Apzināsimies : mums ir stabila valdība

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — speciāli "Latvijas Vēstnesim" piektdien, 28. janvārī

— Jau trīs nedēļas pagājušas, kopš sākusies Saeimas ziemas sesija. Kā vērtējat tās iesākumu? Vai deputātu darbs, jūsuprāt, ir pietiekami intensīvs?

— Domāju, ka Saeimas darba intensitāte arvien pieaug. Protams, pašā sesijas sākumā loģisku iemeslu dēļ pirmā sēde bija ļoti īsa. Jo Ziemassvētku un Jaungada brīvdienu laikā komisijas nestrādāja. Bet tagad jau ar katru sēdi vairāk izjūtams, ka mūsu plenārsēžu darba kārtība kļūst arvien nopietnāka un saturīgāka. Pēdējā sēdē darba kārtības jautājumu skaits jau pārsniedza piecdesmit. Tātad darbs ir aktīvi atsācies.

Neapšaubāmi, 2000.gada un šīs sesijas laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta likumdošanas aktiem, kuri lielā mērā ir saistīti ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību, jo martā pavisam konkrētā veidā sāksies sarunas par iestāšanos šajā organizācijā. Šī sarunu procesa laikā ļoti liela nozīme būs efektīvam parlamenta darbam un efektīvai tā sadarbībai ar Ministru kabinetu, lai veiktu tos uzdevumus, no kuriem būs atkarīga veiksmīga šī sarunu procesa norise.

— Precizējiet, lūdzu, pie kuriem likumdošanas aktiem Saeimai būtu pirmām kārtām jāstrādā? Kuri likumprojekti pašlaik ir visaktuālākie?

— Domāju, ka tuvākajā laikā īpaši aktuāli būs jautājumi, kas skar tādu likumdošanas nozari kā komercdarbības regulēšana. Arī janvārī notikušajā Juristu III forumā izskanēja viedoklis par to, kādam vajadzētu būt uzņēmējdarbību reglamentējošajam jumta likumam — Komerclikumam. Manuprāt, šis patiešām ir viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kam tiks pievērsta īpaša uzmanība šīs sesijas laikā. Jo Komerclikums ir sevišķi nepieciešams ne tikai tāpēc, lai saskaņotu mūsu komercdarbības reglamentāciju ar Eiropas Savienības direktīvām un starptautiskajām konvencijām. Zināms taču, ka tie tiesību akti, kuri regulē komercattiecības Latvijā, no kuriem daudzi tika pieņemti deviņdesmito gadu sākumā un kuros pēc tam izdarīti daudzi grozījumi, nav bijuši iekļauti vienā sistēmā un nav bijuši saistīti viens ar otru. Līdz ar to dažādas uzņēmējdarbības formas tagad Latvijā regulē neskaitāmi atsevišķi likumi, kuru savstarpējā saikne netiek ievērota. Tas likumdevējiem ir jāatzīst. Tāpēc īpaši svarīgs ir šis Komerclikums, kam jākalpo par jumta likumu, kas sakārtotu šo jomu. Manā uztverē tas ir būtiskākais darbs mūsu virzībā uz Eiropas Savienību, kā arī lai sakārtotu iekšējo uzņēmējdarbības vidi un radītu labvēlīgus apstākļus mazajam un vidējam biznesam.

— Droši vien jauna Komerclikuma pieņemšana sekmētu arī plašāku investīciju piesaisti?

— Jā, neapšaubāmi.

— Tikko bijāt vizītē Vācijā. Kādi bija tās nolūki un rezultāti?

