“Šī ir vēsturiska diena gan Latvijai, gan visai Eiropai”

Artis Nīgals, “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, NATO valstu vadītāju sanāksmē Prāgā

Tūlīt pēc lēmuma par Latvijas uzaicināšanu pievienoties NATO paziņošanas 21. novembrī Prāgā notika preses koference

21. novembra vakarā pa elektro-nisko pastu no Prāgas

“Šī mums ir vēsturiska un priecīga diena. Latvijai nekas vairs nebūs tā kā agrāk. Šī jauna vēstures lappuse ne tikai Latvijai, bet arī mūsu kaimiņiem Igaunijai un Lietuvai, kā arī pārējām NATO kandidātvalstīm,” vakar, 21. novembrī, preses konferencē Prāgā pēc uzaicinājuma saņemšanas mūsu valstij iestāties NATO teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente pauda pārliecību, ka pēc šī notikuma Latvijai nekad vairs nebūs jāpiedzīvo tādi draudi, kādus esam pārdzīvojuši agrāk. Vaira Vīķe-Freiberga pateicās NATO dalībvalstīm par pieņemto lēmumu uzaicināt septiņas jaunas valstis, īpaši uzsverot Čehijas prezidenta Vāclava Havela ieguldījumu, izceļot šīs NATO paplašināšanās morālo dimensiju. Tāpat valsts prezidente īpaši pateicās ASV prezidentam Džordžam Bušam par to, ka ASV pašaizliedzīgi aizstāvējušas šīs paplašināšanās politisko nepieciešamību.

Arī ārlietu ministre Sandra Kalniete atzina, ka šī ir liela diena Latvijas tautai un visiem tiem, kas strādāja, lai piepildītos šis lēmums. Ministre pateicās visiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem un diplomātiem.

S. Kalniete atzina, ka Latvijas uzaicināšana dalībai NATO ir veiksmīgs darba nobeigums, bet tajā pašā laikā Latvijai jau šodien jāsāk domāt par nākamajiem veicamajiem darbiem un soļiem. Mums būs arī jāmācās strādāt jaunajos apstākļos kā NATO dalībvalstij. Būs nepieciešami jauni cilvēki, jauna komanda Ārlietu ministrijas sastāvā.

Runājot par turpmāko ceļu no uzaicinājuma saņemšanas līdz valsts uzņemšanai NATO, ministre pauda pārliecību, ka viņa nešaubās — Latvijai izdosies veiksmīgi vest sarunas ar NATO, un, kā tas plānots, 2003. gada aprīlī Latvijai kopā ar citām kandidātvalstīm izdosies parakstīt pievienošanās līgumu.

Pievienošanās līgums uzliks Latvijai arī jaunus pienākumus, un tas ir jāapzinās ikvienam Latvijā, teica S. Kalniete.

Savukārt Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka Latvijas uzaicināšana iestāties NATO nav tikai iespēja, bet tā ir arī lielāka atbildība un jauni pienākumi. Mums rodas iespēja atbrīvoties no drošības deficīta, mums palielinās atbildība mūsu Baltijas un Ziemeļeiropas kaimiņu priekšā, un mums rodas pienākumi veicināt mūsu militāro spēju izaugsmi, lai mēs varētu uzņemties visus NATO dalībvalsts pienākumus un rūpēties par eiroatlantiskās telpas drošību.

Ģ.V. Kristovskis atzina, ka šī diena ir īpaša tāpēc, ka pirms gadiem trim vai četriem maz bija tādu cilvēku, kuri ticēja, ka šeit, Prāgā, mēs būsim to valstu starpā, kuras tiks aicinātas iestāties NATO. Ministrs pauda gandarījumu, ka Baltijas valstīm kopā izdevās pārliecināt NATO dalībvalstis par nepieciešamību aliansē uzņemt visas trīs Baltijas valstis kopā. Ministrs arī izteica pateicību visiem Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem par viņu ieguldījumu, kā arī Latvijas tautai par atbalstu Latvijas ceļā uz NATO.

Pēc tam sekoja atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai Latvija tiks galā ar NATO dalībvalsts atbildību un pienākumiem?

Vaira Vīķe-Freiberga: — Protams, man nav ne mazāko šaubu par to. Mēs esam tik daudz paveikuši tādos apstākļos, kur daudzi no malas skatītos, ka ir bezcerīgi pat kaut ko mēģināt. Padomājiet, kādā stāvoklī bija Latvijas aizsardzības sistēma, kad mēs atguvām savu neatkarību. Tur bija drupas, kuras vispirms bija jānotīra, pirms varētu sākt kaut ko būvēt. Mums ir bijis ļoti īss laiks, bet mēs esam paveikuši ārkārtīgi daudz. Protams, darāmā vēl ir ļoti daudz, bet ir jāsaprot, ka viss, ko mēs darām, ir vērsts uz to, lai mūsu valsts būtu droša, lai tā turpinātu attīstīties un katram latvietim tur būtu labāka dzīve.

— Kā pēc šā uzaicinājuma veidosies Latvijas attiecības ar Krieviju?

V.Vīķe-Freiberga: — Ja skatāmies uz iepriekšējiem paraugiem — trīs bijušo Varšavas pakta valstu pievienošanos —, tad redzams, ka Krievija sākotnēji uz to reaģēja ļoti asi un noraidoši, bet vēlāk attiecības ar šīm valstīm lielā mērā uzlabojās. Tādēļ mums ir visas cerības, ka laika gaitā arī mums manāmi uzlabosies attiecības ar Krieviju.

Lēmums, kas tika pieņemts šodien šeit, Prāgā, ir ļoti pozitīvs signāls Krievijai, ka mēs esam gatavi kļūt par alianses dalībniekiem un mūsu attiecības veidosies arī kā daļa no NATO un Krievijas attiecībām, kas pēdējā laikā ir kļuvušas ļoti pozitīvas.

— Kāda armija būs Latvijai vajadzīga, kļūstot par NATO dalībvalsti?

V.Vīķe-Freiberga: — Vispiemērotākā būs tāda armija, ko Latvija tajā brīdī var atļauties. Šobrīd tā ir armija, kurā nopietna vieta ir obligātajam militārajam dienestam un kurā lēnām un pakāpeniski mēs veidojam profesionālos kadrus. Nākotnē ir paredzēts šo līdzsvaru pamazām mainīt, samazinot obligāto dienestu un palielinot profesionālos spēkus.

Bet gribētos uzsvērt, ka NATO neuzliek savām dalībvalstīm ļoti precīzus un specifiskus skaitliskus noteikumus — tieši kādas formācijas jāveido un cik cilvēkiem tajās jābūt. Galvenais, ko NATO prasa, ir spēja piedalīties, nākt ar savu pienesumu un būt savietojamiem ar citiem.

Ģirts Valdis Kristovskis: — Šis pēdējā laikā ir ļoti aktuāls jautājums. Es ceru, ka tuvākie gadi būs laiks, kad valstī notiks aktīvas debates, un visi, kuriem ir ko teikt šajā jomā, varēs paust savu viedokli, un tad, saliekot prātus kopā, būtu jāizlemj, kāds būs mūsu valstij visizdevīgākais modelis. Šeit nav nekādu pretrunu. Profesionāla, rīcības spējīga un NATO prasībām atbilstoša armija var būt gan ar obligāto militāro dienestu, gan bez tā.

— Ko jūs atbildētu tiem, kuri uzskata, ka galvenais ieguvējs no Latvijas uzņemšanas NATO būs Latvija, bet NATO mūsu valsts pievienošanās nav tik svarīga?

V.Vīķe-Freiberga: — Es esmu runājusi ar vairākiem ģenerāļiem no dažādām NATO dalībvalstīm, kuri ir pauduši viedokli, ka Baltijas reģions NATO kopējai drošībai ir ļoti svarīgs un mūsu ieguldījums alianses drošībā būs nopietns. Mēs jau šobrīd esam pierādījuši, ka spējam sniegt nozīmīgu pienesumu, ka mūsu karavīri ir tikpat labi kā citi un dažos gadījumos pat labāki. Mūs augstu novērtē, un tas ir tas, ko NATO sagaida. No katras valsts gaida savu devumu. Piemēram, Islandei vispār nav nekādu karavīru. Viņiem ir ļoti svarīgs ģeogrāfiskais novietojums un bāzes, ko viņi sniedz NATO. Ģeogrāfiskais novietojums ir faktors, kas ir nozīmīgs arī Baltijas valstu gadījumā. Mums, piemēram, ir radaru sistēma, kas kontrolē gaisa telpu virs mūsu valstīm un ap robežām. Tas ir ļoti nopietns ieguldījums NATO ģeogrāfiskās telpas paplašināšanai.

— Ko Latvija sagaida no dalības NATO un ko tā var ieguldīt?

V.Vīķe-Freiberga: — Mēs sagaidām no NATO tās pašas drošības garantijas, kādas tā sniedz savām pašreizējām dalībvalstīm. Tās ir diezgan skaidras un strādā ļoti labi, un mēs neko vairs nevēlamies kā būt viena daļa no šīs kopējās sistēmas. Tāpat esam gatavi sniegt ieguldījumu, proporcionālu savam lielumam, savam ģeogrāfiskajam novietojumam un resursiem, tieši tāpat, kā to dara pašreizējās dalībvalstis. ASV ieguldījums ir atšķirīgs no Islandes ieguldījuma, bet abi vienlīdz vērtīgi, un abi ieguldījumi ir nozīmīgi kopējās drošības garantēšanā. Latvijai būs sava loma, un tā būs pilnvērtīgs alianses dalībnieks.

— Kāds būs specifiskais Latvijas pienesums NATO?

V.Vīķe-Freiberga: — Jau ģenerālis Džozefs Rolstons, viesojoties šopavasar Latvijā, uzsvēra trīs jomas, kurās Latvija ir izcēlusies un ir gatava jau šobrīd dot savu īpašu pienesumu. Tas ir militārais medicīniskais personāls, atmīnētāju un sapieru vienības, militārās policijas un apsardzes vienības.

Ģ.V. Krisovskis: — Vēl varētu minēt mūsu ūdenslīdējus, kā arī citas profesionālās vienības, ar kurām varam palīdzēt NATO. Mēs strādājam pie šo vienību apjoma un spējas iesaistīties misijās.

— Kāda ir Latvijas attieksme pret tālāku NATO paplašināšanos, piesaistot arī Balkānu un Kaukāza reģiona valstis, kuras jau šobrīd sadarbojas ar NATO spēkiem?

V.Vīķe-Freiberga: — Pirmām kārtām ir nepieciešams definēt, ko saprotam ar terminu “eiroatlantiskā telpa” un kādas redzam šā reģiona robežas. Kādēļ gan nepaplašināt šo reģionu arī vēl tālāk uz austrumiem? Katrā ziņā stratēģisku mērķu vārdā praktiski visi Eiropā grib redzēt Balkānus kā drošu un stabilu reģionu. Bet attiecībā uz Kaukāza valstīm jautājums ir vispirms par to militāro un it īpaši politisko gatavību un vēlmi sadarboties. Es katrā ziņā neredzu nekādus principiālus iemeslus, kādēļ šīs valstis būtu jāizslēdz, bet tas galvenokārt atkarīgs kā no šo valstu progresa, tā arī no NATO dalībvalstu vēlmes paplašināties.

— Ko Latvijai nozīmē šodien saņemtais uzaicinājums sākt iestāšanās sarunas NATO?

V.Vīķe-Freiberga: — Pirmkārt tā ir liela prieka diena un vienlaikus arī liela atvieglojuma diena, jo mēs esam ļoti smagi strādājuši, lai šo mērķi sasniegtu. Šī ir vēsturiska diena, kura noteikti tiks ierakstīta gan Latvijas, gan visas Eiropas vēstures grāmatās.