Par mājlopu labturības problēmām

Jau zināms, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības dzīvnieku vispārējās labturības noteikumi nosaka augstāku labiekārtotību kūtīm – dzīvnieku novietnē būs jānodrošina mājdzīvnieka vecumam un sugai atbilstoša gaisa temperatūra, jāierīko ventilācija un atbilstošs apgaismojums utt. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti skaidro, ka labturības prasības ir elastīgas.

Latvija sākotnēji bija pieprasījusi pārejas periodu teļu labturības prasību ieviešanai līdz 2010. gadam. Līdz 2006. gadam paliek spēkā pārejas periods prasībai, kas paredz turēt teļus nepiesietus, jo arī ES šāda prasība stājas spēkā no 2006. gada. Taču prasības par teļu turēšanu apgaismotās, vēdināmās telpās un barošanu atbilstoši to fizioloģiskajām prasībām, stāsies spēkā ar 2004. gada 1. janvāri.

Lai arī zemnieki ir piekāpušies ES vienības prasībai par pārejas perioda nepiemērošanu, viņi uzskata, ka labturības prasības būs vēl viens iemesls saimniecību slēgšanai, jo, iestājoties ES, saimniecības tiks pārbaudītas un labturības prasībām neatbilstošajām ar lopkopību nodarboties vairs neatļaus. Tāpēc zemniekiem vairs nav laika domāt par to, kā varētu mīkstināt noteikumus, – ir jāķeras pie darba.

Speciālisti uzskata, ka labturības noteikumi nav domāti, lai sarežģītu Latvijas zemnieku dzīvi, bet gan tāpēc, lai paaugstinātu nozares rentabilitāti un veicinātu konkurenci. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome atzinusi, ka ES dzīvnieku labturības prasības ir pietiekami vispārīgas un Latvija tās var ieviest līdz iestāšanās brīdim.

Pēc ES noteikumiem cūku labturībā jānodrošina aizgaldu un vides tīrība. Aizgaldi jāveido atbilstoši cūku kategorijai, dzīvsvara masai un skaitam, lai visi dzīvnieki varētu apgulties tīrā zonā, vienlaikus piecelties kājās un brīvi kustēties, kā arī cits citu redzētu un varētu kontaktēties. Arī teļu labturības prasībās ietilpst noteikumi par to, lai dzīvnieki savās novietnēs varētu brīvi piecelties un apgulties. Līdzīgi noteikumi ir arī putnkopībā.

Speciālisti ir pārliecināti, ka šie un vēl virkne citu turēšanas noteikumu nodrošina galaprodukta – gaļas, piena vai olu – kvalitāti kopumā, kā arī būtiski samazina ražošanas pašizmaksu.

Saimniecību modernizācijai ir pietiekami daudz finansēšanas programmu gan no ES, gan arī no valsts līdzekļiem. Informācija par saimniecību labiekārtošanu meklējama savu rajonu lauksaimniecības konsultāciju centros. Savukārt Talsu, Valmieras un Cēsu rajona zemnieki tagad varēs konsultēties arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes filiālēs, kas nupat ir uzsākušas darbu šajās pilsētās.

“JAUNĀ AVĪZE”; pēc I. Ceplenieces raksta “Labturība joprojām sagādā galvassāpes”