— Tā bija atbildes vizīte, jo Brandenburgas landtāga prezidents Noubliha kungs bija ieradies Latvijā 1998.gadā. Latvijas un Vācijas attiecību kontekstā mēs ļoti lielu nozīmi piešķiram tiešajiem kontaktiem ar Vācijas kā federālas valsts atsevišķajām zemēm jeb pavalstīm. Jau gadiem ilgi mums ir diezgan labas attiecības ar Brandenburgas zemes dažādām institūcijām, kas skar gan Zemkopības ministrijas, gan Labklājības ministrijas sektoru. Sadarbība ar šo Austrumvācijas zemi ir īpaši svarīga tādēļ, ka tur apgūstamā pieredze ir mums visādā ziņā ļoti noderīga un to mēs reāli varam izmantot Latvijā. Jo situācijas, kas izveidojās Austrumvācijā un Latvijā komunistiskā totalitārisma laikos, ir bijušas visai līdzīgas. Līdz ar to arī tagadējās attīstības iespējas daudzējādā ziņā ir paralēlas vai salīdzināmas. Protams, Austrumvācijai bija labvēlīgs tas apstāklis, ka Rietumvācija ir devusi un joprojām dod ļoti lielu finansiālu atbalstu nepieciešamo reformu veikšanai. Taču šīs reformas, kas tiek veiktas Austrumvācijā, manuprāt, ir patiešām daudzējādā ziņā piemērojamas Latvijas apstākļiem. Te ir runa par jautājumiem, kas attiecas gan uz lauksaimniecību, gan uz valsts pārvaldi un tieslietu sistēmu. Varu minēt kaut vai vienu problēmu, kas tika apspriesta ar Brandenburgas tieslietu un Eiropas lietu ministru. Tas ir jautājums, kas skar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Te vāciešiem ir diezgan liela pieredze, kas mums īpaši vērā ņemama, ņemot vērā to, ka mums Saeimā darba kārtībā ir itin svarīgais Autortiesību likums, kur liela uzmanība tiek pievērsta arī intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Šāda sadarbība neapšaubāmi tuvinās mūsu likumdošanu starptautiskajai praksei un starptautiskajām normām, un, manuprāt, tas ir ļoti būtiski.

— Nupat Saeima pieņēma nosodošu paziņojumu sakarā ar Krievijas rīcību Čečenijā. Tikko Latvijas delegācija Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēdē balsoja par sankcijām, kas būtu vērstas pret Krieviju sakarā ar cilvēktiesību neievērošanu Ziemeļkaukāzā. Vai šī Latvijas parlamenta deputātu pozīcija nevar vēl vairāk sasaldēt abu kaimiņvalstu attiecības? Kā tās turpmāk varētu veidoties?

— Domāju, ka tālāko attiecību veidošanās lielā mērā būs atkarīga no Krievijas valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kas kļūs zināmi tikai marta beigās. Pagaidām ir grūti prognozēt, kāda būs potenciālā valsts prezidenta politika pēc tam, kad viņš reāli būs saņēmis tautas mandātu. Šobrīd izskatās, ka kādam citam radīt konkurenci Vladimiram Putinam būs ļoti grūti. Man joprojām nav skaidrs, kāda būs Krievijas prezidenta turpmākā politika attiecībā uz iekšpolitiskajiem procesiem Krievijā — te es domāju ne vien sāpīgo Čečenijas jautājumu, bet arī stabilitāti visā valstī — un attiecībā uz ārlietām, saskarsmē ar rietumvalstīm. Šodien, manuprāt, uz šiem jautājumiem atbildēt ir ļoti grūti. Es vismaz nevaru sniegt nekādas receptes vai prognozes šo attiecību turpmākajai attīstībai.

— Laikam gan pašlaik nekādu Krievijas un Latvijas attiecību parlamentārā līmenī nav? Vai līdz šim kaut kur esat ticies ar Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāju Strojevu vai Valsts domes priekšsēdētaju Genādiju Seļezņovu?

— Tādas iespējas ar šiem kungiem tikties līdz šīm man nav bijušas. Esmu uzaicinājis Genādiju Seļezņovu ierasties oficiālā vizītē Latvijā, kad viņš vēl bija iepriekšējās Valsts domes priekšsēdētājs. Domāju, ka Krievijas Valsts domes priekšsēdētājam tiks nosūtīts uzaicinājums ierasties Latvijā arī uz mūsu valsts desmit gadu svinībām 4. maijā.

