Par Latgales novada izredzēm

Aplūkojot arodvidusskolas ledaini aukstās un nemājīgās klašu un darbnīcu telpas, grūti noticēt tās pārziņa un bijušā Krāslavas domes priekšsēdētāja Arkādija Petaško teiktajam, ka te – Daugavpils 38.arodvidusskolas Krāslavas filiālē – drīzumā būs vismodernākais profesionālās apmācības centrs Latgalē. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu un valsts investīcijas, te tiks izveidots noslēgts ražošanas cikls – no baļķa zāģēšanas un kaltēšanas līdz pat koka konstrukciju un iebūvēto mēbeļu ražošanai, atkritumu skaidu brikešu presēšanai un izmantošanai apkurē.

Jau nākamgad jaunieši Krāslavā varēs apgūt augsta līmeņa profesionālo izglītību pie moderniem kokapstrādes darbgaldiem. Krāslavas novada domes projekts Kokapstrādes sektora attīstības veicināšana Latgalē ir viens no septiņiem Latgales pašvaldību projektiem, kuri saņēmuši ilgi gaidīto ES Phare 2000 programmas finansējumu reģionu attīstības izlīdzināšanai. Projekta kopējais budžets ir 653 000 eiro, no kuriem 75% ir ES finansējums, 15% – nacionālais līdzfinansējums, bet 10% segs vietējā pašvaldība. «Šie Latgales projekti ir liels pārbaudījums, tie būs kā ieraksts Latvijas CV. Ja projektus īstenos sekmīgi, tas atvieglos turpmāku finansējuma saņemšanu no ES fondiem,» atzīst projekta koordinatore Ināra Dzalbe.

Kaut arī reālas investīcijas paredzētas tikai Krāslavā, labumu no to apgūšanas gūs viss novads. Bez arodvidusskolas Krāslavas novada domes partneri projektā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daugavpils nodaļa un Dagdas, Zilupes, Saukas un Rēzeknes arodvidusskolas, kuru pasniedzējiem tiks piedāvāta apmācība, pieredzes apmaiņas brauciens uz ES valstīm, kā arī attīstības plānu izstrāde. Patlaban izsludināti konkursi mācību darbgaldu un instrumentu iegādei un rajona nozīmes tranzītceļa – Indras ielas – rekonstrukcijas darbu veikšanai. «Kad Eiropas Komisijas pārstāvji pabrauca pa mūsu Indras ielu, viņiem neradās ne mazākās šaubas, ka šīs ielas remontā jāiegulda nauda,» smejas I.Dzalbe.

Latgales reģiona Attīstības aģentūras (LRAA) direktore Inga Goldberga atzīst, ka gan apstiprinātie, gan iesniegtie projekti ir ļoti nozīmīgi Latgalei un visai Latvijai kopumā, jo tie sekmēs novadu ekonomisko aktivitāti. Kopējais naudas apjoms, kuru saņems septiņi apstiprinātie Latgales projekti, kopā ar nacionālo līdzfinansējumu ir 6,8 miljoni eiro (4,1 miljons latu).

Bažas I.Goldbergai ir par ES reģionālo fondu sadali Latvijā. «Vērtējot, ko ES reģionālā politika varētu dot Latgalei, noteicošais būs tas, vai Latgale tiks uzskatīta par reģionu Eiropas kontekstā. Ja par vienu reģionu tiks uzskatīta visa Latvija, kā tas tiek virzīts pašlaik, tad man atliek tikai cerēt, ka Rīgā vai citos lielākajos centros nespēs visu ES naudu paņemt un kaut kas tiks arī Latgalei, bet tā nebūs konkrēta politika, bet gan nejaušas investīcijas,» rūgti atzīst LRAA direktore, secinot, ka svarīgākais faktors novada attīstībā būs ne ES nauda, bet gan Latvijas valdības reģionālā politika un pašu vēlme un spēja strādāt.

I.Goldberga saka, ka no šābrīža plānošanas procesa grūti pateikt, cik lielu ES finansējumu Latgale varētu saņemt nākotnē. «Kad ministri vai ES ierēdņi sauc milzīgus skaitļus, patlaban tas mums neko nenozīmē – vērtība tiem ir tikai tad, kad redzam, ka mums pašiem ir iespēja gatavot projektus, ieviest un redzēt tos darbojamies.»

ES nauda Latgalei:

Daugavpils industriālās zonas attīstība – 1,2 miljoni eiro;

sadarbības mehānismu uzlabošana starp profesionālās izglītības institūcijām un

biznesa sektoru Rēzeknē – 1,3 miljoni eiro;

Rēzeknes biznesa centra izveide – 0,5 miljoni eiro;

IT izmantošana tūrisma attīstībai Latgalē (projektu īsteno Rēzeknes rajona padome) – 390 tūkstoši eiro;

kokapstrādes sektora attīstības projekts Krāslavā – 490 tūkstoši eiro;

kvalitatīva darbaspēka sagatavošana tranzīta sektoram Latgalē (projektu īsteno Malnavas pagasts) – 375 tūkstoši eiro;

IT izmantošana amatniecības attīstībai (projektu īsteno Līvānu novads) – 450 tūkstoši eiro.

“DIENA”; pēc A. Rancānes raksta “Eiropas nauda Latgales jauniešu izglītībai”