Par datorizēto cilvēka palīgu

Foto: A.F.I.

Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Dr.habil.sc.comp. prof. Jānis Bārzdiņš:

Ministru kabineta prēmija, manuprāt, ir atzinība ne tik daudz man, bet gan datorzinātņu virzienam, pie kura šūpuļa Latvijā zināmā mērā esmu stāvējis un kuram tomēr izdevies ielauzties pasaules apritē. Nozares speciālistiem ir labi apmaksāts darbs, gan vietējie, gan Rietumu kontrakti. Šajos desmit gados ir izveidojušās daudzas informācijas tehnoloģiju firmas, kuras prot piesaistīt arī ārvalstu naudu. Programmatūras izstrāde kļuvusi par būtisku Latvijas eksportpreci.

Taču situācija datorzinātnēs nav tik rožaina. Lai izcīnītu lielus projektus, ar datorkursu speciālistiem nepietiek, pat ar maģistrantiem ne. Latvijā apmāca ļoti daudz bakalaura līmeņa studentu, bet darba vietas informāciju tehnoloģijās rada nevis viņi, bet augstākā līmeņa speciālisti – doktori. Ideja, kuru es esmu aizstāvējis un aizstāvēšu, – vismaz 5% no valsts investīcijām informātikas jomā būtu jānovirza augstākās kvalifikācijas speciālistu gatavošanā. Jo pretējā gadījumā, dzelži būs, vidējā līmeņa speciālisti arī, bet kvalificētu projekta vadītāju nebūs.

Mēs sākam līdzināties vienai otrai fabrikai – ir ļoti labi strādnieki un ļoti labas iekārtas, bet inženieru nav. Datorzinātnēs un informāciju tehnoloģijās viss ir vienu pakāpi augstāk – strādniekam atbilst bakalaura un maģistra līmenis, inženierim – ļoti labs doktors. Tāpēc es būtu ļoti priecīgs, ja šī prēmija būtu piešķirta kādam mazliet jaunākam. Tikai nav jau kam.

Jūs vadāt Latvijas Universitātes maģistru studiju virzienu datorzinātnēs. Cik jums šobrīd ir studentu?

Šo savu darbības posmu es šobrīd uzskatu par svarīgāko.Pašreiz maģistratūrā ir ap 250 maģistrantu.

Cik no viņiem varētu aiziet uz doktorantūru?

Ko nozīmē aiziet? Ja runā par spējām, tad uz datorzinātnēm studēt nāk puse no pašiem spožākajiem Latvijas vidusskolu beidzējiem. Mani pat, lasot lekcijas maģistrantiem, brīžiem pārņem dīvaina sajūta – cik šie cilvēki ir kompetenti, cik viņi visu ļoti ātri uztver. Bet ar spējām vien ir par maz. Ir arī jāmācās. Taču visi studenti strādā, izcilākajiem maģistrantiem īpaši labi maksā un viņiem nav laika kārtīgi studēt. Mēs savu nākotni apraksim uz šodienas rēķina.

Jūsu izstrādātā programmatūra “Grade” tiek uzskatīta par Latvijas datorzinātnieku augstāko sasniegumu. Ko tas nozīmē?

Pati galvenā problēma mūsdienu datoru lietošanā ir to sarežģītība. Fiziķi un inženieri savu darbu ir izdarījuši lieliski, datoru jauda ir pieaugusi miljoniem reižu. Toties cilvēka smadzeņu ietilpība, atmiņa un izpratnes spējas šodien ir tādas pašas kā pirms tūkstoš gadiem. “Grade” ir sarežģītu sistēmu modelēšanas rīks – sistēmu precīza aprakstīšana nevis datoram, bet gan cilvēkam, lai tas labāk saprastu, lai programmētāji zinātu, kas viņiem ir jāprogrammē.

Vai tas, pie kā jūs šobrīd strādājat, nevar neprognozējami ietekmēt cilvēces attīstību? Jau tagad jaunieši sēž pie datoriem un

Es nedomāju, ka no emocionālā viedokļa datora radītā virtuālā pasaule ir kaut kas vairāk nekā tā fantāzija, ko cilvēks var uzburt, lasot labu daiļliteratūru. Dators jau tikai piedāvā iegūt informāciju ātrāk nekā ejot uz veikalu un pērkot grāmatu.

Vai šobrīd pasaules darba tirgū kāds interesējas par datorzinātnieku nacionalitāti, no kuras valsts viņi nāk?

Datori lielā mērā nojauc robežas, un tagadējās interneta iespējas ļauj strādāt pie viena projekta dažādos kontinentos un vēl veiksmīgi izmantot laika joslu atšķirības. Tā kā informatizācijas projekti skar cilvēka darbības sfēras, pētnieku mentalitātei tomēr ir zināma loma. Taču tā nav tikai datorizēto sistēmu problēma, tas pats attiecas arī uz autoražošanu u.c. Es pieļauju, ka varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc nerealizējas Ķīnas un Indijas plāni, kas ļoti cer pārņemt pasaules programmu industrijas tirgu.

Vai Latvijas datorspeciālists atšķiras no citu valstu datorspeciālistiem?

Būtiski ne. Es vienmēr esmu aizstāvējis tēzi, ka visās nācijās talantīgu cilvēku procents nav pārāk atkarīgs no nacionalitātes. Arī Latvijas Universitātē mēs jaunu velosipēdu negudrojam, pilnīgi kopējam Rietumu datorspeciālistu izglītības programmas. Studenti mācās no angļu valodas grāmatām. To pat speciāli stimulējam, jo galvenā problēma, lai ielauztos Rietumu tirgū, mums aizvien vēl ir angļu valodas nezināšana. Varbūt vienīgi mūsu studenti mazāk laika velta šo grāmatu lasīšanai, jo viņi gandrīz visi strādā. Bet somiem esot tā pati problēma.

Datorizētās sistēmas vienmēr būs cilvēka palīgs, nevis otrādi?

Neapšaubāmi, jo visas datorizētās sistēmas tikai piegādā cilvēkam informāciju viņam ērtā veidā. Cilvēkam pašam jādomā. Cilvēks nosaka, kas sistēmai jādara. Šīs bailes man mazliet atgādina anekdoti, kad pēc Salaspils atomreaktora celtniecības kāda vietējā iedzīvotāja redzēja atomus skrienam debesīs…

“MĀJAS VIESIS”; pēc G. Skagales intervijas “Vienmēr tikai palīgs cilvēkam”