Par ceļu no uzaicinājuma līdz faktiskai dalībai NATO

Vakar, 21. novembrī, Prāgā saņemtais uzaicinājums kļūt par NATO dalībvalsti uzskatāms ne vien par šī gada, bet par pēdējās desmitgades vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas ārpolitikā. Īsi pēc vēsturiskā lēmuma pasludināšanas sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina — kaut arī uzaicinājums pievienoties tika prognozēts un gaidīts, saviļņojums, izdzirdot šo lēmumu, bija liels un acīs sariesās asaras.

Valsts prezidente, uzstājoties kandidātvalstu vadītāju kopīgajā sesijā Prāgas sammita laikā, teica, ka Latvijai šis uzaicinājums ir kā starptautiskā taisnīguma pasludināšana, kas apliecina un nostiprina Baltijas valstu neatkarību un suverenitāti.

Atskatoties netālā pagātnē, varam redzēt — vēl tikai pirms gadiem trim četriem retais politiķis Latvijā un citās Eiropas valstīs ticēja, ka Latvija tik drīz varētu tikt uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Šo dažu gadu laikā Latvijas parlaments, valdība, bruņoto spēku vadība ir paveikuši ļoti apjomīgu darbu, lai mūsu valsts gan politiski, gan praktiski tik strauji pietuvotos dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Latvijas politiskā elite un, kā liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, arī pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ļoti labi izprot, cik svarīgi Latvijai ir kļūt par daļu no NATO. Kā politiķi, tā iedzīvotāji izprot šā lēmuma drošības, politisko, kā arī ekonomisko nozīmi.

Veicot paviršu pašreizējo NATO kandidātvalstu salīdzinājumu, redzams, ka Latvijas bruņotie spēki ir skaitliski mazākie starp kandidātvalstīm. Aptuveni tikpat karavīru ir arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā. Arī aizsardzības budžets Latvijā ir viens no mazākajiem, un šobrīd tas vēl aizvien ir krietni zem NATO dalībvalstu definētā nepieciešamā minimuma — 2 % no iekšzemes kopprodukta. Tomēr, kā liecina dažāda līmeņa NATO amatpersonu, drošības ekspertu un novērotāju teiktais, materiāli un tehniski it kā viena no vājākajām kandidātvalstīm — Latvija — ir uzskatāma par vienu no sagatavotākajām dalībai NATO. Šādu spriedumu pamatā kā argumenti tiek minēta Latvijas bruņoto spēku labā organizētība un dažādu reformu ceļā panāktais ļoti straujais progress aizsardzības sistēmas attīstībā pēdējo gadu laikā, kāds nav vērojams citās NATO kandidātvalstīs.

Tomēr NATO dalībvalstu vakar dotais vērtējums nenozīmē, ka Latvija jau šobrīd būtu uzskatāma par pilnīgi līdzvērtīgu partneri, kas ir tehniski un organizatoriski gatavs iekļauties kopējā transatlantiskajā drošības sistēmā. Latvijai vēl vairākus gadus un, iespējams, pat desmitgades ir aktīvi jāturpina uzsāktās reformas, jāpalielina aizsardzībai atvēlamie budžeta resursi, jāuzlabo bruņoto spēku tehniskais nodrošinājums un jāuzlabo savas valsts drošības sistēma, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un pasaules kopējās drošības sistēmas stiprināšanā.

Latvija kā maza valsts nespēs dot lielas militāras vienības vai iesaistīties ar apjomīgu militāro tehniku, tomēr Latvijai ir savs īpašais pienesums, ar ko iesaistīties NATO kopējās drošības veidošanā. Šeit īpaši jāuzsver speciālie profesionāļi: militārie mediķi, sapieri un ūdenslīdēji.

Vakar saņemtais uzaicinājums kļūt par NATO dalībvalsti nenozīmē, ka jau rīt vai pēc nedēļas Latvija būs pilntiesīga NATO dalībvalsts. Atskatoties nesenā pagātnē, redzams, ka pagāja gandrīz divi gadi no brīža, kad 1997. gada jūlijā NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās laikā Madridē Čehija, Polija un Ungārija tika aicinātas kļūt par NATO dalībvalstīm, līdz Vašingtonas sanāksmei 1999. gada aprīlī, kad šīs trīs Viduseiropas valstis tika oficiāli uzņemtas NATO.

Ir pamats domāt, ka šī paplašināšanās kārta varētu noritēt nedaudz straujāk. Saskaņā ar Latvijas un citu valstu atbildīgo amatpersonu izteiktajām prognozēm iestāšanās sarunas noritēs ļoti strauji — aptuveni trīs līdz četrus mēnešus, un nākamā gada martā vai aprīlī varētu tikt parakstīts pievienošanās līgums, kam sekos līguma ratifikācija visās NATO dalībvalstīs. Pieņemot, ka līgumu ratifikācijas gaitā neradīsies nekādas problēmas vai neparedzētas aizķeršanās, reālā pievienošanās varētu notikt 2004. gada pavasarī (aprīlī vai maijā). Zīmīgi, ka tikai pirms pāris dienām tieši 2004. gada 1. maijs tika minēts kā datums, kad varētu notikt gaidāmā Eiropas Savienības jauno dalībvalstu uzņemšana. Tādējādi Latvijai un Eiropai divi tik svarīgie notikumi varētu notikt gandrīz vienlaikus.

Attiecībā uz iestāšanās sarunām vakar tikšanās laikā ar žurnālistiem Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pastāstīja, ka jau tuvākajā laikā valdībā tiks iesniegts lēmumprojekts par Latvijas delegācijas izveidošanu sarunām ar NATO ģenerālsekretariātu par Latvijas pievienošanos drošības aliansei.

M.Riekstiņš pastāstīja, ka sarunu delegācijā būs aptuveni desmit cilvēku no Ārlietu un Aizsardzības ministrijas un citām iesaistītajām institūcijām. Sarunas ar NATO varētu sākties jau šā gada beigās vai nākamā gada janvārī. Kā pastāstīja M. Riekstiņš, sarunas būs pietiekami apjomīgas, tomēr šis process būs daudzkārt īsāks nekā sarunās ar Eiropas Savienību. Viņš izteica cerību, ka sarunu raundu būs pēc iespējas maz, varbūt divi, bet iespējams, ka tikai viens.

Jau 2003.gada martā, aprīlī vai maijā varētu tikt parakstīts pievienošanās dokuments, kam sekos pievienošanās dokumenta ratifikācija visās pašreizējās NATO dalībvalstīs, kā arī Latvijā.

Artis Nīgals, “LV” speciālkorespondents Prāgā