Par gaidāmo digitālo televīziju

Jau samērā drīz Latvijā gaidāma pāriešana no analogās uz ciparu jeb digitālo televīziju. Par ciparu televīzijas iespējām un priekšrocībām “Neatkarīgā” pārliecinājās, vērojot Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) prezentēto digitālās TV darbu testa režīmā.

Uzreiz jāsaka, ka, skatot DLRTC rādītās ciparu televīzijas iespējas, rodas vēlme redzēt savu televizoru darbojamies šādā režīmā jau šodien vai, vēlākais, rīt. Tomēr, lai arī Eiropas Savienības direktīva iesaka valstīm šo pāreju veikt līdz 2006. gadam, Latvijā pilnīga tīkla nomaiņa tiek prognozēta līdz 2010. gadam. Tas gan nenozīmē, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem nāksies gaidīt vēl astoņus gadus, lai varētu izmantot digitālās TV sniegtos labumus. Šā gada maijā tika aizsāktas testa pārraides, un jau nākamgad digitālā apraide tiks sākta Rīgā un tās apkaimē. Pēc DLRTC ģenerāldirektora Guntara Spundes teiktā, tādējādi tiks sasniegti aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju.

Galvenais ieguvums kā skatītājiem, tā raidorganizācijām ir iespēja vienā kanālā raidīt vairākas programmas. Šobrīd viens kanāls raida, teiksim, tikai LNT, bet digitālā televīzija dod iespējas vienā kanālā raidīt četras programmas, piedevām sniedzot virkni interaktīvu pakalpojumu. Ieguvums būs arī attēla kvalitātes uzlabošanās. Tiesa, lai mūsu televizori varētu uztvert ciparu tīklā raidīto, tiem būs jāpievieno īpašs signāla pārveidotājbloks – tā sauktā D kaste jeb melnā kaste.

DLRTC mārketinga un pakalpojumu attīstības direktors Igors Boiko apliecināja, ka digitālo televīziju redzēs jebkurš TV skatītājs, kura televizors būs aprīkots ar D kasti. Ar signāla pārveidotājbloka palīdzību vienlīdz labi digitālās TV iespējas varēs izmantot kā jauna prestižas firmas ražota televizora īpašnieks, tā arī pirmo jaunību sen jau pārdzīvojuša “Horizonta” skatītājs. Galvenais, lai televizors ir aprīkots ar D kasti.

Anglijā, piemēram, D kaste šobrīd maksā 99 mārciņas, taču, kāda būs tās cena Latvijā tad, kad digitālā televīzija tiks ieviesta, Guntars Spunde prognozēt vēl nevarēja. Uztvērēju cena var būt atkarīga no vairākiem faktoriem. Piemēram, ja tiks pieņemts politisks lēmums, ka ciparu televīzija ieviešama pēc iespējas ātrāk, nav izslēgta arī daļēja D kastu dotēšana. Jāpiebilst, ka Itālijā D kastu uzstādīšana tiek dotēta no valsts, savukārt zviedri uzskatīja, ka dekodera iegāde ir katra personīga lieta. G. Spunde stāsta, ka dekoderu cenas aptver samērā plašu amplitūdu – no 100 latiem par pašu vienkāršāko līdz aptuveni divsimt latiem un vēl dārgāk. Kamēr digitālā tehnika netiks pilnībā ieviesta, Latvija no analogās televīzijas neatteiksies.

Guntars Spunde uzskata, ka no pārejas uz digitālo televīziju visvairāk iegūs Latvijas lauku iedzīvotāji, kuriem nav iespēju izmantot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

Viens no būtiskākajiem patērētājus interesējošiem jautājumiem ir – cik tas viss maksās? Vai pāriešana no analogās uz ciparu televīziju neliks katram televīzijas skatītājam vērt maciņu vaļā ik reizes, līdzko viņš ir ieslēdzis televizoru? G. Spunde stāsta, ka šajā ziņā nekas īpaši nemainīsies. Tos kanālus, kurus mēs līdz šim skatāmies bez maksas, tāpat varēsim turpināt skatīties arī pēc ciparu televīzijas ieviešanas. Maksu varētu ieviest vienīgi par tām programmām, kuras pats skatītājs izvēlas papildus jau esošajām.

Savukārt tiem, kuri izšķirsies par tādu iespēju kā TV veikalu izmantošana, būs jāmaksā kā par preci, tā, visticamākais, arī par servisu. Tiesa, serviss solās būt visai iespaidīgs – nepārtraucot raidījuma skatīšanos, būs iespējams gan pasūtīt, teiksim, picu, gan veikt bankas maksājumus, gan iegādāties akcijas. Vienīgā nepieciešamā darbība būs attiecīgo TV pults podziņu nospiešana.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc I. Liepas raksta “Nākotnes   tehnoloģijas šodienas Latvijā”