— Pēdējā laikā lasāmi un dzirdami dažādi spriedumi par valsts un tās valdības stabilitāti. Kādi ir jūsu ieskati šajā jautājumā?

— Mans viedoklis ir tāds, ka pašlaik valdošā septītās Saeimas frakciju koalīcija ir visoptimālākā. Protams, varētu būt arī kādas pārmaiņas. Taču šobrīd es šādām pārmaiņām neredzu objektīvus iemeslus. Esmu jau vairākkārt izteicies par to, kādi varētu būt valdības nestabilitātes cēloņi. Tie nebūs nekas jauns. Viens no tiem attiecas uz privatizācijas procesa gaitu un ar to saistītajiem personāliju jautājumiem. Kā zināms, ir sākušās konceptuālas diskusijas par to, kādai personai būtu jāatrodas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amatā, proti, vai tai jābūt politiski piesaistītai personai vai tur jābūt cilvēkam, kas galvenokārt izraugāms pēc profesionalitātes un politiskās neitralitātes kritērijiem, kā to iesaka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Šie jautājumi, protams, ir ļoti delikāti. Viena pozīcija ir Tautas partijai, cita — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. "Latvijas ceļš" šajā jautājumā skaidru pozīciju vēl nav paudis.

Otrs jautājums, kas skar arī mūsu virzību uz Eiropas Savienību, saistīts ar valsts pārvaldes un administratīvi reģionālo reformu. Tas bija minēts arī valdības deklarācijā. Šī ir viena no jomām, kur valdošajām partijām nepavisam nav vienotas pozīcijas. Bet tajā pašā laikā visi skaidri apzinās to, ka gan Eiropas Komisijas ziņojumā pērnā gada rudenī, gan arī Helsinku sanāksmē jeb Rietumeiropas valstu vadītāju apspriedē tika norādīts uz to, ka valsts pārvaldes un administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir viens no visakūtākajiem jautājumiem, kurš risināms pēc iespējas ātrāk un kurā jābūt skaidrai pozīcijai. Tātad jau februāra sākumā vajadzētu nonākt pie konkrētas pozīcijas attiecībā uz šo administratīvi teritoriālo reformu. Jo tai ir pakārtoti daudzi citi likumdošanas akti, kas skar gan valsts civildienesta reformu, gan jauno administratīvā procesa likumprojektu, gan valsts pārvaldes iekārtas likumprojektu, gan izpildaģentūru projektu, kas Ministru kabinetā ir sagatavošanas stadijā.

Domāju, šie ir tie divi apstākļi, uz kuru bāzes it kā varētu rasties nestabilitātes elementi. Taču patlaban nekas neliecina par to, ka valdības stabilitāte pārredzamā laikā varētu būt apdraudēta.

— Pēdējā laikā Saeimā dažādu iemeslu dēļ ienāk daudz jaunu deputātu, un līdz ar to diezgan būtiski mainās Saeimas sastāvs. Kā vērojama kvalitātes ziņā "veco" un "jauno" deputātu saskarsme un darbaspējas?

— Manuprāt, jaunie deputāti iejūtas diezgan labi. Te es nesaskatu nekādas briesmas Saeimas darba kvalitātei. Tieši otrādi. Saeimai papildinoties ar ne visai pieredzējušiem deputātiem likumdošanas darbā un parlamenta politikā, ir spiesti mobilizēties pārējie — pieredzējušākie — politiķi. Tas viss rada otro elpu, kā mēdz teikt, tālākajam darbam. Tātad domāju, ka jaunu spēku jeb jaunu deputātu ienākšanu Saeimā varu vērtēt vienīgi pozitīvi. Jo viņi galu galā uzjundī daudz ko tādu, kas mums, tā sauktajiem izredzētajiem jeb pieredzējušiem deputātiem, šķiet pierasts vai novecojis. Jauni deputāti parlamentā rada jaunas idejas.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors