Par NATO parlamentāro asambleju

Nupat kā Latvijas delegācijas pārstāvji NATO Parlamentārās asamblejas 48. sesijā, kas notika no 15. līdz 19. novembrim Stambulā, piedalījās Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins un Guntars Krasts. Atgriezies no Turcijas, vakar, 21. novembrī, preses konferencē mūsu delegācijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins informēja par šīs sesijas gaitu un rezultātiem.

NATO Parlamentārās asamblejas galvenais dokuments ir bijusi Deklarācija par NATO transformēšanu jeb pārveidi, kas pieņemta plenārsēdē 19. novembrī. Deklarācijā atzīts, ka līdz pat 1989. gadam – aukstā kara beigām – NATO ļoti veiksmīgi pildījusi savus uzdevumus, koordinējot un plānojot militāro un politisko sadarbību starp organizācijas dalībvalstīm eiroatlantiskajā telpā. Tādējādi tika novērsti dažādi iespējamie militārie konflikti. Pašlaik alianses militārie spēki galvenokārt tiek izmantoti miera uzturēšanas operācijās. Bet 1999. gadā tika izstrādāta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, kur jau bija paredzēta cīņa pret terorisma draudiem, kas tieši pēdējā laikā ir pastiprinājušies dažādos pasaules reģionos. Līdz ar to Deklarācijā sacīts, ka tuvākajā laikā esošā stratēģiskā koncepcija tiks pārstrādāta, liekot uzsvaru uz trīs galvenajiem uzdevumiem: NATO paplašināšanu, cīņu pret terorismu un pretdarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatībai.

Dokumenta sadaļā, kas attiecas uz NATO paplašināšanu, īpaši atzīmēts, ka septiņas NATO kandidātvalstis, tostarp Latvija, ir apliecinājušas progresu, veiksmīgi īstenojot nepieciešamās reformas savā valstī, turklāt ne tikai militārajā jomā. Tās ir pierādījušas arī savas spējas, piedaloties militārās operācijās Balkānos. Tādēļ Parlamentārā asambleja ieteica NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā uzaicināt šīs septiņas kandidātvalstis uz sarunām par iestāšanos NATO. Turklāt tika paziņots, ka jau nākamajā pavasarī tūdaļ pēc pievienošanās protokola parakstīšanas kandidātvalstu pārstāvji tiks iesaistīti visu NATO pastāvīgo komiteju darbā. Nolemts, ka, vēlākais, 2007. gadā jāizskata nākamais NATO kandidātvalstu sarakts.

Paredzētas arī diezgan būtiskas pārmaiņas NATO struktūrā, samazinot komiteju skaitu un novēršot atsevišķu struktūrvienību darbības dublēšanos, līdz ar to atbrīvojušos cilvēku un līdzekļu resursus novirzot minēto trīs pamatmērķu sasniegšanai. Iecerēts sašaurināt vairākus samērā dārgu konvencionālo ieroču veidus.

NATO Parlamentārās sesijas laikā tika pieņemtas arī sešas rezolūcijas: par situāciju Irākā; par Kaļiņingradas apgabalu; par NATO strukturālajām reformām; par transatlantiskās drošības partnerattiecību stiprināšanu; par iespējamo terorismu ar ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioaktīvajiem ieročiem un kodolieročiem; par starptautiskā terorisma finansējuma avotiem.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors