Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1941. gadam” (Rīga, Lielvārds, 2000, 208 lpp.), A. Staris un V. Ūsiņš “Izglītība un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā” (Rīga, Zinātne, 2000, 308 lpp.). Atzīmējama A. Biedriņa un E. Liepiņa vērtīgā grāmata “Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis” (Rīga, 2002, 107 lpp.).

Zinātņu vēsture guvusi atspoguļojumu arī lielajos apkopojošajos darbos par Latvijas vispārējo vēsturi. J. Stradiņš devis plašu apskatu par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes vēsturi akad. J. Bērziņa redakcijā iznākušajā grāmatā “Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres” (Rīga, LVIA, 2000, 576 lpp.), akad. V. Bērziņa redakcijā iznākušajā grāmatā “20. gadsimta Latvijas vēsture” (I sēj. Rīga, LVIA, 2000, 869 lpp.; II sēj. — sagatavošanā). Plašu apskatu par zinātnes un augstskolu aizsākumiem Rīgā līdz 19.gs. pirmajai pusei (110 lpp.) sniedzis J. Stradiņš krājumā “Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. 3. sēj.” (Rīga, LVIA, 2001, kopā ar Dz. Cēberi), bet par zinātnes aizsākumiem Kurzemes hercogistē (līdz 1775) — krājumā “Acta Historica Vindaviensia” I sēj. (Rīga, 2001, 123.—138. lpp.). Sagatavota arī 120 lpp. apcere par zinātnes un augstākās izglītības attīstību Latvijas neatkarības laika posmā (1918 — 1940). Viss tas varētu kļūt par bāzi J. Stradiņa plašākai grāmatai “Augstskolas un zinātne Latvijā laiku gaitā”, kas pamazām top ar austrumieša J. Sadovska fonda atbalstu. Grāmata varētu aptvert šo nozaru attīstības vadlīnijas laika posmā no Livonijas valsts sākuma līdz 1990. gadam. Par 1991.—2001.gadā īstenoto darbu ciklu “Pētījumi un vērtējumi Latvijas (Rīgas) zinātņu un kultūras vēsturē” (aptver 12 grāmatas un 100 zinātniskos rakstus Latvijas un ārvalstu izdevumos) J. Stradiņš 2001.gadā apbalvots ar Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu.

Sakarā ar Rīgas Tehniskās universitātes 140. gadadienu klajā nākusi “Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā, 1. daļa. Rīgas Politehnikums, Rīgas Politehniskais institūts, 1862—1919” (Rīga, RTU, 2002, 295 lpp., autori un sastādītāji: I. Knēts, J. Stradiņš, J. Briedis, I. Grosvalds, H. Guļevskis, J. Klētnieks, U. Alksnis, J. Krastiņš, I. Strazdiņš, S. Pijola, A. Zigmunde); tas ir daudzu gadu darba rezultāts, kura sākumi iesniedzas vēl pirms 1987. gada, kad atzīmēja Rīgas Politehniskā institūta 125. gadadienu. Pašreiz sācies darbs pie otrā sējuma veidošanas, kas aptvertu laika posmu no 1919. līdz 1958. gadam, kad tehniskās fakultātes darbojās LU, līdz RPI darbības atjaunošanai.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka pēc 1992. gada, kad iznāca “Acta Historia Scientiarum Baltica” pēdējais (9.) laidiens, Latvijā atkal top zinātnes vēsturei veltīti īpaši izlaidumi, tiesa, gan citā veidolā — kā LU un RTU zinātnisko rakstu sēriju speciāli izlaidumi, proti, LU Raksti ? 639 (Zinātņu vēsture un muzejniecība), 2001, 306 lpp., un RTU Zinātniski raksti, Humanitārās un sociālās zinātnes, 8. sēr., Zinātņu un augstskolu vēsture (Rīga, 2002, 122 lpp.). Pirms tam iznāca krājums “RTU vēstures lappuses”(Rīga, 2001, 195 lpp.). Turpina iznākt starptautisku ievērību guvušais “Acta Medico — Historica Rigensia “, V, 2000 un VI, 2002 — iespiešanā, iznāks līdz gada beigām. Rakstus par zinātņu vēsturi tradicionāli turpina publicēt “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” (A un B sērija), “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, “Latvijas vēsture. Jaunie un jaunākie laiki”, “Latvijas Ķīmijas Žurnāls”, “Latvijas Vēstnesis” (pateicoties redaktora O. Gerta labvēlīgai attieksmei pret zinātni, par ko viņš 2001.gadā saņēmis Grindeļa medaļu), “Tehnikas Apskats”(2000 — 2001, nr. 136—139/140), vairāk populārā aspektā — “Zvaigžņotā Debess”, “Universitas”, “Akadēmiskā Dzīve”, “Terra”, arī “Zinātnes Vēstnesis”, “Jaunais Inženieris”, “Universitātes Avīze”, “Dabas un vēstures kalendārs”, V. Ancīša “Senču kalendārs” u.c.

Populārzinātniski raksti par zinātņu vēsturi parādās regulāri krājumos “Tava labākā grāmata par Latviju”(3.—7. grāmata, Rīga, Aplis, 2000—2001). Latvijas Zinātņu akadēmija (sastādītāja H. Grīnberga) izdevusi krājumus “Millenium. Skats uz Latviju” (I un II, Rīga, 1999 — 2000, 342 lpp., 357 lpp.) un “Skats uz Rīgu — 800” (Rīga, 2001), kas aprakstu un interviju veidā ļauj lielā mērā izsekot zinātnes situācijai un zinātnieku sasniegumiem Latvijā un Rīgā gadu tūkstošu mijā un Rīgas 800 gadu jubilejā. Ar plašu kultūrvēsturisku nozīmi izceļas arī O. Zandera grāmata “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā, 13.—17.gs.” (Rīga, Zinātne, 2000, 395 lpp.), kas atzīta par 2000. gada skaistāko grāmatu, O. Zanderam piešķirts LZA goda doktora grāds. Ir iznācis Johana Kristofa Broces “Zīmējumu un aprakstu” 3. sējums (“Latvijas mazās pilsētas un lauki”, Rīga, Zinātne, 2002, 494 lpp.), sagatavots ceturtais un tiek strādāts arī pie nākamajiem sējumiem, ieceres veidā ir arī Lielvidzemes Igaunijas daļai veltītais Broces sējums. Cerams, ka līdz 2002.gada beigām iznāks arī “Latvijas enciklopēdijas” 1. sējums H. Jubela redakcijā, kur ievietoti materiāli arī par Latvijas zinātni un zinātniekiem laika gaitā. Šī joma skarta arī Dr. Pētera Apiņa patiešām unikālajā albumā “Latvija — zeme, tauta, valsts” (Rīga, Nacionālais medicīnas apgāds, 2000, 383 lpp.; P. Apinis arī saņēmis Grindeļa medaļu 2001. gadā). Arī Visvaldis Lācis savā “Latviešu tautas un zemes vēsturē”, II d. (Rīga, 2002) pietiekamu vērību veltījis zinātnei Latvijā 20. gs., ko nevar sacīt par citiem vispārējai Latvijas vēsturei veltītajiem izdevumiem.

Turpināts izdot arī dokumentālā ziņā vērtīgās ievērojamāko zinātnieku biobibliogrāfijas, kopš 2000.gada tādas klajā nākušas fiziķim akad. P. Prokofjevam, ķīmiķiem T. Milleram un E. Lukevicam, mediķim I. Lazovskim, tautsaimniekam N. Balabkinam, valodniecei V. Skujiņai, daudziem vēstures pētniecības klasiķiem (E. Dunsdorfs, R. Deņisova) u.c. Akadēmiķa A. Caunes bibliogrāfija iekļauta viņam veltītā rakstu krājumā “Civitas et castrum ad mare Balticum” (Rīga, LVIA, 2002). No zinātņu vēstures viedokļa īpaši jāatzīmē akadēmiķa Arņa Vīksnas Biobibliogrāfiskais rādītājs (Rīga, 2002), kas aptver 2896 references.

Zinātniecības jomā atzīmējama I. Dagites, J. Kristapsona un H. Martinsones kopdarbība — grāmata “Baltic R&D Systems in Transition” (2000), kas iznāca Sēdertornas (Zviedrijā) profesora St. Berglunda redakcijā (Sēdertornas augstskolas rakstos) un kuras prezentācija notika Stokholmā 2000.gada decembrī. Tajās iezīmēts kopīgais un atšķirīgais zinātnes transformācijā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 1990.—2000. g. Autori gatavo fundamentālu grāmatu par šo tēmu. J. Kristapsons nodarbojies arī ar datu bāzes vākšanu par Latvijas zinātniekiem un izgudrotājiem, kopējā Baltijas projektā izveidojis interneta lapu angļu valodā par zinātni Latvijā, pētījis inovāciju politiku Latvijā (kopā ar M. Behmani, A. Ādamsoni, Ē. Tjuņinu). Latvijas institūtam interneta mājaslapu par augstākās izglītības un zinātnes mūsdienu situāciju un vēsturi Latvijā devuši R. Ceruzis un J. Stradiņš (2002).

Rīgas un RTU jubilejas. No plaša mēroga pasākumiem, kuros aktīvi līdzdarbojušies arī Latvijas zinātņu vēsturnieki, izceļami Rīgas 800 gadu jubilejai veltītie pasākumi 2001. gadā un Rīgas Tehniskajai universitātei veltītie pasākumi 2002.gadā. Rīgas jubilejas ietvaros organizēts jau minētais 2. pasaules latviešu zinātnieku kongress ( 14.—15. augustā, 2001; kongresa interneta lapu veidojis J. Kristapsons), 21. starptautiskā Hanzas dienu konference 2001.gada jūnijā (kurā citu starpā nolasīts referāts par Rīgas multinacionālo zinātnieku sabiedrību), starptautiskā konference “Rīgas un Baltijas telpa vēsturē” (2001.gada 11.—13. septembrī), Zinātņu akadēmijas pilnsapulce (2001.gada 26. aprīlī, ar LZA Lielās medaļas laureāta A. Caunes, arheoloģijas profesores I. Oses referātiem par Rīgas vēsturi un LZA prezidenta ievadreferātu). Par godu jubilejai izdotas daudzu arhitektūras un mākslas vēsturnieku grāmatas, šis vēsturiskais notikums atbalsojies arī 20. Baltijas zinātņu vēstures konferencē Tartu, 2. Valdena simpozijā, RTU 42. starptautiskajā konferencē u.c. pasākumos, Medicīnas vēstures muzejā ar izstādi “Medicīna Rīgā 800 gados”. Jubilejai par godu ar publiskās akciju sabiedrības “Grindeks” un tās padomes priekšsēdētāja V. Jākobsona gādību izveidots un 2001.gada 14. augustā pie Vērmanes dārza atklāts piemineklis fizikālās ķīmijas pamatlicējam Vilhelmam Ostvaldam, vienīgajam Nobela prēmijas laureātam no Rīgas (autors — tēlnieks A. Vārpa). Pieminekļa atklāšanā piedalījās Valsts prezidente V. Vīķe—Freiberga, VFR vēstnieks E. Herolds, V. Ostvalda mazmeita G. Brauere (kura pati saņēma Grindeļa medaļu); notikums atspoguļots arī Vācijā. Kā Zinātņu akadēmijas velte Rīgas jubilejai tiek uzlūkots arī plašajā krājumā “Senā Rīga, III” publicētais pētījums par augstākās izglītības un zinātnes aizsākumiem Rīgā — šis posms pētījumos par vietējās zinātnes vēsturi iepriekš nav ticis sistemātiski apcerēts un pētījumu gaitā atklāti vēstures literatūrā agrāk neminēti fakti, piemēram, par jezuītu mēģinājumu dibināt Rīgā katolisku universitāti 1583. gadā u.c. Īstenots arī projekts “800 slaveni rīdzinieki”, kurā jubilejas kulminācijas dienās organizēta konference “Rīgas vīzijas” (organizators — LZA kor. loc. O. Spārītis).

Turpmāk — vēl